2005. gada 16. jūnija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 16.jūnija sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 16.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 46.punktu– likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” kā trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” pirmo darba kārtības punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā, izslēdzot no trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” 28.darba kārtības jautājumu– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izslēdziet mobilos telefonus klusuma režīmā!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Repatriācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts nodots komisijai. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1997.gada 7.augustā parafētā Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta atbilstības Latvijas Republikas Satversmei izvērtēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies runāt “par”.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kaut arī šis likumprojekts izraisījis lielu interesi un jautrību juristu un komisijas deputātu vidū, kuri domāja līdz šim, ka Latvijā likumdošana un izpildvara neizdara spiedienu uz tiesu varu, es tomēr aicinu atbalstīt zināmā mērā šo likumprojektu, un paskaidrošu, kāpēc.
Anotācijā ir teikts, ka, ja līdz šim daži domāja, ka Satversmes 3.pants pieprasa obligātu tautas nobalsošanu robežu grozīšanas gadījumā, tad tomēr ir izteikta cerība, ka esot juristi, kas uzskata, ka varbūt var noslēgt starptautiskos līgumus, grozot valsts robežu, bez tautas nobalsošanas. Vai tas nebūtu lieliski, ja mēs, teiksim, atzītu, ka šis otrais variants ir pareizs? Mums atkristu ļoti daudz rūpes.
Atcerēsimies, ka 1997.gadā tika parakstīts robežlīgums ar priekšlikumu dāvināt sešus pagastus un vienu pilsētu Krievijai. Bet Krievija teica: “De facto mēs to kontrolējam, bet de iure mēs neņemsim nekādā gadījumā, jo jūs neesat pievienojuši likumu par vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem.” Mēs teicām: “Nē, nē! Mēs vēl labosimies! Mēs daudz ko darīsim! Ņemiet, ņemiet!” Un veselus septiņus gadus Krievija nekādīgi nevarēja paņemt šos sešus pagastus un pilsētu.
Mēs jau bijām gandrīz gatavi dot vēl 60 pagastus, kuri ir tikpat nolaisti, bet tad pēkšņi nāca šī deklarācija, jo Ārlietu komisija bija pieprasījusi obligātu atsauci uz 1920.gada Miera līgumu. Es gribētu arī teikt deputātiem, ka mēs iepazīstinājām arī igauņu deputātus ar profesora Lēbera uzskatiem šajā jautājumā, iedevām arī viņa rakstus un pat iztulkojām viņiem. Līdz ar to man ir gandarījums, ka arī igauņu parlaments ir pieņēmis līdzīgu atsauci savā ratifikācijas rakstā, un viss notiek tā, kā tam ir jānotiek.
Neskatoties uz to, ka gan mūsu ārlietu ministrs, gan Valsts prezidente ir vairākas reizes pateikuši, ka mums nav teritoriālu pretenziju, un Valsts prezidente to skaita praktiski kā mantru, tik un tā Krievija netic. Krievija netic, ka mēs negribam atņemt senās krievu pilsētas Kēnigsbergu un Vīpuri vai Vīborgu, un netic arī, ka mēs pēc kaut kādiem pāris gadiem nesāksim atkal pieprasīt atpakaļ šīs teritorijas.
Kāpēc man šis likums patīk, un kāpēc mums to vajadzētu atbalstīt? Tur ir divas lietas.
Ja līdz šim Satversmes tiesa varēja ierosināt un varēja neierosināt, tad te ir skaidri un gaiši pateikts, ka ir jāierosina. Satversmes tiesa nevar vispār atteikties izskatīt, jo ar likumu tai ir noteikts, ka ir jāierosina. Mums tika arī teikts, ka līdzīgs piemērs esot Kazahijā, tur esot Konstitucionālā padome, un man patīk arī Kazahijas piemērs. Tur vispār prezidents piezvana tiesai un pieņem lēmumu, kādu vien vajag. Kazahijā arī prezidents pagarina savas pilnvaras. Un soli pa solim kāpēc gan netuvoties tik lieliskai pieredzei un nesekot šim Kazahijas piemēram?
Jaunas kategorijas lietu izskatīšanas iespējamība jeb precedents, ko paredz šis likums, rada ārkārtīgi skaistas iespējas mums pieņemt, piemēram, kādu nākošo likumu, kas liek ierosināt apgabaltiesai kādu spriedumu un notiesāt vienu vai otru pilsoni par labu, teiksim, lietas ierosinātājam.
Ir tikai viena neliela problēma, bet es domāju, ka mēs komisijas darbā to novērsīsim. Ja, piemēram, kādam gribēsies iebūvēt māju kāpās un likums to neļaus, Saeima varēs pieņemt likumu, kas liks Satversmes tiesai paziņot, ka gruntsgabalā, kurā nav pamata, ir, piemēram, koka mietiņš, pie kura kāds zemnieks ir piesējis kazu. Mietiņš ir līdzīgs pālim, Saeima pieņem lēmumu, ka šis pālis ir pamati, uz pamatiem tiek uzbūvēta māja. Bet problēma būs tā, ka radīsies kāds neticīgais Pēterītis vai Jānītis un gribēs pēc tam apstrīdēt atkal Satversmes tiesā šo lēmumu. Un tad mums būs jādibina Satversmes tiesa–2, kura izvērtēs Saeimas pieņemto lēmumu, kurš būs pieņemts pēc Satversmes tiesas–1 priekšlikuma. Tas veicinās tiesu varas attīstību, mazinās bezdarbu. Un jebkurā gadījumā, es domāju, priekšlikums vispār ir atbalstāms un labs.
Es domāju, ka arī mūsu trimdas latvieši un Amerikas latvieši, kas tik ļoti iestājas par to, ka Latvija ir parlamentāra valsts un ka tiesu vara ir jāatdala no likumdošanas varas, arī parādīs ar savu balsojumu, savu īsto seju.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šad un tad kādam vai kādiem gadās iekļūt vēstures lappusēs. Vēsturē iekļūst dažādi īpatņi vai dažādi īpatnēji kolektīvi.
Bija kādreiz tāds senais grieķis Herostrats, kurš arī gribēja iekļūt vēsturē un tīši nodedzināja Efesas Artemīdas templi. Tāds liels templis bija 133 metrus garš un varens. Nu par to viņu tiesa… piesprieda viņam nāvessodu, bet nekas, atradās viens vēsturnieks Teopomps, kas šo Herostratu iemūžināja.
Bija vēl viens grieķis Efialts. Tas negribēja nokļūt vēsturē, bet viņam sanāca, tāpēc ka viņš Spartas Leonīdam, kurš cīnījās pret persiešiem, aizmugurē ieveda persiešu karavīrus. Arī šis kungs Efialts tika notiesāts uz nāvi.
Redziet, mēs arī laikam šodien gribam aplūkot kārtējo pasaules brīnumu. Šitas vairs nav septītais, šitais šīs Saeimas laikā ir jau 77, un aplūkot kaut ko tādu, par ko var teikt: “Domādams neizdomāsi.”
Ja mēs paņemam minēto likumprojektu, tad tur iekšā ir vienkārši pamatīgs vārdu birums. Ļoti pamatīgs, kurš ir uztverams acīmredzot kā vīģes lapa, lai aizsegtu iesniedzēju mazspēju. Neko citu tur nevar ieraudzīt. Jo, ja tā tiek demonstrēta pilnīga neizpratne par to, kas ir tiesu vara un kas ir Satversmes tiesa, tad ir interesanti arī to izcelto ar treknākiem burtiem izlasīt, ka Satversmes tiesa, redziet, varot izskatīt arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.
Vai tad projekta izskatīšana par atbilstību Satversmei ir kāda cita lieta? Vai tā tomēr ir tā pati lieta– jebkurš likums, par kura atbilstību Satversmei ir jālemj Satversmes tiesai?
Un tā nu mums tagad sanāk, ka godātie iesniedzēji ir ārkārtīgi pūlējušies, un pat tā pūlējušies, ka vēlas piešķirt likumam steidzamību. Bet faktiski pūliņu rezultātā ir sākta sistēmas graušana.
Pirmkārt, neviens neaizliegs tūlīt pēc šāda likuma pieņemšanas griezties Satversmes tiesā par šā likuma atbilstību Satversmei. Ar to sāksies tas jandāliņš un turpināsies. Un tāpēc vai nebija vienkāršāk uzņemties atbildību tiem, kas tik ļoti uztraucas par robežlīgumu starp Latviju un Krieviju, nevis uzkraut atbildību tiem, kam tas galīgi neatbilst viņu kompetencei, kam ir jāvērtē jebkura dokumenta, pieņemta dokumenta, galadokumenta atbilstība Latvijas Republikas Satversmei?
Jā, nu diemžēl... diemžēl 8.Saeima ir jau pastrādājusi pietiekami daudz ne sevišķi gudru lietu, un acīmredzot šī nebūs pēdējā. Bet nožēlojami ir tas, ka par šādu joku darbu balsos profesionāli juristi, balsos cilvēki, kas uzskata, ka viņiem ir kaut kāda izpratne, kas ir tiesu vara, kas ir likumdevējs un kas ir izpildvara. Diemžēl.
Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šādu, piedošanu, muļķību neatbalstīs.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 29, atturas– 2. Likumprojekts komisijām nodots.
Vai deputāts Igors Solovjovs vēlas runāt par procedūru? Nē.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Bērziņa, Šķestera, Brieža, Paula un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 16.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt likumprojekta “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta... Deputātiem ir iebildumi?
Cienījamie kolēģi! “Pret” darba kārtības izmaiņām runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Diemžēl ir tāda situācija, ka valdošā koalīcija lemj visus svarīgākos un liktenīgos mūsu valstij jautājumus pēdējā brīdī.
Šeit ir šis likumprojekts, kuru mēs tikko esam saņēmuši savās darba vietās. Ir 124 lappuses, 254 priekšlikumi. Un, protams, opozīcijas deputāti saņēma to pēdējā brīdī. Vai veselu gadu, apspriežot šo jautājumu, bija daži nopietni strīdi valdošajā koalīcijā, un mēs gribam lemt šo pēdējā brīdī? Tas neiznāk.. nedrīkst to darīt! Un saskaņā ar to mūsu frakcijas priekšlikums tomēr ir neiekļaut šo likumprojektu darba kārtībā, sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi un nopietni izskatīt šo liktenīgo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “pret” darba kārtības izmaiņām. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” izskatīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 25, atturas– 3. Tātad darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko kafijas līgumu 2001” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “pret”.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Es nolasīšu tikai vienu teikumu no tās anotācijas, kuru parakstīja Vējoņa kungs,– ministrs, kuram vajag kaut ko saprast. “Likumprojekts paredz izslēgt likuma 3.panta trešo punktu, jo tā redakcija neatbilst prasībām, kādas ir noteiktas 2004.gada 17.februāra Ministru kabineta noteikumos nr.87 “Kārtība, kādā ir novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” pielikumā.”
Kam lielāks spēks– likumam vai noteikumiem? Kāpēc mums jāmaina likums, lai pielāgotos noteikumiem, kurus pieņēma Ministru kabinets?
Nedarīsim to!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “pret”, neviens nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 6, atturas– 4. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunta Bērziņa, Pauļa Kļaviņa, Lienes Liepiņas, Kārļa Šadurska un Edgara Jaunupa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šo likumu mēs Saeimā pieņēmām otrajā, galīgajā, lasījumā tikai nesen. Un toreiz iemesls likuma atvēršanai bija nepieciešamība steidzami sakārtot operatīvās drošības jautājumus.
Diemžēl, atverot likumu, tam tika piedāvāta gara rinda dažādu grozījumu, kuri tika steigā arī apskatīti un vairums no tiem arī pieņemti. Rezultāts bija, ka iesaistītām pusēm, īpaši telekomunikāciju un interneta apvienībām, nebija pietiekami laika šos grozījumus izdebatēt un pārrunāt komisijās.
“Jaunais laiks” uzskata, ka ir nepareizi, ka likums tagad definē valsts nozīmes datu pārraides tīklu kā tādu tīklu, kas ļauj pārraidīt valsts aizsargātu informāciju, kas pati par sevi nav definēta.
Tajā pašā laikā likums dod ekskluzīvas tiesības šādu tīklu nodrošināt Valsts informācijas tīkla aģentūrai, tā sauktajai VITA, kas ir valsts kapitāla sabiedrība un kas var nodarboties ar komercdarbību. Mēs uzskatām, ka šādi tiek nevajadzīgi kropļots telekomunikāciju un interneta tirgus.
Lai labotu šo stāvokli, mēs esam iesnieguši grozījumus, kuru mērķis ir līdzsvarot konkurenci, precizējot strīdīgās VITAi piešķirtās funkcijas.
Saskaņā ar mūsu grozījumiem tiek konkretizēts, ka valsts nozīmes datu pārraides tīkls tiek attiecināts vienīgi uz valstiski slepenu informāciju, kas ir definēts jēdziens, un ka šāda tīkla nodrošināšanu veic valsts aģentūra. Ar to mēs sakām, ka mūsu uzskatā VITA vēlamais statūts, es atvainojos, statuss, būtu valsts aģentūra un ka tai vajadzētu nodarboties ar tām funkcijām, kas loģiski pieder valstij, proti, slepenas informācijas nodrošināšanu un pārraidīšanu.
Ja šo likumu Saeima tagad atvērs un tas tiks piedāvāts… nodots komisijām, mēs paredzam, ka iesaistītās puses, īpaši telekomunikācju un interneta asociācijas, iesniegs arī citus grozījumus.
Tādā gadījumā mēs aicinām dot samērā garu termiņu grozījumu iesniegšanai un likuma izskatīšanai, lai būtu pietiekami laika šos vēlamos grozījumus pienācīgi komisijās izdebatēt.
Es aicinu atbalstīt likuma nodošanu komisijām! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”. “Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– 4, neviens deputāts... Viens deputāts atturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums– bezalgas atvaļinājuma piešķiršana deputātei Inesei Šleserei šā gada 16.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– 1, atturas– 1. Deputātei atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums– bezalgas atvaļinājuma piešķiršana deputātam Dzintaram Rasnačam šā gada 16.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 1. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums– bezalgas atvaļinājuma piešķiršana deputātam Madaram Lasmanim šā gada 16.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Valda Muižnieka iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Valda Muižnieka iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par Valda Muižnieka iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un kā pirmo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un izskatīt likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav deputātiem iebildumu. Darba kārtība ir izmainīta.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi, Saeimas deputāti! It īpaši tie, kas ir parakstījuši šo papīreli! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Kāp zemē!”)
Sakiet man, lūdzu, skaidrā tekstā: vai jūs turpināt vajāšanas māniju? Jums ir par maz acīmredzot. Un šeit ir vēl netīrāka un neglītāka spēlīte. Es vēl saprotu, ka Tautas partijas pārstāvji ir parakstījuši papīru un daļa no viņiem pat nesaprot, kāpēc viņi to ir parakstījuši. Tas it kā būtu normāli un skaidrs.
Taču kāpēc “Jaunā laika” pārstāvji ir parakstījuši šo papīreli? Vai tiešām tikai tāpēc, ka Gunti Bērziņu jums apsolīja ievēlēt par delegācijas vadītāju? (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Latvieti, nepadodies!”) Vai jūs tik nožēlojami esat palikuši? Šadurska kungs... un Kampara kungs... Kampara kungs nemaz nav zālē. Nāciet un pamatojiet, kāpēc ir šī atsaukšana? Vienreiz jau neizdevās. Neizdevās atsaukt no Ārlietu komisijas. Meklējāt variantu, kā nomest no vadītāja. Komisija nepiekrita. Nolēmāt atsaukt no komisijas. Izgāzāties!
Un tagad krēslu sagribējies, ja? Tiešām jums nav nemaz neērti šinī gadījumā? Parādiet vienu argumentu! Atnāciet šeit un pastāstiet, ko deputāts Aleksandrs Kiršteins ir slikti izdarījis, strādājot NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā! Šeit nav partiju pārstāvniecība, šeit nav tas gadījums, kā bieži mums ir, ka katrai frakcijai ir tiesības izvirzīt savu pārstāvi. Tādi gadījumi ir. Tad mēs varētu runāt, ka nav frakcijas, nav pārstāvja. Labi.
Bet šinī gadījumā šeit taču ir runa tikai par dažiem cilvēkiem. Kāpēc jūs tik netīri rīkojaties? Kur tad ir jūsu godīgā izrunāšanās– cīņa pret korupciju, cīņa par ietaupīšanu valstī, cīņa par nabadziņu dzīves līmeņa pacelšanu? Ja jau jūs tik netīras spēles spēlējat šādos gadījumos, paldies Dievam, slēgtais balsojums! Es ceru, ka visi tik negodīgi no “Jaunā laika” nebūs un viens otrs tomēr šāda veidā izrēķināšanos neatbalstīs.
Bet tiešām, ja jau ir tik nopietns jautājums, ja cilvēks ir tā sagrēkojies, ka viņam vispār vietas delegācijā nav, tad taču viņš kaut ko pavisam sliktu ir sastrādājis šajā delegācijā. Lūdzu, Kārli Šadurski vai Gunti Bērziņ, nāciet un pasakiet, ko Kiršteins sliktu ir sastrādājis. Šeit nav runa par to, kas kuram patīk. Un vispār varbūt tiešām būtu vērts ievērot Eduarda Berklava vārdus. Mēs vakar bijām pulcējušies kopā, lai atcerētos Eduardu Berklavu, diemžēl gandrīz neviena no jums tur nebija. Lūk! Un tad bija jāatceras šie vārdi, ka jādomā par to, kas nāk par labu valstij vai nenāk par labu valstij, un nav jārunā par personiskām antipātijām. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Un vispār!”)
Bet ja šeit vienkārši izmest ārā no delegācijas tikai tāpēc, ka nepatīk, tāpēc ka nav vairs manā partijā, man viņš vairs nepatīk. Metam ārā no delegācijas! Ar tādiem paņēmieniem šī Saeima ir izcēlusies vairākkārt. Diemžēl.
Vai jums nemaz nav neērti? Kur tad ir tā jūsu staigāšana ar karogu uz baznīcu, zvērēšana Dievam? Un šāda rīcība. Kā to var visu salikt kopā? Paskaidrojiet, lūdzu, savā priekšā vismaz tad, kas jūs tagad balsosiet slēgtajā balsojumā.
Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsos un skaidri jums pasaka, ka visi mēs balsosim “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Vai jums patiešām nešķiet, ka jūs ejat par tālu, ka jūs pārvēršaties par smago ceļarulli, kas grib saplacināt, nospiest jebkuru, kas nav ar jums? Tā jau nu gan nevajadzētu rīkoties. Tas nekas, ka ievēlējusi tauta šo deputātu. Nav ar jums– ceļarulli virsū! Un tā jau ir sastrādāts ārkārtīgi daudz citā virzienā, protams, ne pret atsevišķu deputātu. Ceļarullis jau ir gājis pāri daudzām lietām, kas ir pret Latvijas interesēm, draugi mīļie! Visa šī Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību pieņemšana un tā tālāk un vēl, un vēl, un vēl, un vēl. Labāk būtu jūs padomājuši par to, kā dzīvo tauta, par kuru jūs tik briesmīgi iestājaties un teicāt: “Darīsim visu, lai tauta dzīvotu labāk.” Kur tad ir? Kas ir noticis ar veselību? Veselības aizsardzība ir viena traģika!
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, tuvāk lēmuma projektam, lūdzu!
P.Tabūns.
Pensijas. Knapi, knapi, trīs reizes “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, rosinot dažādus priekšlikumus, tomēr priekšlaicīgu pensiju… pagarinājām pensionēšanās iespēju.
Arī citas lietas. Pašlaik Latgale sauc pēc palīdzības, draugi mīļie! Cilvēki tur ir absolūti kritiskā situācijā! Lopiņi ir krituši. Nav nekāda absolūta... Iztikas līdzekļu pat nav. Bet nekādas steidzamas palīdzības. Ziniet, būs kaut kur rudenī kādreiz. Tūlīt ir vajadzīga šī palīdzība. Tūlīt un nekavējoties! Un naudas valstij ir pietiekami daudz, lai atvēlētu pašlaik Latgalei attiecīgo naudu, lai cilvēki varētu nopirkt lopiņus, lai varētu bērniem...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs! Par lēmuma projektu, lūdzu! Par lēmuma projektu, lūdzu, runājiet!
P.Tabūns.
Tieši tas ir par lēmuma projektu. Patiešām, jo, šādi te rīkojoties, draugi mīļie, kur tad mēs nonāksim!
Tagad, redziet, Kiršteins. Kiršteins jums ir kļuvis par kaut kādu monstru, ar kuru jāizrīkojas, kurš jānomet no visiem amatiem. Labi, protams, viņš kā Ārlietu komisijas vadītājs jūsu uzskatā nav pieņemams. Bet kā jūs varat mēģināt deputātam atņemt Satversmē un Kārtības rullī paredzētās tiesības un pienākumus? Bet jūs to gribat darīt, jo, redziet, jums ir ļoti daudz balsu. Jūs varat nobalsot visu, kas jums ienāk prātā, zaudējot jebkādu ētiku, jebkādu morāli.
Es brīnos, kā jūs tā varat darīt? Nu taču apstājieties! Nu apstājieties savā varaskārē un lielummānijā! Nu, apstājieties vienreiz un nedariet šādas lietas, jo tā jau jūs kļūstat par apsmieklu tautas priekšā! Neko nedarot patiešām tautas labā, ko esat solījuši svēti pat baznīcā!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies, kolēģi, par atbalstu! Man ir liels gandarījums, ka praktiski neviens draugs nav parakstījis šo iesniegumu no maniem kolēģiem. Bet es tikai gribētu teikt, ka es neļaunojos uz to, ka cilvēki, kas man skatās acīs un saka, ka mēs esam labi strādājuši, pēc tam aizmuguriski iesniedz šādu papīru.
Un es pateikšu godīgi tikai vienu lietu: man no sirds žēl Tautas partijā divu cilvēku. Man ir žēl Jāņa Lagzdiņa, ar kuru mēs kopā bijām Augstākās padomes deputāti, kopā balsojām par neatkarību. Man ir žēl, skatoties, kā notiek viņa personības degradācija, jo viņš ir spiests melot ar katru dienu arvien vairāk un vairāk.
Un otrs cilvēks, kura man no sirds žēl, kurš ir parakstījis šo papīru, ir Raimonds Pauls, kurš sēž mūsu bijušajā frakcijā, neko nesaprot, bet viņš tiek izmantots kā pievilinātāja pīle balsu medībās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nevajadzētu apvainot personīgi deputātu. (No zāles deputāts Ozoliņš: “Viņš izteica savu viedokli. Viņš nevienu neapvainoja!”) Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vakar, spriežot frakcijas sēdē par šo jautājumu, mēs esam konstatējuši, ka ir izveidojusies divdomīga situācija. No vienas puses, PCTVL frakcija ir konsekventi pret pozīcijas deputāta vajāšanu, un mums Kiršteina rīcība Latvijas tēla izveidošanā aiz robežām ir objektīvi izdevīga. Ar lieliem priekiem mēs varam nosūtīt uz Eiropu kopā ar Kiršteinu arī visus iepriekšējos debatētājus: gan Dobeļa kungu, gan Tabūna kungu. “Čtobi malo nepakazalos...” kā runā krievi, un, ja ārzemju kolēģi arī klausās visas viņu runas aiz robežām, tad iespaids par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā viņiem izveidojas pareizs.
Bet, no otras puses, diemžēl Kiršteina kungs pārkāpj tā saucamo “sarkano robežu”, citēju Šadurska kungu... attiecībā uz manu rīcību... viņa izteicieni attiecībā pret krievu un ebreju kopienu, kā arī avīzes “Čas” vajāšana, nedod mums iespēju neatbalstīt šo lēmuma projektu.
Un saskaņā ar to PCTVL frakcija tomēr balsos “par”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nu, Leopold, ja tu nepateiksi! Turies, Leopold!”)
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nāk prātā Raiņa vārdi:
“Gaisā jūtama sēra smaka,
Un mēmā zeme tad muti vērs,
Un aprīs jūs, un kūpēs sērs.”
Manuprāt, ka valstī ir sākusies raganu prāvu... un ir burvju dedzināšanas laiks. Tikko ir uzsākta kriminālvajāšana pret neatkarīgajām žurnālistēm, kas pauž savu viedokli,– Līgu Muzikanti un Ilzi Liepu. Un es brīnos, ka sabiedrība un arī mūsu deputāti, arī tie, kas fotografējās ar viņām kopā uz kalendāra vāka, ir pieklusuši un it kā nobijušies. Vai tiešām kādas starptautiskās organizācijas un kāds spiediens no īpašiem grupējumiem mums liek pieklust un nesaukt lietas īstajos vārdos? Manuprāt, ka Kiršteina kungs tiek politiski vajāts. Man tas atgādina gestapo un čekas laikus. Es abus esmu pārdzīvojis. Es esmu atkārtoti aicināts sadarboties čekā un atkārtoti pratināts, un atkārtoti esmu zaudējis karjeras iespējas vienkārši viena iemesla dēļ: tāpēc, ka es atklāti izteicu savas domas.
Un šodien arī es to pasaku: notiek Kiršteina vajāšana! Nevis kā personas, bet viņa gara, viņa pārliecības un viņa varbūt vienkārši teiktā dēļ. Un tas ir demokrātiskā valstī kauns, un īpaši liels kauns tas ir Latvijai, kas veidojas kā jauna, it kā brīva un neatkarīga valsts.
Nē, šādai vajāšanai! Es noteikti balsošu par Kiršteina kungu kā NATO Parlamentārās asamblejas locekli, un neviens mani nepiespiedīs izmainīt savu pārliecību.
Kauns tādai Saeimai! Kauns arī mūsu sabiedriskajām organizācijām, kas tik gļēvi, vāji aizstāv demokrātiju un brīvību mūsu valstī! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kauns!”)
A.Kampars (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Nesen te kāds no Saeimas dižajiem runātājiem teica, ka vajagot pamatot, kāpēc parakstīts šāds lēmums, un es tiešām ar prieku gribu to darīt, jo katru savu parakstu es uzlieku uz tāda dokumenta, par ko es tiešām esmu pārliecināts.
Un šeit es saukšu tikai trīs argumentus. Argumenti ir vairāki. Bet trīs galvenos argumentus.
Pirmais. NATO Parlamentārā asambleja ir organizācija, kurā nesavācās tikai Saeimas deputāti, lai izbrauktu kaut kur par valsts nodokļu maksātāju naudu un papļāpātu, patīksminātos par sevi un patīksminātos par citiem. Tā ir tāda institūcija, kur ir ļoti būtiski, lai mūsu delegācijas locekļos klausās un arī lai viņi tiek uzklausīti. Man ir ļoti lielas šaubas, ka pēc Kiršteina kunga izteikumiem diez vai kāds šādā nopietnā organizācijā uz viņu nopietni klausītos. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Uz tevi neklausās!”)
Otrs arguments. Godātie kolēģi! Latvijas interesēs ir tas, lai NATO Parlamentārā asambleja no Latvijas puses netiek pārvērsta par cirku. Mēs reizēm redzam, ka šeit, šajā zālē, ir daži tādi kolēģi, kas it kā ļoti nopietnu institūciju katru dienu grasās pārvērst par vienu vienīgu cirku. Un šīs trīs četras nedēļas, ko mēs redzam saistībā ar Ārlietu komisijas darbu, mēs esam pārliecinājušies, ka nu tādu farsu ir diezgan grūti izdomāt.
Kolēģi, NATO ir NATO. Tā ir mūsu aizsardzība, tā ir vieta, par ko mēs esam cīnījušies ilgus gadus, tā ir cerība, ka mūs vairs neviens neokupēs. Un pārvērst arī šādu institūciju par vienu lielu cirku, manuprāt, ir vienkārši bezatbildīgi.
Paldies, kolēģi! Es aicinu atbalstīt šādu... Manuprāt, tas priekšlikums, ko mēs piedāvājam,– godprātīgi strādāt arī NATO Parlamentārajā asamblejā– ir vērā ņemams un atbalstāms.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: “Pasūtījums parādījies!”)
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! It īpaši es vēršos pie “tēvzemiešiem”. Mēs visi atceramies to ļoti aso diskusiju, kad Latvijas Republikas Saeima diskutēja, vai pēc NATO dalībvalstu aicinājuma Latvijai iesaistīties Irākas konfliktā. Es atceros, ka šeit stāvēja toreizējais ārlietu ministrs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, Ģirts Kristovskis un argumentēti aizstāvēja Latvijas pozīciju. Un katram... (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Nerunā muļķības!”) Es atvainojos, aizsardzības ministrs. Un katram saprātīgi domājošam politiķim toreiz– laikā, kad Latvija vēl nebija NATO dalībvalsts,– bija skaidrs, ka mums bija jāiesaistās Irākas jautājuma risināšanā. Bija jāiesaistās, jo pretējā gadījumā es ļoti šaubos, un arī jūs tam piekritīsiet, cienījamie “tēvzemieši”, ka mūsu iespējas tikt uzņemtiem NATO rindās būtu samazinājušās līdz minimumam. Un to saprata toreiz jebkurš reāli domājošs Latvijas politiķis. Un to saprata, es domāju, arī tik gudrs cilvēks kā Aleksandrs Kiršteins. Un diemžēl toreiz viņš no šī balsojuma gļēvulīgi aizbēga un balsojumā nepiedalījās. Un no tā brīža, es ļoti labi atceros, ka ļoti daudzos gadījumos Kiršteina kunga darbība, Ārlietu komisiju vadot, bija atklāti provokatīva. Viņš neskaitāmas reizes ir vērsies pret galveno mūsu sabiedroto– NATO, pret Amerikas Savienotajām Valstīm un pret to pozīciju, neargumentēti to kritizējot. Tanī pašā laikā mēs labi saprotam, ka bez Amerikas Savienoto Valstu atbalsta mums NATO neredzēt būtu bijis kā savu ausu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Nerunā muļķības!”)
Cienījamie kolēģi, NATO ir organizācija, kas aizstāv visā pasaulē demokrātiskās pamatvērtības, demokrātijas pamatvērtības. Un, ja cilvēks apzināti vērš savu darbību provokatīvi pret cilvēkiem tikai tāpēc, ka viņi ir citas tautības pārstāvji, ka viņš izplata paziņojumus, kas vēršas pret citu tautību cilvēkiem... (Starpsauciens: “Apklusti, muldoņa!”) Vai tā ir demokrātijas pazīme?
Tā ka, cienījamie kolēģi, šī NATO organizācija ir pietiekami nopietna, un NATO Parlamentārā asambleja ir pietiekami nopietna organizācija, lai mēs tajā nesūtītu pārstāvēt cilvēkus, kas nodara valstij ļaunumu, kas atļaujas veikt provokatīvas darbības, kas valstij– es atkārtoju: Latvijas valstij!– ir nodarījuši lielu ļaunumu.
Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Gļēvulis!”)
Sēdes vadītāja.
Ozoliņa kungs, es jums izsaku aizrādījumu.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi– kritiķi! It īpaši tie, kas Saeimā knapi ir degunu apsildījuši! Kiršteina kungs šeit strādā 15 gadus. Viņš ir balsojis 4.maijā un arī vēlāk par to, kas ir vajadzīgs Latvijai kā neatkarīgai valstij.
Tad ko jūs gribat te iestāstīt man, ka pēc 15 gadiem viņš ir kļuvis cits? Mēs vakar analizējām 1988.gadā pieņemtos LNNK dokumentus. Pilnīgi viss tas pats, ko šodien Aleksandrs ir izstāstījis un runājis. Nekādas atšķirības!
Tātad kuri Kiršteina kunga izteikumi ir tie drausmīgie? Nāciet un citējiet! Tiešām, nāciet un nocitējiet, un pasakiet, kuri tad tie ir, kas Latvijas valstij to lielo kaunu dara?
Un, kas attiecas uz NATO, par NATO es tomēr aicinātu runāt tos cilvēkus, kas kaut ko tiešām tur ir darījuši vai saprot no šīs organizācijas. Jo mēs arī Augstākajā padomē sākām veidot šo ceļu uz NATO. Mums palīdzēja tautieši ārpus Latvijas, un ļoti daudz palīdzēja. Es šos cilvēkus atceros. Un tie ir tiesīgi runāt, jo viņi zināja, kas tur notiek. Nosaukt to, ka kāds te to darbošanos NATO uzskata par cirku, ir diezgan smieklīgi. Tā varbūt kādam izliekas. Tā ka NATO un ceļš uz NATO ir būvēts daudzu gadu garumā. Un līdz ar to, ja jums ir argumenti un ja jums ir citāti, nāciet un pasakiet, kurš citāts jums bija nepieņemams. Nevis lietot vispārīgas frāzes, atgādinot man tiešām Gorbačova laiku, kad varēja runāt stundām ilgi un nepateikt neko!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins– otro reizi.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Man diemžēl otrreiz ir jānovērš dažas neprecizitātes un muļķības, ko mēs tikko dzirdējām no dažiem runātājiem.
Es gribētu atgādināt Ābiķa kungam, ka NATO nepiedalījās Irākas kampaņā. Ābiķa kungs! Skolnieks var nezināt, jums kā deputātam būtu jāzina. NATO ir vienprātības princips, un tādas valstis kā Francija un Vācija nepiedalījās. Līdz ar to NATO kā organizācija nevarēja piedalīties šajā pasākumā.
Otrs. Es šeit aicināju nevis pret karu Irākā, bet es lūdzu paskaidrot, kā var izdarīt kaut ko bez ANO Drošības padomes lēmuma. Jo tad, kad bija debates Saeimā, vēl nekāda kara nebija. Un galvenais arguments bija tas, ka Valsts prezidente sita kāju pie zemes un teica: “Kā jūs varat neatbalstīt, jo esmu taču solījusi ārzemēs to darīt!” (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Tātad pilnīga neizpratne, kas ir Latvijas Satversme. Paņemiet manu stenogrammu, Ābiķa kungs, tur ir teikts, ka Saeima nosaka, ka Valsts prezidente izsludina karu tikai uz Saeimas lēmuma pamata. Nebija šāda Saeimas lēmuma. Jums nevajadzētu, Ābiķa kungs, šeit nākt un melot!
Tad, kad ANO pagarināja jau, un tad, kad bija nodibinājusies pagaidu valdība, un ANO teica: “Jā, tagad ir ierobežotais kontingents līdz zināmam laikam, līdz jūnijam.” Tad paņemiet manu balsojumu, Ābiķa kungs, kur es balsoju “par”, un nemelojiet šeit, ka es neesmu atbalstījis. To balsojumu, kas notika ar ANO Drošības padomes lēmumu, es atbalstīju.
Mans jautājums bija: “Kāpēc šeit ir jāmelo par tūkstošiem tonnu ķīmisko ieroču?”, ja ANO inspektors Bliks teica, ka nekā tāda tur nav, un neko tādu neatrada arī Amerikas Savienoto Valstu speciālā izmeklēšanas grupa, kas tur tika izveidota. Paskatieties ziņojumus, kas ir pieņemti, paskatieties kongresa izmeklēšanas rezultātus, Ābiķa kungs, un tad nāciet un runājiet!
Godājamie deputāti! Es redzu, ka neprofesionālisms un kaut kāda runāšanas kāre aizēno profesionālu darbu. Tā ka es neko vairāk šeit negribu teikt. Man ir vienkārši kauns, ka deputāti, nezinādami elementāras lietas, var nākt šeit un runāt tādas muļķības. Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns– otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie koalīcijas deputāti! Jūs pārdzīvojat šobrīd kaut kādu savdabīgu agoniju un tāpēc mēģināt novērst uzmanību ar tā paša Kiršteina palīdzību no notiekošā valstī. Jūs esat iebraukuši krietni, stipri purvā! Patiešām. Un tagad nu Kiršteins ir tas vainīgais.
Salīdzinājums ar to pašu Krieviju. Paskatieties, kā viņa ārdās un trako pie visām savām nelaimēm, pie visas savas totālās nabadzības. Latvija vainīga? Latvija vainīga, saprotiet, ienaidnieks nr.1, bet viņiem vajadzīgs šis ienaidnieks numurs viens, lai novērstu tautas uzmanību no tās nabadzības.
Tāpat jūs tagad ar Kiršteinu. Kiršteins nu ir, tā sakot, jūsu visu nelaimju cēlonis. Smieklīgi un nožēlojami. Jūs zaudējat jebkādu realitātes sajūtu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Bet, ja runājam par Ābiķa kungu, tad man vienkārši žēl, Dzintar, ka tu esi kļuvis par internacionālistu jau, jo tu nāc no turienes, tu nāc no “Latvijas ceļa”, mēs domājam, ka tu esi pārvērtējis un tāpēc aizgājis citur, jo “Latvijas ceļš” bija sataisījis šajā valstī ārkārtīgi daudz nepatikšanu. Bet izrādās, ka tu vienkārši glābies no šī grimstošā kuģa un pārgāji uz citu, un tagad esi palicis tanīs pašās “Latvijas ceļa” pozīcijās. Internacionālajās pozīcijās! Un tāpēc tu te nāc un mēģini kaut ko skaidrot. Ir vienkārši kauns!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētaja, godātie deputāti! Man gribētos tikai vienu lietu: tas ir, noformēt precīzi Aleksandra Kiršteina nodarījumu, noziegumu… vai kādas nevarēšanas... kādu sarakstu.
Visus šos laikus par un apkārt, gan lasot presē, gan tiekoties ar cilvēkiem, man uzdod vienu vienīgu jautājumu: ko viņš īsti ir tādu nodarījis? Un vienīgais, ko es izlasīju, ka viņš ir tuvojies kaut kādai mistiskai robežai, jau tādai robežai, kuru tātad pārkāpjot jau viņš būtu tur kaut kāds gandrīz vai cionistu aģents.
Šinī ziņā, kad nav šī nodarījuma, mēs esam koalīcijas partneri tādi kā ķīlnieki. Mēs īsti nesaprotam, nu... kas īsti notiek? Es domāju, ka jebkurai partijai patiešām ir tiesības... nu, kas neatbilst statūtiem, savu biedru pieņemt vai izslēgt... tās ir partijas iekšējās lietas, un viņai, dabīgi, to neviens nedrīkst un nevar pārmest.
Bet šajā gadījumā, kas mani šokēja, kāpēc es atnācu, ka faktiski izrādās, ka tas galvenais noziegums ir tas, ka viņš ir balsojis pret karu Irākā. Un tas mani vispār nošokēja... (Starpsauciens: “Pareizi!”) Un ka tāpēc, ja Latvija būtu nobalsojusi pret karu Irākā, tad viņu nebūtu NATO uzņēmuši? Kas... te sākās tādas jau... ka tas ir ... vispār jau… es nekādi nesaprotu. Jā, es arī balsoju pret karu Irākā... Zinu, Emsis balsoja un daudzi balsojām pret. Kaut gan pie mums ieradās ārlietu ministrs un stāstīja, ka rīt vai parīt Vācija un Francija arī iestāsies par karu Irākā, kur dezinformē... un vispār... kā tas vispār notika, un redz, kādas ir sekas tagad. It kā ar zobenu varētu kaut ko atrisināt.
Patiesībā... ja ir tas nodarījums, ka viņš ir balsojis pret karu Irākā, tad tā arī to nosauciet kā jūsu partijas tādu, kā saka, galveno nodarījumu, par kuru tātad nevar ne pārstāvēt, kaut gan šajā gadījumā es saprotu, ka viņš arī nepārstāv Tautas partiju tajā NATO asamblejā.
Tad es patiešām aicinātu šīs koalīcijas vienotības, sapratnes dēļ... nu izskaidrojiet ... nu izskaidrojiet sabiedrībai, ko viņš īsti ir nodarījis, nevis... Viņš ir Augstākās padomes deputāts, viņš šeit balsoja par neatkarību tajā brīdī, kad uz Doma laukuma tanki jau gāja. Ja nāca tanki, un vēl teica, ka .. viņš nav uzradies Kiršteins kaut kāds tur muļķītis... kurš tur nezina, ko runā, un nezina, ko dara. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Tas viņa nodarījums ir tas, ka viņš par Abreni kaut kā iestājās… par Miera līgumu? Tad sakiet! Abreni nevaram atdot, jo Abrene jau faktiski ir krieviem... ko viņi var atdot vai neatdot.
Bet ka tajā veidā, ka mēģinās ielikt un prasīt un kaut kādus mēģinājumus veikt... nu varbūt tas... varbūt par minoritātēm... par konvenciju... Es nezinu, par ko īsti. Bet to vajag tā precīzi pateikt, kas īsti nepatīk.
Un tad mums kā… citādi kā koalīcijas partneri mēs jūtamies tiešām kā ķīlnieki. Mēs nezinām, ko īsti darīt.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis. Otro reizi. (Starpsauciens: “Paklusē!”)
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Visu cieņu Aleksandram Kiršteina kungam par viņa politisko darbību Augstākās padomes laikā un arī kādu laiku pēc tam! Jā, viņš ir balsojis, tāpat kā es, par neatkarību, un to neviens nenoliedz.
Bet, cienījamie kolēģi, ja jūs nespējat atšķirt nacionālu pārliecību no provokatīvas darbības, tad tas ir nožēlojami! Ja jūs nesaprotat, ka nevar sūtīt uz starptautisku organizāciju pārstāvēt Latviju cilvēku, kurš, strādājot atbildīgā postenī, zaudēja gan ārlietu ministra uzticību, gan mūsu Valsts prezidentes uzticību, gan zaudēja jebkādu uzticību mūsu sabiedroto valstu vēstnieku vidū, ka ar viņu vairs nekontaktējās, ka viņš tika ignorēts. Vai šāds cilvēks spēs šajā svarīgajā organizācijā godam pārstāvēt Latvijas intereses? Vai tiešām jūs te tēlojat muļķīšus un nezinīšus?!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 15, atturas– 6. Lēmums pieņemts. Paldies.
Pirms tālāk izskatīsim sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jāņa Lagzdiņa, Dzintara Jaundžeikara, Kārļa Šadurska, Ata Slaktera un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šāgada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un pēc 21.darba kārtības jautājuma iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Tad nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” otrajam lasījumam līdz 2005.gada 16.jūnija pulksten 10.30”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– 1, atturas– 6. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gunta Bērziņa iecelšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 3, atturas– 4. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Dalbiņa iekļaušanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu: grozīt likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” tādējādi, lai no 1.jūlija, kad bija jāstājas spēkā normai, kas aplika ar pievienotās vērtības nodokli energoresursus siltumam, mēs pagarinām, ka šī norma nestājas spēkā vēl gadu. Iemesls tam ir tāds, ka notiek sarunas valdības līmenī ar Eiropas kolēģiem, lai tam visam būtu akcepts. Uz šobrīdi šī vienošanās nav panākta, dažas valstis tam iebilst. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienprātīgi to atbalstīja un rosināja šo likuma grozījumu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
A.Slakteris.
Šajā situācijā, kad gāzes cenas valstī un energoresursi ir pieauguši ļoti būtiski, ir ļoti svarīgi, lai nebūtu nekādu pārrāvumu, tiešām no 1.jūlija netiktu siltums aplikts ar pievienotās vērtības nodokli, es aicinu pieņemt uzreiz otrajā lasījumā šos grozījumus, jo arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas tika atbalstīts vienprātīgi gan no opozīcijas, gan no pozīcijas puses.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Grozījumi Vispārējās izglītības likumā ir nepieciešami, lai saskaņotu mūsu likumdošanu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Un otrkārt, tie ir nepieciešami, lai varētu īstenot Pamatizglītības satura reformu. Tā kā Pamatizglītības satura reformu ir iecerēts sākt ar šā gada 1.septembri un likumprojektam būtu jābūt gatavam, tad es aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu!
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt par steidzamību? Nē.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 8, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Kā jau minēju, likumprojekts ir nepieciešams, lai saskaņotu Vispārējās izglītības likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, un likums ir nepieciešams arī tāpēc, lai ministrija varētu īstenot Pamatizglītības satura reformu.
Jā, cienījamie kolēģi! Es atzīstu, ka ministrijai šo likumprojektu vajadzēja iesniegt agrāk, jo šis likumprojekts īstenībā bija gatavs jau šā gada sākumā. Pagāja vesels pusgads, kamēr ministrija arī komisijai īsti neizprotamu iemeslu dēļ tikai šo likumprojektu iesniedza. Bet, neskatoties uz to, mēs ilgi un rūpīgi izdiskutējām šo likumprojektu kopā ar Saeimas Juridisko komisiju, novērsām tā nepilnības. Un, ņemot vērā to, ka mācību satura reforma mūsu skolās ir nepieciešama, par to ir pārliecināti visi, kuru bērni mācās skolā, jo ne vienmēr mācību saturs ir atbilstošs mūsdienu prasībām, ne vienmēr mācību saturs ir atbilstošs... nu, mācību slodze, ja tā varētu teikt, ir pārāk liela, izmaiņas ir nepieciešamas, un tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, apzinoties, ka tiešām maz laika ir palicis izskaidrošanas darbam, sagatavošanas darbam, tomēr izšķīrās, ka šis likumprojekts būtu jāatbalsta.
Tāpēc es aicinu jūs balsot pirmajā lasījumā “par”!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vai jūs, lūdzu, neuzskatāt, ka izglītības jomā pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas mēs attīstāmies ļoti zig zagu veidā, pat vienu soli uz priekšu– divus atpakaļ? No sākuma bija ieviesti vidusskolas mācību priekšmeti pēc izvēles. Pēc tam mēs no tā principa atteicāmies. Kā mēs arī esam atteikušies no mācību... no sākuma no mācību programmām principā, pēc tam sapratām, ka bez tā nekur uz priekšu netikt, un atkal ieviesām mācību programmas.
Ieviesām sākumskolās bezatzīmju sistēmu. Vēlāk nolēmām, ka tomēr bez atzīmēm iztikt nevar, un atkal atgriezāmies pie atzīmju sistēmas pamatskolā.
Bieži vien tas, ko Izglītības un zinātnes ministrija izdomā pavasarī, vai kā mūsu šīsdienas jautājumā, pat vasarā, nesagatavotajām skolām jau jārealizē, sākot ar 1.septembri. Tātad rudenī. Rezultātā, atvainojiet, iznāks “čiks”.
Sākot ar 2001.gadu, pēc Valsts izglītības inspekcijas ziņām, kas bija publicētas laikrakstā “Izglītība un Kultūra”, katru gadu no mūsu skolām tiek atskaitīti vairāk nekā 9000 skolēnu un pagājušajā gadā– vairāk nekā 10 000. Tikai no 12.klasēm– 600 bērnu tika atskaitīti. Iedomājieties, ka pamatskolā nav neviena mācību priekšmeta, kurā bērni nokārtotu... atvainojiet, vismaz puse no bērniem, no skolēniem nokārtotu eksāmenus uz 7 un vairāk ballēm.
Tas neattiecas tikai uz minoritāšu skolām vai krievu skolām. Tas attiecas uz visām mūsu skolām kopumā.
Mūsu mazajā Latvijā 2003.–2004.mācību gadā tikai 8.klasēs bija vairāk par 2000 bērnu, kuri palika uz otru gadu, un 9.klasēs– vairāk par 3000... nu, mēs varam teikt, nesekmīgo vai to bērnu, kuri nepilnīgi apguva mācību standartus. Šogad, pēc pēdējām ziņām, arī tikai 9.klasēs 2186 bērni nesaņems apliecības, bet saņems tikai liecības. Tātad viņiem ir trīs un vairāk nesekmīgas atzīmes.
Cik vai kāda vaina ir tā saucamajai bilingvālai izglītībai, cik minoritāšu skolas bērni nosacīti palika uz otru gadu šī iemesla dēļ vai nesagatavotā bilingvisma dēļ, to nezina pat ministrija.
Jums labi zināma no paša sākuma politizēta, neprofesionāla un provinciāla “reforma 2004”. Pirms tās ieviešanas, pildot politisko pasūtījumu, ministrijas ierēdņi mums ziņoja, ka skolas reformai ir gatavas, reformas rezultātā uzlabosies bērnu zināšanu kvalitāte. Šodien tie paši ierēdņi saka, ka nav pierādījumu, ka reformas dēļ pasliktinās zināšanu kvalitāte. Solīt uzlabošanu, un nav pierādījumu, ka pazeminājās... tātad ļoti dažādas lietas.
Viņi atzīst atsevišķus trūkumus. Trūkst mācību grāmatu, dažādi ir bērnu valsts valodas zināšanu līmeņi, ne visi skolotāji perfekti pārzina valsts valodu. Tātad viss kārtībā, diemžēl ir atsevišķi trūkumi.
Tieši tāpat 20 gadus atpakaļ ar mums runāja PSKP funkcionāri. Viss ir lieliski, bet ir atsevišķi trūkumi.
Kāpēc es par visu to stāstu, runājot par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā?
It kā likumprojektā tiek piedāvāti tehniski grozījumi, pret kuriem sevišķi nav ko iebilst. Bet mums ir zināms, ka zem šī likumprojekta slēpjas kārtējā reforma– pamatskolas mācību satura reforma.
Es nezinu, varbūt Dzintars Ābiķa kungs saprot šīs reformas jēgu, bet par to neko diemžēl šodien vēl nezina daudz skolotāju, vismaz minimums viena trešā daļa, nezina absolūtais vairākums vecāku, un, atvainojiet, atļaujiet noeksaminēt, nezina arī daudzi no jums.
Mēs uzskatām, ka arī šī reforma nav pietiekami zinātniski pamatota, ka šī kārtējā reforma ir diemžēl nesagatavota. Par to neko, kā jau es teicu, nezina vecāki un maz ko zina skolotāji. Jūs vēl neesat pieņēmuši izmaiņas likumā, bet skolas jau pirms kādiem diviem trim mēnešiem saņēma no Izglītības un zinātnes ministrijas mācību paraugplānus ar 22 stundām nedēļā 1.klasē un 23 stundām nedēļā– 2.klasē.
Kolēģi, kur mums jāsteidzas? Kāpēc mēs nevaram ieviest šo reformu ar 2006.gada 1.septembri, sagatavojot šai reformai kā skolotājus, tā arī informējot vecākus? Es šaubos, vai jūs, godātie deputāti, neatbalstīsiet steidzamības kārtībā kārtējo “pšiku”, kā tas jau bija gan ar “rāmju” konvenciju, gan ar Eiropas Konstitūciju, kura, es domāju, būs atlikta vismaz līdz 2008.gadam. Vai mēs nekļuvām smieklīgi, kad valdība steidzamības kārtībā vienpusīgi pieņēma deklarāciju, un šodien Igaunija lepni var pateikt, ka viņi atguva 95 procentus no savas teritorijas. Mēs šaubāmies, vai mēs nezaudēsim 2 procentus no Latvijas teritorijas, starp citu, de facto, kura mums diemžēl šodien nepieder.
Es uzskatu par pienākumu jums paziņot, ka PCTVL frakcijas deputāti nevarēs atbalstīt sagatavoto likumprojektu, vienīgi gadījumā, ja jūs atbalstīsiet mūsu priekšlikumus, kurus mēs jebkurā gadījumā– pat ja jūs 10 minūtes dosiet– paspēsim iesniegt, tad faktiski– jā. Mēs uzskatām, ka jāpaplašina skolu padomes tiesības un jāatļauj viņiem pašiem lemt par īstenojamām izglītības programmām un programmas apguves valodām. Vai, ja mēs ieklausīsimies Satversmes tiesas... ja mēs ņemsim vērā pēdējo Satversmes tiesas lēmumu un atļausim minoritāšu skolām mācīt 60 procentu mācību stundas ne tikai latviešu valodā, bet arī bilingvāli līdz 2007.gada 1.septembrim, kā tas ir norādīts Satversmes tiesas lēmumā, ka skolām ir jādod izvēle: vai latviski šos 60 procentus stundu mācīt, vai bilingvāli.
Nu un vēl. Ja mēs pamatskolas mācību satura reformu sāksim ne “rītdien, brokastu laikā”, tātad tas ir 2005.gada 1.septembrī, bet 2006.gadā attiecīgi 1.septembrī, un metodiski un zinātniski, un praktiski pa šo laiku var sagatavot skolotājus un arī, kā es jau teicu, pamatīgi informēt vecākus. Bez skolotāju un vecāku atbalsta neviena, nekāda reforma skolā nav iespējama. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Ministru kabineta vārdā– izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
I.Druviete (izglītības un zinātnes ministre).
Cienījamie kolēģi! Izglītība ir joma, kur stagnācija nav pieļaujama. Un, tā kā mūsu izglītības sistēmas attīstība balstās uz stingra likumiska pamata, ir jāsakārto likumdošanas bāze. Tas arī pašreiz tiek darīts. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā saskaņo šo likumu ar citiem normatīviem aktiem un dod pamatu pozitīvām pārmaiņām mūsu izglītībā. Šis likums radīs iespēju veidot vairākus desmitus normatīvo aktu, kas sīkāk risinās tieši šīs problēmas, par kurām runāja iepriekšējie runātāji.
Izglītības problēmas ir ļoti sarežģītas. Labprāt lūgtu jūsu uzmanību šim jautājumam īpašā sēdē. Bet pašlaik ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai jau no šā gada septembra mūsu bērniem būtu pieejama daudz labāka un kvalitatīvāka izglītība nekā iepriekš. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātam Pēterim Tabūnam pietiks ar četrām minūtēm? Pietiks?
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Plinera kungs te runāja par zigzagveida reformas gaitu. Protams, viņš gribētu, lai vispār šī reforma nebūtu sākusies, bet, paldies Dievam, tā 1998.gadā sākās, kad Izglītības un zinātnes ministriju vadīja Grīnblata kungs. Un tieši tad mums pietika drosmes, lai iesāktu mācīt tā, kā neatkarīgā valstī nepieciešams, lai visi skolēni zinātu latviešu valodu.
Bet diemžēl, ja runājam par visām šīm lietām, es gribu atzīmēt, ka mēs, vienalga, pārāk kautrīgi, pārāk bailīgi, pārāk uzmanīgi esam rīkojušies, realizējot mācības latviešu valodā. Lai visi, kas šeit dzīvo, nemaz nerunājot par skolēniem, zinātu latviešu valodu. Lai latvietim nebūtu savā zemē, lai sazinātos, jārunā krievu valodā. Lūk! Un tādēļ lieki te klausīties šīs muļķības par to, ka, lūk, 15 gadus pēc neatkarības pasludināšanas vēl runā par šīm lietām, ka šausmīgi grūti, redziet, tur tā un šitā, iemācīties un ka zūdot mācību kvalitāte un tamlīdzīgas lietas. Tā ir vienkārši demagoģija un muļķība! 15 gados vajadzēja visiem, kā vienam, visiem, jaunam un vecam, šajā valstī iemācīties latviešu valodu! Tā, lūk, vajadzētu rīkoties!
Un tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai ir jārīkojas daudz krasāk, kardinālāk, un it īpaši pret tiem, kuri vēl aizvien skolās sēž direktoru posteņos, un ir skolotāji, kuri faktiski neprot latviešu valodu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Uzmanību, Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi Dzeltenajā zālē, tūlīt! Tautsaimniecības komisijas locekļiem sēde Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (TP).
Cienījamie deputāti! Ārlietu komisijas sēde tagad, pārtraukuma laikā.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Stasņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Vladimirs Buzajevs arī vēlas ko ziņot? Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins... ir, Ingrīda Circene, Andrejs Klementjevs, Paulis Kļaviņš.... nav, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters, Andrejs Radzevičs, Madars Lasmanis, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis Turlais, Dzintars Rasnačs. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi. Turpinām debates par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pirmajā lasījumā.
Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas vietniece! Godātie kolēģi! Esmu piespiests debatēt tukšas zāles priekšā, bet tomēr pamēģināšu.
Es ļoti uzmanīgi uzklausīju gan oficiālo ziņotāju Ābiķa kungu, gan arī cienījamo ministri Inu Druvietes kundzi, gan arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekli Tabūna kungu.
Un, cienījamie kolēģi, abi iepriekšējie oficiālie ziņotāji vai nu apzināti nedeva būtisku informāciju deputātiem, vai nejauši. Bet cienījamais Tabūna kungs gan nesaprata, ka šai likumprojektā, starp citu, ir runa par latviešu skolu reformu– konkrēti par latviešu valodas izstumšanu, kaut gan no latviešu skolām... kaut gan ne par piespiedu izstumšanu, bet par brīvprātīgu. Un latviešu skolās svešvalodu stundas ir ierobežotas ne ar ciparu– ne mazāk kā 60 procenti, bet ar ciparu– ne vairāk kā 40 procenti. Bet kolēģi deputāti pat nesaprata, par ko ir runa. Un arī sabiedrībā šis ļoti svarīgais jautājums nav apspriests.
Ir runa arī par iestāšanās eksāmenu ieviešanu ģimnāzijās ne no 10.klases, kā ir šobrīd, bet no 7.klases. Tas arī ir ļoti svarīgs lēmums. Un es arī neesmu lasījis ne krievu, ne latviešu avīzēs, ka ir bijusi kaut kāda sabiedriska apspriešana vecāku vai pedagogu starpā, kā arī par galveno likumprojekta priekšlikumu– par jaunās skolu reformas 1.klasēs sākšanu jau no1.septembra– arī nav bijis sabiedriskās apspriešanas.
Mūsu Integrācijas apakškomisijas sēdē es jautāju Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdnim: kas ir šīs reformas pasūtītājs? Reformas būtība ir sociālo priekšmetu ieviešana tieši no pirmajām klasēm, un tā ir dzimtās valodas– latviešu vai krievu– izstumšana ar sociālām zināšanām. Vai tas ir... ir vecāku piekrišana vai ne? Vecāki pat neko par to nezina.
Un diemžēl ir tāda situācija, ka visas skolu programmas... visi skolas programmu paraugi ir jau gatavi šobrīd, un mēs mainām likumu, lai likums atbilstu ministrijas dienesta dokumentiem. Bet tas ir nenormāli! Jo tomēr ir likumdošanas aktu, gan arī valsts pārvaldes struktūru hierarhija. Tomēr Saeima mums ir visaugstākā.
Un neviens nevar atbildēt uz parastu jautājumu: “Kādēļ šis likumprojekts pusgadu apspriežams Ministru kabinetā? Kādas “suņu cīņas zem paklāja”, kuras mēs... pat deputāti nevar novērot?” Es nerunāju par desmitiem tūkstošu vēlētāju, kuri ir aiz mūsu muguras, kuri vispār par šo reformu neko nezina, nebija šīs reformas pasūtītāji.
Un saskaņā ar to es domāju, ka nav nekādas nepieciešamības balsot par to, ka reforma jāsāk tieši no 1.septembra.
Saskaņā ar to PCTVL frakcija pārtraukumā pieņēma lēmumu neatbalstīt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā un aicināt kolēģus pievienoties šim mūsu viedoklim. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs runā deputāts Jakovs Pliners– otro reizi.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Pirms pārtraukuma no šīs tribīnes uzstājās Tabūna kungs. Pilnīgi pēc principa, ka zaglis kliedz: “Ķeriet zagli!” Viņš parādīja, un es esmu pārliecināts, ka viņš arī šobrīd nezina, neko nezina par šo Pamatskolas satura reformu. Tur neiet runa par latviešu vai par valsts valodu. Cits jautājums, ka tiek plānots pat samazināt dzimto valodu stundu skaitu, kuru atļauts tomēr faktiski aizvietot ar fakultatīviem. Ievedīs jaunus priekšmetus jau sākumskolā, sākot ar 1.klasi,– sociālās zinības, vēlāk drusciņ– ētiku. Tiek domāts, ka šie skolotāji palīdzēs un mācīs bērnus arī dzimtajā valodā. Vai viņi to prot darīt, taču šodien visos priekšmetos skolotāji (es runāju tagad par sākumskolu) runā ar bērniem jebkurā priekšmetā, gandrīz jebkurā priekšmetā, savā dzimtajā valodā.
Bet vai Tabūna kungam ir zināms, ka kopumā Latvijā vairāk par 70% bērnu, es runāju un domāju kā par latviešu, tā par cittautiešu bērniem, atkal kārto eksāmenus no vienas līdz sešām ballēm, vairāk par 70%. Vai nebūs tā, ka dzimtajai valodai vēl mazāk uzmanību pievērsīs– kā latviešu, tā krievu.
Vai viņš zina, ka tiek plānots mājturības stundas samazināt. Un jau, vismaz es lasīju, Daugavpilī skolotāji, mājturības skolotāji, iestājas pret to. Tā ka es sāku ar to, un es šobrīd arī apstiprinu, ka principā man vai mums nav iebildumu pret tiem labojumiem, kuri šodien ir tieši likumprojektā. Nav sevišķu iebildumu, bet reforma ir... Satura reforma pamatskolās, mūsuprāt, ir sasteigta. Jau atkārtoju, ka skolotāji tam nav gatavi un ap 30% vispār par to neko nezina. Tur ir domāta, un varbūt gudra, bet pavisam cita pieeja mācīšanas procesam. Un jūs labāk nekā es varbūt zināt, kur vajag steigties vai kur ir vajadzīga steidzamība varžu ķeršanā. Mums tāda situācija nav. Tā nav ugunsgrēka likvidēšana. Un tas ir gudrs process. Aiz jūsu lēmuma vai zem tā stāv bērni. Un attiecīgi aicinu vismaz šo reformu sākt vienu gadu vēlāk! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Plinera kungs divreiz runāja par Pamatizglītības satura reformas sasteigtību.
Daži fakti, kas ļautu paskatīties uz šo lietu, kā patiesībā ir.
Ābiķa kungs arī minēja, ka likumprojekts sagatavots jau gada sākumā, bet parādās tikai tagad Saeimā. Nu patiesībā likumprojekts Saeimā ir bijis debatēts jau 2003.gada pavasarī. Toreiz ne bez Tautas partijas pūlēm šo likumprojektu noraidīja, jo toreiz Saeimai bija svarīgāki uzdevumi– gāzt Repšes valdību, bet Pamatskolas satura reforma ir sagatavota jau ļoti sen, tā ir sagatavota jau pat pirms šīs Saeimas darba sākuma. Un vienkārši šīs Saeimas laikā bija šis likumprojekts jāpieņem, jāizdara grozījumi Vispārējās izglītības likumā, jo jaunā stundu paraugplāna realizēšanai bija nepieciešams cits mācību stundu skaits mazākajās klasēs.
Tā ka šis likumprojekts ne tuvu nav sasteigts, likumprojekts ir ļoti sen sagatavots, ļoti labi un rūpīgi izdebatēts, vienīgi diemžēl mūsu Saeimas sastāva īpatnība ir tā, ka tad, kad likumprojekts nonāk plenārsēžu zālē, tad tam ir jāpiešķir steidzamības statuss un tas ir ātri jāpieņem, jo diemžēl mūsu deputātu vidū ir tādi kolēģi, kas uzskata, ka viņiem nav saistošs deputāta solījums, kas izmanto jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar izglītību, jebkuru likumu, kas ir atvērts izglītības jomas sakarā, izmanto savai politiskajai aģitācijai un bērnu un vecāku kūdīšanai.
Arī šodien Plinera kungs nedaudz runāja par mazākumtautību izglītību, kaut gan es ceru, ka viņš ļoti labi zina, ka šajā likumprojektā par mazākumtautību izglītību nav absolūti neviena vārda.
Tāpēc šodien, kad mūsu koalīcija ir vienota un var labi izdebatētu, rūpīgi apsvērtu likumprojektu vienā dienā Saeimā steidzamības kārtībā pieņemt abos lasījumos, es aicinu koalīcijas kolēģus ļoti atbildīgi pieiet šai lietai un izdarīt savu darbu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šadurska kungs apgalvo, ka likumprojekts nav sasteigts. Varbūt, ka tā tas arī ir, bet runa nav par likumprojektu.
Jo faktiski tās izmaiņas pamatskolas izglītības saturā ir ietvertas nevis šajā likumprojektā, bet Izglītības standartā, tātad zemāka spēka normatīvajā aktā, un par šo normatīvo dokumentu domāju, ka lielai daļai deputātu vienkārši nav ne jausmas, un patiešām tas, ka Tabūna kungs vienkārši sajauca un runāja pavisam par citu reformu, tam ir labākais apliecinājums.
Tātad faktiski kas notiek? Standarts ir pieņemts, tas ir nodots skolām. 1.septembrī tas stājas spēkā jau visās skolās... visām skolām jāstrādā, lai to ieviestu, bet formāli joprojām šobrīd šis standarts ir pretrunā ar likumu. Pirmām kārtām tāpēc, ka standarts paredz lielāku slodzi, nekā spēkā esošā likumdošana pieļauj. Un tur patiešām rodas vesela virkne jautājumu. Un tas pirmais jautājums ir patiešām tāds, vai tas ir mērķtiecīgi– palielināt maziem bērniem mācību slodzi? Jo acīmredzot, kad spēkā esošā norma tika pieņemta, tā arī tika pamatota ar zināmiem veselības apsvērumiem un tā tālāk... Šobrīd mēs vienkārši negribam iedziļināties šajā jautājumā un vienkārši esam nostādīti fakta priekšā, tas jau ir noticis, un tagad mums kārtējo reizi likums jāpielāgo ministrijas izdotajiem standartiem, un tas absolūti nav pareizi no valsts pārvaldes viedokļa.
Ir arī virkne citu saturisku jautājumu. Piemēram, man šķiet, ka šis standarts tomēr liek uzsvaru uz humanitārajiem priekšmetiem, bet mēs zinām, kāda šobrīd ir situācija augstākajā izglītībā, un faktiski trūkst tieši inženieru, un būtu jāpadomā arī par eksaktajām zinātnēm. Ābiķa kungs apgalvoja, ka viņa vadītā komisija to visu rūpīgi izvērtēja. Es ceru, ka tā tas arī ir, bet neviena vārda par to šeit es nedzirdēju. Mēs runājam tīri formāli.
Vēl viena nopietna problēma ir skolotāju sagatavošana, jo principā patiešām diezgan būtiski mainās mācību saturs, bet skolotāji paliek tie paši, un ko ministrija ir izdarījusi, lai skolotāji varētu patiešām efektīvi mācīt tos jaunos priekšmetus un īstenot tos jaunos mācību plānus? Tie ir visai nopietni jautājumi, un tas ir vienkārši bezatbildīgi, ka mēs pēdējā brīdī, pēdējā Saeimas sēdē steidzamības kārtā pieņemam šos grozījumus vienkārši tāpēc, lai standarts nebūtu pretrunā ar likumu.
Diez vai tas ir pareizi. Tā ka šobrīd patiešām es esmu ļoti grūtā situācijā. Balsot pret to, tas būtu diez vai nopietni… Bet atbalstīt šādu veidu, kā tiek risināti visnotaļ būtiski izglītības jautājumi, es arī nevaru.
Tāpēc es vienkārši... Atliek acīmredzot vienkārši paļauties uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbu, ka tur tas jaunais mācību saturs pamatskolai tika nopietni izvērtēts, kaut gan man joprojām ir ļoti lielas šaubas, jo diemžēl Ābiķa kungs par šo pārmaiņu būtību neteica ne vārda. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! No Šadurska kunga vai “Melnā Kārļa” kunga izteiktā mēs saņēmām ļoti svarīgu informāciju par likumprojekta steidzamības cēloņiem. Jūs baidāties no masveida protestiem no krievu skolniekiem. Tad šobrīd ir izveidojusies tāda dīvaina situācija, ka Saeima pat nevar normāli trīs lasījumos izskatīt jebkuru dokumentu, kas skar izglītības jomu. Vai varbūt mūsu valstī jau ir ārkārtējs stāvoklis? Taču nav, cienījamie kungi! Bet zināms sasprindzinājums sabiedrībā tomēr ir.
Bet es uzskatu, ka novērst šo demokrātijas trūkumu var pavisam ar citām metodēm– ne pēdējā brīdī iesniegt Saeimā likumprojektu un izskatīt vienā dienā divos lasījumos, bet tomēr domāt par to iepriekšējo 2004.gada reformas atcelšanu, jo ne vecākus, ne skolniekus šī reforma neapmierina. Un pati Saeimas procedūra– izskatīt jebkuru likumdošanas aktu, kas skar izglītības jomu, ir apgrūtināta. Smieklīgi dzirdēt!
Un es ceru tomēr uz jūsu prātu, cienījamie valdošās koalīcijas kolēģi, un aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumus, kurus mēs noteikti iesniegsim likumprojekta otrajam lasījumam.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Debatēs neviens vairāk nav pieteicies. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu, vai ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju, ko es sākumā teicu. Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija būtu priecīgāka, ja mēs šo likumprojektu būtu saņēmuši ātrāk un varētu to izskatīt pamatīgāk.
Tieši tāpēc mēs vienojāmies, klātesot izglītības un zinātnes ministrei un klātesot Juridiskā biroja vadītājam, ka mēs šo likumprojektu... šī likumprojekta atsevišķas diskutējamākās lietas noņemsim vispār no dienas kārtības, un komisija uz otro lasījumu ierosinās tos pašus diskutējamākos pantus, kur tiešām būtu nepieciešama ilgāka diskusija, izņemt ārā no šī likumprojekta, nu, pirmkārt, tos pantus, kas skar valodas lietas izglītības sistēmā.
Tā ka juridiski tas likumprojekts jau praktiski uz otro lasījumu ir sagatavots, tās diskutējamākās lietas ir izņemtas laukā. Un galvenais arguments, cienījamie kolēģi, kāpēc ir tā steidzamība nepieciešama, tas ir vienkārši tāpēc, ka šodien ir vai nu pēdējā, vai nu pirmspēdējā, vai viena no pašām pēdējām plenārsēdēm šajā sesijā. Un 1.septembris jau vairs nav aiz kalniem. Un, tā kā šī likumprojekta būtība lielā mērā ir saistīta ar jaunā mācību gada uzsākšanu, tad būtu ļoti labi, ja mēs šo likumu spētu pieņemt vismaz tagad, lai vēl paliktu nepilni trīs mēneši šī likuma ieviešanai dzīvē.
Tā ka, cienījamie kolēģi, es komisijas vārdā aicinu tomēr likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt un aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– nav, atturas– 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Tā kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā darbojas visu lielāko frakciju pārstāvji un mēs jau iepriekš apspriedām šīs lietas, un apspriedām arī komisijas vārdā sagatavotos priekšlikumus jau nākamajam lasījumam, un iespēja, zinot šo informāciju, jebkurai frakcijai jau bija savlaicīgi sagatavoties priekšlikumu iesniegšanai, ja tādi, protams, būs, es lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu ļoti īsu. Un tas būtu šodien, pulksten 11.35. Tātad 15 minūšu laikā, jo laiks sagatavotais jau bija.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks?
Dz.Ābiķis.
Un izskatīšanas laiks šodienas sēdē.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL).
Man ir cits priekšlikums– pagarināt laiku, lai mēs varam iesniegt priekšlikumus līdz rītdienai ieskaitot, un izskatīt otrajā lasījumā nākamajā– ārkārtas Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja.
Jūs domājat 22.datumu? 22.jūniju. Paldies.
Tātad mums ir vairāki priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku. Līdz ar to mums ir jābalso.
Vispirms balsosim par priekšlikumu iesniegšanas laiku– 17.jūnijs, un izskatīšanu– 22.jūnijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 27, pret– 59, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts. Līdz ar to tiek apstiprināts priekšlikums– par priekšlikumu iesniegšanas laiku pulksten 11.35 šodien un izskatīšanu arī šīsdienas sēdē. Paldies.
Pirms turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums– grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un izdarīt izmaiņas darba kārtībā– iekļauto likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” otrajā lasījumā izskatīt pirms darba kārtības 24.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi, tātad mums būs jābalso par šo grozījumu izdarīšanu sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par darba kārtības grozīšanu balsojuši 55 deputāti, pret– 20, atturas– 1. Darba kārtība ir grozīta. Un nākamais darba kārtības jautājums, kuru mēs izskatām, ir likumprojekts “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” otrajā lasījumā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņo deputāts Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Tātad ir pienākusi kārta vienam no svarīgākajiem likumiem, ko šī valdība ir deklarējusi kā vienu no savām galvenajām prioritātēm, tāpēc aicinu būt konstruktīviem un šodien pieņemt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā! Kopā šodien mums ir 258 priekšlikumi. Un sāksim.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
2.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt par 2. un 3.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajos priekšlikumos.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajos priekšlikumos.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
7.– Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts nākamajos priekšlikumos.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
10.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
11.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
12.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 12. un 13.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
15.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta viedokli par 15. un 16.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
17.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
19.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
20.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
21.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. un 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
22.– tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Visbeidzot atbildīgās komisijas 23.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
24.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
25.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
26.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
27.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 28.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27. un 28.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
29.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāte vēlas debatēt. Atklājam debates. Debatēs pirmā pieteikusies deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Mans priekšlikums runā par to, ka tādos gadījumos, ja ar kādu citu likumu ir aizliegta zemes vai kāda cita objekta privatizācija, tādā gadījumā nevarētu pieņemt un iekļaut Privatizācijas reģistrā privatizācijas pieprasījumu. Nu, piemēram, Latvijā ir rezervāti. Dabas rezervāti. Un par katru šo dabas rezervātu ir īpašs likums, kurā ir pateikts, ka zeme pieder šo rezervātu teritorijai, valstij un tā nav privatizējama.
Komisijā bija iebildums, ka manu priekšlikumu nevar atbalstīt tāpēc, ka meitenīte, kura sēdēs un pieņems privatizācijas pieteikumus, varbūt nevarēs izšķirt, kādā likumā tiek aizliegts šis privatizācijas pieteikums un vai to reģistrēt vai nereģistrēt, ka to tad darīs īpaša komisija. Un tomēr. Varētu paziņot, ka reģistrā netiek iekļauts šāds pieprasījums, kas ir pretrunā ar kādu citu likumu, un tas būtu tikai normāli.
Tāpat, piemēram, es varu pieprasīt arī Doma laukumu un privatizēt kādu gabalu no tā. Un, manuprāt, ka pie datoriem nevajag sēdināt tādas meitenes, kuras nesaprot. Mums ir pietiekami daudz speciālistu, kuri varētu arī izlemt, pakonsultēties un sniegt atbildes vēstuli: nē, cienītais kungs vai kundze, jums šis objekts netiks iekļauts pieprasījumu reģistrā, jo tas ir pretrunā ar citu likumu.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo manis sagatavoto priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Mums ir jābalso par deputātes Seiles 29.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 59, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
Tātad 30.– Juridiskā biroja priekšlikums. Jau ir atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
31.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
32., 33. un 34.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 35.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 32., 33. un 34.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
35.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
36.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un pārcelts uz pārejas noteikumiem– 243.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Juridiskā biroja 37.priekšlikums, līdzīgi kā 38.– Juridiskā biroja priekšlikums– un 39.– deputāta Pietkeviča priekšlikums, daļēji atbalstīti un iekļauti 40.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
41.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 44.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
42.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
43.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 44.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 43. un 44.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
45.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
46.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
47.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48. un 50.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
48.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti arī atbalsta.
Dz.Zaķis.
49.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 50.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
51.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
Tālāk 52.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts citos priekšlikumos.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
53.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
54.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 55.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt par 54. un 55.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
56.– Juridiskā biroja priekšlikums, un 57.– deputātes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 58.– atbildīgās komisijas priekšlikumā
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
59.– Juridiskā biroja priekšlikums, un 60.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 61.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
62.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 63.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 62. un 63.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
64.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
65.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 67.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
66.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Savukārt 67.– atbildīgās komisijas priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
68.– deputātes Seiles un Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
69.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 72.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
Arī 70.– deputātes Seiles priekšlikums– un 71.– deputāta Pietkeviča priekšlikums– ir daļēji atbalstīti un iekļauti 72.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 70., 71. un 72.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
73.– deputāta Urbanoviča priekšlikuma. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
74.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
75.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
76.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 77.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 76. un 77.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
78.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
79.– tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 80.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 79. un 80.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
Arī 81.– tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 80.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
82.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
83.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
Arī 84.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
85.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
86.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
87.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
Un 88.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
89.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
90.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
91.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
92.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Zemes reformas procesā diezgan bieži tiek izlietotas pirmpirkuma tiesības, un visbiežāk tas ir tad, ja uz zemes gabala atrodas kādai personai piederošas ēkas vai būves.
Bet šajā komisijas sagatavotajā redakcijā ir paredzēts, ja pirmpirkuma tiesīgās personas divu mēnešu laikā pēc privatizācijas komisijas piedāvājuma pat neatbild, ka grib privatizēt šo zemes gabalu, vienalga, tiek uzskatīts, tā ir rakstīts šajā sagatavotajā likumprojekta tekstā, ka persona ir piekritusi privatizēt zemes gabalu uz piedāvātajiem noteikumiem, un pat vēl vairāk: ka tā var izpirkt šo zemes gabalu uz nomaksu piecos gados.
Manā priekšlikumā ir paredzēts: ja šajā divu mēnešu laikā persona neatbild uz šo piedāvājumu, tad gluži otrādi– uzskata, ka persona nav piekritusi privatizēt zemes gabalu. Lai šis zemes gabals paliek valstij vai pašvaldībai– tāda ir mana doma. Un šī persona, kurai ir slinkums pat atbildēt uz piedāvājumu– izpirkt zem savām ēkām esošo zemes gabalu, lai šī persona tādā gadījumā stājas nomas attiecībās ar valsti vai pašvaldību. Manuprāt, priekšlikums ir loģisks. Es nevarēju to pierādīt Tautsaimniecības komisijā, kurā varbūt vienkārši bija kaut kāds koalīcijas lēmums, bet saprāts, man liekas, liek atbalstīt manu izvirzīto priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Lūdzu, vārds Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis.
Šis nav koalīcijas lēmums. Te ir loģika apakšā. Jo mums nav obligāti jāuzliek par pienākumu cilvēkam, ja viņš neatbild uz piedāvājumu privatizēt, par pienākumu privatizēt. Viņš var neslēgt arī privatizācijas līgumu, ja nolems tā darīt. Tāpēc šeit nav nekā neloģiska, un komisija nolēma šo neatbalstīt, tāpēc aicinu sekot komisijas viedoklim.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 92.– deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 8, pret– 40, atturas– 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
93.– Juridiskā biroja, un 94.– deputāta Pietkeviča priekšlikums– ir daļēji atbalstīti un iekļauti 95.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
96.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
97.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 98.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
99.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
100.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 102.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
101.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
102.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
103.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un Juridiskā biroja 104.priekšlikums ir iekļauts deputātes Seiles priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
105.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
106.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
107.– deputāta Pietkeviča un Juridiskā biroja priekšlikums– ir daļēji atbalstīts un iekļauts 108.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
109.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
110.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 111.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 110. un 111.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
112.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
113.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
114.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
115.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
116.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
Savukārt 117.– deputāta Pietkeviča priekšlikums– ir atbalstīts un iekļauts 118.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 117. un 118.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
119.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
120.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
121.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 122.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 121. un 122.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
123.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
124.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
125.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
126.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
127.priekšlikums jau ir daļēji atbalstīts un iekļauts 125.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
128.– deputāta Pietkeviča priekšlikums– ir daļēji atbalstīts un iekļauts 129.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 128. un 129.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
130.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 131.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
Dz.Zaķis.
132.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā 131.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
133.– finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
134.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
135.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 136.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 135. un 136.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
137.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
138.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
139.– deputātes Stalidzānes priekšlikums– ir daļēji atbalstīts un iekļauts 141.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
140.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 141.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
Savukārt 141.– atbildīgās komisijas priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
142.– deputātes Stalidzānes priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 142.– deputātes Stalidzānes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 24, pret– 42, atturas– 6. Priekšlikums noraidīts.
Dz.Zaķis.
143.– deputātu Ontužāna un Seiles priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu, bet pirms tam atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tātad mans 144.priekšlikums ir līdzīgs deputāta Ontužāna un deputātes Seiles priekšlikumam. Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Ko tagad pieņēma komisija? Tagad pievērsīsim uzmanību tātad 12.panta otrajai daļai. Par ko šeit ir runa? Ja šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai pieder 100% kapitāla daļu citā kapitālsabiedrībā, tad lēmumu par to, ka šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai citā kapitālsabiedrībā vairs nepiederēs 100% kapitāla daļu, pieņem Ministru kabinets.
Tagad pievērsīsim uzmanību pirmajai daļai. Kas tie ir par uzņēmumiem? Tur ir “Latvenergo”, “Latvijas pasts”, “Starptautiskā lidosta “Rīga””, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas gaisa satiksme”, “Latvijas valsts meži”. Ko tas nozīmē? Tātad šeit ir minēts tāds kautrīgs vārds “nepiederēs100% kapitāla daļu”. Ar ko tas var beigties? Visus šos uzņēmumus var sadalīt daļās, visu to birokrātiju un tie, kuri nenes peļņu, atstāt valstij, bet peļņu nesošo daļu privatizēt. Turklāt ar Ministru kabineta lēmumu. Tātad ar šo redakciju mēs atļaujam “Latvenergo” sadalīšanu un šo citu uzņēmumu sadalīšanu un atļaujam tos privatizēt. Pie tam tikai Ministru kabinets, un nav Saeimas kontroles.
Kāda ir mūsu priekšlikuma būtība? Tie nav nekādi sīkie uzņēmumi. Tie ir uzņēmumi, kuriem ir ļoti svarīga nozīme valsts ekonomikā. Un mēs nevaram vienkārši tā pieņemt šādu lēmumu par privatizāciju, vienkārši balsojot Ministru kabineta ministrijām. Šis priekšlikums ir jāapspriež Saeimā 100 deputātiem. Tomēr visiem mums tauta deleģēja savas balsis, un tikai mēs varam pieņemt lēmumus– vai tas ir izdevīgi valstij un valsts stratēģiskajai attīstībai– privatizēt šos uzņēmumus vai ne.
Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt tātad deputātu Ontužāna, Seiles un manu priekšlikumu, lai par šiem valsts akciju sabiedrībai piederošajiem uzņēmumiem uzņēmumu privatizāciju lēmumu pieņemtu Saeimā, nevis Ministru kabinets. Tas ir ļoti svarīgs lēmums, godātie kolēģi!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi! Vairāk nekā 7 gadus pie likumiem par privatizācijas pabeigšanu ir strādājušas 8 valdības. Šodien faktiski ir vēsturiska diena, jo mēs pieņemam ļoti nozīmīgu likumu Latvijai, mēs pabeidzam faktiski privatizāciju. Ir panākts, godātie kolēģi, beidzot parlamentā un valdībā politisks un juridisks kompromiss.
Kas notiek šobrīd? Diemžēl atkal ir atsevišķi deputāti, diemžēl arī koalīcijā, kuri mēģina šo vēsturisko konsensu kaut kādu apstākļu dēļ šeit nedaudz torpedēt. Es domāju, ka viņi nav vadīti kaut kādu sliktu mērķu... bet gan tie ir pozitīvi mērķi.
Bet es gribētu noteikti atkārtot, ka nedrīkstam mēs, kolēģi, sagraut to lielo konsensu, to vienotību, ko mēs esam panākuši, ilgi strādājot Tautsaimniecības komisijā, darba grupā, frakcijās. Es aicinātu, kolēģi, atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju.
It īpaši koalīcijas partnerus... Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas vietniece! Godātie kolēģi! Tieši pirms pieciem gadiem es balsoju par referendumu pret “Latvenergo” privatizāciju. Tā bija mana pirmā atzīme manā jaunpilsoņa pasē. Un tolaik mēs uzvarējām tomēr un kopā ar arodbiedrībām saglabājām “Latvenergo” valsts rokās. Jo ir dabisks monopols. Un, ja mēs privatizēsim šos dabiskos monopolus, tad valstī neatkarība būs zaudēta.
Un saskaņā ar to tādi lēmumi jāpieņem tomēr ne Ministru kabinetam slepenā kārtībā, kā, teiksim, tikko mēs runājām par to, ka Vispārējās izglītības likuma grozījumus skatījāmies Ministru kabinetā pusgadu, un neviens no deputātiem... nu varbūt divi trīs zināja, kas tur notiek. Un arī šajā gadījumā. Jādod mūsu pēdējās nacionālās bagātības liktenis tomēr Saeimas rokās. Un mēs uzskatām, ka, teiksim, “Jaunajam laikam” ir nepaciešams tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Jo jāņem vērā “Jaunā laika” priekšvēlēšanu solījumi cīņā pret korupciju, par atklātību. Es uzskatu, ka šodien ir tāds brīdis, kad vēlētājiem būs viss skaidrs balsošanā par šo priekšlikumu, kuri grib rīkoties ar valsts bagātībām slepeni, kuri grib darīt to atklāti.
Aicinām atbalstīt apspriežamo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Komisijas vārdā runās deputāts Dzintars Zaķis. Es atvainojos! Nākamā debatēs runās deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Šī tiešām ir ārkārtīgi vēsturiska diena, kā jau teica Lagzdiņa kungs. Jo pirmo reizi privatizācijas likums tādā tempā steidzamības kārtā tiek izsists cauri šeit Saeimā.
Un tikai šorīt deputātiem uz galda bija saņemts šī likumprojekta teksts, un tie, kas nestrādā komisijā, tai skaitā arī Lagzdiņa kungs, iespējams, nebija pat kārtīgi ar to iepazinušies.
Bet kāpēc ir tāds ierosinājums, kuru arī es esmu ierosinājusi, ka šo lēmumu par valsts kapitāldaļu sadalīšanu akciju sabiedrībā pieņem Saeima un nevis Ministru kabinets? Lieta ir tā, ka šajā likumprojektā pirmā un otrā daļa ir lielā pretrunā, un tā ir juridiska pretruna.
Pirmajā daļā, par kuru jau mēs nobalsojām, ir pateikts, ka 6 ļoti nozīmīgās valsts akciju sabiedrībās pieņem lēmumu... lēmumu par privatizāciju pieņemt nevar, bet otrā daļa pasaka, ka tomēr var gan, ja šīs akciju sabiedrības tiek sadalītas. Un šādā gadījumā lēmumu pieņem Ministru kabinets.
Es pilnīgi piekrītu, ka normālos apstākļos nevajadzētu Saeimai iejaukties šādu tīri ekonomisku jautājumu risināšanā. Bet, ja ir šī pretruna starp pirmo un otro daļu, tad tomēr, lai paturētu spēkā pirmajā daļā noteiktās tiesības, ir jālemj Saeimai, kas ir likumdevējs orgāns.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt 143.– Ontužāna un Seiles priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs runās Juris Sokolovskis, otro reizi.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tas ir tāds izšķiršanās brīdis, it īpaši “Jaunajam laikam”. Tātad bija minēti tādi termini kā “gaišie spēki” un “tumšie spēki”. Nu, ar Tautas partiju viss ir kārtībā, ja. Bet tagad gaišie un tumšie spēki saplūst vienā koalīcijā, un tagad nevar atšķirt, kas ir kas. (Starpsauciens: “Var! Var!”) Un tagad mēs ļoti labi redzēsim ar šo balsojumu... par visu šo likumprojektu balsojumu, jo aiz katra šī priekšlikuma stāv miljoni, privatizācijas miljoni. Un tas ir tai starpā arī korupcijas jautājums.
Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Pirmā daļa skan šādi (un es atgādināšu, lai par to dzirdētu visi): “Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta “Rīga””, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nevar privatizēt.” Pateikts skaidri un gaiši! Un atcerieties, kā mēs lēmām par to un cik bija daudz strīdu, ka nedrīkst privatizēt, piemēram, “Latvenergo”. Un sen jau tas būtu noticis, ja mēs, Saeima, nebūtu pateikuši “nē”. Iespējams, ja tas būtu lemjams Ministru kabinetā, tas droši vien būtu noticis, kā tas noticis ar daudziem citiem objektiem.
Un tādēļ deputātu Ontužāna un Seiles priekšlikums– aizstāt vārdus “Ministru kabinets” ar vārdiem “Latvijas Republikas Saeima”– ir pilnīgi saprotams, pilnīgi pamatots, un, godīgi sakot, citādi nemaz nedrīkstētu būt. Par to ir jālemj Saeimai. Šo ļoti svarīgo objektu valstij nav palicis tik daudz. Un Saeima ir tiesīga un tai vajadzētu būt tiesīgai lemt par šo objektu privatizāciju. Jo tīkojumi jau pavīd, šī sadalīšana, “Latvenergo” sadalīšana, pēc tam būs mēģinājumi, un jau ir runas par “Latvijas dzelzceļa” sadalīšanu visādos uzņēmumos, lai pēc tam tiktu klāt pie privatizācijas. Jo gadu gaitā mēs esam ļoti labi pārliecinājušies, cik mērķtiecīgi, cik precīzi un viltīgi tie, kuri ir vēlējušies privatizēt attiecīgos objektus, ir gājuši gadiem, soli pa solim, un nonākuši pie šo objektu privatizācijas. Un privatizējuši un pēc tam tos pārdevuši, un realizējuši, un tā tālāk, un tā joprojām. Un tie tagad ir nonākuši dažādu valstu cilvēku rokās.
Draugi mīļie! Nu, būsim atbildīgi! Lai Saeimā mēs par to debatētu, runātu, lai tauta zinātu. Lai tauta zinātu par šiem svarīgajiem objektiem, lai dzirdētu mūsu– katra deputāta un atsevišķu frakciju, partiju viedokli tad, kad lemjam par šo svarīgo objektu privatizēšanu. Jo pēc tam mēs varam kost tikai pirkstos. Redziet, kā ir ar “Latvijas gāzi”. “Latvijas gāze” tagad dara, ko grib un kas tik viņiem ienāk prātā, un diktē noteikumus, un regulators arī ir pilnīgi bezspēcīgs, pēc būtības droši vien jāsāk domāt par to, vai tādam regulatoram ir jāpastāv, ja tas nespēj pateikt neko. Nespēj pateikt “nē” tiem, kuri šos tarifus grib pacelt milzīgos augstumos. Tā ka jūs saprotat, kolēģi, un vajadzētu saprast, ka šim priekšlikumam ir ļoti būtiska nozīme, un es patiešām aicinu vēlreiz, pēdējā brīdī padomāt, ja neesat par to domājuši atsevišķi deputāti, jo mēs visās lietās nevaram iedziļināties, it īpaši tāpēc, ka šodien mēs saņēmām šo dokumentu.
Kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi, kāds ir mans arguments par labu šim te deputātu Seiles un Ontužāna priekšlikumam?
Saeima strādā četrus gadus. Kāda nu tā ir, tāda tā ir. Bet te vieni ir pozīcijā, otri– opozīcijā, un viss mainās.
Kā ir ar tām valdībām? Varbūt nedaudz atgriezīsimies pie šīs pašas 8.Saeimas darba. Pirmā valdība– premjers Einars Repše. “Jaunais laiks” pozīcijā, Tautas partija– opozīcijā, un vēl daži pozīcijā esošie trin dunčus, mēģina iedurt mugurā. Sanāk, nesanāk. Valdība dažādos brīžos dažādi uzvedas, bet vairāk nekā gadu nostrādā. Kas notiek? Pēc tam ar dunci padusē vai bez daži partneri aiziet prom no valdības. Parādās kaut kāds īpašs bezsvara stāvoklis. Pēc kāda laika... pēc kāda laika veidojas cita, nu tāda valdība, ar tādu īpatnēju režīmu, kā nu sanāca, tā sanāca, bet nu tur ir jau Tautas partija pozīcijā, un “Jaunais laiks”– opozīcijā kopā ar “tēvzemiešiem” cīnās. Kas notiek tālāk? Tālāk pēc kāda laika Tautas partijas pārstāvis uzkāpj šeit tribīnē un pasaka: “Nē, ar šito valdību mums vairs nav pa ceļam! Mēs neatbalstīsim tos jautājumus, kas skar budžetu.” Cauri. Valdība gāžas. Nu ir atkal cita valdība. Mēs vēl neesam nostrādājuši pilnus trīs gadus. Tajos nepilnajos trijos gados mums jau ir trīs valdības. Tagad interesanti, ja ir runa par to, ka šos te lēmumus pieņems Ministru kabinets, interesanti gan būtu tā padomāt, kuram par labu pieņemtu vienas valdības laikā, otras vai trešās. Kur parādītos patiesas valsts intereses, un kur būtu privātas intereses? Tiešām interesanti! Un noteikti tās būtu ļoti dažādas un atšķirīgas, skatoties no šo triju valdību viedokļa.
Es te pirmīt runāju par vienu Eduarda Berklava domu. Un es, šo cilvēku cienīdams, šad un tad arī atgādināšu vēl vienu viņa domu: “Nejauksim kopā darbību politiskajā un saimnieciskajā laukā! Un nelīdīsim, būdami politiķi, saimniecībā! Un nemēģināsim izmantot darbus Saeimā vai valdībā savas labklājības celšanai!”
Un diemžēl. Diemžēl šodien, skatoties vispār šo apskatāmo likumprojektu, šis teiciens man nāk prātā. Un arī šinī konkrētajā gadījumā. Kāpēc tad tā baidīties no atbildības uzlikšanas Latvijas Republikas Saeimai? Vai tad tas nebūtu godīgāk? Vai tad tas neizraisītu pamatīgas diskusijas par vienu otru jautājumu, kurpretī valdībā tās diskusijas nu diemžēl ir ar citu raksturu, ar citu piesitienu, ar citu piespiedienu. Vajag un izdariet! Un viss. Argumentu nav.
Līdz ar to es aicinu tomēr padomāt šad un tad, vai nebūtu svētīgi vairāk iesaistīt Saeimu šādu tiešām būtisku jautājumu risināšanā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš– otro reizi.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu tomēr koalīciju uz vienotību. Diemžēl par iepriekšējo priekšlikumu daļa koalīcijas deputātu nebalsoja tā, kā lēma darba grupa, tā, kā lēma atbildīgā komisija.
Godātie kolēģi! Apzināsimies, ka tas ir vēsturisks brīdis. Mēs izdarām darbu, ko daudzus gadus nav spējušas iepriekšējās valdības un Saeimas.
Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju un neatbalstīt deputātus, kuri ierosina šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par šo 12.pantu, tad es arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas vārdā varu teikt, ka pēc balsojuma var redzēt, ka nevar tomēr likumā rakstīt tā, ka pirmajā daļā pasaka, kādus šos objektus neprivatizēs, bet otrajā un trešajā daļā ir atvērtas visas durvis vaļā tam, lai varētu noprivatizēt.
Es nevaru pateikt par “Latvijas valsts mežiem” vai tur par “Latvijas pastu” un tā tālāk, bet par energokompāniju “Latvenergo” es varu pateikt, ka šobrīd tā tiešām tiek dalīta akciju sabiedrībās, kurās šobrīd simtprocentīgi šīs akcijas piederēs “mātei”, bet pēc brītiņa Ministru kabinets var lemt un daļu šo akciju– 80%, 90% ņemt un atdot privātam.
Tātad es gribētu zināt, kas tad šai “galvas” kompānijai īsti paliks, cik tad viņai... Viņa skaitīsies “valsts akciju sabiedrība”. Visas nepatikšanas, visas grūtības, jā, būs ar to argumentu: “Redziet, kā valsts akciju sabiedrība neprot veikt darbu un nevar labi pildīt funkciju.” Bet tā jau nebūs vainīga, jo apakšā tā piecas akciju sabiedrības– pārvalde, sadale, ražošana un vēl sakari, tad, ja šīs funkcijas netiks pareizi un labi pildītas, tad arī tā “galva” tās izpildīt nevarēs.
Un tieši tāpēc es uzskatu, ka tomēr tik klaji mānīt cilvēkus nevajadzētu! Un, ja mēs runājam, ka Ministru kabinets šo lēmumu pieņēmis. Jā, Ministru kabinets izvirza Saeimā. Bet arī jebkurā Saeimā koalīcijā ir vairāk par 50 procentiem no deputātiem. Tātad, ja arī šis lēmums, kāds no šiem lēmumiem par to, kādā no šīm akciju sabiedrībām ir jāielaiž privātais kapitāls, ja viss būs tiešām objektīvi pamatoti izsvērts, tādā gadījumā nebūs nekādas problēmas. Arī Saeima nobalsos, ja tas būs objektīvi pierādīts.
Bet to tomēr Ministru kabineta līmenī vien atstāt nevar, jo diemžēl Ministru kabineta.... ministru pārstāvniecība ne vienmēr ir proporcionāla Saeimas pārstāvniecībai.
Tāpēc arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas daļa deputātu tomēr atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie koalīcijas deputāti! Kā teica Lagzdiņa kungs: “Ko jūs spirināties... ko jūs neievērojat disciplīnu! Ir pienācis laiks ideju nomainīt ar desu. Palicis ir gads līdz vēlēšanām, ir vajadzīga nauda, tur būs vēl citi interesantāki priekšlikumi, bet jūs nebalsojat, kā aizkulisēs ir sarunāts.”
Te taču tikko jums pateica, ka nezināmās tautas “Jaunais laiks” ir vienojies un vajag visu to darīt. Tie, kas negrib to darīt, lūdzu atbalstīt Ontužāna un Seiles priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Es vēlreiz uzsveru šī balsojuma svarīgumu. Un redziet, kolēģe no koalīcijas partijas, Stalidzānes kundze, pateica ļoti precīzi... Ļoti precīzi. Ka tas ir ceļš uz privatizēšanu. Attiecīgo šeit privatizēt aizliegto objektu privatizēšanu. Un, draugi mīļie, tas ir viltus ceļš, kādā veidā... Kā jau es teicu iepriekšējā uzrunā, kādā veidā tikt pie šīs privatizācijas, neskatoties uz jebkādu aizliegumu.
To mēs nedrīkstam pieļaut! Un es nācu otrreiz šeit pateikt, lai tauta, kas mūs klausās, dzird, ka atkal tiek mēģināts viltus ceļā nonākt pie attiecīgo valstij svarīgo objektu privatizēšanas.
Un Lagzdiņa kungs draud koalīcijai: “Redziet, nenobalsosiet, būs šausmas.” Kādi netiks pie privatizēšanas nākotnē.
Jāatbild tomēr katram par savu balsojumu šajā reizē ļoti nopietni.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, deputāts Dzintars Zaķis. (Starpsauciens: “Pasaki, kā ir!”)
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi! Šobrīd likums “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām” nosaka kārtību, ka meitasuzņēmuma kapitāldaļu pāriešana cita īpašumā ir... mātesuzņēmuma valdes kompetencē. Tātad šobrīd, ja meitasuzņēmumu kāds no šiem, izņemot, protams... es varu nomierināt Stalidzānes kundzi... izņemot “Latvenergo”, jo Eerģētikas likums nosaka, ka “Latvenergo”, nedz mātesuzņēmumā, nedz meitas uzņēmumā, nedz infrastruktūra, nedz kapitāldaļas nekad nav privatizējamas. Tātad ar “Latvenergo” viss ir pilnīgā kārtībā. Paldies Stalidzānes kundzei, ka Enerģētikas likuma izskatīšanas laikā tik kvēli debatēja un pie tā strādāja.
Ar “Latvijas valsts mežiem” arī, starp citu... Mežu likums nosaka, ka “Latvijas valsts mežu” īpašums ir “Latvijas valsts mežu” īpašums, un par šo arī nevarētu būt diskusijas.
Bet jebkurā gadījumā mums ir valdība, valstī ir parlamentāra struktūra, un valsts iedzīvotāji tātad ievēlē parlamentu, parlaments tālāk deleģē... parlamenta vairākums deleģē Ministru kabinetam veikt un risināt tos jautājumus, kurus tad jau savas kompetences ietvaros risina. Ja parlaments par katru jautājumu griezīsies pie tautas vai arī Ministru kabinets par katru jautājumu griezīsies pie parlamenta, tā darbība būs stipri vien apgrūtināta.
Komisijā mums par to bija garas diskusijas, un tomēr lēmums bija tāds, ka šī norma, kas jau ievērojami pastiprina esošo situāciju, šī norma attiecas tikai uz meitasuzņēmumu kapitāldaļu iespējamo pārdošanu... vai to var saukt par investoru piesaisti vai kā tamlīdzīgi... par šiem lēmumiem Ministru kabinets būs tas, kas pieņems lēmumu. Ministru kabinets ir mūsu pašu Saeimas tātad deleģēts.
Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par 143.– deputāta Ontužāna un deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 22, atturas– 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
144.– deputāta Sokolovska priekšlikums par tieši tādu pašu tēmu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 33, pret– 28, atturas– 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
145.– deputāta Ontužāna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem...
Atklājam debates. Deputāts Jānis Škapars. Nē? Jūs neesat? Tātad debates neatklājam.
Vai par 145.priekšlikumu ir nepieciešams balsojums? Deputāti neiebilst pret 145.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
146.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
147.– deputātes Seiles priekšlikums. Deputāte Seile lūdz atsaukt šo priekšlikumu viņas vārdā.
Sēdes vadītāja.
Nav skatāms.
Dz.Zaķis.
148.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
149.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 152.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
150.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
151.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
152.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
153.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
154.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 155.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
156.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
157. savukārt ir iekļauts jau atbalstītajā 156.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
158.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
159.– Juridiskā biroja priekšlikums, 160.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 161.– atbildīgās komisijas priekšlikumā
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
162.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 163.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
164.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 165.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
166.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
167.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 168.– atbildīgās komisijas priekšlikumā
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
169.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
170.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
171.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 177.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
172.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 178.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
173.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
174.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
175.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 177.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
176.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 177.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš savukārt ir atbildīgs.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
178.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
179.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 180.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
181.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 182.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
183.– atbildīgās... (Starpsauciens: “Balsot! Runāt!”)
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos...
Dz.Zaķis.
Atvainojos, kolēģi!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, par 180.priekšlikumu atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! 180.priekšlikums ir ļoti būtisks. Šeit tika nosaukts, ka 179.priekšlikums ir iekļauts 180.piekšlikumā. Jā, tā tas tiešām ir, jo Pietkeviča kungs bija šo priekšlikumu ierosinājis. Bet 180.priekšlikumā ir pateikts, ka var iznomāt valstij un pašvaldībai piederošu zemes gabalu ar apbūves tiesībām. Tālākajos šā panta punktos ir pateikts, ka līguma termiņš nedrīkst būt garāks par 12 gadiem. Tātad var apbūvēt zemi, un uz 12 gadiem. Bet šo zemi privatizēt nevar. It kā. Kas notiks ar šīm ēkām, ja, piemēram, šo zemes gabalu, kuru nenodod privatizācijai, pēc kāda laika vajadzēs izmantot valsts vai pašvaldības vajadzībām? Tas taču ir zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda. Bet tas ir apbūvēts. Kad mēs diskutējām komisijā, bija runa par to, ka šeit vajadzētu iestrādāt kaut kādus nosacījumus, ka neko tev nemaksās, ja tu uz 12 gadiem esi uzcēlis vienu lielveikalu vai kaut kādu ēku virsū. Pašam vien būs jānojauc, jo tas līgumā ir paredzēts. Protams, ka tādu nosacījumu var ierakstīt arī līgumā. Bet pie šāda nosacījuma, ka tev neko neatmaksās par uzcelto būvi uz zemes, kuru tu esi tikai iznomājis, tādā gadījumā, protams, arī līgumā var neiekļaut šādu punktu.
Un tāpēc, ņemot vērā arī to, ka Juridiskā biroja pārstāvji ne visai atbalstīja šos priekšlikumus un ieteica atbalstīt 16.panta sākotnējo redakciju, kādu mēs redzam lapiņas kreisajā pusē, es aicinu tomēr neatbalstīt 180.priekšlikumu, un līdz ar to arī, lai otrreiz nebūtu jārunā, arī 182.priekšlikumu, par kuriem pieprasu balsojumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 180.priekšlikumu? Lūdzu!
Dz.Zaķis.
Jā. Īsi. Kolēģi, tātad tā situācija ir sekojoša, ka likuma pamattekstā bija izvirzīts piedāvājums tātad aizliegt gan pašvaldībai, gan valstij nomāt zemi ar apbūves tiesībām. Diezgan loģiski, jo Civillikums nosaka, ka nekustamais īpašums ir zeme un pie tā cieši pieguļoša ēka, un mums nav jārada jauni dalīti īpašumi.
Bet, ņemot vērā to, ka pašvaldības plāno savu attīstību Pašvaldību likumā noteiktajos 12 gados, un daudzām pašvaldībām vēl šodien varbūt nav pilnīgas skaidrības par to, vai kādā no vietām tiks būvēta infrastruktūra vai kas tamlīdzīgs, pašvaldība daudzos gadījumos uzskata par iespējamu iznomāt šo zemi uz termiņu, kas ir paredzēts plānošanas periodā. Bet iznomāt ar vienu elementāru domu, ka tā ir būve, kura pēc 12 gadiem, kad nomas līgums beigsies, tiek novākta nost no šīs zemes. To arīdzan nosaka Civillikums. Jo Civillikums mums skaidri un gaiši pasaka, ka zemesgrāmatā ir ierakstāmi tie īpašuma objekti, kuri ir noslēgti uz līgumiem ilgāk par 10 gadiem. Pēc nomas līguma beigām objekts pāriet tātad zemes īpašnieka īpašumā. Tātad no Civillikuma viedokļa šīs normas ir sakārtotas, un arī mēs šeit faktiski pakāpjamies nedaudz pretī pašvaldībām, jo tā stingrākā norma būtu skanējusi tāda, ka vispār nav iespējams nomāt zemi ar apbūves tiesībām.
Tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas viedokli. Par šo mums bija tik tiešām garas diskusijas un gari strīdi. Viedokļi bija dažādi. Bet, analizējot no visām pusēm, mēs redzam šo kā vienu kompromisa soli virzienā gan nedaudz par labu pašvaldībām, gan nedaudz par labu tādai precīzai Civillikuma gara ievērošanai.
Tāpēc aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 180.– atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 54, pret– 12, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tad par 181.priekšlikumu... Es atvainojos, priekšlikums ir atbalstīts. Es atvainojos.
Par 181.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav, bet bija nepieciešams balsot par 182.– atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot par 182.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 9, atturas– 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
183.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
184.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 185.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
186.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 187.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
188.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 189.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
190.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 191.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
192.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 193.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
194.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 195.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
196.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā 195.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
197.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
198.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
199.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 200.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
201.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
202.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
203.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 204.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
205.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
206.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
207.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
208.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 209.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
210.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 211.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
212.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Savukārt 213.– Juridiskā biroja priekšlikums– bija iekļauts jau nobalsotajā 212.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
214.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā nr.226.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
215.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
216.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
217.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
218.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
219.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Savukārt 220.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
221.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
222.– finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
223.– finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
224.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
225.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 226.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
227.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
228.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 231.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
229.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
230.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 231.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
232.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 233.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
234. priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 235., kā arī 236.– atbildīgās komisijas priekšlikumos.
Sēdes vadītāja.
Pret 234., 235. un 236.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
237.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Man žēl, ka tagad tiem, kas ir jaunāki šajā Saeimā, nav vairs tas pārbaudījums pirmajā klasītē, ka ir vajadzīga pārbaude ātrlasīšanā. Manuprāt, Zaķa kungs vēl gāja tajā laikā skolā, kad to iemācīja, un viņš tiešām ļoti ātri runā.
Bet es tomēr paspēju to pogu piespiest šajā gadījumā.
Tātad 237.priekšlikumā atbildīgā komisija ir iestrādājusi šādu priekšlikumu, ka zemes pircējam, kuram nav piešķirti privatizācijas sertifikāti, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atvērt privatizācijas sertifikātu kontu. Līdz šim šī norma, kuram ir tiesības un kuram nav tiesības atvērt kontu vai par savu bijušo īpašumu saņemt kompensācijas sertifikātus, vai par Latvijā nodzīvoto laiku varēja saņemt sertifikātus gan pilsoņi, gan nepilsoņi. Pie šāda ieraksta, varbūt, ka te ir vienkārši kļūda bijusi, bet uz to aizrādīju arī komisijas sēdē. Tātad kļūdas laikam nebūs. Ministru kabineta noteiktā kārtībā jebkurš var atvērt privatizācijas sertifikātu kontu.
Tālākajos likumprojekta tekstos un arī iepriekšējos ir minēts, ka tiesības par sertifikātiem privatizēt ir jebkuram, kuram atrodas kāda ... Zemi ir tiesības privatizēt jebkuram, kuram uz zemes gabala atrodas ēkas un būves.
Mēs zinām, ka lielākajās pilsētās, un ne tikai tur, arī Baltijas jūras piekrastē un krasta kāpu joslā, daudziem nepilsoņiem ir šīs ēkas... Es atvainojos! Nevis nepilsoņiem, bet ārvalstu pilsoņiem ir šīs ēkas, un arī viņiem var gadīties, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā privatizēt zemes gabalu zem šīm ēkām, jo šis likums taču, kā sākumā ir pateikts, ir augstāks par visiem citiem privatizācijas likumiem. Šeit nav ierakstīti nosacījumi, ka nedrīkstētu atvērt sertifikātu kontu tādam cilvēkam, kuram tas nepienākas atvēršanai pēc Privatizācijas sertifikātu likuma. Tātad paver ārkārtīgi lielas iespējas tiem, kas šeit ir uzcēluši mājas, iegūt arī zemi, un nevis par naudu, kas nonāktu varbūt valsts budžetā, ja tā ir valsts vai pašvaldības zeme, bet izpirkt par sertifikātiem.
Manuprāt, ir jābalso “pret” šo 237.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andreja Radzeviča lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 16.jūnijā. Un Saeimas Prezidijs atbalstīja šāda lēmuma pieņemšanu– piešķirt bezalgas atvaļinājumu deputātam Radzevičam.
Saeimas Prezidijs ir arī saņēmis Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu Cileviča, Bartaševiča, Vidavska, Agešina un Orlova iesniegumu ar jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietes kundzei “Par Satversmes tiesas sprieduma lietā nr.2004180106 izpildi”. Šo jautājumu mēs nododam ministres kundzei.
Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sanāksme Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Tūlīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Strēlis.
K.Strēlis (JL).
Cienījamie kolēģi! Turpināsim īstenot mūsu devīzi: “Kustībā vesels!”, un rīt tie, kas var, lūdzu atbalstīt Saeimas basketbola izlases spēlēt Kandavā ar Iekšlietu ministriju pulksten 7.20.
Un 22.jūnijā Saeimas futbolisti spēlē ar Rēzekni. Lūdzu atbalstīt! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Pulksten 19.20, ja es pareizi sapratu, Strēļa kungs, ir spēle? 19.20 ir spēle, ja?
K.Strēlis.
Pulksten 19.20 rīt Kandavā.
Sēdes vadītāja.
Jā. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Nākotnes attīstības apakškomisijas! No abām komisijām. Es atgādinu, ka mums tūlīt Sarkanajā zālē ir tikšanās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem Lisabonas stratēģijas jautājumā. Tā ka aicinu nekur neaiziet, bet iet tūlīt uz Sarkano zāli! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu, izsaucoties no zāles, arī lietot atbilstoši pieklājīgus vārdus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Andrejs Radzevičs, Madars Lasmanis, Atis Slakteris, manuprāt... Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis Turlais un Dzintars Rasnačs. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, turpināsim debates par likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”.
Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šad un tad nākas dzirdēt tādus uztraucošus vārdus– kāpēc vajadzīgas tās garās debates, kāpēc vispār par to ir jārunā. Nobalsosim– un viss! Lūdzu, esiet tik laipni un apskatieties uzmanīgi, par ko jūs taisāties balsot! 237.priekšlikums. Mēs esam šad un tad dzirdējuši un vēl dzirdam arī runas par iespējamo Latvijas zemes nonākšanu ne tajās rokās. Un daudzi šeit ir uzstājušies kaismīgi, teikdami, ka nevienu pēdu Latvijas zemes citiem neatdosim.
Protams, viens otrs ir to pārvērtis par tādu absurdu runāšanu, bet tagad atgriežamies pie šī priekšlikuma. Ko tas paredz? Zemes pircējs, kuram vispār nav piešķirti privatizācijas sertifikāti, tagad ir tiesīgs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atvērt privatizācijas sertifikātu kontu. Nu, praktiski jebkurš, kuram kaut kas ir uzcelts uz Latvijas zemes.
Vai tad te nav skaidri redzams, ka šāds piedāvājums atvieglo zemes nonākšanu visdažādākajās rokās? Nebūt ne Latvijas pilsoņu rokās! Visdažādākajās! Tulznainās, sarkanās, spalvainās, netīrās rokās.... Jūs gribat atvieglot šo zemes atdošanas procesu. Kam tas ir vajadzīgs? Ko iegūst no tā Latvijas Republikas pilsonis, kuram ir piešķirti privatizācijas sertifikāti? Ne jau uz pilsoņiem tas attieksies. Tas attieksies uz jebkuru, kuram būs kaut kāda aktivitāte, izmaņa tikt pie šīm tiesībām atvērt privatizācijas sertifikātu kontu. Kas tad ir galvenais, ja ne zeme? Kāpēc tik vieglprātīgi... godātie kolēģi, kāpēc tik vieglprātīgi jūs gribat rīkoties ar Latvijas zemi? Kur tad ir tas patriotisms, kur tad ir tā vēlme aizstāvēt Latvijas zemi?
Leopold Ozoliņ... Tev personīgi. Nāc un pasaki, ko tu domā par šādu priekšlikumu? Tiešām būtu ļoti interesanti. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Neko labu nedomāju!”)
Kāds ir tas patriotisms? Tas patriotisms taču izpaužas darbībā, ne jau ka kāds atkal atnāks un pateiks, ka es tos mīlu vai šitos nemīlu. Lūk! Patriotisms izpaužas dokumentu pieņemšanā ar kaut kādu jēgu. Nu, paskaidrojiet, kam jums šī norma bija vajadzīga? Es varu iedomāties, kurš ir bijis autors šai normai. Autora uzvārds ir pazudis. Ļoti vienkārši, lai nebojātu attiecības starp koalīcijas partneriem, nu ir parādījies, ka autors ir atbildīgā komisija. Ārkārtīgi vienkārši.
Tā ka diemžēl dusmojaties vai nedusmojaties uz tiem, kas te nāk bieži runāt, un skraidiet un pasakiet, ka tie runātāji neko nejēdz un ka tie ir tukši runātāji... Lūdzu!
Bet es jums piedāvāju diskusiju, apaļos galdus, tiešraides un tamlīdzīgas lietas. Arī Saeimas plenārsēdes tiek raidītas un fiksētas pēc tam. Nāciet ar saviem argumentiem! Man ir savi argumenti. Tie var patikt, un tie var nepatikt. Bet es turēšos pie šiem argumentiem un tāpēc nebalsošu par šo 237.priekšlikumu. Nupat jūs dzirdējāt, kāpēc.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tomēr aicinātu jūs atbalstīt šo komisijas priekšlikumu šādu apsvērumu dēļ.
Es ne vairāk kā Dobeļa kungs mīlu dažus ārzemniekus, it īpaši tos, kuri bija, teiksim, ASV pilsonībā un kuri sēž valdībā un pat augstāk, bet Seiles kundze mūs neapzināti maldināja, runājot par to, ka pilsoņiem un nepilsoņiem bija vienādas tiesības uz sertifikātiem. Nepilsoņiem gan bija, bet... divreiz... divas reizes mazāk. Ja ne vairāk.
Un diemžēl arī šis privatizācijas sertifikātu likums attiecībā pret nepilsoņiem nebija izpildāms, jo no Pilsonības un imigrācijas departamenta 1993., 1994. un 1995.gadā bija masveida likuma pārkāpumi. Bija 1006 prāvas. Teiksim, es arī nesaņēmu pusi no sertifikātiem, kas man būtu piešķirami saskaņā ar likumu, jo manu ierašanos Latvijā skatīja no tā brīža, kad mans tēvs šeit pabeidza strādāt rūpnīcā par PSKP partijas darba organizatoru. Tas būtu smieklīgi, jo patiešām es parādījos Latvijā pusotra mēneša vecumā. Un tikai pēc trim tiesas prāvām bija atjaunotas manas tiesības uz sertifikātiem. Un tādu piemēru ir tūkstoši un desmitiem tūkstošu.
Un desmiti tūkstošu nepilsoņu pretvalstiskās un pretlikumīgās PID darbības rezultātā nesaņem sertifikātus vispār.
Komisijas priekšlikums šo trūkumu novērš, un saskaņā ar šo es lūdzu to prātīgo priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Dīvainībām vairs nav robežu! Tās plūst pāri aumaļu aumaļām. Un man tā vien liekas, ka daudziem šķiet, jo Saeima jau tagad, salīdzinot ar iepriekšējām, ir atjaunojusies vismaz par 80 procentiem, ka nav bijis nedz Augstākās padomes, nedz 5., nedz 6., nedz 7.Saeimas. Ir tikai 8., 8.Saeimas deputāti– visgudrākie, visprātīgākie, visgodīgākie, lemtspējīgākie. Bet bija taču! Mēs iepriekšējās Saeimās esam ārkārtīgi nopietni debatējuši, runājuši, lēmuši, kam dot sertifikātus, kam nedot. Kam dot tiesības iegādāties Latvijas zemi, īpašumu. Ļoti nopietni! Ļoti būtiski!
Un bija lēmumi. Un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK par to visu šo laiku ir iestājusies, lai tās bagātības, kas te dažādos laikos ir radītas, ar šo cilvēku, šeit esošo un valstij piederošo cilvēku rokām, lai nonāktu to cilvēku rokās, kuras tās radījušas, nevis to, kuri šeit sabraukuši un tīko pēc iespējas vairāk sagrābt.
Saprotiet, tā būtība, pašu sertifikātu būtība bija sadalīt, sadalīt to cilvēku starpā, kuri to ir radījuši.
Tagad jūs paskatieties, gudrinieki, saradušies gudrinieki, kuri nolēmuši– dosim sertifikātus arī tiem, kuriem nekad nav piešķirti, jo viņiem nekad nav pienācies, nav pienākušies šie sertifikāti. Un tad, redziet, viņi varēs mierīgi atkal tagad izšķirošajā posmā vēl, kas ir palicis pāri, piedalīties šo īpašumu paņemšanā.
Draugi, mīļie! Nu, cik tālu var iet! Nu, taču domājiet par tiem! Un tie nebija dumji deputāti iepriekšējā Saeimā un zināja, ko darīja, un aizstāvēja valsts intereses. Aizstāvēja cilvēku intereses, nevis tikai bagāto intereses, to, kuriem gribas tikai ņemt un ņemt, un vēl par maz! Ir jau simtiem miljonu saņēmuši, vēl ir par maz, vēl ir par maz! Vēl viņiem vajag! Vēl vajag privatizēt, redziet! Jau rokas stiepjas pēc “Latvenergo”, pēc dzelzceļa, pēc pasta, pēc daudzām visām... Vēl ar visādām viltībām, ar visādām viltībiņām! Nu tas taču ir vienkārši absurdi un nepieņemami.
Bet paskatieties, kas notiek! Es saprotu, jūs neņemsiet vērā atkal, jūs atkal brauksiet kā šis ceļarullis pāri visam tam, ko lēmuši iepriekšējie deputāti, ko lēmušas iepriekšējās valdības, jo jūs esat visgudrākie, redziet, tagad pēkšņi– šī izveidojusies valdība! Nu tā taču nevar, tā taču nedrīkst, nu! Un es jau kuro reizi no Saeimas tribīnes dažādās lietās– vienalga, vai tas būtu par Mazākumtautību konvencijas ratificēšanu vai visādām citām lietām. Nē, jūs esat visgudrākie! Redziet, citi desmit gadus neratificēja, jums... ah, jūs esat gudrāki, jūs esat vistaisnīgākie, visdemokrātiskākie, jums tas ir jāizdara. Nu kas tad ir? Kas tad ir? Un man īpašs patiešām jautājums ir “Jaunā laika” deputātiem, kuri solījāt visādos veidos, un piedodiet man, es pateikšu skaidri un gaiši– un apmuļķojāt cilvēkus... Jūs Saeimā esat vislielākā frakcija. Bet vai jūs tagad attaisnojat viņu cerības? Lūk, jūs tagad gribat atdot sertifikātus... sākt piešķirt sertifikātus tiem, kuriem nekādā ziņā nepienākas. Kāpēc jūs nenākat šeit un nepasakāt? Nu tad pasakiet, kāpēc jūs to darāt! Kāpēc jūs neiebilstat pret to?
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.
Cienījamie kolēģi, es lūdzu vēlreiz, es aicinu visus noslēgt jūsu mobilos telefonus klusuma režīmā, jo tas traucē cilvēkiem strādāt, kas tiešām seko līdzi sēdes gaitai.
Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Leopold, pasaki visu, ko tu domā!”)
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Dobeļa kungs un citi deputāti! Tiešām, privatizācijas jautājumi Latvijā joprojām ir sāpīgi. Ja mēs paskatāmies uz tām zemēm, kas ir iegādātas Zemgales līdzenumā, jā, tās ir sakoptas, bet tās nepieder vairs mums. Un arī peļņa nepieder. Kaut kādi nodokļi un minimālās algas.
Jāatceras tas rokkoncerts, kas bija kādā 90.gadā, šķiet, kad mūsu slavenais dziedātājs dziedāja: “Latvju zeme vaļā stāv.” Nu tā stāv vēl vaļīgāk– ar šo 237.priekšlikumu. Patiešām, jāpateicas Dobeļa kungam un Tabūna kungam, ka šoreiz viņi pamatoti uzsver tās briesmas, ko šis grozījums vai šis priekšlikums paredz, un tas ir atbalstīts. Ja izlasām kaut vai vienu frāzi (nelasīšu par lauku zemēm): “Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā zemes pircējam, kuram nav piešķirti privatizācijas sertifikāti, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atvērt privatizācijas sertifikātu kontu.” Vai mums ir zināms, cik daudz Latvijas zemes ir pārdots svešiniekiem? Šoreiz Latviju kolonizē bez ieročiem, bez ultimātiem, bez tankiem– ar dolāru, ar mārciņu, ar marku un tagad– ar eiro.
Jūrmalā, tur, kur es dzīvoju, apkārtējās mājas ir iegādājušies no trimdas latviešiem– divas skaistas vasarnīcas, viena no tām ir Laubes projektētā, mūsu Saeimas deputāta, 1918.gadā parakstījuša Latvijas Neatkarības deklarāciju, Miķeļa Gruža māja– dzimtas māja, no kuras viņš izvests uz Sibīriju kopā ar kundzi, un kundze Sibīrijā, neizciešot mokas, izdarīja pašnāvību. Miķeļa Gruža liktenis nav zināms. Droši vien Saeimai ir jāpadomā, ka ir jāatver grāmata vai vismaz varbūt jāpieliek kāda plāksne par tiem deputātiem, kas ir komunistiskā totalitārā režīma nomocīti. Tas būtu pareizi.
Vienīgais, ko mēs vēl varam saglabāt savā īpašumā, tā ir mūsu zeme, nepārdot to svešiniekiem.
Trešā māja, kas man arī ir kaimiņos. Latviete ieprecējās Zviedrijā, arī šī māja ir pārdota svešiniekiem, kuriem nav tiesību būt privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.
Tātad tāpat aiziet Latvijas zeme. Tā mums ir jāsargā, un šodien es balsošu pret šo komisijas atbalstīto priekšlikumu, neskatoties uz to, ka esmu koalīcijā, un man ir skumji, ka šādi priekšlikumi vispār parādās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Lūdzu, vārds Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi! Godājamie kolēģi, arī par šo jautājumu bija garas diskusijas, bet tātad rezultātā mēs tomēr nonācām pie slēdziena, ka vajag ļaut tātad tiem iedzīvotājiem, kuri veiks privatizāciju apbūvētam zemes gabalam, ja tā ir legāla un normāla privatizācija vai pastāvīgā lietošanā nodots zemes gabals, un tas ir visbūtiskākais, jo neaizmirsīsim, ka 700 000 ha pastāvīgā lietošanā nodotās zemes joprojām nav privatizētas. Un tā privatizācija nu gan ir jāpabeidz. Un jāpabeidz ir par sertifikātiem un pēc kadastrālās vērtības, jo tā ir lauku zeme, tie ir lauku cilvēki, tie ir zemnieki.
Un ja viņiem gadījumā... daudziem no viņiem var rasties situācija, ka sertifikātu nav vai ka zeme ir mantota, vai kā tamlīdzīgi, tad es... tātad situācijas tur ir ļoti dažādas... Bet ir jāsaglabā iespēja viņiem šos sertifikātus iegādāties un veikt šo privatizāciju par sertifikātiem.
Tāpēc komisija tomēr aicina atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 237.– atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 57, pret– 14, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
238.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Šis priekšlikums saucas “privatizācijas sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā”.
Šo priekšlikumu ar līdzīgu nosaukumu un līdzīgu saturu iesniedza Tautas partijas deputāts Mihails Pietkevičs. Tagad viņš savu priekšlikumu ir atsaucis, bet priekšlikuma būtību komisija saglabājusi apmēram to pašu. Ar privatizācijas sertifikātiem var aizstāt īpašuma kompensācijas sertifikātus gadījumos, ja īpašuma kompensācijas sertifikāti paliek iedzīvotāju rokās mazāk kā 3%. Pašlaik īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ir apmēram 9% no sertifikātu skaita.
Šāda aizstāšana, protams, ārkārtīgi ietekmē kompensācijas sertifikātu cenas. Atcerieties, kad tikko pirmo reizi sāka runāt par šo likumu, tas bija īsi pirms Jaunā gada, īpašuma kompensācijas sertifikātu vērtība, kura bija pāri par 20 latiem, īsi pirms Jaungada nokrita līdz 15 latiem, un neviens nevarēja saprast, kāpēc tas tā ir. Tas ir šī likumprojekta apspriešanas rezultāts. Un šodien, piemēram, sertifikātu vērtība, es atvainojos.... vakar sertifikātu vērtība, tirgū pērkot no privātpersonām bija 23,97 lati. Es prognozēju, ka, ja šādu normu mēs pieņemsim, ka kompensācijas sertifikāti, kuri piešķirti par neatdoto mantu, par to mantu, kuru nav iespējams atgūt, ja tos aizstāj ar parastajiem sertifikātiem, vienalga, kādās attiecībās to arī nenoteiktu Ministru kabinets, tad sertifikātu vērtība strauji kritīsies. Un visu laiku turpināsies īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršana līdz zināmam brīdim. Tas ir atļauts vēl politiski represētajām personām un personām, kuras risina savus īpašuma jautājumus tiesā.
Un šādā gadījumā, ja mēs joprojām piešķiram sertifikātus un nevaram privatizēt... nevaram tā īsti prognozēt, cik ilgi tas vēl vilksies, cik sertifikātu vēl ieies tirgū, manuprāt, šāda sertifikātu aizstāšana nav godīga. Un šajā gadījumā es aicinu nebalsot par šo 238.priekšlikumu, jo vienalga, vai tie būtu 100, 200 tūkstoši vai 2000 īpašuma kompensācijas sertifikāti, tiem jārada pielietojums. Un, ja tie atkal maksās 2– 3 lati par vienu sertifikātu tirgū, tad taisnības nebūs nekad, jo tāpat kā no vidējās pensijas nevienam pensionāram konkrēti nav nekāda labuma, tā arī šim kompensācijas sertifikātu saņēmējam nebūs nekāda labuma no tā, ja viņam sertifikātus piešķirs, bet tos var aizstāt ar šo īpašo privatizācijas ... ar īpašo privatizācijas sertifikātu, kura vērtība, protams, ir daudz, daudz zemāka.
Un varēja būt šeit izeja. Komisijai vajadzēja paredzēt gadījumus, kuros nepielieto sertifikātus, īpašuma kompensācijas sertifikātus, izpērkot zemi. To varēja atrunāt– kādus īpašus gadījumus, bet tas nav izdarīts. Šeit ir paredzēta tikai un vienīgi aizstāšana, un tas, protams, stingri ietekmēs kompensācijas sertifikātu pārdošanas cenu.
Es ļoti rūpīgi sekoju katru dienu šīm cenas svārstībām, un man ļoti interesē arī pēc šīsdienas diskusijām, arī pēc likuma izsludināšanas, kādu ietekmi tas būs atstājis uz šo likumu. Un tie cilvēki būs ārkārtīgi neapmierināti. Mēs vienkārši viņus būsim apmuļķojuši. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Gribu drusciņ palabot Seiles kundzi, jo neko jau nabaga Pietkevičs neiesniedza un nekādu lēmumu nepieņēma.
Katrs uzņēmums tiek veidots ar mērķi– iegūt peļņu. Un katram uzņēmumam ir padome, ir savi “līdzpriekšsēdētāji”, kuri atnes galveno akcionāru lēmumus. Un, protams, ka nekādi juristi, kuri nav iejaukti saimnieciskajā darbā, neko daudz no sertifikātiem nesaprot.
Kur ir tā lielākā cūcība, ko varbūt daudzi nesaprot šodien, kas notiek? Cūcība ir tā, ka īpašuma kompensācijas sertifikāti tiek nomainīti ar privatizācijas parastajiem sertifikātiem, kas izraisīs strauju cenas kritumu. Un mēs esam muļķojuši gadiem represētos cilvēkus, cilvēkus, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju, kuri tika deportēti, kuru īpašumus nozaga okupanti. Bieži vien šos īpašumus nebija iespējams atdot, bija uzceltas sabiedriskās ēkas Rīgas brīvostas teritorijā. Viņiem tika izsniegti un, starp citu, tiek šobrīd vēl izsniegti kompensācijas sertifikāti. Un šie nabaga cilvēki tiek mānīti, jo nominālvērtība ir 28 lati par sertifikātu. Un viņi nezina, ka, tikko mēs šo lēmumu pieņemsim, šie kompensācijas sertifikāti zaudēs vērtību vairākas reizes. Tā, protams, ir ņirgāšanās par šiem īpašniekiem, kuriem ir šie īpašumi nolaupīti.
Es vienu piemēru pateikšu. Rīgas brīvostā, piemēram, Rīnužos, vēl ir teritorijas, kuru vērtība, aprēķinot 1940.gada cenās, dažās vietās ir 3 santīmi par kvadrātmetru. Īpašnieks tur dabūs dažus kompensācijas sertifikātus vai ir jau dabūjis, nabadziņš, kurš vēl cer dabūt tos savus pārdesmit latus, viņš neko nedabūs beigās. Uzvarēs tie, kuri, zinādami, ka šāds lēmums šeit tiks pieņemts, laicīgi ir sapirkušies parastos īpašuma jeb privatizācijas sertifikātus, salikuši tos paketēs. Un tad, kad mēs baidījām, ka ir pēdējais termiņš pagājušogad un aizpagājušajā gadā, ka no šiem sertifikātiem ir jātiek vaļā, represētie ir savus sertifikātus pārdevuši jau par zemām cenām daudzās jomās.
Pakešu īpašnieki, pieturēdami un zinādami šo informāciju, tas ir apmēram tas pats, kas Soross, kurš vienīgais zināja Parīzes biržā, ka valsts privatizēs banku, bija nelikumīgi dabūjis šo informāciju, uzpirka akcijas un par to tika sodīts par krāpniecību vairāku miljonu dolāru vērtībā. Šeit ir tas pats! Daži izredzētie zināja, ka notiks šī vienošanās starp “Jauno laiku” un Tautas partiju un ka visi īpašnieki– likumīgie un represētie– tiks piemānīti, jo to vērtība, kompensācijas sertifikātu vērtība, kritīsies. Un man ir tiešām kauns, ka tik bēdīgi jānobeidz “Jaunajam laikam”, kurš šeit nāca ar ideju, ka cīnīsies pret krāpniecību. Kas tad tā ir? Vai tā nav, Šadurska kungs, negodīga rīcība pret šiem represētajiem, ka pēdējā brīdī jūs viņiem pasakāt, ka jūsu sertifikāti kļūs nevērtīgāki vairākas reizes.
Aicinu balsot “pret”! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Kāda bija iecere, pieņemot šos kompensācijas sertifikātus? Tā bija vismaz neliela pretimnākšana tiem cilvēkiem, kas visvairāk ir cietuši represijās. Kaut kā vienam otram gribas tās krokodila asaras liet– 25.martā, 14.jūnijā, kaut ko pateikt nosodošu par komunistu represijām, par totalitāro režīmu. Bet kāda ir rīcība? Kā var ticēt cilvēkam, kas vienu dienu iet ar ziediem pie Brīvības pieminekļa– 14.jūnijā, paiet burtiski divas dienas, tas pats cilvēks, piedošanu, uzspļauj šīm represēto ciešanām. Citādi to nevar izskaidrot. Ar kādām tiesībām tiek pielīdzināti privatizācijas sertifikāti kompensācijas sertifikātiem? Ar kādām tiesībām? Kas ir šīs tiesības devis?
Tagad man uzreiz ir jautājums: “Kam tas ir izdevīgi? Kam ir izdevīga šī tā visa pamatīgā ķēzīšanās, ka naudas vietā ieviesa privatizācijas sertifikātu jautājumu?” Šos sertifikātus lietos tie, kam tie nekad nav pienākušies. Un tagad atkal tālāk.
Kam tas viss ir izdevīgi? Pirmkārt, divām grupām– tiem, kam ir vesela kaudze uzkrāta par smiekla naudu iepirktu privatizācijas sertifikātu, kas, protams, saņem informāciju kā pirmie un labi orientējas visos politiskajos netīrumos, zinādami, kurā brīdī šos par smiekla naudu iepirktos sertifikātus varēs ar milzīgu peļņu kaut kur iegrūst, atdot, pārdot, izmantot. Tā ir viena kategorija.
Otra kategorija, kas diemžēl ir kaut kur apmēram tāda pati, ir netīrās naudas īpašnieki. Nu kur var būt jaukāks paņēmiens kā atmazgāt visu šo netīro naudu, tikt no tās vaļā, uzpērkot, uzpērkot kaut par pietiekami augstu cenu šos privatizācijas sertifikātus? Savā laikā viņi te noslīdēja, kaut kur 50 santīmu par vienu sertifikātu bija, 60 santīmu, lats, visādi tur svārstījās. Bet šodien tos var pārdot par krietni augstāku cenu. Un tie, kam ķeša ir pilna ar netīro naudu, mierīgi tos nopērk un mierīgi izmanto. Un tagad salīdziniet represēto, kurš ir saņēmis tiešām, es teikšu tā– par sviedriem un asinīm, šos kompensācijas sertifikātus. Tagad tāds pats vecītis mierīgi piebāzīs pilnas kabatas ar privatizācijas sertifikātiem, un tiem būs tieši tāda pati jēga kā kompensācijas sertifikātiem. Kur šeit ir loģika? Nē, nu loģika ir, protams. Loģika ir. Cerības uz tiem ar tām piebāztajām kabatām, ka kaut ko atmetīs uz vēlēšanām, kaut kādas vajadzīgās summas tiks ieskaitītas vienas vai otras partijas rēķinos, tieši vai netieši, un būs kaut kāda izrāpšanās no šīs te materiālās bedres.
Nu tiešām šodien ir vairākas reizes jābrīnās par visu ko. Nu negribas jau vairāk saukt vārdā, man jau pietika šodien pāris reizes lietot... Bet ko jūs gribat: lai mēs nerunājam par šī lietām? Lai mēs neatgādinām šeit, no tribīnes, to, ko jūs te taisāties izdarīt? Kam tad te var ticēt? Kuram vārdam? Kādām rūpēm par kaut ko te var ticēt? Jūs taču gāžat ārā, ārdāt visas savas rūpes par cilvēkiem. Šeit, pirmkārt, protams, tā ir vēršanās pret represētajiem. Manā izpratnē, visskaidrākā vēršanās.
Un man nekas cits neatliek kā nosodīt un aicināt nebalsot par šo 238.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Patiesi, patiesi... klausoties šeit runas, kur tiek piesaukti dažādi cēli argumenti, es saprotu, kas ir teikts Bībelē par farizejiem un rakstu mācītājiem. “Kam kas ir izdevīgi?” Tas ir jautājums, ko mēs bieži vien uzstādām, lemjot par vienu vai otru gadījumu.
Un es gribētu dzirdēt no kāda– kāda argumentācija ir tiem, kuri ir noraidījuši līdz šim visus manus priekšlikumus atlīdzināt represētajiem atņemto mantu naudā. Vai tā nav bijusi vēršanās pret tiem represētajiem, kurus nupat sauca no šīs tribīnes. Varbūt šīs runas ir saistītas ar aizvakardienas datumu, kad daži kolēģi deputāti arī filmu redzēja, kas ar šiem cilvēkiem ir darīts un kas ir noticis... Un, godājamie kolēģi, redziet, deputāti ir tik izglītoti un tik gudri cilvēki, ka vienmēr katrs atradīs argumentus un izskaidrojumus savai rīcībai un savam konkrētajam balsojumam. Tikai būtu labi, lai mums šī argumentācija būtu vienmēr konsekventa, pastāvīga, pret konkrētām lietām vienāda, nevis atkarībā no personīgās varbūt izpratnes vai no konjunktūras, vai no nākamo vēlēšanu tuvuma, vai kādiem citiem apstākļiem, kad šī situācija mainītos diezgan lielā amplitūdā.
Un, protams. Visam, kas pret šo priekšlikumu šeit tika jau pateikts, man nav ko piebilst. Tikai es, godājamie kolēģi, jums ieteiktu paturēt argumentus arī turpmākajiem likumiem, kad uzklausīsiet manus priekšlikumus attiecībā uz represēto tiesībām saņemt kompensāciju, attiecībā uz privatizācijas cenu, ja par neatdoto īpašumu aprēķina vērtību pirmskara kadastrālās vērtības apjomā, un tagad mēs piedāvājam līdzvērtīgu zemi dabūt par tirgus cenu, tad ir jautājums tiešām: “Kam kas kurā brīdī ir izdevīgi?”
Tāpēc, godājamie kolēģi, būsim konsekventi, katram, savas pārliecības un revolucionārās sirdsapziņas vai šķiriskās apziņas vadītam, tomēr pieturēties pie vieniem un tiem pašiem principiem, pie vienām un tām pašām mērauklām, neatkarīgi no tā, kurš likums kurā brīdī tiek apspriests.
Un atcerieties vienu lietu, ka tiešām, ja runājam par kompensācijas sertifikātiem, tad aiz tiem stāv konkrētajam cilvēkam neatdotā manta, kuru mēs kādreiz solījām vai gribējām, vai izlikāmies, ka mēs kompensēsim vai atdosim kādu citu vietā. Arī parastie privatizācijas sertifikāti– tie arī ir mūsu darba sviedri katram, kuri tikuši pārdoti par lēcu virumu, kā tas kādreiz arī Bībelē stāv rakstīts, ka Ēzavs pat savas pirmdzimtā tiesības pārdeva par lēcu virumu, jo viņš bija ļoti izsalcis. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Vispār visa tā privatizācija– tā ir milzīga afēra, kuru veica mūsu valsts ar Saeimas palīdzību. Tā ir afēra! Un tagad vēl viena afēra– likvidēt kompensācijas sertifikātus vispār kā sugu. Priekš kam? Cik maksā pašreiz parastais sertifikāts? Cik maksā kompensācijas sertifikāts? Atšķirība ir, ja jūs kādreiz ieskatāties pat tanī pašā avīzē. Bet laikam neskatāties. Tas ir no vienas puses.
Bet no otras puses. Kāpēc jūs visi domājat, ka sertifikāts maksā 28 latus? Nominālmaksa– puskvadrātmetra dzīvokļa. Un pašreiz kvadrātmetrs maksā vairāk par 300 latiem. Un pašreiz sertifikāta īstā cena ir 150 un vairāk latu. Un nevajag runāt muļķības par 28!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi! Par šā priekšlikuma būtību. Tātad ko mēs esam noteikuši kā tālāko rīcību ar šiem sertifikātiem? Tādā situācijā, kad ilgāk nekā trīs mēneši privatizācijas sertifikātu... kompensācijas sertifikātu skaits būs palicis mazāks par 3% no kopā izsniegtajiem sertifikātiem, Ministru kabinets noteiks koeficientu. Šis koeficients tiks noteikts, balstoties uz pēdējā gada, tā ir pietiekami liela inerce uz atpakaļu, pēdējā gada tikai fiziska persona, kas ir būtiski, lai juridiskas personas nevar ievest kaut kādas manipulatīvas korekcijas, tikai fiziskas personas darījumiem noteiks attiecību, kuru piemēros visā Latvijā, izņemot Rīgu un Jūrmalu, respektīvi, ar to domājot pārsvarā lauku teritorijas.
Ja kāds apgalvo, ka kompensācijas sertifikātu cena tūlīt strauji kritīsies– blēņas! Ja šī cena strauji kritīsies, šo kompensācijas sertifikātu turētāji šos sertifikātus nepārdos un šos 3% slieksni mēs nesagaidīsim nekad, un nekad netiks attiecināta šī kompensācija pret šiem... kompensācijas un parasto sertifikātu attiecības.
Ja kāds apgalvo, ka mēs šeit esam apvainojuši vai kaut kādā veidā ierobežojuši politiski represētos, taču atšķiriet 27.panta pirmo daļu un izlasiet. Mēs esam radījuši īpašus noteikumus politiski represētajiem, atļaujot viņiem arī turpmāk saņemt kompensācijas sertifikātus par izsūtījumā nodzīvotajiem gadiem. Mēs esam attiekušies godīgi pret visiem. Šis ir bijis kompromiss, kas ir bijis nepieciešams, un šķiet, ka tas ir pietiekami izsvērts un loģisks.
Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par 238.– atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 16, atturas– 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
239.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
240.– deputāta Šķestera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
241.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 242.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
243.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... Atklājam debates.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Tātad par 243.priekšlikumu. Šeit ir paredzēta, un pie tam pārejas noteikumos, tikai īpaša kārtība, kādā valsts un pašvaldību zemes nomnieks var iegūt īpašumtiesības uz zemi. Un tie ir gadījumi, ja nomas termiņš ir noslēgts vismaz uz 10 gadiem, ja nomas līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā un ja nomas līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības apbūvēt šo zemi.
Es paredzu, ka jau pēc šodienas nepārtraukti sāks slēgt šos nomas līgumus, lai iegūtu tiesības arī šo zemi privatizēt, iesniegt privatizācijas pieprasījumus.
Atcerēsimies, jau Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes apkārtnē, vienu laiku bija saradušies ārkārtīgi daudz privatizētāju, kuri dažas dienas pirms domes sēdes nodibināja savu SIA, tur bija “Ērgļu ligzda”, tur bija “Baložu ligzda” un vēl dažādas citas ligzdas. Un ieguva šīs nomas tiesības uz zemes gabaliem, tajā skaitā arī ar apbūves tiesībām.
Īstenībā tas ir tāds izmēģinājums, lai šo zemi tiešām dabūtu īpašumā, un tikai tagad, ar šo likumu, mēs šim nomniekam pēkšņi atdosim arī tiesības šo zemes gabalu privatizēt. Privatizēt par lēto– par sertifikātiem.
Es vēl neteiktu neko, ja šeit valsts prasītu naudu visos gadījumos. Un tāpēc man liekas, ka šī norma, kas ir nostiprināta tikai un vienīgi pārejas noteikumos, nav godīga pret visiem pārējiem.
Arī “Latvijas valsts mežos” ir iznomāti lieli zemes gabali, iznomāti kā medību platības, un ar ļoti dažādiem mērķiem, un droši vien ne tikai uz desmit gadiem. Protams, ka arī šādos gadījumos nav nekādas atrunas, ka tie varētu būt kādi izņēmumi, uz kuriem neattiecas šie nosacījumi.
Es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, Zaķa kungs!
Dz.Zaķis.
Tātad uz Seiles kundzes teikto es varētu pateikt apmēram sekojošo, ka tie, kā Seiles kundze apgalvoja, vesela virkne ar... vesela virkne ar nomas līgumiem tiks noslēgti tuvākā gada laikā. Šiem nomas līgumiem ir atlikušas apmēram 15 minūtes līdz likuma pieņemšanas brīdim. Jo, ja mēs izlasām uzmanīgi šo priekšlikumu, tad tam nomas līgumam ir jābūt noslēgtam līdz likuma pieņemšanas dienai. Tātad tas attiecas tikai uz tiem, kas ir pieņemti, un tas neattiecas uz tiem, kas tiks pēc likuma spēkā... pēc likuma pieņemšanas brīža, uz tiem nomas līgumiem tas vairs neattieksies. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt, šī ir viena norma, kura īstenībā nemaz tik ļoti neierobežo un nemaz tik ļoti lielas iespējas nepaver tiem, kuri ir noslēguši līgumus ar apbūves tiesībām. Šī norma paredz vienu elementāru lietu: ja tev ir iznomāts tātad zemesgabals ar apbūves tiesībām un tu neesi paspējis savu tātad jaunbūvēto objektu... pabeigt “nulles ciklu” un ielikt zemesgrāmatā, tad tev tiek dots tikai viens gads vēl klāt. Un tas ir diezgan loģiski, jo būvju gadījumā tomēr tie procesi tik ātri nenotiek. Tev tiek dots viens gads klāt. Un, ja tu šī gada laikā spēj to savu būvi un ēku ielikt... noformēt zemesgrāmatā, tādā gadījumā tev joprojām saglabājas tiesības iet caur šī likuma procesu, respektīvi, atsavināt šī likuma paredzētajā kārtībā. Pretējā gadījumā tas ir atsavināšanas likums, un tā jau ir pavisam cita procedūra. Tātad mēs šeit iedodam tikai vienu gadu klāt tiem, kuriem ir tātad nomas līgums ar apbūves tiesībām.
Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 243.– atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 18, atturas– 1 deputāts. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
244.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
245.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
246.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
247.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
248.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
249.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
250.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
251.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
252.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
253.– deputāta Šķestera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
254.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
255.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
256.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
257.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 258.– pēdējais– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Ministru kabineta vārdā– ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Lūdzu!
A.K.Kariņš (ekonomikas ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Tas darbs, kas ir izdarīts pēdējā pusgadā, faktiski noslēdz to darbu, ko šī Saeima uzsāka pirms diviem gadiem. Un šī ir problēma, kas mūsu valstī ir ilgusi jau desmit gadus, tas ir, privatizācijas jautājums netiek un netiek, un nebija ticis, un nebija ticis vienreiz pa visām reizēm pabeigts.
Tas darbs, kas ir ieguldīts no jūsu puses, it sevišķi no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas puses, un it sevišķi no tiem, kuri piedalījās darba grupā, ir pierādījums tam, ko var izdarīt cilvēki, kuriem varbūt sākotnēji ir tīri pretēji uzskati, bet, respektējot citam citu un turot to galveno mērķi sev priekšā, ko var panākt. Un konkrēti šeit ir jāsaka, ka “Jaunais laiks” ir patiesi gandarīts, ka Tautas partija– divas politiskās partijas, kurām, varētu teikt, jautājuma sākumā bija ļoti pretēji uzskati, sarunu gaitā mēs nonācām pie rezultāta, kas apmierina abus. Es domāju, šis ir viens ļoti labs paraugs tam, ko var panākt, kad apvieno spēkus, meklē labus risinājumus un, galvenais, uzticas viens otram, lai varētu panākt rezultātu. Es apsveicu jūs visus ar vienu no šīs Saeimas vislielākajiem padarītajiem darbiem, un turpināsim tā tik uz priekšu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nē, es saprotu, ka par 258.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 22, atturas– 5. Likums “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā... Cienījamie kolēģi, likumprojekts “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Pavisam atbildīgā komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā un galīgajā lasījumā sešus priekšlikumus.
1.– deputāta Solovjova priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 58, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Edgars Jaunups vēlas runāt par procedūru? Deputāts Edgars Jaunups nav zālē. Nez kā viņš pieteicies?
Lūdzu turpinām izskatīt priekšlikumus!
J.Lagzdiņš.
Arī 2.– deputāta Solovjova priekšlikums– noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
3.– deputāta Solovjova priekšlikums. Arī noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš.
4.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kopš 1994.gada marta likumā ir nostiprinātas pašvaldības deputāta tiesības organizēt tikšanās ar vēlētājiem. Tātad jau 11 gadus. No 1997.gada janvāra šīs tiesības tika konkretizētas likumā “Par sapulcēm”. Proti, likums noteica, ka pašvaldības dome ar saviem lēmumiem nevar patvaļīgi ierobežot šīs tiesības, pat ja šis deputāts pieder nevēlamajam mazākumam. 2004.gada 18.martā, pēc septiņiem sekmīgas pastāvēšanas gadiem, šīs tiesības tikties ar vēlētājiem bez augstāko instanču atļaujas ar jūsu balsojumu tika atceltas. Tika atceltas tieši pēc tam, kad jūs pārliecinājāties, ka tikšanās ar PCTVL deputātiem pulcina desmitiem tūkstošu dalībnieku. Tā vietā, lai novērstu mūsu popularitātes iemeslu, atgriezt Izglītības likumu stāvoklī, kādā tas pastāvēja pirmskara Latvijas Republikā, jūs izvēlējāties citu ceļu– vardarbības un demokrātisko brīvību ierobežošanas ceļu. Pie tam netīro darbu– atteikt pieteicējiem rīkot likumīgas sapulces– jūs uzticējāt pašvaldībām. Tajā pašā laikā mēs jau dažas reizes eksperimentāli esam pārbaudījuši, kādā mērā jums bija taisnība. Atļausiet man raksturot tikai dažus piemērus.
Rīgas dome atteicās izsniegt mums saskaņojumu 2004.gada 16.aprīlī krievu valodas un demokrātijas atklātās stundas rīkošanai pie Kongresu
nama. Neskatoties uz to, lai tiktos ar mums, atnāca apmēram 10 000 cilvēku. Deputāts Jakovs Pliners, kuru jūs izdevāt tiesai, tika attaisnots. Bet man deviņus mēnešus pēc notikušā, pēc četrām tiesas prāvām izdevās pierādīt, ka dome atteica pieteicējam nelikumīgi .
Rīgas dome atteicās saskaņot ar mums arī 2004.gada jūnija priekšvēlēšanu laikā pasākumu Esplanādē. Visu citu partiju analoģiski pieteikumi bija saskaņoti. Rezultātā ar sodanaudu tika sodīta Tatjana Ždanoka, nākamā Eiroparlamenta deputāte, bet par mani tika sastādīti veseli divi administratīvo pārkāpumu protokoli.
Lieta par atteikuma nelikumīgumu tika izskatīta tiesā astoņas reizes, un tikai šodien pulksten 16.00– gadu un četras dienas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām– tiks pasludināts pirmās instances tiesas spriedums.
Rīgas dome nesaskaņoja ar mums arī šā gada 11.marta sapulci Esplanādē, kuras mērķis bija ar smaidu izteikt mūsu viedokli par izglītības reformu. Atteikums tika motivēts ar to likuma pantu, kurā iet runa par valsts iekārtas gāšanu.
Acīmredzami domē sēdēja un šodien sēž ļaudis, kuriem arī piemīt humora izjūta. Deputāte Tatjana Jemeļjanova vinnēja tiesas procesu tikai diennakti pirms pasākuma rīkošanas.
Ņemiet vērā, ka visos šajos gadījumos, kā arī citos pasākumos, kuros piedalījās tūkstošiem cilvēku un kurus organizēja mūsu deputāti, nebija konstatēts neviens kautiņš, nebija sasistu stiklu un citu huligānisma izpausmju. Šo būtisko un nesamērīgo tiesību uz miermīlīgu sapulču ierobežojumu tomēr ir laiks atcelt.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un atjaunot kaut pašvaldības deputātu tiesības tikties ar vēlētājiem bez papildu saskaņojuma.
Lūdzu balsot par demokrātiju. Lūdzu balsot par manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ko nozīmē šādas tikšanās? Redziet, izdomā tikšanos un vienkārši informē, ka es tur un tur tikšos. Kādā vietā notiks šīs tikšanās? Nav par to runas. Tātad izvēle ir ļoti plaša.
Faktiski– kas tas ir? Tā ir papildu nekārtību radīšanas iespēja. Ja jau ir nopietna tikšanās ar vēlētājiem, tad ir jābūt diskusijām, ir jābūt kādām pārrunām, skaidrojumiem. Kādas izskatās līdz šim šāda veida tikšanās? Izveido kaut kādus paaugstinājumus, tur kāds uzrāpjas augšā, un tad skan varenas runas no turienes: “Tie ir tādi, un tie ir šitādi, un mūs te spīž un spīž... un nezin ko vēl izspiedīs ārā... Un mums te visi dara pāri ļoti.” Vai tad tās ir tikšanās ar vēlētājiem? Tur saskrien viens bariņš, daži skaidrā prātā, daži ne sevišķi skaidrā prātā, un tā ir vienkārši publiska izbļaustīšanās.
Vai tad jūs gribat vienkārši radīt papildu nekārtības? Kam jums tas ir vajadzīgs? Patlaban var būt tikai viena doma– izrādīt sevi, radīt kaut kādu nestabilitāti, ilūziju, varbūt atnāks uz tikšanos kādi strīpainos kreklos tērpti, vēl Dāvida zvaigzni var piešūt pie nabas klāt. Pavisam jauka tikšanās būs. Lūk!
Kas jums liedz tikties telpās? Vai jums ir tādas iespējas liegtas? Kāpēc tad ir vajadzīgas citas vietas? Protams, Rīgas centrs, jo tuvāk Brīvības piemineklim, jo labāk. Tagad jau viens otrs pavisam blakus Brīvības piemineklim atļaujas visādas bezkaunības.
Tātad šeit jau nav runa par demokrātijas ierobežošanu. To taču vajag saprast. Ir tomēr šad un tad jāatgādina, ko nozīmē “demos” un “kratos” grieķu valodā,– tā nav visatļautība. Tā ir tautas vara, nekas cits! Lūk!
Un tāpēc, kolēģi, kāpēc jūs paši sevi pataisāt par tādiem jokupēteriem? Jūs prasāt to apzināti, saprazdami, ka tās nebūs tikšanās, ka tā būs nekārtību radīšana.
Ne jau velti mēs ierosinājām stingrākus nosacījumus un sodus tiem, kas atļaujas pārkāpt kārtības noteikumus sabiedrisko pasākumu laikā, līdz pat ielikšanai cietumā. Tieši tāpēc nevajag šeit, tāpat valstī nav viegli daudziem cilvēkiem, un tas ir tāds vecs un ne sevišķi patīkams paņēmiens, ko ļoti pielieto šodienas Krievija: lai kaut kādā veidā aizmiglotu to iespaidu par diezgan nepatīkamo, pelēko ikdienu, atrod kaut kādus šķietamos ienaidniekus vai kritizējamos objektus, un tad uz tiem tiek vērsta visa uzmanība.
Un šeit arī ir tas pats. Ja jau ir tā vēlēšanās skaidrot kaut ko, diskutēt, lūdzu! Priekš tā mums ir visādas iespējas. Nē! Vajag pulcināt pēc iespējas vairāk cilvēku, vajag viņus savākt kopā, un varbūt atbrauks Krievijas televīzija un nofilmēs, viens, otrs vai trešais kanāls. Varbūt vēl kāds atnāks, kaut kādus interesantus pasākumus piedāvās, un būs publicitāte.
Un tā vairs nav tikšanās ar vēlētājiem. Tā ir sevis izrādīšana un nekārtību celšanas tieksme. Un vairāk nekas cits. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie kolēģi! Ja es tagad pateiktu, ka Dobeļa kungs ir staļinists, ja es tā pateiktu, viņš apbižotos, ka nekādā gadījumā, un tā tālāk. Bet es esmu pārliecināts, ka mūsu sabiedrībā staļinisms dzīvoja, dzīvo un laikam dzīvos.
Dobeļa kungs varbūt neievēroja, ka viņš aizrādīja, kā stāvēt, kur stāvēt, par ko jārunā un kā jārunā, un vai es drīkstu piespraust Dāvida zvaigzni vai es nedrīkstu to darīt. Es domāju, ka cenzūru Latvijā atcēla vēl Aleksandrs ... cars Aleksandrs. Un attiecīgi Staļina laikos bija tāda cenzūra.
Es domāju, ka demokrātiskā sabiedrībā tā nav vajadzīga, un attiecīgi lūdzu atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam likumprojektu “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”. Manuprāt, mūsu kolēģi no TB/LNNK skaidri un tieši pierāda to, ka viņiem trūkst pilsētas mentalitātes, jo nekādā pagastā, nekādā viensētā nekādas demonstrācijas nekad nenotiek.
Man šķiet, ka tas ir tikai no bailēm tāpēc, ka pilsētās Latvijā ir koncentrēta vislielākā krievu kopienas daļa. Un mums, mūsu PCTVL frakcijai, patiešām ir politiska nozīme un politiska nopietnība šajos punktos.
Un TB/LNNK, viņi mākslīgi grib novājināt mūsu konkurētspēju. Un to, ka Buzajeva kunga piedāvājumi netiek apstiprināti, tas tikai norāda uz to, ka mūsu valstī neeksistē vienāds likums visiem. Man šķiet, ka jums, kolēģi deputāti, vajag nopietnāk, teiksim, uzskatīt to, kā Rietumeiropā notiek demonstrācijas.
Jūs dažreiz bijāt Briselē, un tur pie Eiropas Parlamenta pulcējas visādas grupas, sākot no kurdiem, beidzot ar, teiksim, ogļračiem, viņi tur taisa demonstrācijas, nereti arī, teiksim, tur ir kautiņi ar policiju.
Un pastāstiet mums: kad Latvijā bija nekārtības? Nekārtības– tas ir termins, kas ir, teiksim, pieminēts Krimināllikumā. Bet neviens kriminālsodāms, teiksim, incidents Latvijā nebija pirms tam. Neviena mašīna nebija sabojāta, nekas, neviens stikls nebija sabojāts. Bet tagad mums runā par nekārtībām.
Man šķiet, kolēģi deputāti, būsim pavisam demokrātiski! Pretējā gadījumā Latvija kādreiz kļūs par Ziemeļkoreju. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!
J.Lagzdiņš.
Godātie kolēģi deputāti! Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo kārtību un noteikumiem jebkurš deputāts, arī persona, kura nepilda deputāta pienākumus, var tikties ar vēlētājiem telpās bez īpašas saskaņošanas ar pašvaldību vai kādu citu valsts vai pašvaldības institūciju. Savukārt, ja tikšanās ar vēlētājiem tiek rīkotas atklātu sapulču formā laukumos, ielās, uz trotuāriem vai kādās citās publiskās vietās, tad, neapšaubāmi, saskaņā ar speciāliem likumiem ir jāsaskaņo šāda veida pasākumi ar attiecīgo pašvaldību.
Ja mēs pieņemtu deputāta Buzajeva priekšlikumu, tad komisijas viedoklis ir tāds, ka tas būtiski ierobežotu pašvaldību deputātu tiesības. Šis priekšlikums ir antidemokrātisks un neļauj tātad veikt sekmīgi deputātiem savas funkcijas.
Tātad es aicinu šo priekšlikumu kā antidemokrātisku noraidīt!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par 4.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 63, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Nākamais 5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
6.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 49, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījums likumā “Par pilsētas domas, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi, es vēlreiz aicinu jūs izslēgt mobilos telefonus klusuma režīmā!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Otrais lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā– deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Otrajam lasījumam ir sagatavots dokuments ar reģistrācijas numuru 1217. Un, kā jūs redzat, tad neviens priekšlikums otrajam lasījumam nav iesniegts. Komisija izskatīja likumprojekta virzīšanu otrajam, galīgajam, lasījumam, jo tas ir steidzamības kārtā izskatāmais likumprojekts, un lūdz šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā. Varu tikai piebilst, ka solītā atteikšanās no Krievijas Federācijas pilsonības, par ko komisijā apņēmās nekavējoties uzsākt procedūras Pēteris Ugrjumovs, ir iesākusies, un komisijas lietvedībā ir reģistrēts dokuments, kas ir atsūtīts no Itālijas, kurā Krievijas Federācijas vēstniecībā ir reģistrēts viņa iesniegums. Un tas ir dokuments, uz kura pamata mums šobrīd ir pamats izskatīt, arī paļaujoties uz solījumu, ka šis solījums tiks izpildīts līdz galam. Jums šis dokuments ir pieejams jūsu izplatītajos dokumentos uz galda, kas šodien no rīta tika pievienoti likumprojektam.
Lūdzu balsot otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 3, atturas– 2. Likums “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūgumu– iekļaut šā gada 16.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav, jo Saeima lēma, ka šodien šis likums tiks izskatīts.
Savukārt Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Šadurska, Arta Kampara, Gunta Bērziņa, Viestura Šiliņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu– izdarīt grozījumus šā gada 16.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” kā 26.darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentu nr.4437, un izskatām priekšlikumus iesniegšanas kārtībā!
1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
2.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
3.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
Arī 4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
5. un 6.– atbildīgās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
7.– deputāta Plinera priekšlikums. Ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
8.– deputāta Plinera priekšlikums. Ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
Jūs nepieteicāties savlaicīgi. Lūdzu, ja jūs vēlaties runāt par 8.priekšlikumu, jūs varat piedalīties debatēs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Par kuru priekšlikumu man atļauts debatēt? Tikai par 8.?
Sēdes vadītāja.
Jūs pieteicāties debatēt par 8.– deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu, mēs atklājam debates par šo priekšlikumu.
V.Buzajevs.
Redziet, cienījamie kolēģi! Nosakot šādā ārkārtīgi svarīgā jautājumā tādu steidzamību, jūs varat noraidīt jebkuru priekšlikumu bez kāda pamatojuma. Tas ir Saeimas vairākuma darba stils, un es tomēr esmu gatavs galvot, ka visi šie priekšlikumi, kuri izstrādāti, mūsu frakcijas priekšlikumi, ir augstas kvalitātes priekšlikumi un ir nepieciešami, lai būtiski uzlabotu izglītības procesu.
Šobrīd ir tāda situācija, ka saskaņā ar “jumta” izglītības likumu skolas pašpārvaldei ir dotas diezgan lielas tiesības, bet diemžēl šīs tiesības nav konkretizētas nedz likumā, nedz zemāka līmeņa normatīvajos aktos. Apspriežamajā Vispārējās izglītības likumā praktiski pašpārvaldes funkcijas sadalītas uz trim daļām– direktora funkcijas, pedagoģiskās padomes funkcijas, kā arī izglītības iestāžu padomes funkcijas. Pēdējā– padome– iekļauj visas minētās personas un amatus. Tur atrodas gan skolas direktors, gan pedagogi, gan arī vecāko klašu skolēni un iestādes dibinātāji. Saskaņā ar to mūsu priekšlikums– tieši šīm visplašākām padomēm dod tiesības lemt dažus jautājumus, kas skar izglītības iestādes. Un pirmkārt, diemžēl par kuru jūs nenobalsojāt, pašām izvēlēties izglītības programmas. Tas ir apstiprināts ar likumu, bet diemžēl nav mehānisma. Kā arī apspriežamā priekšlikuma būtība ir dot skolas padomei iespēju ierosināt lietas par direktora vai atsevišķu pedagogu maiņu.
Praktiski tā ir Rietumu pieredze, un visi cilvēki, kas strādā skolā vai strādāja Rīgas domē, viņi zina, ka praktiski vecāki izmanto šīs tiesības, viņi sūdzas par direktoru pašvaldībai un par pedagogiem tieši direktoram.
Un mūsu priekšlikums ir nokārtot šo procedūru, lai... šī procedūra bija ierosināta direktoru vai pedagogu atkāpšanās saskaņā ar skolu padomes reglamentu. Ne vairāk.
Tas ir pirmais solis Rietumu pieredzes priekšā, un saskaņā ar to es lūdzu vai nu uzreiz šodien atbalstīt mūsu priekšlikumu, vai valdošajām partijām, kad jums ienāk prātā vēl vienu reizi izmainīt Vispārējās izglītības likumu, un iesniegt līdzīgu priekšlikumu. Paldies par uzmanību, un aicinu balsot “par”. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Spasibo dorogoi!”)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Es jau iepriekš, runājot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, paskaidroju, ka, ņemot vērā to, ka likumprojekts tika iesniegts diezgan pavēlu, to varēja izdarīt ātrāk, un ka komisijas rīcībā bija ļoti ierobežots laiks likumprojekta kvalitatīvai izskatīšanai, mēs komisijā vienojāmies, ka mēs skarsim tikai tos pantus, kas ir saistīti ar šī likuma piemērošanu Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kā arī tos pantus, kas ir saistīti ar mācību satura reformu, sākot no nākamā mācību gada. Un, kā jūs esat pamanījuši, arī nākamais atbildīgās komisijas priekšlikums ir ierosināt izslēgt šo ministrijas piedāvāto labojumu šajā konkrētajā pantā.
Tā ka neizbēgami nākotnē, kad mēs atgriezīsimies likumdošanā pie šīm lietām, tad arī varēsim diskutēt par Plinera kunga priekšlikumiem, bet šobrīd es aicinu to noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 8.– deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 47, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
9. un 10.– atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
11. un 12.– atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Par kuru priekšlikumu, deputāta kungs?
Dz.Ābiķis.
Tātad 11.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Par 11.priekšlikumu? Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! 10.februārī mūsu cienījamā izglītības un zinātnes ministre tikšanās ar krievu skolniekiem piketētājiem publiski solīja: ka bilingvālā apmācība būtu ieviešama arī latviešu skolās. Un šeit Ministru kabineta sagatavotajā likumprojektā ir formulēts tāds solījums: bet nezin kā atbildīgā komisija bez jebkuras diskusijas grib tomēr neatdot latviešu skolas... nedot iespēju par padziļinātu svešvalodu apmācību un gribēja to svītrot. Nekādas diskusijas nebija. Un es nesaprotu, kādēļ izglītības un zinātnes ministre un Ministru kabinets runā vienu un atbildīgā komisija uzreiz bez jebkādas argumentācijas to noraida.
Es tomēr aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, jo, ja bilingvālā apmācība būs arī latviešu skolās, tas būs arī izglītības kvalitātes monitorings. Jo krievu skolās, kurās tagad bilingvālā apmācība jau ir, nekāda monitoringa... neskatoties uz visām starptautiskajām rekomendācijām un Satversmes tiesas 13.maija spriedumu, nekāda monitoringa nav un acīmredzami nebūs.
Saskaņā ar to aicinu nobalsot par 11.– atbildīgās komisijas priekšlikumu– un noraidīt to! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Etot ne proiģet!”)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Mēs jau vienojāmies likumu atbalstīt steidzamības kārtā, un tāpēc komisija vienojās, ka tik komplicētus jautājumus, kas skar valodas lietošanu izglītībā, nevar steidzamības kārtā izskatīt. Un tāpēc arī ar ministres piekrišanu mēs šo jautājumu izslēdzam no darba kārtības, un komisijas– atbildīgās komisijas– priekšlikums tātad ir– izslēgt vispār šā jautājuma skatīšanu un neatbalstīt šo pieeju.
Tāpēc es aicinu balsot un atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 11.– atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 50, pret– 20, neviens neatturas. Likumprojekts ... Es atvainojos! Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
12.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
13.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
14.– deputāta Plinera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ar šo priekšlikumu mūsu frakcijas vēlas nostiprināt likumā to, ko savā spriedumā izglītības reformas lietā konstatēja Satversmes tiesa, proti, norma par izglītības reformu atbilst Satversmei tikai tad, ja to atbilstoši interpretē. Atbilstoša interpretācija, tiesasprāt, ir tā, ka līdz 2007.gadam... gada 1.septembrim, kad mācības 10.klasē uzsāks tie skolēni, kuru izglītošanas procesā pamatizglītības posmā ir lietots bilingvālās apmācības modelis, attiecīgo priekšmetu vienlaikus drīkst mācīt divās valodās. Tātad bilingvāli! Saskaņojot to, bez šaubām, ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Mēs vēlamies ar savu priekšlikumu nodrošināt ministrijas piekrišanu un juridiski nostiprināt likuma tekstā Satversmes tiesas sprieduma atziņas.
Paldies. Tātad lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šajā mūsu priekšlikumā nav nekā pretvalstiska. Mēs praktiski piedāvājam iekļaut likumā Satversmes tiesas sprieduma daļu, kas regulē tiesnešu vienbalsīgu viedokli par situāciju krievu skolās tieši šo priekšmetu daļā, kas iekļauti pazīstamajos 60%.
Ir arī citi argumenti, lai atbalstītu mūsu priekšlikumu. Faktiski pasniedzēji runā ar bērniem latviski tikai tādā mirklī, kad klasē atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas inspektori, un pēc tam, kad šie inspektori aizgājuši, tad tomēr gan pasniedzēji, gan bērni runā viens ar otru savā dzimtajā valodā, kas ir dabiski.
Šeit ir zināmā mērā kompromiss. Jūs negribat atkāpties no saviem procentiem. Mēs gribējām iekļaut likumā esošo situāciju skolās, kas bez tam ir apstiprināta ar Satversmes tiesas spriedumu.
Un jūs runājat, ka mēs esam ekstrēmisti, mēs nodarbojoties ar pretvalstisku darbību. Lūk, šeit ir... jums priekšā ir mūsu likumdošanas priekšlikumi. Un, ja jūs to tomēr noraidīsiet, tad tieši jums būs... jūsu lēmums būs gan antikonstitucionāls, gan arī pretvalstisks, jo jūsu balsošana– tas ir atklātais aicinājums izveidot divkopienu valsti un cīnīties par savām tiesībām atkal uz ielām.
Lūdzu tomēr vēl vienu reizi izvērtēt mūsu priekšlikumu un atbalstīt to! Varbūt tad būtu pirmais solis, lai sakārtotu situāciju mūsu valstī.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu tik svarīgas lietas kā valodas lietas steidzamības kārtā neizskatīt, un tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 14.– deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 58, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
15.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
16.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
17.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
18.– deputāta Plinera priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie kolēģi! Kārtējo reizi gribu griezties pie jūsu sirdsapziņas. Šī satura... pamatskolas satura reforma viennozīmīgi un vienādi skar kā latviešu, tā cittautiešu bērnus. Un es atkārtoju, ka ne metodiski, ne psiholoģiski skolas, skolotāji nav gatavi šai reformai, kuru “rītdien brokastīs” mēs gribam it kā ieviest skolās. Nu neprot šodien mūsu ētikas skolotājs vai sociālo zinību skolotājs– viņi tikai veidosies faktiski. Faktiski nav labas mācību grāmatas, un viņiem vēl jābūt citai– jaunai psiholoģijai. Viņš pasniedz civilzinības latviešu skolā pirmajā klasītē, un viņš mācīs latviešu bērniņu latviešu valodā. Tas pats attiecas uz krievu skolu. Atkārtoju: vai viennozīmīgi var pateikt, ka, ja agrāk bija divas stundas rokdarbu (vai tagad saucas mājturība), tagad pakāpeniski ievedīs to vienu stundu. Nav vēl jaunas programmas un tā tālāk, un tā joprojām. Labojuma lietas... Priekšlikuma lietas būtība: pārnesīsim šo reformu uz vienu gadu, sagatavosim pa šo gadu skolotājus, iepazīstināsim ar to visu vecākus, un uz priekšu! Bet ne ar rītdienu, tātad ar 2005.gada 1.septembri, bet ar 2006.gada 1.septembri.
Un tātad lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Komisijā arī citiem deputātiem bija bažas, tāpat kā Plinera kungam, vai ministrija spēs šīs pārmaiņas ar 1.septembri īstenot. Bet mēs saņēmām komisijā ministres apliecinājumu tam, ka, neskatoties uz to, ka likums tiek pieņemts tikai šobrīd, ministrijā ir veikts pietiekami ilgs sagatavošanās darbs un ar 1.septembri šīs pārmaiņas īstenot ir iespējams.
Tā ka turēsim ministri pie vārda un cerēsim, ka viss tiks īstenots tā, kā ir iecerēts. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsojam par 18.– deputāta Plinera priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 62, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
19.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 6, atturas– 12. Likums “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemts. Paldies.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā izsaku jums pateicību par atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Bērziņa, Ceriņas, Šiliņa, Krastiņas, Ontužāna un Liepiņas iesniegumu ar lūgumu izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm un pēc pārtraukuma turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsojam par pārtraukuma izsludināšanu uz 30 minūtēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 52, pret– 18, atturas– 3. Tiks izsludināts pārtraukums uz 30 minūtēm. Bet mums arī būtu jābalso par otro iesnieguma daļu, tātad turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par to, ka pēc pārtraukuma mēs turpinām sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 55, pret– 23, atturas– 1. Saeimas sēdē tiek izsludināts pārtraukums uz 30 minūtēm. Tiekamies pulksten 15.30. Un turpināsim Saeimas sēdi līdz visu šodienas darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– Elita Šņepste.
E.Šņepste (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4295–B– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Izskatīšana otrajā lasījumā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi un izskatījusi 18 priekšlikumus.
1.priekšlikums. Iesniedzis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Iestrādāts komisijas priekšlikumos 2., 7. un 9.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.2.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.3.– finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.4.– deputāts Jānis Šmits. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Jāņa Šmita priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 7, pret– 49, atturas– 11. Priekšlikums noraidīts.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.5. Iesniedzējs– deputāts Sokolovskis. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojos... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Sokolovska 5.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 52, atturas– 2. Priekšlikums noraidīts.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.6. Iesniedzējs deputāts Jānis Strazdiņš. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.7. Iesniedzējs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.8. Iesniedzējs finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.9– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Iesniegtais priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.10. Iesniedzējs finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Priekšlikums iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.12.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.11. Iesniedzējs Juridiskais birojs. Priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.12.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. un 12. priekšlikumu.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.12. Iesniedzējs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.13.– deputāta Jāņa Šmita. Netika atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Šmita 13.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 9, pret– 50, atturas– 11. Priekšlikums noraidīts.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.14. Iesniedzējs deputāts Jānis Šmits. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Šmita 14.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 7, pret– 45, atturas– 13. Priekšlikums noraidīts.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.15. Iesniedzējs deputāts Sokolovskis. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
16.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
17.– finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
18.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– nav, atturas– 8.
E.Šņepste.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Likums “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemts.
Godātie deputāti! Pirms turpinām darba kārtības izskatīšanu, ir saņemts deputātu Segliņa, Zommeres, Slaktera, Paegles, Zundas un citu iesniegums ar ierosinājumu 48.darba kārtības jautājumu– likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”– izskatīt kā 28.darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Izskatām likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Lūdzu noteikt steidzamību šim likumprojektam!
Sēdes vadītāja.
Jā. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” atzīšanu par steidzamu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– neviens, atturas– 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret– nav, atturas– 7. Paldies.
Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
16.jūnijs, pulksten 16.00.
Sēdes vadītāja.
16.jūnijs. Pulksten 16.00. Vai citu priekšlikumu nav? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts– 16.jūnijs pulksten 16.00.
Izskatīšanas laiks, lūdzu!
M.Segliņš.
16.jūnijā. Tātad šīsdienas sēde. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (TP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4294–B. Tātad šie grozījumi Ārstniecības likumā saistās ar gaidāmo mediķu algu pielikumu, un būtībā tie paredz noteikt zemāko darba algas likmi. Un tātad par priekšlikumiem.
1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir daļēji atbalstīts un iekļauts Sociālo un darba lietu komisijas 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis.
3.priekšlikums, ko iesniedzis ministrs Bērziņš, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis.
4.– Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums, vairāk redakcionāls. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis.
7.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, iestrādājot to komisijas priekšlikumā.
Un 8.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu.
V.Ģīlis.
Komisija principā likumprojektu atbalsta un lūdz pieņemt galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– nav, atturas– 5. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu ar numuru 4368. Iesniegti deviņi priekšlikumi.
1.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
2.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 56, atturas– 2. Priekšlikums noraidīts.
J.Esta.
3.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.– deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 54, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums noraidīts.
J.Esta.
4.– Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un precizēts 5.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojos! Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Buzajevs. Par 4.priekšlikumu, ja? Buzajeva kungs, jūs debatēsiet par 4.priekšlikumu? Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Arī par 5., jo tie ir praktiski identiski. Saskaņā ar to, cienījamie kolēģi, dažos vārdos par manis cienītās Mūrnieces kundzes 4.priekšlikumu un ne mazāk cienījamās atbildīgās komisijas 5.priekšlikumu.
Abi šie priekšlikumi ir absolūti identiski pēc sekām, kuras tie izsauks. Vienkārši pirmais izteikts Mūrnieces kundzei neraksturīgajā tiešajā Aizsardzības ministrijas militāristu valodā, bet otro mūsu štatā esošie cilvēktiesību aizstāvji padarījuši nedaudz cēlāku, veicot neizdevušos centienus saglabāt politkorektumu. Neskatoties uz to, abi šie priekšlikumi ir vērsti pret nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, turklāt tiem ir tāds graujošais spēks, ka tie var samazināt šīs kustības dalībnieku rindas tā, kā to savulaik neizdevās izdarīt pat NKVD specvienībām.
Priekšlikumi, kā redzat, sastāv no dažām daļām. Pirmajā daļā salīdzinājumā ar spēkā esošo likuma redakciju tiek piedāvāts vairs neuzskatīt par politiski represētām personām tās, kuras ir sadarbojušās ar abu režīmu represīvajām struktūrām. Terminam “ir sadarbojušās” ir visai plaša jēga– vai nu statusa pretendents pats bija dienējis milicijā, vai nu tikai regulāri dzēra kandžu kopā ar ciemata iecirkņa milici, vai nu vienkārši nebija izvairījies no nodokļu maksāšanas, vai arī piedalījies vēlēšanās, balsodams par komunistu un bezpartijisko bloku. Jebkurā gadījumā šis grozījums var kļūt par pamatojumu tam, lai atņemtu cilvēkam jau piešķirto statusu. Turklāt pēc cita cīnītāja denunciācijas. Šis priekšlikums arī tika iesniegts, apmierinot attiecīgās sabiedriskās organizācijas vadītāju prasības. Priekšlikuma mērķis ar nokavēšanos par 50 gadiem noskaidrot stukačus cīnītāju vidū, bet efekts ir gluži pretējs. Tas radīs denunciācijas to cīnītāju vidū, kuri nodzīvoja līdz mūsu dienām. Bet īpaši smieklīgi izskatās nākamais priekšlikums. Neatzīt par pretošanās kustības dalībniekiem mazgadīgos pavļikus morozovus, kuri ir jaunāki par 14 gadiem. Bet ja nu desmitgadīgais puika bija kādā vienībā par sakarnieku vai izlūku?
Vislielāko interesi, bez šaubām, pelna šāds jautājums– kāpēc vispār Aizsardzības ministrija radīja šādus priekšlikumus? Atbilde ir vienkārša– centieni atzīmēt nacisma sakāves jubileju ar pabalstu piešķiršanu tām personām, kuras daļēji karoja Hitlera pusē, izsauca plaša mēroga vēstures ietekmēšanu. Vai atceraties Ļeņinu, kas nesa baļķi sestdienas talkā? 20 gadus pēc viņa nāves izrādījās, ka šo baļķi kopā ar viņu nesa vēl kādi daži tūkstoši cilvēku. Un patlaban, uzreiz pēc pabalstu noteikšanas, pretošanās kustības dalībnieku skaits biedējošā straujumā sāka pieaugt. Rīgas dome, kuru paralizēja nesaskaņas valdošajā koalīcijā, to vien dara, kā piespriež šo statusu. Pie tam cilvēki to desmit gadu laikā, kas ir pagājuši kopš likuma pieņemšanas, sēdēja klusu, acīmredzami izprazdami šā statusa divdomīgumu. Nu bet tad, kad parādījās reāla nauda, pārdomāja.
Kolēģi, varu apgalvot, ka apspriežamajam likumprojektam tomēr izrādījās kaut viens pozitīvs efekts. Beidzot mēs esam uzzinājuši nacionālās pretošanās patieso cenu– 50 lati mēnesī uz vienu pretojošamies dvēseli. Iepazināmies arī ar Aizsardzības ministrijas, kā arī citu valdības iestāžu patieso vērtību. Šīm iestādēm piemīt liela pieredze jautājumos, kā atņemt jau esošās tiesības. Vai nu tie ir bijuši Augstākās padomes vēlētāji, vai nu smēķētāji, vai nu autovadītāji un ātrās medicīnas palīdzības klienti. Apspriežamie grozījumi no tās pašas sērijas. Tādēļ es piedāvāju nelīdzināties NKVD represīvajiem orgāniem un neuzsākt karu pret nacionālās pretošanās kustības cīnītājiem, bet gan noraidīt abus šos priekšlikumus. Aicinu balsot pret 4. un arī pret 5.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatē deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es nekad neesmu juties tik apjucis vai, var teikt, pārsteigts par to, ka šajos likuma grozījumos, kuru mērķis faktiski bija darīt labu darbu attiecībā pret nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ir iekļauti šie priekšlikumi nr.4 un nr.5, kuri zināmā mērā saskan ar kādreiz iepriekš maniem iesniegtajiem priekšlikumiem, tikai iztrūkstot dažām atrunām. Un, ja man ir jāsalīdzina 4.priekšlikumā pirmās daļas 1.punkts “ir sadarbojušās vai piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma represīvās darbībās”, tad man šķiet, ka šis formulējums tomēr ir precīzāks nekā 5.priekšlikumā, kur ir uzsvērts: ir sadarbojušās ar komunistiskā vai nacistiskā režīma represīvajām struktūrām. Jo šeit pēc būtības trūkst vienas atrunas. Kā zināms, kādreiz cīnītāji tiek iesūtīti arī pretinieka nometnē. Un ja atceros, manos priekšlikumos kādreiz bija: ja ir sadarbojušies, izņemot, ja nacionālās pretošanās kustības uzdevumā. Lūk, šeit tas nav minēts. Ja cilvēks ir piekritis sadarboties ar čeku šo partizānu uzdevumā, lai partizāni varētu saņemt kaut kādu papildu informāciju par plānotajām akcijām pret viņiem, tad visticamāk, ka, ja mēs skatāmies uz otro daļu, ka šai prokuratūrai, visticamāk, nebūs šo pierādījumu, ka tas ir bijis partizānu uzdevumā. Un bez šīs atrunas, protams, arī tas cilvēks, kurš ir kā partizānu cilvēks deleģēts jeb iesūtīts pie drošības iestādēm, viņš nebaudīs šo statusu.
Un visvairāk manī šaubas rada 3.punkts par šo jaunību jeb mazgadību, jo, cik es atceros no konkrētajiem gadījumiem, padomju vara tiesāja, sodīja arī jaunākus par 14 gadiem, ja tie bija skolnieki, kuri pienesa, piegādāja ziņas partizāniem vai bieži vien pārtiku, vai vispār strādāja kā sakarnieki un uzturēja sakarus starp partizāniem un civiliedzīvotājiem, man ir, atklāti sakot, lielas bažas par šo 4. un 5.priekšlikuma pamatotību. Varbūt ka šeit ierosinātājs varētu.... ierosinātāja varētu komentēt vai komisija varētu komentēt, bet, protams, man ir maz cerību uz to, ka kolēģu vairākums būtu gatavi noraidīt šos priekšlikumus.
Vadoties pēc kolēģa Tabūna kādreiz agrāk izteiktās tēzes, ja Simsona priekšlikumu atbalsta Cilevičs, tad tas nav nekam derīgs, un, ja šinī gadījumā manas pārdomas saskan ar kolēģa Buzajeva pārdomām, tad pēc šīs loģikas arī tās nekam nav derīgas.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!
J.Esta.
Maza piebilde. Šis priekšlikums jeb šie divi priekšlikumi radās un tika apspriesti un debatēti komisijā vairākkārt. Tur piedalījās Aizsardzības ministrijas, Tieslietu ministrijas, kā arī Nacionālo partizānu apvienības vadītājs un ministriju pārstāvji, un tātad šis priekšlikums nav radies tepat uz vietas.
Es aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Mums jābalso vispirms par 4.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.– Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 1, pret– 74, atturas– 6. Priekšlikums noraidīts.
Lūdzu turpināsim ar 5.priekšlikumu.
J.Esta.
5.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu. Balsot? Lūdzu! Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 19, atturas– 2. Priekšlikums atbalstīts.
J.Esta.
6.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Kolēģa Buzajeva priekšlikums– piešķirt antifašistiem tādus pašus atvieglojumus, kādi ir tiem, kas karoja Hitlera pusē, vai nu sēdēja pretkomunistiskā pagrīdē, ir acīmredzams kompromiss. Kompromiss mūsu sirmgalvju dēļ, jo šo varoņu– antifašistu, kuri pirms 60 gadiem glāba pasauli un saglabāja latviešus kā nāciju, nodrošinot Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas iespēju, šo varoņu materiālais stāvoklis, kā jums zināms, ir diezgan bēdīgs.
Es uzskatu, ka mums nevajadzētu piebiedroties 8 no 9 Latvijas Eiroparlamenta deputātu maldīgajiem uzskatiem un jaukt Otrā pasaules kara veterānus ar Krievijas Federācijas militārajiem pensionāriem. Militārie pensionāri ir pārsvarā gados salīdzinoši jauni cilvēki, un viņi saņem attiecīgu pensiju, izdienot tur 25 un vairāk gadus Sarkanajā padomju armijā. Otrā pasaules kara veterāni– tās ir personas, kuras ir vecākas par 77 gadiem un kuras, tāpat kā citi, saņem niecīgu Latvijas pensiju. Šiem cilvēkiem nekādu atvieglojumu nav un nekādu papildu piemaksu nav.
Acīmredzami gandrīz pusei no tiem ir Krievijas Federācijas izcelsme, kurai tad jūs arī vēlaties uzlikt par pienākumu rūpēties par viņiem.
Otra daļa no šiem cilvēkiem ir dzimuši pārējās 14 republikās, kas ietilpa bijušajā PSRS sastāvā.
Pirmām kārtām šeit ir runa par tiem, kuri dzimuši Latvijā, jo nozīmīga daļa no Otrā pasaules kara veterāniem ir Latvijas pilsoņi pēc dzimšanas– 130. strēlnieku korpusa un dažādu partizānu brigāžu karavīri. Šie sirmgalvji ir nācijas zelta fonds.
Godātie deputāti! Likumam būtu jāatbilst tautas gribai. Un es uzskatu, ka tauta savu izvēli izdarīja.
Jūs atceraties, ka 16.marta gājienu atbalstīja daži simti cilvēku, bet es ceru, ka jums ir zināms, ka 9.maijā pie atbrīvošanas vai Uzvaras pieminekļa atnāca vismaz un daudz vairāk par 100 tūkstošiem cilvēku.
Līdzīgi vai tūkstoš cilvēku svinēja 9.maiju arī daudzās citās pilsētās. Un Daugavpilī un Liepājā, un Jelgavā. Un es varētu vēl nosaukt dažus desmitus vietu, kur cilvēki atnāca un atzīmēja Uzvaras dienu.
Tātad mēs uzskatām, ka tādā veidā tauta ir paudusi savu viedokli un savu gribu.
Cienījamie kolēģi! Cenzdamies izskaidrot pasaulei neizskaidrojamo, jūs esat izgudrojuši kaut kādu jaunu teoriju– nacistiskā un komunistiskā režīma vienādas atbildības par Otrā pasaules kara uzsākšanu un sekām teoriju.
Šis priekšlikums, kuru mēs tagad izskatām un kuru mēs patlaban apspriežam, nebūt neiziet ārpus šīs vienādās atbildības teorijas rāmjiem. Noraidot šo priekšlikumu, jūs, godātie kungi, atklāti un neviennozīmīgi dosiet priekšroku Waffen SS leģionam un antikomunistiskai pagrīdei, kuru šeit atstāja hitleriešu abvērs. Tātad jūs atklāti visas demokrātiskās pasaules priekšā parādīsiet savu īsto seju.
Aicinu balsot “par” Buzajeva kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Plinera kungs centās publiski apvainot latviešu leģionārus, tātad latviešu leģionārus, kurus ASV pārvietoto personu galvenā mītne 1950.gadā atzina par karaspēka formējumu, kas nav bijis naidīgs Rietumu karaspēkam, nav karojis Rietumu frontē, bet ir karojis tikai Austrumu frontē pret boļševikiem. Vēl vairāk! Ar šo ASV varas iestāžu lēmumu leģionāri dabūja atļauju iebraukt Amerikas Savienotajās Valstīs, ko nevarēja darīt esesieši. Vai Plinera kungs nezina Latvijas vēsturi? Viņš zina Latvijas vēsturi. Viņš ir provokators, un viņš rīkojas Krievijas Ārlietu ministrijas direktīvu gaismā, kas ir publicētas “Meždunarodnaja žizņ” 2004.gada augustā... jūlija/augusta numurā. Tur ir rakstīts: “Starptautiski atmaskot Latviju kā valsti, kur atdzimst nacisms.” Plinera kungs atstrādā savu algu. Viņš nezina, ka leģionāri apsargāja Nirnbergas procesu, Plinera kungs, kur arī varbūt vajadzētu dažam jūsu pieminētajam draugam sēdēt. Leģionāri strādāja Berlīnes blokādes laikā kopā ar amerikāņiem, un pamatā visi saņēma atļauju iebraukšanai Amerikas Savienotajās Valstīs. Plinera kungs izliekas, ka viņš to nekad nav dzirdējis, nāk un stāsta te muļķības. Plinera kungs, Ārlietu komisijā mēs jums varam iedot ASV lēmumu, ka tā nav naidīga organizācija. Tas ir pirmais.
Otrais. Par tā saucamo okupācijas pieminekli, pie kura pulcējoties tūkstošiem antihitleriskās koalīcijas cīnītāju. Jā, es varētu piekrist Plinera kungam, ka daļa Latvijas pilsoņu, kuri tika iesaukti padomju bruņotajos spēkos un tika ievainoti, piemēram, kaujās pie Maskavas un citās vietās, tiešām varētu būt un ir pelnījuši arī šo godu. Bet diemžēl– diemžēl!– lielākā daļa cilvēku tur, personas, kā likumā ir rakstīts, ir nevis Latvijas pilsoņi, Plinera kungs, lielākā daļa ir nepilsoņi, kuri divus gadus bija hitleriskajā koalīcijā. Plinera kungs labi zina, ka no 1939. līdz 1941.gadam, divus gadus, tā saucamie Sarkanās armijas jeb PSRS Bruņoto spēku cīnītāji bija hitleriskajā koalīcijā kopā. Kopā organizēja parādes. Mēs taču par to šeit esam desmitām reižu runājuši. Tāpēc šeit ir jāieraksta precīzi, uz ko šāds priekšlikums varētu attiekties.
Un pēdējais. Par to atbrīvošanu. Kurzeme, cik es zinu, paldies Dievam, netika “atbrīvota” (pēdiņās). Viņa netika atbrīvota no pulksteņiem, no īpašumiem, no velosipēdiem, netika izvarotas kā Vācijā 2 miljoni sieviešu vai 400000 kā Berlīnē, pateicoties tam, ka tur daudzās pilsētās iegāja tikai 12.maijā padomju karaspēks, daudzi cilvēki tika paglābti no slepkavībām, izvarošanām un laupīšanām, ja, ko jūs varat izlasīt, Plinera kungs, bijušo latviešu virsnieku, kas dienēja padomju armijā, atmiņās. Teiksim, Grīnvalda grāmatu es jums varu uzdāvināt. Tur ir aprakstīts, kā laupīja, dzēra, uzdzīvoja un izvaroja tā saucamie atbrīvotāji. Tāpēc, ja jums ir šāds priekšlikums, es labprāt atbalstītu, bet tad vajag atdalīt tiešām tos godīgos kareivjus, kuri tika iesaukti ar varu, cīnījās, tika ievainoti un pēc tam vēl aizgāja varbūt Latgalē partizānos un līdz 1956.gadam cīnījās pret komunistiem, nevis rakstīt šeit un murgot par kaut kādiem antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem, kuri divus gadus sadarbojās ar nacistiem. Paldies! Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Varbūt nav vērts mums šeit diskutēt un skaidrot vienam priekš otra terminus, ko kurš jēdziens nozīmē. Visticamāk, ka politiķi ļoti labi saprot, kas ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kas ir antihitleriskās koalīcijas cīnītāji, kas ir politiski represētie un kas ir sarkanie partizāni, kuri šeit netika pieminēti, manuprāt.
Ir būtiska atšķirība, ka pamatā visi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki ir arī politiski represētās personas, jo diez vai kādam izdevās izvairīties no notveršanas, notiesāšanas, izsūtīšanas, ieslodzīšanas. Tātad no tām sekām, kuras ir pārcietuši politiski represētie cilvēki par savu pretpadomju darbību. Taču ne visi politiski represētie ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Lūk, šeit ir tā būtiskā atšķirība, ka nevajadzētu jaukt un visus likt vienā katlā!
Ja runājam par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem, tad, protams, vajadzētu runāt, visticamāk, par militārpersonām jeb kombatantiem, kā saka, un faktiski tie zināmā mērā, karam beidzoties, piedalījās vai bija šo nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pretinieki. Tāpēc ir ļoti diskutabls jautājums– vai vienā kategorijā un ar vienādu statusu varētu atzīt tos cīnītājus, kuri ir bijuši dažādās pusēs un cīnījušies viens pret otru.
Un, ja mēs runājam par sarkanajiem partizāniem, starp kuriem, nenoliedzami, bija godājami cilvēki, kuri ar pārliecību cīnījās pret nacistisko okupāciju, taču arī šajā gadījumā vai mēs varam vilkt paralēles tādam jēdzienam kā nacionālā pretošanās kustība un cīnīšanās padomju varas pusē pret okupantiem, piemēram, kureliešiem, iznāca cīnīties gan pret vieniem, gan pret otriem. Tāpēc, manuprāt, jēdziens nav daudz diskutējams. Mums ir likums “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Tas ir nepārprotams. Mēs varam, protams, iedibināt citus terminus, citus jēdzienus, citus statusus, pielīdzināt situācijas tā, kā ir noteiktos punktos, pielīdzināt politiski represētajām personām nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, bet šajā konkrētajā likumā gan šīs atsevišķās kategorijas nebūtu kopā jaucamas un blakus liekamas.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners. (Starpsaucieni no zāles: “Pietiek! Pilnīgi noteikti!”)
J.Pliners (PCTVL).
Es vēlreiz aicinātu cienījamos deputātus atbalstīt antifašistus ar pabalstu, lai viņu materiālais stāvoklis būtu daudz labāks.
Un par Kiršteina kungu. Tagad es nebrīnos, kāpēc kādreiz viņu padzina no LNNK, kāpēc tagad man viņa bija žēl, bet tagad es sapratu vēlreiz, un jo labāk– kāpēc viņu padzina no Tautas partijas. Viņš ir slikti audzināts cilvēks, viņš diemžēl neprot oponēt. Es... Ja tie būtu vecie laiki, es izsauktu jūs uz dueli, un, ja jūs gribat, lūdzu, piedāvājiet– kā. Bet es pasaku skaļi, ka viņš ir melis. Viņš šeit apgalvoja, ka es kaut kur saņemu kaut kādu citu, izņemot Saeimas algu. Vēlreiz atkārtoju, ka viņš ir melis! Un, ja viņš tam nepiekrīt, lai viņš sniedz tiesā. Un diemžēl, kolēģi, tā nevar oponēt. Tikai slikts deputāts saka: “Tu esi muļķis! Tu pats esi muļķis!”. Es jūs ļoti cienu, bet man jūsu ideja neder. Un es uzbrūku uz jūsu ideju. Bet tas, ka pieredzējis deputāts ir jāaudzina kā mazs bērns, es domāju, ka tas ir kauns. Un es atkārtoju vēlreiz– es domāju, ka es jau pietiekoši pamatoju.
Es domāju, ka, ja tādu pašu pabalstu, kā Waffen SS leģionāriem un nacionāliem partizāniem piešķirtu arī antifašistiem, tas būtu liels solis uz sabiedrības saliedēšanu, liels solis uz priekšu, lai mums beigu beigās, lai mēs tiktu pie vienkopienas valsts, un tā tālāk, un tā joprojām. Un tieši tāpēc, cik man ir zināms, šo cilvēku ir salīdzinoši maz. Starp citu, 9.maijā pie manis pie Atbrīvošanas pieminekļa piegāja... gāja un runāja daudzi arī latviešu tautības cilvēki, kuri karoja 130.korpusā.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.
J.Pliners.
Paldies. Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Godātie deputāti! Aicinu jūs debatējot atturēties no apvainojošiem izteikumiem!
Nākamais debatēs deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godājamā priekšsēdētājas vietniece! Godātie kolēģi! Mēs tomēr apspriežam manu priekšlikumu, kurā neviena vārda par Waffen SS leģiona nosodīšanu nav. Un šis priekšlikums atbilst apspriežamā likuma mērķiem, kas izklāstīti likuma 1.pantā. Pagodināt cilvēku, kas cīnījās pret abiem noziedzīgajiem režīmiem. Un saskaņā ar to ir mana neizpratne, kāpēc vienam, kas cīnījās pret komunismu, ir 50 latu piemaksa, bet otram, kas cīnījās pret hitlerismu,– nav. Un ne vairāk.
Jo šī starpība starp vieniem un otriem neatbilst Latvijas oficiālajai vēsturiskajai doktrīnai.
Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka vai nu tā ir liekulība, vai tomēr jums jāatbalsta mans priekšlikums, jo citas izejas šeit nav.
Un es varētu arī diskutēt ar Kiršteina kungu par leģiona lomu, ja viņš grib, jo, protams, ja mēs atradīsim Valsts prezidentes grāmatās 20.gadsimta vēsturē tādu vietu, tad mēs atradīsim, ka 110 000 Latvijas iedzīvotāju bija piespiesti, mobilizēti hitleriešu bruņotajos spēkos, tajā skaitā 55 000... viņi dienēja tā saucamajā brīvprātīgajā Waffen SS leģionā.
Bet tomēr es gribētu pievērst jūsu uzmanību, cienījamie kolēģi, faktam, ka piespiedu mobilizācijas hitlieriešu armijā nebija nedz Baltkrievijā, nedz Krievijā, nedz Lietuvā, jo bija labvēlīgs politiskais laiks tā darīt. Jo bija brīvprātīgie, kas dienēja vēl pirms leģiona dibināšanas arī dažādos policijas bataljonos ar jums ļoti labi zināmām funkcijām un arī ārpus Latvijas.
Tajā pašā Abrenē viņi bija. Kaut arī... bija viņi arī Baltkrievijā, kur sadedzināja ciematus un nogalināja zīdaiņus.
Un to arī nevar aizmirst, runājot par Latvijas leģionu.
Saskaņā ar to es vēl vienu reizi gribēju atkārtot, ka priekšlikuma būtība ir dot tādas pašas naudas cilvēkiem, kas cīnījās pret otru noziedzīgo režīmu, un ne vairāk.
Un arī es gribētu tomēr, lai Saeimas sēdes vadītāja pārtrauktu cilvēku, kas aizskar citus deputātus runā par to, ka mēs esam kādas valsts aģenti un saņemam tur algu.
Jo es tiku pārtraukts un izraidīts no zāles sešas sēdes pēc kārtas par pārāk mazāku grēku.
Lūdzu tomēr ņemt vērā Saeimas reglamentu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Godājamais Plinera kungs! Jums tomēr vajadzēs man atvainoties viena iemesla dēļ. Vai tad Ždanokas kundze nav PCTVL biedre? Vai jūs esat aizmirsis to skandālu, ko jūsu pašu kolēģi, krievu žurnālisti preses konferencē pateica, ka Ždanokas kundzei Maskavā tika iedota nauda, simtiem tūkstošu dolāru, “Panorama Latvii” glābšanai. “Panorama Latvii” šo naudu nedabūja, nogrima aizmirstībā, pēc tam tur notika dažādi strīdi un tiesas, un tā tālāk.
Es šīs kopijas jums iedošu. Jūs varēsiet tās izlasīt. Varbūt Ždanokas kundze nav vairs jūsu partijas biedre. Fakts, ka tika vesta nauda no Maskavas, ir aprakstīts krievu presē. Jūs šīs avīzes dabūsiet. Kam ko tur iedeva, kur tā pēc tam aizgāja, tas jau ir cits jautājums. Tā ka nevajadzētu šeit tēlot nevainīgu jaunavu!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Daru zināmu, Plinera kungs, ka jūs esat debatējis par šo priekšlikumu divas reizes, un vairāk diemžēl jums vārdu nevarēsim dot. Debates ir slēgtas.
Komisijas vārdā– lūdzu, deputāts Jānis Esta.
J.Esta.
Komisija šo priekšlikumu, protams, apsprieda un... Es tikai gribu akcentēt trīs lietas.
Pirmais. Šā likuma grozījumu mērķis nav paplašināt nacionālās pretošanās kustības dalībnieku loku, pirmkārt.
Otrkārt, šeit minētie Padomju Savienības atbalstītāji jeb partizāni, kuri cīnījās par Latviju PSRS sastāvā, nu nekādi nevar būt vai kļūt par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Un visbeidzot par Uzvaras pieminekli. PSRS karaspēks bija un paliek okupācijas karaspēks arī šodien mūsu izpratnē. Ja 1945.gadā PSRS karaspēks būtu atstājis Latviju, kā viņš to izdarīja Austrijā jeb atstāja Austriju, tad būtu uzcelti divi pieminekļi vai pat trīs pieminekļi, un tur nepulcētos tikai padomju pilsoņi, kā tas notiek šodien, bet arī godīgi latvieši.
Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva 6.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 58, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.
J.Esta.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu nobalsot par likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 18, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem””. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu (reģ.1166) Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par arhīviem”” . Iesniegts ir viens priekšlikums– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts. Par 1.priekšlikumu iebildumu nav.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
S.Šķesters.
Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūgtu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Atvainojiet, trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par arhīviem”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.4388. Ir iesniegts viens priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Feldmane.
Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– nav, atturas– 7. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Uz trešo lasījumu šajā likumprojektā priekšlikumi iesniegti nav. Tāpēc aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.
Iesniegts viens priekšlikums, kas izskatīts komisijas sēdē. Priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajevs, un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mans grozījums Robežsardzes likumā, kurš, starp citu, ir vienīgais, tas nebūt nav mēģinājums padarīt mūsu robežu par demarkācijas līniju. Tas nav arī centiens atvērt robežu ļaunprātīgiem migrantu pūļiem. Tas nav arī mēģinājums iefiltrēt robežsardzes varonīgajās rindās kāda ārvalstu izlūkdienesta aģentu. Runa ir vienīgi par robežsardzes tehniskajiem darbiniekiem, kuriem tiek uzticēts slaucīt laukumu pie kazarmas. Patlaban spēkā esošajā likuma redakcijā šis svētīgais pienākums tiek uzticēts tikai pilsoņiem. Tomēr es, līdzīgi divām ANO komitejām, uzskatu par nepamatotu šo ierobežojumu nepilsoņiem ieņemt tehnisko amatu, kuru apmaksā nodokļu maksātāji, tajā skaitā tie paši nepilsoņi. It īpaši, ja ņem vērā, ka grīdas slaucīšana netiek uzticēta ne tikai nepilsoņiem, bet arī agrāk tiesātām personām un personām, kuras nav fiziski vai psihiski veselas. Praktiski tas ir nepilsoņu netiešs pielīdzinājums visām tām šaubīgajām personām.
Cienījamie kolēģi! Spriežot pēc atbildīgās komisijas negatīvās atsauksmes, personas, kas nav pilnīgi psihiski veselas, ir atrodamas ne tikai nepilsoņu vidū. Sakarā ar to es neceru arī uz to, ka šo grozījumu šodien atbalstīs Saeima. Tomēr, kolēģi, atklāšu jums nelielu noslēpumu. Pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību sarakstu pirmo reizi vēl 1994.gadā sastādīja cilvēktiesību aizstāvju grupa Borisa Cileviča vadībā. 1997.gadā šis izcilais dokuments tika nodots Latvijas Cilvēktiesību komitejas rīcībā. Un tad mēs, LCK trīs līdzpriekšsēdētāji, devām svinīgu zvērestu, ka nodarbosimies ar šo atšķirību monitoringu līdz tam brīdim, kamēr neizzudīs pēdējā atšķirība vai kamēr pēdējais nepilsonis nesaņems pilsonību. Tiem, kuriem imponē dažāda veida svinīgie zvēresti, paziņošu, ka šo zvērestu mēs rūpīgi pildām jau astoņus gadus. Tai skaitā tiek fiksētas arī Saeimas regulārās nevēlēšanās izpildīt starptautiskās rekomendācijas par pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību skaita samazināšanu. Tiek fiksēti arī balsošanas rezultāti par priekšlikumiem, kuri ir analoģiski apspriežamajam. Ar īpašu gandarījumu es fiksēju kolēģu, kas uzstājās pret šādiem priekšlikumiem, ne visai adekvāto realitātei argumentāciju. Tad nu balsosim par mūsu robežu neaizskaramību.
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva 1.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 58, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 1. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie deputāti! Likumprojektam “Grozījums Operatīvās darbības likumā” trešajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē un aicina Saeimu pieņemt to trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 2, atturas– 1. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Godātie deputāti! Dokumenta nr.4389.
1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
3.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
4.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
6.priekšlikums– daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 6. un 7.priekšlikumu.
J.Esta.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
10.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 11. un 12.priekšlikumu.
J.Esta.
13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
15.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt... Es atvainojos. Par kuru priekšlikumu, Buzajeva kungs, jūs? Par 18.priekšlikumu.
Atgriežamies pie 18.priekšlikuma. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Apspriežamā priekšlikuma būtība ir vienkārša– četras reizes gadā ietērpt visus Latvijas iedzīvotājus un ārvalstu viesus vienādās sēru drēbēs. Tajā skaitā arī tos 20 tūkstošus cilvēku, kuriem kādā no šīm dienām iekrīt dzimšanas diena. Protams, šī absurdā ideja ienāca prātā “tēvzemiešiem”, un, protams, Cilvēktiesību sabiedrisko lietu komisija viņu ideju atbalstīja. Starpība ir tikai tajā, ka komisija pievienoja trim sēru dienām vēl arī Holokausta dienu. Sākotnēji grozījuma varianta autoriem acīmredzami šajā dienā gribējās dejot. Tomēr komisija, atceroties kolēģa Kiršteina bēdīgo likteni, nolēma ievērot politkorektumu.
Kolēģi, dzimšanas dienas svin ne tikai cilvēki, bet arī valstis. Tās pasaulē ir vairāk nekā 150. Un ar visām Latvija cenšas uzturēt diplomātiskas attiecības. Pastāv liela varbūtība, ka kāda no mūsu sēru dienām sakritīs, teiksim, ar Bolīvijas neatkarības dienu. Šāda varbūtība sastāda kādus 90%. Un šajā gadījumā Bolīvijas vēstnieks vairs nespēs atklāti zālē pie vēstniecības ēkas pieņemt viesus, tas viņam būs jādara slēgtajās telpās.
Godātie kolēģi par apspriežamā likuma pantu vēl nav nobalsojuši, bet tas jau bija stājies spēkā, jo tieši ar šādu pagaidām absolūti nelikumīgu pamatojumu aizbildinājās Rīgas mērs Aksenoka kungs, lai neizsniegtu saskaņojumu 14.jūnijā pieteiktajam denacionalizēto namu iemītnieku mītiņam pie Ministru kabineta ēkas. Šajā dienā 15 000 cilvēku kopā ar savām ģimenēm tika izlikti no saviem namiem un izsūtīti uz Sibīriju. Šis ir smags noziegums pret cilvēcību, un mēs to nosodām. Cilvēki, kuri to bija pastrādājuši, jau stājušies Dieva priekšā un atbild par saviem grēkiem.
Ko tad gribēja teikt pasaulei denacionalizēto namu iemītnieki, pieteikdami 14.jūnijā mītiņu? To, ka jaunās varas laikā tikai līdz šā gada sākumam saskaņā ar tiesas spriedumu no saviem mājokļiem kopā ar ģimenēm bija izlikti 37 574 cilvēki. Divarpus reizes vairāk nekā pirms 64 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā tiesās vidēji mēnesī bija iesniegtas 187 prasības par izlikšanu no mājokļiem vai arī vidēji sešas prasības dienā. Ar to vien pietiek, lai katru dienu izkārtu sēru karogu. Ar ko tad atšķiras šī rīcība no čekistu darbiem, pastrādātajiem pirms 60 gadiem? Tikai ar to, ka vainīgie joprojām ir dzīvi, pie tam vēl dzīvo lepni un bagāti, iedzīvojušies mantā uz nabaga izlikto īrnieku rēķina.
Un liela daļa no šiem nekustamo īpašumu atsavinātājiem sēž šajā zālē.
Tādēļ, kolēģi, vai nu noraidīsim šo priekšlikumu, vai nu pasludināsim katru kalendāro dienu par sēru dienu un pārstāsim priecāties vispār.
Paldies par uzmanību, un aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 10, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.
J.Esta.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
21.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
23.priekšlikums. Atbalstīts, precizējot redakciju priekšlikumā nr.24.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst pret 23. un 24.priekšlikumu.
J.Esta.
25.priekšlikums. Atbalstīts, precizējot redakciju priekšlikumā nr.26.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst pret 25. un 26.priekšlikumu.
J.Esta.
27.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta 27. un 28.priekšlikumu.
J.Esta.
29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
30.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
31.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
33.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
34.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta 34. un 35.priekšlikumu.
J.Esta.
36.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt .
J.Esta.
37.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
38.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
39.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
Tālāk ilgu laiku nav. 40.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
41.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
42.– daļēji atbalstīts un izteikts 43.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta 42. un 43.priekšlikumu.
J.Esta.
44.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
45.priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
46.priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
47.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
48.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
49.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
50.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
51.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
52.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
53.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
54.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
55.priekšlikums– daļēji atbalstīts un precizēts 56.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta 55. un 56.priekšlikumu.
J.Esta.
57.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
58.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
59.priekšlikums– daļēji atbalstīts un iekļauts 60.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta 59. un 60.priekšlikumu.
J.Esta.
61.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
62.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
63.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
64.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
65.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
66.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
67.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
68.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
69.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta. 70.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
71.priekšlikums– atbalstīts. Nē, es atvainojos! Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
72.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
73.priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
74.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
75.priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Esta.
76.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
77.priekšlikums– atbalstīts.
Cienījamie deputāti! Šeit ir vienkārši redakcionāla kļūda, jo komisijas lēmums ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Deputāti atbalsta.
J.Esta.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 9, atturas– 7. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai nodotais likums “Grozījumi Imigrācijas likumā” tika skatīts trīs atbildīgās komisijas sēdēs, izraisot dzīvas deputātu un lietpratēju debates.
Labā vēsts ir tā, ka konceptuālais pamatjautājums– Integrācijas deklarācijas ieviešana radīja atbalstu atbildīgajā komisijā, vēl jo vairāk tāpēc, ka šāda prakse pastāv arī Eiropā Austrijā. Diemžēl komisija un lietpratēji secināja, ka Integrācijas deklarācijas ieviešana nav iespējama šodien apspriežamā otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma ietvaros.
Lai šāda jaunieviestā tiesību norma efektīvi darbotos, jāizstrādā pirmām kārtām jauna likuma panta redakcija, skaidri norādot Integrācijas deklarācijas iesniegšanas mērķi un personu loku, uz kurām attiecināms Integrācijas deklarācijas iesniegšanas pienākums. Jāizdara grozījumi citos Imigrācijas likuma pantos, paredzot ārzemniekiem, kuri iesniedz Integrācijas deklarāciju, attiecīgu iespēju apgūt latviešu valodu, tradīcijas un kultūru radīšanas pamatregulējumu. Šī paredzētā regulējuma kontrole, juridiskās sekas, tas ir, sankcijas, kuras iestājas gadījumā, ja šī apņemšanās tiek ignorēta vai nepildīta.
Iepriekš minētie jautājumi nav atrisināmi, otrreiz caurlūkojot konkrēto likumu, jo saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 115.panta otro daļu izskatāmi tikai Valsts prezidentes iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar Valsts prezidentes izteiktajiem iebildumiem.
Treškārt, nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums, kura apmēru Finanšu ministrija var noteikt tikai tad, kad būs zināms attiecīgo tiesību normu ieviešanas mehānisms un institūcija, kas šīs tiesību normas realizēs.
Ceturtkārt, jāparedz pietiekams laiks, lai uzsāktu šādu konceptuāli jaunu normu piemērošanu.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, atbildīgā komisija kopā ar ministriju lietpratējiem rūpīgi izvērtēja visus priekšlikumus un likumprojekta 8.panta redakciju. Komisija nolēma, ka likumprojekta 8.pantā iekļautā konceptuālā nostāja par Integrācijas deklarāciju šobrīd nav atrisināma konkrētā likuma ietvaros. Tāpat komisija neatbalstīja šādas normas pārsteidzīgu spēkā stāšanos, tas ir, ar 1.jūliju.
Izvērtējot visu augstāk minēto, komisija nolēma lūgt Ministru kabinetu iespējami drīzā laikā izstrādāt un iesniegt Saeimā atsevišķu likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kurā kompleksi būtu risināti visi ar Integrācijas deklarācijas ieviešanu saistītie jautājumi.
Es aicinu jūs sekot šādai atbildīgās komisijas nostājai un savu izpausmi... izvērtējot Valsts prezidentes iebildumu, nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, saistībā ar šiem iebildumiem iesniegtos priekšlikumus.
Komisijā tika saņemti vairāki priekšlikumi, un tātad kopumā seši, kas tika izskatīti komisijas sēdēs.
1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas deputāts Agešina kungs. Komisija to neatbalstīja, kaut gan konceptuāli vēlāk ir šis komisijas priekšlikums, kas faktiski šo ideju atbalsta, tikai formējuma dēļ mēs nevarējām pirmajā sēdē šos priekšlikumus atbalstīt.
Tātad komisija neatbalsta Agešina kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2.– Sokolovska kunga priekšlikums, līdzīgs. Arī komisija nebija atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3.– Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Šodien mēs faktiski jau trešo reizi, ņemot vērā likuma otro un trešo lasījumu, apspriežam Kiršteina kunga priekšlikumu. Pēc savas absurduma pakāpes tas ne ar ko neatšķiras no viņa mutiski izteiktajiem priekšlikumiem, adresētiem Latvijā dzīvojošām dažādu tautību personām. “Krieviem pa purnu!” “Ebrejiem– neaizmirst 1940.gadu!” Vienīgi tas, ka īpašu pikantumu šim priekšlikumam piešķir tā daļa, kura no nabaga ārvalstnieka pieprasa dot nepatiesu zvērestu par to, ka viņš jebkurā gadījumā nokārtos eksāmenus tam nezināmā valodā. Analoģisku zvērestu nokārtot jebkuru nākamo eksāmenu varētu pieprasīt, teiksim, arī no abiturientiem, kuri iestājas kādā Latvijas valsts augstskolā.
Starp citu, kādu laiku es biju veltījis to pirmavotu pētīšanai, no kuriem bijušais Ārlietu komisijas priekšsēdētājs bija aizguvis šo priekšlikumu. Kiršteina kungs atsaucas uz Austriju, un patiesi, visiem zināmā Jorga Haidera laikā kaut kas līdzīgs tur tika pieņemts. Starpība ir tikai tajā, ka austriešu kolēģi, pirms piespiest ārvalstnieku zvērēt, garantēja viņam apmācību bezmaksas valodas kursos. Šo garantiju piedāvāju ierakstīt likumā arī es, bet diemžēl nesaņēmu atbalstu no kolēģiem. Un lūdzu Ministru kabinetu ņemt vērā šo nepieciešamību nokārtot valodas kursus, kad tas izstrādās minēto atsevišķo likumprojektu.
Tātad Haidera kungs, kura dēļ Eiropā sacēlās liels skandāls, salīdzinājumā ar Kiršteina kungu ir kā balodis pret vanagu.
Cienījamie kolēģi, neaizmirsīsim, ka Saeimas vairākums jau divreiz šo priekšlikumu atbalstīja. Tātad, kas Kiršteinam mēles galā, tas viņa bijušajiem kolēģiem no valdošās koalīcijas– prātā. Bet patlaban situācija ir mainījusies. Un it kā politiski daudz korektāk šo grozījumu noraida. To izdarīja arī atbildīgā komisija. Diemžēl man ir grūti liekties līdzi valdošo partiju ģenerālo līniju izliekumiem, un, neskatoties uz to, ka Kiršteina kungs savā pēdējā intervijā laikrakstam “DDD” minēja mani pat biežāk nekā Vairu Vīķi-Freibergu, Kalvīti un Bukingoltu, piedāvājot atņemt man deputāta mandātu, pilsonību un nosūtīt uz kartē neeksistējošo Oktjabrskas ciematu, tomēr es piedāvāju Kiršteina ideju attīstīt, padziļināt un paplašināt. Droši vien jūs manījāt, ka mana priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā nabaga ārvalstniekiem būtu vārds vārdā jāatkārto Saeimas deputāta zvērests, kas ir ierakstīts Satversmē. Žēl, ka komisija šo ideju nav atbalstījusi. Pretējā gadījumā visu Latvijā ieceļojošo ārvalstnieku lojalitātes līmenis pietuvinātos Kiršteina kunga un citu viņam līdzīgo patriotu lojalitātes līmenim. Šādu patriotu, spriežot pēc Kiršteina priekšlikuma atbalstītājiem otrajā un trešajā lasījumā, šajā zālē būtu kādi 80.
Un tomēr, dāmas un kungi! Šodien es nedāvāšu jums to prieku– būtiski uzlabot ārvalstnieku lojalitāti– un savu grozījumu no izskatīšanas atsaucu. Man ir tādas tiesības saskaņā ar reglamentu. Es atsaucu savu priekšlikumu un lūdzu par to nebalsot!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Iesniedzējs priekšlikumu ir atsaucis. Turpinām priekšlikumu izskatīšanu.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums. Iesniegusi tieslietu ministre. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt. (Starpsauciens: “Jābalso!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas 5.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 6, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums atbalstīts.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumu pēc tā otrreizējās caurlūkošanas.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 5. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 4391– likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Kopumā Juridiskā komisija saņēmusi un izskatīja 16 priekšlikumus.
1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
3.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
4.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
5.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
6.priekšlikums– atbalstīts daļēji, iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.
V.Stepaņenko.
8. un 9.priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
10.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
11.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
12.priekšlikums– atbalstīts daļēji un iekļauts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 12. un 13.priekšlikumu.
V.Stepaņenko.
14.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā!” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāte Elita Šņepste.
E.Šņepste (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4394– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” izskatīšanai trešajā lasījumā.
Pavisam ir iesniegti un Budžeta un finanšu (nodokļa) komisijā izskatīti 25 priekšlikumi.
1.priekšlikums. Iesniedzis finanšu ministra vietā ekonomikas ministrs Kariņš. Atbalstīts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
2.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
3.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
4.priekšlikums. Iesniedzis finanšu ministra vietā ekonomikas ministrs Kariņš. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
5.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
6.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
7.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu.
E.Šņepste.
9.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi priekšlikumu 10. un 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
10.priekšlikums. Iesniedzējs– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
11.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu ministra vietā ekonomikas ministrs Kariņš. Komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi 12., 15., 17. un 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
E.Šņepste.
12.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
13.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
14.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu ministra vietā ekonomikas ministrs Kariņš. Komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi 15., 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
E.Šņepste.
15.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
16.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
17.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
18.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
19.priekšlikums. Iesniedzējs– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
20.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
21.priekšlikums. Iesniedzējs– deputāts Buzajevs. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz, ka nepilsoņiem būtu jāpiešķir tiesības strādāt par apkalpojošo personālu, kam nav nekāda sakara ar Valsts ieņēmumu dienesta pamatuzdevumu pildīšanu. Tiem speciālistiem, kas izstrādāja šo likumu, nebija nekādu pretenziju pret nepilsoņiem. Viņi uzskatīja, ka tīrīt putekļus un remontēt elektroinstalācijas šīs iestādes telpās var ikviena persona. Vienkārši viņi nepareizi formulēja šo uzslavu pelnošo vēlmi. Proti, viņi noteica, ka putekļus slaucīt drīkst gan pilsoņi, gan personas ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju. Tātad Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Afganistānas un citu Latvijā tikpat cienītu valstu pilsoņi.
Nepilsoņiem bez pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, šādu tiesību nav. Viņiem ir Latvijas violetā pase bez jebkādām ielīmētām lapām un zīmogiem.
Pagājušajā ceturtdienā atbildīgās komisijas sēdē es minēju šādu piemēru: likums nosaka, ka putekļus slaucīt drīkst tikai baltais un nēģeris, bet par mulatiem bija piemirsuši.
Tomēr es kā bijušais mulats, kurš mainījis ādas krāsu pēc naturalizācijas eksāmena nokārtošanas, par to nevaru aizmirst. Tādēļ arī piedāvāju uzskaitīt likumā visu šo personu kategorijas saskaņā ar viņu lojalitātes pakāpes pazemināšanu. Tātad tiesības slaucīt putekļus ir baltajiem, mulatiem un nēģeriem. Šīs trīs personu kategorijas ar dažādu tiesisko statusu tieši šādā kārtībā tiek uzskaitītas veselā virknē Latvijas likumu.
Martā arī Satversmes tiesa savā spriedumā, kas attiecas uz likumu “Par nepilsoņa statusu”, norādīja, ka nepilsoņa statuss, tas ir speciāls statuss, kas ir augstāks par ārvalstnieka statusu un zemāks par pilsoņa statusu.
Kolēģi! Gribētos atzīmēt, ka šis mans tīri tehniskais priekšlikums jau divreiz bija saņēmis atbalstu. Proti, 2003.gada martā komisijas atzinums bija pozitīvs, bet plenārsēdē uzstājās Dobeļa kungs un kā pazīstamais poručiks Rževskis visu sabojāja. Acīmredzami, viņaprāt, nepilsoņi ir daudz sliktāki par ārvalstniekiem un pat sliktāki par elles izdzimumiem. Kaut gan juridiski tas ir absolūts analfabētisms.
Pagājušās ceturtdienas komisijas sēdē absolūti analoģisku manam priekšlikumiem, kā to arī varēja sagaidīt, iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Vēlāk acīmredzami mūsu juristiem izlauza rokas un šis priekšlikums pazuda no salīdzināšanas tabulas.
Kungi! Tas ir skandāls. Atklātais skandāls. Es sapratu, ka, noraidot šo absolūti pamatoto priekšlikumu, kam pat nav nekādu reālu seku, jūs gribat mani kārtējo reizi pazemot. Tomēr, šādi rīkodamies, jūs pazemojat vienīgi paši sevi. Tanī pašā laikā, runājot par reālo, nevis izdomāto Latvijas tēla veidošanu gan valsts iekšienē, gan arī aiz tās robežām, šinī aspektā situācija veidojas visai sekmīgi, jo šis ir atklāta zooloģiska naida pret deputātiem, kas pārstāv valsts krievvalodīgo kopienu, paraugs, kā arī naida pret pašiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, puse no kuriem ir nepilsoņi, paraugs, kuru speciāli izdomāt būtu grūti.
Komisija ir demonstrējusi savu īsto seju. Domāju, ka šāda sejas izteiksme ir arī Saeimas deputātu vairākumam.
Cienījamās dāmas un kungi! Balsojiet pēc sirds patikas, bet, lūdzu, turpmāk nerunājiet šeit nedz par integrāciju, nedz par cilvēktiesībām, nedz par demokrātiju!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
E.Šņepste.
Nē.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva 21.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 61, neviens nav atturējies. Priekšlikums noraidīts.
E.Šņepste.
22.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
23.priekšlikums. Finanšu ministra vietā– ekonomikas ministrs Kariņš. Atbalstīts 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23.un 24.priekšlikumu.
E.Šņepste.
25.priekšlikums. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Dziesmu un deju svētku likums”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr.4395.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
2. un 3.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
5.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
7. un 8.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9. un 10.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
11., 12., 13., 14. un 15.– Juridiskā biroja priekšlikumi, kas attiecas uz 7.pantu. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par minētajiem priekšlikumiem.
Dz.Ābiķis.
16.– deputāta Jāņa Estas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18.– atbildīgās komisijas priekšlikumā
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 16. un 18.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
Līdzīgi arī 17.– Juridiskā biroja priekšlikums– ir atbalstīts un iekļauts 18.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
19.– atbildīgās komisijas priekšlikums, un 20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt par minētajiem priekšlikumiem.
Dz.Ābiķis.
21.– deputāta Porieša priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
22.– deputāta Porieša priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts, tāpat kā ir atbalstīts arī 24.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 22., 23. un 24.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
25.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 26.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 25. un 26.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
27.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
Kolēģi, aicinu balsot kopumā par likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dziesmu un deju svētku likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.
Dz.Ābiķis.
Paldies visu frakciju deputātiem, ka jūs atbalstījāt Tautas partijas izstrādāto un komisijā pilnveidoto Dziesmu un deju svētku likumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1233 pirmajā lasījumā, to atbalstījusi. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” ar reģistrācijas numuru 1221 pirmajā lasījumā un to atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos, mums nedaudz jāatgriežas pie iepriekšējā pieņemtā likumprojekta, nosakot termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
21.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
21. jūnijs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Termiņš ir atbalstīts.
Lūdzu turpināsim darbu pie uzsākta likumprojekta– “Grozījums Krimināllikumā”.
M.Segliņš.
Tātad lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– nav, atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
21.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
21.jūnijs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Šis ir likumprojekts ar reģistrācijas nr.1237. Arī šo likumprojektu Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Es atvainojos... Par pirmo lasījumu vēlas debatēt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Pirms sodīt mums uz diviem gadiem, tomēr uzklausiet vismaz! Šis ir priekšlikums sakarā ar kārtējo frakcijas TB/LNNK priekšlikumu. Sodīt valsts ienaidnieku. Un šī priekšlikuma liktenis ir pārāk labvēlīgs, salīdzinot ar tās pašas frakcijas priekšlikumu par priekšlaicīgās pensionēšanās tiesību saglabāšanu. Par pēdējo mēs kopā ar TB/LNNK balsojām četras reizes pēc kārtas. Salīdzināsim abu likumprojektu anotācijas! Likumprojekta “Par valsts pensijām” anotācijā bija skaidri teikts, ka autori konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām, proti, ar Politiski represēto apvienības nodaļām, ar Balvu rajona un Līvbērzes pagasta pašvaldību pārstāvjiem, ar Pensionāru apvienības nodaļām. Izmantoti arī Latvijas pensionāru sanāksmes rezolūcijas ieteikumi. Gatavojot apspriežamo likumprojektu par piketētāju sodīšanu, “tēvzemieši” nebija ne ar vienu konsultējušies. Acīmredzami viņi uzskata sevi par galvenajiem speciālistiem likuma “Par sapulcēm, ielu gājieniem un piketiem” pārkāpumu jomā. Toties aizvainota bērna, kuram tika atņemta mīļotā rotaļlieta, loģikas līmenī viņi raksta anotācijā sekojošo: “Krimināllikuma 226.pants nosaka organizācijas vai citas personas atbildību par sabiedriska pasākuma organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu tikai gadījumos, kad ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, taču nenosaka atbildību, ja šis būtiskais kaitējums nav radies.” Patiesi nepareizi sanāk– kaitējuma nav un soda arī nav. Vajadzētu, lai kaitējuma nebūtu, bet sods tomēr būtu. Kaut gan Administratīvo pārkāpuma kodeksā jau ir paredzēts sods par gada laikā atkārtotu likuma “Par sapulcēm” pārkāpšanu. Tajā gadījumā, ja neviens netika piekauts, nekas netika salauzts vai aizdedzināts. Un sods ir pietiekami bargs– uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 500 latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm. Bet juridiskajām personām uzlikt naudas sodu līdz 5000 latiem. Par absolūti vienu un to pašu pārkāpumu autori ļoti vēlas noteikt līdzās administratīvajai atbildībai vēl arī kriminālatbildību, kas pati par sevi ir juridiskais analfabētisms. Pie tam naudas sodu, kuru ar Saeimas marta lēmumu jau tā paaugstināja divreiz, viņi piedāvā palielināt vēl septiņas reizes. Septiņas reizes, dāmas un kungi! Bet sākuma aresta laiku– 50 reizes. Turklāt varu paskaidrot, kāds tad ir šis administratīvais pārkāpums, kuru organizētājs ir atkārtoti pastrādājis gada laikā. Tas, piemēram, ir šāds: ja mītiņu barikāžu piemiņas dienā jūs nejauši uzsākat 5 minūtes agrāk par noteikto laiku.
Bet Molotova–Ribentropa pakta nosodošajā mītiņā vienam no desmit apsargiem nebija rokas apsaites. Par to divi gadi cietumsoda vai 3000 latu sodanaudā.
Kolēģi, vai jums ar galvu ir viss kārtībā? Vai gadījumā visas tās nevalstiskās organizācijas, kas atbalstīja TB/LNNK likumprojektu par priekšlaicīgās pensionēšanās tiesību saglabāšanu, četras reizes pēc kārtas piketējot Saeimā, kad daži piketētāji noteikti nejauši divreiz pārkāpa šādu likuma prasību, arī saņems divu gadu cietumsodu?
Cienījamie kolēģi! Pēc šāda likumprojekta pieņemšanas pantu, kas garantē miermīlīgu, pasvītroju, miermīlīgu sapulču un mītiņu rīkošanu, var droši izsvītrot no Satversmes, kā arī steidzami denonsēt gan Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, gan Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām.
Cienījamie kolēģi! Man gribētos cerēt, ka Latvijas Republikas Saeima sastāv ne tikai no tēvzemiešiem un viņu idejiskajiem atbalstītājiem. Tādēļ atliek cerēt uz to, ka saprātīgi domājošie deputāti, kuru vidū ir gan kristieši, gan liberāli noskaņoti politiķi, tomēr vēlēsies saglabāt Latvijā kaut vai demokrātijas paliekas, jo šī tomēr nav Āzijas valsts, bet jau gadu Eiropas Savienības dalībvalsts.
Aicinu balsot pret šo muļķīgo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es ilgi nerunāšu, neuztraucieties.
Ziniet, nekārtību cēlājus ir sen laiks saukt pie kārtības. Patiešām laiks. Un par to mēs ik dienas dzirdam, cilvēkus satiekot, mēs saņemam ik dienas vēstules, un viņi saka: nu, cik ilgi tie svītrainie, rūtainie un visādi citādi te ārdīsies pie Brīvības pieminekļa un daudzās citās vietās. Un jāsauc viņus pie kārtības.
Un tādēļ mūsu priekšlikums ir ļoti lakonisks, un nolasīšu: par sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, ko izdarījis pasākumu organizētājs vai cita persona, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām.
Noliksim šos nekārtību cēlājus tajā vietā, kuru tie ir pelnījuši. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 13, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
21.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks– 21.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatām likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1242. Juridiskā komisija pirmajā lasījumā šo likumprojektu ir atbalstījusi. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 2, neatturas neviens deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
21.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks– 21.jūnijs.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz, ka objektīvākā medicīniskā kontrindikācija, kura liedz personai iegūt šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, ir diagnosticēta atkarība no alkohola, narkotiskajām un psihotropajām vielām.
Lai Ieroču aprites likumā lietotā terminoloģija atbilstu Ārstniecības likuma 1.panta 1.punktam, Ieroču aprites likuma 20.panta 2.punktā vārds “konstatēti” aizstāts ar “diagnosticēti”.
Aizsardzības un iekšlietu komisija 8.jūnija sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 29.jūlijs.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 29.jūlijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Žaneta Vasaraudze.
Ž.Vasaraudze (TP).
Lūdzu, kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3154. Likumprojektā “Grozījumu Farmācijas likumā” izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā pirmajā lasījumā un tika atbalstīts. Lūdzu balsot par likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, neviens deputāts arī neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Ž.Vasaraudze.
Divas nedēļas.
Sēdes vadītāja.
30.jūnijs, ja? Ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 30.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Sabiedrisko raidorganizāciju likums”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Komisija izskatīja šo jautājumu, atbalstīja un aicina Saeimu to atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Brigmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 30.augusts.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 30.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Radio un televīzijas likums”.
A.Brigmanis (ZZS).
Kolēģi, komisija šo jautājumu izskatīja, izstrādāja alternatīvo likumprojektu. Lūdzu to atbalstīt... atbalstīja un lūdz arī atbalstīt Saeimā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi deputāti! Tātad mums ir likumprojekts, ko ir iesnieguši deputāti, un alternatīvais likumprojekts, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Par katru no projektiem mums ir jābalso atsevišķi.
Vispirms mēs balsosim par likumprojektu “Radio un televīzijas likums”, ko ir iesnieguši deputāti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 2, pret– 72, atturas– 9. Tātad likumprojekts ir noraidīts.
Vai deputāts Jānis Porietis ir pieteicies runāt?
Tad otrs likumprojekts, par kuru mums ir jābalso,– alternatīvais likumprojekts “Radio un televīzijas likums”, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 5, atturas– 1 deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Brigmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī 30.augusts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 30.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Pirmais lasījums.
Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vārdā– deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Komisija izskatījusi likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti, lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts par atzīts steidzamu.
L.Mūrniece.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
L.Mūrniece.
Tā kā likumprojektā ir paredzētas tikai redakcionālas izmaiņas, lai saskaņotu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu ar Kriminālprocesa likumu, ja kolēģiem nav iebildumu, es aicinātu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā šodien? (Starpsauciens: “Nav!”) Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 57, pret– 2, atturas– 6. Likums “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” pieņemts.
Cienījamie kolēģi, līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP).
Cienījamie kolēģi, tā apspriede, kas bija paredzēta komisiju vadītājiem, ir atcelta plenārsēdes vēlā beigšanās laika dēļ. Atliksim to līdz nākamajai reizei!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav klāt Ingrīda Circene, Pēteris Kalniņš, Jānis Škapars... Jā. Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Andrejs Radzevičs, Madars Lasmanis, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis Turlais, Dzintars Rasnačs. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, līdz ar to 16.jūnija sēde ir slēgta. Nākamā sēde 22.jūnijā pulksten 9.00. Paldies.