
2005. gada 16. jūnija stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 16.jūnija sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir
saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar
lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 16.jūnija sēdes darba kārtībā un
sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”
iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā
“Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir
izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 16.jūnija
Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 46.punktu–
likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” kā
trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” pirmo darba kārtības
punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas
iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 16.jūnija sēdes
darba kārtībā, izslēdzot no trešās sadaļas “Likumprojektu
izskatīšana” 28.darba kārtības jautājumu– likumprojektu
“Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas,
reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir
izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot
Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un
noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot
atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu
komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā
komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu
komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– nav, atturas– 6.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījums Aizsargjoslu likumā” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 68, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts
komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izslēdziet mobilos telefonus klusuma
režīmā!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījums Repatriācijas likumā” nodot
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas–
nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai,
nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 67, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts nodots
komisijai. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”
nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas–
nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Par 1997.gada 7.augustā parafētā
Latvijas–Krievijas robežlīguma projekta atbilstības Latvijas
Republikas Satversmei izvērtēšanu” nodot Ārlietu komisijai un
Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies runāt “par”.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs
deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!
Kaut arī šis likumprojekts izraisījis lielu interesi un jautrību
juristu un komisijas deputātu vidū, kuri domāja līdz šim, ka
Latvijā likumdošana un izpildvara neizdara spiedienu uz tiesu
varu, es tomēr aicinu atbalstīt zināmā mērā šo likumprojektu, un
paskaidrošu, kāpēc.
Anotācijā ir teikts, ka, ja līdz šim daži domāja, ka Satversmes
3.pants pieprasa obligātu tautas nobalsošanu robežu grozīšanas
gadījumā, tad tomēr ir izteikta cerība, ka esot juristi, kas
uzskata, ka varbūt var noslēgt starptautiskos līgumus, grozot
valsts robežu, bez tautas nobalsošanas. Vai tas nebūtu lieliski,
ja mēs, teiksim, atzītu, ka šis otrais variants ir pareizs? Mums
atkristu ļoti daudz rūpes.
Atcerēsimies, ka 1997.gadā tika parakstīts robežlīgums ar
priekšlikumu dāvināt sešus pagastus un vienu pilsētu Krievijai.
Bet Krievija teica: “De facto mēs to kontrolējam, bet
de iure mēs neņemsim nekādā gadījumā, jo jūs neesat
pievienojuši likumu par vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem.” Mēs
teicām: “Nē, nē! Mēs vēl labosimies! Mēs daudz ko darīsim!
Ņemiet, ņemiet!” Un veselus septiņus gadus Krievija nekādīgi
nevarēja paņemt šos sešus pagastus un pilsētu.
Mēs jau bijām gandrīz gatavi dot vēl 60 pagastus, kuri ir tikpat
nolaisti, bet tad pēkšņi nāca šī deklarācija, jo Ārlietu komisija
bija pieprasījusi obligātu atsauci uz 1920.gada Miera līgumu. Es
gribētu arī teikt deputātiem, ka mēs iepazīstinājām arī igauņu
deputātus ar profesora Lēbera uzskatiem šajā jautājumā, iedevām
arī viņa rakstus un pat iztulkojām viņiem. Līdz ar to man ir
gandarījums, ka arī igauņu parlaments ir pieņēmis līdzīgu atsauci
savā ratifikācijas rakstā, un viss notiek tā, kā tam ir
jānotiek.
Neskatoties uz to, ka gan mūsu ārlietu ministrs, gan Valsts
prezidente ir vairākas reizes pateikuši, ka mums nav teritoriālu
pretenziju, un Valsts prezidente to skaita praktiski kā mantru,
tik un tā Krievija netic. Krievija netic, ka mēs negribam atņemt
senās krievu pilsētas Kēnigsbergu un Vīpuri vai Vīborgu, un netic
arī, ka mēs pēc kaut kādiem pāris gadiem nesāksim atkal pieprasīt
atpakaļ šīs teritorijas.
Kāpēc man šis likums patīk, un kāpēc mums to vajadzētu atbalstīt?
Tur ir divas lietas.
Ja līdz šim Satversmes tiesa varēja ierosināt un varēja
neierosināt, tad te ir skaidri un gaiši pateikts, ka ir
jāierosina. Satversmes tiesa nevar vispār atteikties izskatīt, jo
ar likumu tai ir noteikts, ka ir jāierosina. Mums tika arī
teikts, ka līdzīgs piemērs esot Kazahijā, tur esot
Konstitucionālā padome, un man patīk arī Kazahijas piemērs. Tur
vispār prezidents piezvana tiesai un pieņem lēmumu, kādu vien
vajag. Kazahijā arī prezidents pagarina savas pilnvaras. Un soli
pa solim kāpēc gan netuvoties tik lieliskai pieredzei un nesekot
šim Kazahijas piemēram?
Jaunas kategorijas lietu izskatīšanas iespējamība jeb precedents,
ko paredz šis likums, rada ārkārtīgi skaistas iespējas mums
pieņemt, piemēram, kādu nākošo likumu, kas liek ierosināt
apgabaltiesai kādu spriedumu un notiesāt vienu vai otru pilsoni
par labu, teiksim, lietas ierosinātājam.
Ir tikai viena neliela problēma, bet es domāju, ka mēs komisijas
darbā to novērsīsim. Ja, piemēram, kādam gribēsies iebūvēt māju
kāpās un likums to neļaus, Saeima varēs pieņemt likumu, kas liks
Satversmes tiesai paziņot, ka gruntsgabalā, kurā nav pamata, ir,
piemēram, koka mietiņš, pie kura kāds zemnieks ir piesējis kazu.
Mietiņš ir līdzīgs pālim, Saeima pieņem lēmumu, ka šis pālis ir
pamati, uz pamatiem tiek uzbūvēta māja. Bet problēma būs tā, ka
radīsies kāds neticīgais Pēterītis vai Jānītis un gribēs pēc tam
apstrīdēt atkal Satversmes tiesā šo lēmumu. Un tad mums būs
jādibina Satversmes tiesa–2, kura izvērtēs Saeimas pieņemto
lēmumu, kurš būs pieņemts pēc Satversmes tiesas–1 priekšlikuma.
Tas veicinās tiesu varas attīstību, mazinās bezdarbu. Un jebkurā
gadījumā, es domāju, priekšlikums vispār ir atbalstāms un
labs.
Es domāju, ka arī mūsu trimdas latvieši un Amerikas latvieši, kas
tik ļoti iestājas par to, ka Latvija ir parlamentāra valsts un ka
tiesu vara ir jāatdala no likumdošanas varas, arī parādīs ar savu
balsojumu, savu īsto seju.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šad un tad
kādam vai kādiem gadās iekļūt vēstures lappusēs. Vēsturē iekļūst
dažādi īpatņi vai dažādi īpatnēji kolektīvi.
Bija kādreiz tāds senais grieķis Herostrats, kurš arī gribēja
iekļūt vēsturē un tīši nodedzināja Efesas Artemīdas templi. Tāds
liels templis bija 133 metrus garš un varens. Nu par to viņu
tiesa… piesprieda viņam nāvessodu, bet nekas, atradās viens
vēsturnieks Teopomps, kas šo Herostratu iemūžināja.
Bija vēl viens grieķis Efialts. Tas negribēja nokļūt vēsturē, bet
viņam sanāca, tāpēc ka viņš Spartas Leonīdam, kurš cīnījās pret
persiešiem, aizmugurē ieveda persiešu karavīrus. Arī šis kungs
Efialts tika notiesāts uz nāvi.
Redziet, mēs arī laikam šodien gribam aplūkot kārtējo pasaules
brīnumu. Šitas vairs nav septītais, šitais šīs Saeimas laikā ir
jau 77, un aplūkot kaut ko tādu, par ko var teikt: “Domādams
neizdomāsi.”
Ja mēs paņemam minēto likumprojektu, tad tur iekšā ir vienkārši
pamatīgs vārdu birums. Ļoti pamatīgs, kurš ir uztverams
acīmredzot kā vīģes lapa, lai aizsegtu iesniedzēju mazspēju. Neko
citu tur nevar ieraudzīt. Jo, ja tā tiek demonstrēta pilnīga
neizpratne par to, kas ir tiesu vara un kas ir Satversmes tiesa,
tad ir interesanti arī to izcelto ar treknākiem burtiem izlasīt,
ka Satversmes tiesa, redziet, varot izskatīt arī citas ar likumu
tās kompetencē nodotās lietas.
Vai tad projekta izskatīšana par atbilstību Satversmei ir kāda
cita lieta? Vai tā tomēr ir tā pati lieta– jebkurš likums, par
kura atbilstību Satversmei ir jālemj Satversmes tiesai?
Un tā nu mums tagad sanāk, ka godātie iesniedzēji ir ārkārtīgi
pūlējušies, un pat tā pūlējušies, ka vēlas piešķirt likumam
steidzamību. Bet faktiski pūliņu rezultātā ir sākta sistēmas
graušana.
Pirmkārt, neviens neaizliegs tūlīt pēc šāda likuma pieņemšanas
griezties Satversmes tiesā par šā likuma atbilstību Satversmei.
Ar to sāksies tas jandāliņš un turpināsies. Un tāpēc vai nebija
vienkāršāk uzņemties atbildību tiem, kas tik ļoti uztraucas par
robežlīgumu starp Latviju un Krieviju, nevis uzkraut atbildību
tiem, kam tas galīgi neatbilst viņu kompetencei, kam ir jāvērtē
jebkura dokumenta, pieņemta dokumenta, galadokumenta atbilstība
Latvijas Republikas Satversmei?
Jā, nu diemžēl... diemžēl 8.Saeima ir jau pastrādājusi pietiekami
daudz ne sevišķi gudru lietu, un acīmredzot šī nebūs pēdējā. Bet
nožēlojami ir tas, ka par šādu joku darbu balsos profesionāli
juristi, balsos cilvēki, kas uzskata, ka viņiem ir kaut kāda
izpratne, kas ir tiesu vara, kas ir likumdevējs un kas ir
izpildvara. Diemžēl.
Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šādu, piedošanu, muļķību
neatbalstīs.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus
balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo
komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
55, pret– 29, atturas– 2. Likumprojekts komisijām nodots.
Vai deputāts Igors Solovjovs vēlas runāt par procedūru? Nē.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir
saņēmis deputātu Lagzdiņa, Bērziņa, Šķestera, Brieža, Paula un
citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 16.jūnija
Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt likumprojekta
“Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”
izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.
Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides
un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada
16.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu
“Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas
sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” izskatīšanu
otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem
iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta... Deputātiem ir
iebildumi?
Cienījamie kolēģi! “Pret” darba kārtības izmaiņām runās deputāts
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Diemžēl ir
tāda situācija, ka valdošā koalīcija lemj visus svarīgākos un
liktenīgos mūsu valstij jautājumus pēdējā brīdī.
Šeit ir šis likumprojekts, kuru mēs tikko esam saņēmuši savās
darba vietās. Ir 124 lappuses, 254 priekšlikumi. Un, protams,
opozīcijas deputāti saņēma to pēdējā brīdī. Vai veselu gadu,
apspriežot šo jautājumu, bija daži nopietni strīdi valdošajā
koalīcijā, un mēs gribam lemt šo pēdējā brīdī? Tas neiznāk..
nedrīkst to darīt! Un saskaņā ar to mūsu frakcijas priekšlikums
tomēr ir neiekļaut šo likumprojektu darba kārtībā, sasaukt
ārkārtas Saeimas sēdi un nopietni izskatīt šo liktenīgo
likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “pret” darba
kārtības izmaiņām. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības
izmaiņām, iekļaujot tajā likumprojektu “Valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
pabeigšanas likums” izskatīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 25, atturas–
3. Tātad darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Par Starptautisko kafijas līgumu 2001”
nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir
atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas–
nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku
apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu
komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 6.
Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” nodot
Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas–
nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”
nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas–
nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Korupcijas, kontrabandas un
organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības
komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Korupcijas,
kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas
uzraudzības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai,
nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots
komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu
komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav.
Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi
novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “pret”.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Es nolasīšu tikai
vienu teikumu no tās anotācijas, kuru parakstīja Vējoņa kungs,–
ministrs, kuram vajag kaut ko saprast. “Likumprojekts paredz
izslēgt likuma 3.panta trešo punktu, jo tā redakcija neatbilst
prasībām, kādas ir noteiktas 2004.gada 17.februāra Ministru
kabineta noteikumos nr.87 “Kārtība, kādā ir novērtējama
paredzētās darbības ietekme uz vidi” pielikumā.”
Kam lielāks spēks– likumam vai noteikumiem? Kāpēc mums jāmaina
likums, lai pielāgotos noteikumiem, kurus pieņēma Ministru
kabinets?
Nedarīsim to!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “pret”, neviens nav pieteicies runāt
“par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu
komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 6, atturas– 4.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības
likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai,
nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunta Bērziņa, Pauļa Kļaviņa,
Lienes Liepiņas, Kārļa Šadurska un Edgara Jaunupa iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Guntis
Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas
kundze! Godātie kolēģi! Šo likumu mēs Saeimā pieņēmām otrajā,
galīgajā, lasījumā tikai nesen. Un toreiz iemesls likuma
atvēršanai bija nepieciešamība steidzami sakārtot operatīvās
drošības jautājumus.
Diemžēl, atverot likumu, tam tika piedāvāta gara rinda dažādu
grozījumu, kuri tika steigā arī apskatīti un vairums no tiem arī
pieņemti. Rezultāts bija, ka iesaistītām pusēm, īpaši
telekomunikāciju un interneta apvienībām, nebija pietiekami laika
šos grozījumus izdebatēt un pārrunāt komisijās.
“Jaunais laiks” uzskata, ka ir nepareizi, ka likums tagad definē
valsts nozīmes datu pārraides tīklu kā tādu tīklu, kas ļauj
pārraidīt valsts aizsargātu informāciju, kas pati par sevi nav
definēta.
Tajā pašā laikā likums dod ekskluzīvas tiesības šādu tīklu
nodrošināt Valsts informācijas tīkla aģentūrai, tā sauktajai
VITA, kas ir valsts kapitāla sabiedrība un kas var nodarboties ar
komercdarbību. Mēs uzskatām, ka šādi tiek nevajadzīgi kropļots
telekomunikāciju un interneta tirgus.
Lai labotu šo stāvokli, mēs esam iesnieguši grozījumus, kuru
mērķis ir līdzsvarot konkurenci, precizējot strīdīgās VITAi
piešķirtās funkcijas.
Saskaņā ar mūsu grozījumiem tiek konkretizēts, ka valsts nozīmes
datu pārraides tīkls tiek attiecināts vienīgi uz valstiski
slepenu informāciju, kas ir definēts jēdziens, un ka šāda tīkla
nodrošināšanu veic valsts aģentūra. Ar to mēs sakām, ka mūsu
uzskatā VITA vēlamais statūts, es atvainojos, statuss, būtu
valsts aģentūra un ka tai vajadzētu nodarboties ar tām funkcijām,
kas loģiski pieder valstij, proti, slepenas informācijas
nodrošināšanu un pārraidīšanu.
Ja šo likumu Saeima tagad atvērs un tas tiks piedāvāts… nodots
komisijām, mēs paredzam, ka iesaistītās puses, īpaši
telekomunikācju un interneta asociācijas, iesniegs arī citus
grozījumus.
Tādā gadījumā mēs aicinām dot samērā garu termiņu grozījumu
iesniegšanai un likuma izskatīšanai, lai būtu pietiekami laika
šos vēlamos grozījumus pienācīgi komisijās izdebatēt.
Es aicinu atbalstīt likuma nodošanu komisijām! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”. “Pret” neviens deputāts nav
pieteicies runāt.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai,
nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 78, pret– 4, neviens deputāts... Viens deputāts
atturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās
vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai
nodots.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums– bezalgas
atvaļinājuma piešķiršana deputātei Inesei Šleserei šā gada
16.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma
piešķiršanu deputātei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 72, pret– 1, atturas– 1. Deputātei atvaļinājums
piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums– bezalgas atvaļinājuma
piešķiršana deputātam Dzintaram Rasnačam šā gada 16.jūnijā.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu
deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
74, pret– nav, atturas– 1. Deputātam bezalgas atvaļinājums
piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums– bezalgas atvaļinājuma
piešķiršana deputātam Madaram Lasmanim šā gada 16.jūnijā.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu
deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
74, pret un atturas– nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums
piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Valda
Muižnieka iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs
Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie
kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Valda
Muižnieka iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi” un to
atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par Valda Muižnieka iecelšanu
par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas–
1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir
saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar
lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 16.jūnija sēdes darba
kārtībā un kā pirmo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut
likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības
nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir
iebildumi?
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Korupcijas, kontrabandas un
organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības
komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 16.jūnija sēdes darba
kārtībā un izskatīt likumprojektu “Grozījumi Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pirmajā lasījumā bez
atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Nav deputātiem iebildumu. Darba kārtība ir izmainīta.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par
Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no NATO
Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi, Saeimas
deputāti! It īpaši tie, kas ir parakstījuši šo papīreli! (No
zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Kāp zemē!”)
Sakiet man, lūdzu, skaidrā tekstā: vai jūs turpināt vajāšanas
māniju? Jums ir par maz acīmredzot. Un šeit ir vēl netīrāka un
neglītāka spēlīte. Es vēl saprotu, ka Tautas partijas pārstāvji
ir parakstījuši papīru un daļa no viņiem pat nesaprot, kāpēc viņi
to ir parakstījuši. Tas it kā būtu normāli un skaidrs.
Taču kāpēc “Jaunā laika” pārstāvji ir parakstījuši šo papīreli?
Vai tiešām tikai tāpēc, ka Gunti Bērziņu jums apsolīja ievēlēt
par delegācijas vadītāju? (No zāles deputāts L.Ozoliņš:
“Latvieti, nepadodies!”) Vai jūs tik nožēlojami esat
palikuši? Šadurska kungs... un Kampara kungs... Kampara kungs
nemaz nav zālē. Nāciet un pamatojiet, kāpēc ir šī atsaukšana?
Vienreiz jau neizdevās. Neizdevās atsaukt no Ārlietu komisijas.
Meklējāt variantu, kā nomest no vadītāja. Komisija nepiekrita.
Nolēmāt atsaukt no komisijas. Izgāzāties!
Un tagad krēslu sagribējies, ja? Tiešām jums nav nemaz neērti
šinī gadījumā? Parādiet vienu argumentu! Atnāciet šeit un
pastāstiet, ko deputāts Aleksandrs Kiršteins ir slikti izdarījis,
strādājot NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā! Šeit
nav partiju pārstāvniecība, šeit nav tas gadījums, kā bieži mums
ir, ka katrai frakcijai ir tiesības izvirzīt savu pārstāvi. Tādi
gadījumi ir. Tad mēs varētu runāt, ka nav frakcijas, nav
pārstāvja. Labi.
Bet šinī gadījumā šeit taču ir runa tikai par dažiem cilvēkiem.
Kāpēc jūs tik netīri rīkojaties? Kur tad ir jūsu godīgā
izrunāšanās– cīņa pret korupciju, cīņa par ietaupīšanu valstī,
cīņa par nabadziņu dzīves līmeņa pacelšanu? Ja jau jūs tik
netīras spēles spēlējat šādos gadījumos, paldies Dievam, slēgtais
balsojums! Es ceru, ka visi tik negodīgi no “Jaunā laika” nebūs
un viens otrs tomēr šāda veidā izrēķināšanos neatbalstīs.
Bet tiešām, ja jau ir tik nopietns jautājums, ja cilvēks ir tā
sagrēkojies, ka viņam vispār vietas delegācijā nav, tad taču viņš
kaut ko pavisam sliktu ir sastrādājis šajā delegācijā. Lūdzu,
Kārli Šadurski vai Gunti Bērziņ, nāciet un pasakiet, ko Kiršteins
sliktu ir sastrādājis. Šeit nav runa par to, kas kuram patīk. Un
vispār varbūt tiešām būtu vērts ievērot Eduarda Berklava vārdus.
Mēs vakar bijām pulcējušies kopā, lai atcerētos Eduardu Berklavu,
diemžēl gandrīz neviena no jums tur nebija. Lūk! Un tad bija
jāatceras šie vārdi, ka jādomā par to, kas nāk par labu valstij
vai nenāk par labu valstij, un nav jārunā par personiskām
antipātijām. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Un
vispār!”)
Bet ja šeit vienkārši izmest ārā no delegācijas tikai tāpēc, ka
nepatīk, tāpēc ka nav vairs manā partijā, man viņš vairs nepatīk.
Metam ārā no delegācijas! Ar tādiem paņēmieniem šī Saeima ir
izcēlusies vairākkārt. Diemžēl.
Vai jums nemaz nav neērti? Kur tad ir tā jūsu staigāšana ar
karogu uz baznīcu, zvērēšana Dievam? Un šāda rīcība. Kā to var
visu salikt kopā? Paskaidrojiet, lūdzu, savā priekšā vismaz tad,
kas jūs tagad balsosiet slēgtajā balsojumā.
Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsos un skaidri jums
pasaka, ka visi mēs balsosim “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Vai jums
patiešām nešķiet, ka jūs ejat par tālu, ka jūs pārvēršaties par
smago ceļarulli, kas grib saplacināt, nospiest jebkuru, kas nav
ar jums? Tā jau nu gan nevajadzētu rīkoties. Tas nekas, ka
ievēlējusi tauta šo deputātu. Nav ar jums– ceļarulli virsū! Un tā
jau ir sastrādāts ārkārtīgi daudz citā virzienā, protams, ne pret
atsevišķu deputātu. Ceļarullis jau ir gājis pāri daudzām lietām,
kas ir pret Latvijas interesēm, draugi mīļie! Visa šī Vispārējās
konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību pieņemšana un tā
tālāk un vēl, un vēl, un vēl, un vēl. Labāk būtu jūs padomājuši
par to, kā dzīvo tauta, par kuru jūs tik briesmīgi iestājaties un
teicāt: “Darīsim visu, lai tauta dzīvotu labāk.” Kur tad ir? Kas
ir noticis ar veselību? Veselības aizsardzība ir viena
traģika!
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, tuvāk lēmuma projektam, lūdzu!
P.Tabūns.
Pensijas. Knapi, knapi, trīs reizes
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, rosinot dažādus priekšlikumus, tomēr
priekšlaicīgu pensiju… pagarinājām pensionēšanās iespēju.
Arī citas lietas. Pašlaik Latgale sauc pēc palīdzības, draugi
mīļie! Cilvēki tur ir absolūti kritiskā situācijā! Lopiņi ir
krituši. Nav nekāda absolūta... Iztikas līdzekļu pat nav. Bet
nekādas steidzamas palīdzības. Ziniet, būs kaut kur rudenī
kādreiz. Tūlīt ir vajadzīga šī palīdzība. Tūlīt un nekavējoties!
Un naudas valstij ir pietiekami daudz, lai atvēlētu pašlaik
Latgalei attiecīgo naudu, lai cilvēki varētu nopirkt lopiņus, lai
varētu bērniem...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs! Par lēmuma projektu, lūdzu! Par lēmuma projektu,
lūdzu, runājiet!
P.Tabūns.
Tieši tas ir par lēmuma projektu.
Patiešām, jo, šādi te rīkojoties, draugi mīļie, kur tad mēs
nonāksim!
Tagad, redziet, Kiršteins. Kiršteins jums ir kļuvis par kaut kādu
monstru, ar kuru jāizrīkojas, kurš jānomet no visiem amatiem.
Labi, protams, viņš kā Ārlietu komisijas vadītājs jūsu uzskatā
nav pieņemams. Bet kā jūs varat mēģināt deputātam atņemt
Satversmē un Kārtības rullī paredzētās tiesības un pienākumus?
Bet jūs to gribat darīt, jo, redziet, jums ir ļoti daudz balsu.
Jūs varat nobalsot visu, kas jums ienāk prātā, zaudējot jebkādu
ētiku, jebkādu morāli.
Es brīnos, kā jūs tā varat darīt? Nu taču apstājieties! Nu
apstājieties savā varaskārē un lielummānijā! Nu, apstājieties
vienreiz un nedariet šādas lietas, jo tā jau jūs kļūstat par
apsmieklu tautas priekšā! Neko nedarot patiešām tautas labā, ko
esat solījuši svēti pat baznīcā!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs
deputāts).
Paldies, kolēģi, par atbalstu! Man ir liels
gandarījums, ka praktiski neviens draugs nav parakstījis šo
iesniegumu no maniem kolēģiem. Bet es tikai gribētu teikt, ka es
neļaunojos uz to, ka cilvēki, kas man skatās acīs un saka, ka mēs
esam labi strādājuši, pēc tam aizmuguriski iesniedz šādu
papīru.
Un es pateikšu godīgi tikai vienu lietu: man no sirds žēl Tautas
partijā divu cilvēku. Man ir žēl Jāņa Lagzdiņa, ar kuru mēs kopā
bijām Augstākās padomes deputāti, kopā balsojām par neatkarību.
Man ir žēl, skatoties, kā notiek viņa personības degradācija, jo
viņš ir spiests melot ar katru dienu arvien vairāk un
vairāk.
Un otrs cilvēks, kura man no sirds žēl, kurš ir parakstījis šo
papīru, ir Raimonds Pauls, kurš sēž mūsu bijušajā frakcijā, neko
nesaprot, bet viņš tiek izmantots kā pievilinātāja pīle balsu
medībās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nevajadzētu apvainot personīgi deputātu. (No zāles deputāts
Ozoliņš: “Viņš izteica savu viedokli. Viņš nevienu
neapvainoja!”) Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie
kolēģi! Vakar, spriežot frakcijas sēdē par šo jautājumu, mēs esam
konstatējuši, ka ir izveidojusies divdomīga situācija. No vienas
puses, PCTVL frakcija ir konsekventi pret pozīcijas deputāta
vajāšanu, un mums Kiršteina rīcība Latvijas tēla izveidošanā aiz
robežām ir objektīvi izdevīga. Ar lieliem priekiem mēs varam
nosūtīt uz Eiropu kopā ar Kiršteinu arī visus iepriekšējos
debatētājus: gan Dobeļa kungu, gan Tabūna kungu. “Čtobi malo
nepakazalos...” kā runā krievi, un, ja ārzemju kolēģi arī klausās
visas viņu runas aiz robežām, tad iespaids par cilvēktiesību
ievērošanu Latvijā viņiem izveidojas pareizs.
Bet, no otras puses, diemžēl Kiršteina kungs pārkāpj tā saucamo
“sarkano robežu”, citēju Šadurska kungu... attiecībā uz manu
rīcību... viņa izteicieni attiecībā pret krievu un ebreju
kopienu, kā arī avīzes “Čas” vajāšana, nedod mums iespēju
neatbalstīt šo lēmuma projektu.
Un saskaņā ar to PCTVL frakcija tomēr balsos “par”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nu,
Leopold, ja tu nepateiksi! Turies, Leopold!”)
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie
kolēģi! Nāk prātā Raiņa vārdi:
“Gaisā jūtama sēra smaka,
Un mēmā zeme tad muti vērs,
Un aprīs jūs, un kūpēs sērs.”
Manuprāt, ka valstī ir sākusies raganu prāvu... un ir burvju
dedzināšanas laiks. Tikko ir uzsākta kriminālvajāšana pret
neatkarīgajām žurnālistēm, kas pauž savu viedokli,– Līgu
Muzikanti un Ilzi Liepu. Un es brīnos, ka sabiedrība un arī mūsu
deputāti, arī tie, kas fotografējās ar viņām kopā uz kalendāra
vāka, ir pieklusuši un it kā nobijušies. Vai tiešām kādas
starptautiskās organizācijas un kāds spiediens no īpašiem
grupējumiem mums liek pieklust un nesaukt lietas īstajos vārdos?
Manuprāt, ka Kiršteina kungs tiek politiski vajāts. Man tas
atgādina gestapo un čekas laikus. Es abus esmu pārdzīvojis. Es
esmu atkārtoti aicināts sadarboties čekā un atkārtoti pratināts,
un atkārtoti esmu zaudējis karjeras iespējas vienkārši viena
iemesla dēļ: tāpēc, ka es atklāti izteicu savas domas.
Un šodien arī es to pasaku: notiek Kiršteina vajāšana! Nevis kā
personas, bet viņa gara, viņa pārliecības un viņa varbūt
vienkārši teiktā dēļ. Un tas ir demokrātiskā valstī kauns, un
īpaši liels kauns tas ir Latvijai, kas veidojas kā jauna, it kā
brīva un neatkarīga valsts.
Nē, šādai vajāšanai! Es noteikti balsošu par Kiršteina kungu kā
NATO Parlamentārās asamblejas locekli, un neviens mani
nepiespiedīs izmainīt savu pārliecību.
Kauns tādai Saeimai! Kauns arī mūsu sabiedriskajām organizācijām,
kas tik gļēvi, vāji aizstāv demokrātiju un brīvību mūsu valstī!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars. (No zāles deputāts J.Dobelis:
“Kauns!”)
A.Kampars (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Cienītie
kolēģi! Nesen te kāds no Saeimas dižajiem runātājiem teica, ka
vajagot pamatot, kāpēc parakstīts šāds lēmums, un es tiešām ar
prieku gribu to darīt, jo katru savu parakstu es uzlieku uz tāda
dokumenta, par ko es tiešām esmu pārliecināts.
Un šeit es saukšu tikai trīs argumentus. Argumenti ir vairāki.
Bet trīs galvenos argumentus.
Pirmais. NATO Parlamentārā asambleja ir organizācija, kurā
nesavācās tikai Saeimas deputāti, lai izbrauktu kaut kur par
valsts nodokļu maksātāju naudu un papļāpātu, patīksminātos par
sevi un patīksminātos par citiem. Tā ir tāda institūcija, kur ir
ļoti būtiski, lai mūsu delegācijas locekļos klausās un arī lai
viņi tiek uzklausīti. Man ir ļoti lielas šaubas, ka pēc Kiršteina
kunga izteikumiem diez vai kāds šādā nopietnā organizācijā uz
viņu nopietni klausītos. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Uz
tevi neklausās!”)
Otrs arguments. Godātie kolēģi! Latvijas interesēs ir tas, lai
NATO Parlamentārā asambleja no Latvijas puses netiek pārvērsta
par cirku. Mēs reizēm redzam, ka šeit, šajā zālē, ir daži tādi
kolēģi, kas it kā ļoti nopietnu institūciju katru dienu grasās
pārvērst par vienu vienīgu cirku. Un šīs trīs četras nedēļas, ko
mēs redzam saistībā ar Ārlietu komisijas darbu, mēs esam
pārliecinājušies, ka nu tādu farsu ir diezgan grūti
izdomāt.
Kolēģi, NATO ir NATO. Tā ir mūsu aizsardzība, tā ir vieta, par ko
mēs esam cīnījušies ilgus gadus, tā ir cerība, ka mūs vairs
neviens neokupēs. Un pārvērst arī šādu institūciju par vienu
lielu cirku, manuprāt, ir vienkārši bezatbildīgi.
Paldies, kolēģi! Es aicinu atbalstīt šādu... Manuprāt, tas
priekšlikums, ko mēs piedāvājam,– godprātīgi strādāt arī NATO
Parlamentārajā asamblejā– ir vērā ņemams un atbalstāms.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: “Pasūtījums
parādījies!”)
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! It īpaši es vēršos
pie “tēvzemiešiem”. Mēs visi atceramies to ļoti aso diskusiju,
kad Latvijas Republikas Saeima diskutēja, vai pēc NATO
dalībvalstu aicinājuma Latvijai iesaistīties Irākas konfliktā. Es
atceros, ka šeit stāvēja toreizējais ārlietu ministrs, “Tēvzemei
un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, Ģirts Kristovskis un argumentēti
aizstāvēja Latvijas pozīciju. Un katram... (No zāles deputāts
L.Ozoliņš: “Nerunā muļķības!”) Es atvainojos, aizsardzības
ministrs. Un katram saprātīgi domājošam politiķim toreiz– laikā,
kad Latvija vēl nebija NATO dalībvalsts,– bija skaidrs, ka mums
bija jāiesaistās Irākas jautājuma risināšanā. Bija jāiesaistās,
jo pretējā gadījumā es ļoti šaubos, un arī jūs tam piekritīsiet,
cienījamie “tēvzemieši”, ka mūsu iespējas tikt uzņemtiem NATO
rindās būtu samazinājušās līdz minimumam. Un to saprata toreiz
jebkurš reāli domājošs Latvijas politiķis. Un to saprata, es
domāju, arī tik gudrs cilvēks kā Aleksandrs Kiršteins. Un diemžēl
toreiz viņš no šī balsojuma gļēvulīgi aizbēga un balsojumā
nepiedalījās. Un no tā brīža, es ļoti labi atceros, ka ļoti
daudzos gadījumos Kiršteina kunga darbība, Ārlietu komisiju
vadot, bija atklāti provokatīva. Viņš neskaitāmas reizes ir
vērsies pret galveno mūsu sabiedroto– NATO, pret Amerikas
Savienotajām Valstīm un pret to pozīciju, neargumentēti to
kritizējot. Tanī pašā laikā mēs labi saprotam, ka bez Amerikas
Savienoto Valstu atbalsta mums NATO neredzēt būtu bijis kā savu
ausu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Nerunā
muļķības!”)
Cienījamie kolēģi, NATO ir organizācija, kas aizstāv visā pasaulē
demokrātiskās pamatvērtības, demokrātijas pamatvērtības. Un, ja
cilvēks apzināti vērš savu darbību provokatīvi pret cilvēkiem
tikai tāpēc, ka viņi ir citas tautības pārstāvji, ka viņš izplata
paziņojumus, kas vēršas pret citu tautību cilvēkiem...
(Starpsauciens: “Apklusti, muldoņa!”) Vai tā ir
demokrātijas pazīme?
Tā ka, cienījamie kolēģi, šī NATO organizācija ir pietiekami
nopietna, un NATO Parlamentārā asambleja ir pietiekami nopietna
organizācija, lai mēs tajā nesūtītu pārstāvēt cilvēkus, kas
nodara valstij ļaunumu, kas atļaujas veikt provokatīvas darbības,
kas valstij– es atkārtoju: Latvijas valstij!– ir nodarījuši lielu
ļaunumu.
Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Gļēvulis!”)
Sēdes vadītāja.
Ozoliņa kungs, es jums izsaku aizrādījumu.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi– kritiķi! It
īpaši tie, kas Saeimā knapi ir degunu apsildījuši! Kiršteina
kungs šeit strādā 15 gadus. Viņš ir balsojis 4.maijā un arī vēlāk
par to, kas ir vajadzīgs Latvijai kā neatkarīgai valstij.
Tad ko jūs gribat te iestāstīt man, ka pēc 15 gadiem viņš ir
kļuvis cits? Mēs vakar analizējām 1988.gadā pieņemtos LNNK
dokumentus. Pilnīgi viss tas pats, ko šodien Aleksandrs ir
izstāstījis un runājis. Nekādas atšķirības!
Tātad kuri Kiršteina kunga izteikumi ir tie drausmīgie? Nāciet un
citējiet! Tiešām, nāciet un nocitējiet, un pasakiet, kuri tad tie
ir, kas Latvijas valstij to lielo kaunu dara?
Un, kas attiecas uz NATO, par NATO es tomēr aicinātu runāt tos
cilvēkus, kas kaut ko tiešām tur ir darījuši vai saprot no šīs
organizācijas. Jo mēs arī Augstākajā padomē sākām veidot šo ceļu
uz NATO. Mums palīdzēja tautieši ārpus Latvijas, un ļoti daudz
palīdzēja. Es šos cilvēkus atceros. Un tie ir tiesīgi runāt, jo
viņi zināja, kas tur notiek. Nosaukt to, ka kāds te to darbošanos
NATO uzskata par cirku, ir diezgan smieklīgi. Tā varbūt kādam
izliekas. Tā ka NATO un ceļš uz NATO ir būvēts daudzu gadu
garumā. Un līdz ar to, ja jums ir argumenti un ja jums ir citāti,
nāciet un pasakiet, kurš citāts jums bija nepieņemams. Nevis
lietot vispārīgas frāzes, atgādinot man tiešām Gorbačova laiku,
kad varēja runāt stundām ilgi un nepateikt neko!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins– otro reizi.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs
deputāts).
Godājamie deputāti! Man diemžēl otrreiz ir
jānovērš dažas neprecizitātes un muļķības, ko mēs tikko dzirdējām
no dažiem runātājiem.
Es gribētu atgādināt Ābiķa kungam, ka NATO nepiedalījās Irākas
kampaņā. Ābiķa kungs! Skolnieks var nezināt, jums kā deputātam
būtu jāzina. NATO ir vienprātības princips, un tādas valstis kā
Francija un Vācija nepiedalījās. Līdz ar to NATO kā organizācija
nevarēja piedalīties šajā pasākumā.
Otrs. Es šeit aicināju nevis pret karu Irākā, bet es lūdzu
paskaidrot, kā var izdarīt kaut ko bez ANO Drošības padomes
lēmuma. Jo tad, kad bija debates Saeimā, vēl nekāda kara nebija.
Un galvenais arguments bija tas, ka Valsts prezidente sita kāju
pie zemes un teica: “Kā jūs varat neatbalstīt, jo esmu taču
solījusi ārzemēs to darīt!” (Starpsauciens:
“Pareizi!”)
Tātad pilnīga neizpratne, kas ir Latvijas Satversme. Paņemiet
manu stenogrammu, Ābiķa kungs, tur ir teikts, ka Saeima nosaka,
ka Valsts prezidente izsludina karu tikai uz Saeimas lēmuma
pamata. Nebija šāda Saeimas lēmuma. Jums nevajadzētu, Ābiķa
kungs, šeit nākt un melot!
Tad, kad ANO pagarināja jau, un tad, kad bija nodibinājusies
pagaidu valdība, un ANO teica: “Jā, tagad ir ierobežotais
kontingents līdz zināmam laikam, līdz jūnijam.” Tad paņemiet manu
balsojumu, Ābiķa kungs, kur es balsoju “par”, un nemelojiet šeit,
ka es neesmu atbalstījis. To balsojumu, kas notika ar ANO
Drošības padomes lēmumu, es atbalstīju.
Mans jautājums bija: “Kāpēc šeit ir jāmelo par tūkstošiem tonnu
ķīmisko ieroču?”, ja ANO inspektors Bliks teica, ka nekā tāda tur
nav, un neko tādu neatrada arī Amerikas Savienoto Valstu speciālā
izmeklēšanas grupa, kas tur tika izveidota. Paskatieties
ziņojumus, kas ir pieņemti, paskatieties kongresa izmeklēšanas
rezultātus, Ābiķa kungs, un tad nāciet un runājiet!
Godājamie deputāti! Es redzu, ka neprofesionālisms un kaut kāda
runāšanas kāre aizēno profesionālu darbu. Tā ka es neko vairāk
šeit negribu teikt. Man ir vienkārši kauns, ka deputāti,
nezinādami elementāras lietas, var nākt šeit un runāt tādas
muļķības. Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns– otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie koalīcijas deputāti!
Jūs pārdzīvojat šobrīd kaut kādu savdabīgu agoniju un tāpēc
mēģināt novērst uzmanību ar tā paša Kiršteina palīdzību no
notiekošā valstī. Jūs esat iebraukuši krietni, stipri purvā!
Patiešām. Un tagad nu Kiršteins ir tas vainīgais.
Salīdzinājums ar to pašu Krieviju. Paskatieties, kā viņa ārdās un
trako pie visām savām nelaimēm, pie visas savas totālās
nabadzības. Latvija vainīga? Latvija vainīga, saprotiet,
ienaidnieks nr.1, bet viņiem vajadzīgs šis ienaidnieks numurs
viens, lai novērstu tautas uzmanību no tās nabadzības.
Tāpat jūs tagad ar Kiršteinu. Kiršteins nu ir, tā sakot, jūsu
visu nelaimju cēlonis. Smieklīgi un nožēlojami. Jūs zaudējat
jebkādu realitātes sajūtu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš:
“Pareizi!”)
Bet, ja runājam par Ābiķa kungu, tad man vienkārši žēl, Dzintar,
ka tu esi kļuvis par internacionālistu jau, jo tu nāc no
turienes, tu nāc no “Latvijas ceļa”, mēs domājam, ka tu esi
pārvērtējis un tāpēc aizgājis citur, jo “Latvijas ceļš” bija
sataisījis šajā valstī ārkārtīgi daudz nepatikšanu. Bet izrādās,
ka tu vienkārši glābies no šī grimstošā kuģa un pārgāji uz citu,
un tagad esi palicis tanīs pašās “Latvijas ceļa” pozīcijās.
Internacionālajās pozīcijās! Un tāpēc tu te nāc un mēģini kaut ko
skaidrot. Ir vienkārši kauns!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētaja, godātie
deputāti! Man gribētos tikai vienu lietu: tas ir, noformēt
precīzi Aleksandra Kiršteina nodarījumu, noziegumu… vai kādas
nevarēšanas... kādu sarakstu.
Visus šos laikus par un apkārt, gan lasot presē, gan tiekoties ar
cilvēkiem, man uzdod vienu vienīgu jautājumu: ko viņš īsti ir
tādu nodarījis? Un vienīgais, ko es izlasīju, ka viņš ir tuvojies
kaut kādai mistiskai robežai, jau tādai robežai, kuru tātad
pārkāpjot jau viņš būtu tur kaut kāds gandrīz vai cionistu
aģents.
Šinī ziņā, kad nav šī nodarījuma, mēs esam koalīcijas partneri
tādi kā ķīlnieki. Mēs īsti nesaprotam, nu... kas īsti notiek? Es
domāju, ka jebkurai partijai patiešām ir tiesības... nu, kas
neatbilst statūtiem, savu biedru pieņemt vai izslēgt... tās ir
partijas iekšējās lietas, un viņai, dabīgi, to neviens nedrīkst
un nevar pārmest.
Bet šajā gadījumā, kas mani šokēja, kāpēc es atnācu, ka faktiski
izrādās, ka tas galvenais noziegums ir tas, ka viņš ir balsojis
pret karu Irākā. Un tas mani vispār nošokēja...
(Starpsauciens: “Pareizi!”) Un ka tāpēc, ja Latvija būtu
nobalsojusi pret karu Irākā, tad viņu nebūtu NATO uzņēmuši?
Kas... te sākās tādas jau... ka tas ir ... vispār jau… es nekādi
nesaprotu. Jā, es arī balsoju pret karu Irākā... Zinu, Emsis
balsoja un daudzi balsojām pret. Kaut gan pie mums ieradās
ārlietu ministrs un stāstīja, ka rīt vai parīt Vācija un Francija
arī iestāsies par karu Irākā, kur dezinformē... un vispār... kā
tas vispār notika, un redz, kādas ir sekas tagad. It kā ar zobenu
varētu kaut ko atrisināt.
Patiesībā... ja ir tas nodarījums, ka viņš ir balsojis pret karu
Irākā, tad tā arī to nosauciet kā jūsu partijas tādu, kā saka,
galveno nodarījumu, par kuru tātad nevar ne pārstāvēt, kaut gan
šajā gadījumā es saprotu, ka viņš arī nepārstāv Tautas partiju
tajā NATO asamblejā.
Tad es patiešām aicinātu šīs koalīcijas vienotības, sapratnes
dēļ... nu izskaidrojiet ... nu izskaidrojiet sabiedrībai, ko viņš
īsti ir nodarījis, nevis... Viņš ir Augstākās padomes deputāts,
viņš šeit balsoja par neatkarību tajā brīdī, kad uz Doma laukuma
tanki jau gāja. Ja nāca tanki, un vēl teica, ka .. viņš nav
uzradies Kiršteins kaut kāds tur muļķītis... kurš tur nezina, ko
runā, un nezina, ko dara. (No zāles deputāts L.Ozoliņš:
“Pareizi!”)
Tas viņa nodarījums ir tas, ka viņš par Abreni kaut kā iestājās…
par Miera līgumu? Tad sakiet! Abreni nevaram atdot, jo Abrene jau
faktiski ir krieviem... ko viņi var atdot vai neatdot.
Bet ka tajā veidā, ka mēģinās ielikt un prasīt un kaut kādus
mēģinājumus veikt... nu varbūt tas... varbūt par minoritātēm...
par konvenciju... Es nezinu, par ko īsti. Bet to vajag tā precīzi
pateikt, kas īsti nepatīk.
Un tad mums kā… citādi kā koalīcijas partneri mēs jūtamies tiešām
kā ķīlnieki. Mēs nezinām, ko īsti darīt.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis. Otro reizi. (Starpsauciens:
“Paklusē!”)
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Visu cieņu
Aleksandram Kiršteina kungam par viņa politisko darbību Augstākās
padomes laikā un arī kādu laiku pēc tam! Jā, viņš ir balsojis,
tāpat kā es, par neatkarību, un to neviens nenoliedz.
Bet, cienījamie kolēģi, ja jūs nespējat atšķirt nacionālu
pārliecību no provokatīvas darbības, tad tas ir nožēlojami! Ja
jūs nesaprotat, ka nevar sūtīt uz starptautisku organizāciju
pārstāvēt Latviju cilvēku, kurš, strādājot atbildīgā postenī,
zaudēja gan ārlietu ministra uzticību, gan mūsu Valsts
prezidentes uzticību, gan zaudēja jebkādu uzticību mūsu
sabiedroto valstu vēstnieku vidū, ka ar viņu vairs nekontaktējās,
ka viņš tika ignorēts. Vai šāds cilvēks spēs šajā svarīgajā
organizācijā godam pārstāvēt Latvijas intereses? Vai tiešām jūs
te tēlojat muļķīšus un nezinīšus?!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 15, atturas–
6. Lēmums pieņemts. Paldies.
Pirms tālāk izskatīsim sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir
saņēmis deputātu Jāņa Lagzdiņa, Dzintara Jaundžeikara, Kārļa
Šadurska, Ata Slaktera un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu
izdarīt izmaiņas šāgada 16.jūnija sēdes darba kārtībā un pēc
21.darba kārtības jautājuma iekļaut lēmuma projektu “Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” otrajam
lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu
nav. Darba kārtība ir mainīta.
Tad nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” otrajam
lasījumam līdz 2005.gada 16.jūnija pulksten 10.30”. Lūdzu
deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– 1, atturas– 6. Lēmums
pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par
Saeimas deputāta Gunta Bērziņa iecelšanu par NATO Parlamentārās
asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu deputātus
balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 3, atturas– 4. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par
Saeimas deputāta Jura Dalbiņa iekļaušanu NATO Parlamentārās
asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu deputātus
balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 58, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi
likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Pirmais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Atis
Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu: grozīt
likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” tādējādi, lai no
1.jūlija, kad bija jāstājas spēkā normai, kas aplika ar
pievienotās vērtības nodokli energoresursus siltumam, mēs
pagarinām, ka šī norma nestājas spēkā vēl gadu. Iemesls tam ir
tāds, ka notiek sarunas valdības līmenī ar Eiropas kolēģiem, lai
tam visam būtu akcepts. Uz šobrīdi šī vienošanās nav panākta,
dažas valstis tam iebilst. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
vienprātīgi to atbalstīja un rosināja šo likuma grozījumu atzīt
par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un
atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
77, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
A.Slakteris.
Šajā situācijā, kad gāzes cenas valstī
un energoresursi ir pieauguši ļoti būtiski, ir ļoti svarīgi, lai
nebūtu nekādu pārrāvumu, tiešām no 1.jūlija netiktu siltums
aplikts ar pievienotās vērtības nodokli, es aicinu pieņemt uzreiz
otrajā lasījumā šos grozījumus, jo arī Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijā tas tika atbalstīts vienprātīgi gan no
opozīcijas, gan no pozīcijas puses.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un
atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības
nodokli”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi
Vispārējās izglītības likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie
kolēģi! Grozījumi Vispārējās izglītības likumā ir nepieciešami,
lai saskaņotu mūsu likumdošanu ar Valsts pārvaldes iekārtas
likumu.
Un otrkārt, tie ir nepieciešami, lai varētu īstenot
Pamatizglītības satura reformu. Tā kā Pamatizglītības satura
reformu ir iecerēts sākt ar šā gada 1.septembri un likumprojektam
būtu jābūt gatavam, tad es aicinu atzīt šo likumprojektu par
steidzamu!
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt par steidzamību?
Nē.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par
steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
63, pret– 8, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu
atzīts.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Kā jau minēju,
likumprojekts ir nepieciešams, lai saskaņotu Vispārējās
izglītības likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, un likums
ir nepieciešams arī tāpēc, lai ministrija varētu īstenot
Pamatizglītības satura reformu.
Jā, cienījamie kolēģi! Es atzīstu, ka ministrijai šo
likumprojektu vajadzēja iesniegt agrāk, jo šis likumprojekts
īstenībā bija gatavs jau šā gada sākumā. Pagāja vesels pusgads,
kamēr ministrija arī komisijai īsti neizprotamu iemeslu dēļ tikai
šo likumprojektu iesniedza. Bet, neskatoties uz to, mēs ilgi un
rūpīgi izdiskutējām šo likumprojektu kopā ar Saeimas Juridisko
komisiju, novērsām tā nepilnības. Un, ņemot vērā to, ka mācību
satura reforma mūsu skolās ir nepieciešama, par to ir
pārliecināti visi, kuru bērni mācās skolā, jo ne vienmēr mācību
saturs ir atbilstošs mūsdienu prasībām, ne vienmēr mācību saturs
ir atbilstošs... nu, mācību slodze, ja tā varētu teikt, ir pārāk
liela, izmaiņas ir nepieciešamas, un tāpēc Izglītības, kultūras
un zinātnes komisija, apzinoties, ka tiešām maz laika ir palicis
izskaidrošanas darbam, sagatavošanas darbam, tomēr izšķīrās, ka
šis likumprojekts būtu jāatbalsta.
Tāpēc es aicinu jūs balsot pirmajā lasījumā “par”!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze!
Godātie deputāti! Vai jūs, lūdzu, neuzskatāt, ka izglītības jomā
pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas mēs attīstāmies ļoti zig
zagu veidā, pat vienu soli uz priekšu– divus atpakaļ? No sākuma
bija ieviesti vidusskolas mācību priekšmeti pēc izvēles. Pēc tam
mēs no tā principa atteicāmies. Kā mēs arī esam atteikušies no
mācību... no sākuma no mācību programmām principā, pēc tam
sapratām, ka bez tā nekur uz priekšu netikt, un atkal ieviesām
mācību programmas.
Ieviesām sākumskolās bezatzīmju sistēmu. Vēlāk nolēmām, ka tomēr
bez atzīmēm iztikt nevar, un atkal atgriezāmies pie atzīmju
sistēmas pamatskolā.
Bieži vien tas, ko Izglītības un zinātnes ministrija izdomā
pavasarī, vai kā mūsu šīsdienas jautājumā, pat vasarā,
nesagatavotajām skolām jau jārealizē, sākot ar 1.septembri. Tātad
rudenī. Rezultātā, atvainojiet, iznāks “čiks”.
Sākot ar 2001.gadu, pēc Valsts izglītības inspekcijas ziņām, kas
bija publicētas laikrakstā “Izglītība un Kultūra”, katru gadu no
mūsu skolām tiek atskaitīti vairāk nekā 9000 skolēnu un
pagājušajā gadā– vairāk nekā 10 000. Tikai no 12.klasēm– 600
bērnu tika atskaitīti. Iedomājieties, ka pamatskolā nav neviena
mācību priekšmeta, kurā bērni nokārtotu... atvainojiet, vismaz
puse no bērniem, no skolēniem nokārtotu eksāmenus uz 7 un vairāk
ballēm.
Tas neattiecas tikai uz minoritāšu skolām vai krievu skolām. Tas
attiecas uz visām mūsu skolām kopumā.
Mūsu mazajā Latvijā 2003.–2004.mācību gadā tikai 8.klasēs bija
vairāk par 2000 bērnu, kuri palika uz otru gadu, un 9.klasēs–
vairāk par 3000... nu, mēs varam teikt, nesekmīgo vai to bērnu,
kuri nepilnīgi apguva mācību standartus. Šogad, pēc pēdējām
ziņām, arī tikai 9.klasēs 2186 bērni nesaņems apliecības, bet
saņems tikai liecības. Tātad viņiem ir trīs un vairāk nesekmīgas
atzīmes.
Cik vai kāda vaina ir tā saucamajai bilingvālai izglītībai, cik
minoritāšu skolas bērni nosacīti palika uz otru gadu šī iemesla
dēļ vai nesagatavotā bilingvisma dēļ, to nezina pat
ministrija.
Jums labi zināma no paša sākuma politizēta, neprofesionāla un
provinciāla “reforma 2004”. Pirms tās ieviešanas, pildot
politisko pasūtījumu, ministrijas ierēdņi mums ziņoja, ka skolas
reformai ir gatavas, reformas rezultātā uzlabosies bērnu zināšanu
kvalitāte. Šodien tie paši ierēdņi saka, ka nav pierādījumu, ka
reformas dēļ pasliktinās zināšanu kvalitāte. Solīt uzlabošanu, un
nav pierādījumu, ka pazeminājās... tātad ļoti dažādas
lietas.
Viņi atzīst atsevišķus trūkumus. Trūkst mācību grāmatu, dažādi ir
bērnu valsts valodas zināšanu līmeņi, ne visi skolotāji perfekti
pārzina valsts valodu. Tātad viss kārtībā, diemžēl ir atsevišķi
trūkumi.
Tieši tāpat 20 gadus atpakaļ ar mums runāja PSKP funkcionāri.
Viss ir lieliski, bet ir atsevišķi trūkumi.
Kāpēc es par visu to stāstu, runājot par grozījumiem Vispārējās
izglītības likumā?
It kā likumprojektā tiek piedāvāti tehniski grozījumi, pret
kuriem sevišķi nav ko iebilst. Bet mums ir zināms, ka zem šī
likumprojekta slēpjas kārtējā reforma– pamatskolas mācību satura
reforma.
Es nezinu, varbūt Dzintars Ābiķa kungs saprot šīs reformas jēgu,
bet par to neko diemžēl šodien vēl nezina daudz skolotāju, vismaz
minimums viena trešā daļa, nezina absolūtais vairākums vecāku,
un, atvainojiet, atļaujiet noeksaminēt, nezina arī daudzi no
jums.
Mēs uzskatām, ka arī šī reforma nav pietiekami zinātniski
pamatota, ka šī kārtējā reforma ir diemžēl nesagatavota. Par to
neko, kā jau es teicu, nezina vecāki un maz ko zina skolotāji.
Jūs vēl neesat pieņēmuši izmaiņas likumā, bet skolas jau pirms
kādiem diviem trim mēnešiem saņēma no Izglītības un zinātnes
ministrijas mācību paraugplānus ar 22 stundām nedēļā 1.klasē un
23 stundām nedēļā– 2.klasē.
Kolēģi, kur mums jāsteidzas? Kāpēc mēs nevaram ieviest šo reformu
ar 2006.gada 1.septembri, sagatavojot šai reformai kā skolotājus,
tā arī informējot vecākus? Es šaubos, vai jūs, godātie deputāti,
neatbalstīsiet steidzamības kārtībā kārtējo “pšiku”, kā tas jau
bija gan ar “rāmju” konvenciju, gan ar Eiropas Konstitūciju,
kura, es domāju, būs atlikta vismaz līdz 2008.gadam. Vai mēs
nekļuvām smieklīgi, kad valdība steidzamības kārtībā vienpusīgi
pieņēma deklarāciju, un šodien Igaunija lepni var pateikt, ka
viņi atguva 95 procentus no savas teritorijas. Mēs šaubāmies, vai
mēs nezaudēsim 2 procentus no Latvijas teritorijas, starp citu,
de facto, kura mums diemžēl šodien nepieder.
Es uzskatu par pienākumu jums paziņot, ka PCTVL frakcijas
deputāti nevarēs atbalstīt sagatavoto likumprojektu, vienīgi
gadījumā, ja jūs atbalstīsiet mūsu priekšlikumus, kurus mēs
jebkurā gadījumā– pat ja jūs 10 minūtes dosiet– paspēsim
iesniegt, tad faktiski– jā. Mēs uzskatām, ka jāpaplašina skolu
padomes tiesības un jāatļauj viņiem pašiem lemt par īstenojamām
izglītības programmām un programmas apguves valodām. Vai, ja mēs
ieklausīsimies Satversmes tiesas... ja mēs ņemsim vērā pēdējo
Satversmes tiesas lēmumu un atļausim minoritāšu skolām mācīt 60
procentu mācību stundas ne tikai latviešu valodā, bet arī
bilingvāli līdz 2007.gada 1.septembrim, kā tas ir norādīts
Satversmes tiesas lēmumā, ka skolām ir jādod izvēle: vai latviski
šos 60 procentus stundu mācīt, vai bilingvāli.
Nu un vēl. Ja mēs pamatskolas mācību satura reformu sāksim ne
“rītdien, brokastu laikā”, tātad tas ir 2005.gada 1.septembrī,
bet 2006.gadā attiecīgi 1.septembrī, un metodiski un zinātniski,
un praktiski pa šo laiku var sagatavot skolotājus un arī, kā es
jau teicu, pamatīgi informēt vecākus. Bez skolotāju un vecāku
atbalsta neviena, nekāda reforma skolā nav iespējama.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Ministru kabineta vārdā– izglītības un zinātnes ministre Ina
Druviete.
I.Druviete (izglītības un zinātnes
ministre).
Cienījamie kolēģi! Izglītība ir joma, kur
stagnācija nav pieļaujama. Un, tā kā mūsu izglītības sistēmas
attīstība balstās uz stingra likumiska pamata, ir jāsakārto
likumdošanas bāze. Tas arī pašreiz tiek darīts. Grozījumi
Vispārējās izglītības likumā saskaņo šo likumu ar citiem
normatīviem aktiem un dod pamatu pozitīvām pārmaiņām mūsu
izglītībā. Šis likums radīs iespēju veidot vairākus desmitus
normatīvo aktu, kas sīkāk risinās tieši šīs problēmas, par kurām
runāja iepriekšējie runātāji.
Izglītības problēmas ir ļoti sarežģītas. Labprāt lūgtu jūsu
uzmanību šim jautājumam īpašā sēdē. Bet pašlaik ļoti lūdzu
atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai jau no šā gada
septembra mūsu bērniem būtu pieejama daudz labāka un
kvalitatīvāka izglītība nekā iepriekš. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātam Pēterim Tabūnam pietiks ar četrām minūtēm?
Pietiks?
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Plinera kungs
te runāja par zigzagveida reformas gaitu. Protams, viņš gribētu,
lai vispār šī reforma nebūtu sākusies, bet, paldies Dievam, tā
1998.gadā sākās, kad Izglītības un zinātnes ministriju vadīja
Grīnblata kungs. Un tieši tad mums pietika drosmes, lai iesāktu
mācīt tā, kā neatkarīgā valstī nepieciešams, lai visi skolēni
zinātu latviešu valodu.
Bet diemžēl, ja runājam par visām šīm lietām, es gribu atzīmēt,
ka mēs, vienalga, pārāk kautrīgi, pārāk bailīgi, pārāk uzmanīgi
esam rīkojušies, realizējot mācības latviešu valodā. Lai visi,
kas šeit dzīvo, nemaz nerunājot par skolēniem, zinātu latviešu
valodu. Lai latvietim nebūtu savā zemē, lai sazinātos, jārunā
krievu valodā. Lūk! Un tādēļ lieki te klausīties šīs muļķības par
to, ka, lūk, 15 gadus pēc neatkarības pasludināšanas vēl runā par
šīm lietām, ka šausmīgi grūti, redziet, tur tā un šitā,
iemācīties un ka zūdot mācību kvalitāte un tamlīdzīgas lietas. Tā
ir vienkārši demagoģija un muļķība! 15 gados vajadzēja visiem, kā
vienam, visiem, jaunam un vecam, šajā valstī iemācīties latviešu
valodu! Tā, lūk, vajadzētu rīkoties!
Un tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai ir jārīkojas daudz
krasāk, kardinālāk, un it īpaši pret tiem, kuri vēl aizvien
skolās sēž direktoru posteņos, un ir skolotāji, kuri faktiski
neprot latviešu valodu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu
deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!
Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds
paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Uzmanību, Tautsaimniecības
komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi Dzeltenajā zālē, tūlīt!
Tautsaimniecības komisijas locekļiem sēde Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (TP).
Cienījamie deputāti! Ārlietu komisijas
sēde tagad, pārtraukuma laikā.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Stasņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Vladimirs Buzajevs arī vēlas ko ziņot? Lūdzu Saeimas
sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie
kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins... ir, Ingrīda
Circene, Andrejs Klementjevs, Paulis Kļaviņš.... nav, Vilis
Krištopans, Krišjānis Peters, Andrejs Radzevičs, Madars Lasmanis,
Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis Turlais, Dzintars Rasnačs.
Paldies.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi. Turpinām debates par
likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pirmajā
lasījumā.
Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas
vietniece! Godātie kolēģi! Esmu piespiests debatēt tukšas zāles
priekšā, bet tomēr pamēģināšu.
Es ļoti uzmanīgi uzklausīju gan oficiālo ziņotāju Ābiķa kungu,
gan arī cienījamo ministri Inu Druvietes kundzi, gan arī
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekli Tabūna
kungu.
Un, cienījamie kolēģi, abi iepriekšējie oficiālie ziņotāji vai nu
apzināti nedeva būtisku informāciju deputātiem, vai nejauši. Bet
cienījamais Tabūna kungs gan nesaprata, ka šai likumprojektā,
starp citu, ir runa par latviešu skolu reformu– konkrēti par
latviešu valodas izstumšanu, kaut gan no latviešu skolām... kaut
gan ne par piespiedu izstumšanu, bet par brīvprātīgu. Un latviešu
skolās svešvalodu stundas ir ierobežotas ne ar ciparu– ne mazāk
kā 60 procenti, bet ar ciparu– ne vairāk kā 40 procenti. Bet
kolēģi deputāti pat nesaprata, par ko ir runa. Un arī sabiedrībā
šis ļoti svarīgais jautājums nav apspriests.
Ir runa arī par iestāšanās eksāmenu ieviešanu ģimnāzijās ne no
10.klases, kā ir šobrīd, bet no 7.klases. Tas arī ir ļoti svarīgs
lēmums. Un es arī neesmu lasījis ne krievu, ne latviešu avīzēs,
ka ir bijusi kaut kāda sabiedriska apspriešana vecāku vai
pedagogu starpā, kā arī par galveno likumprojekta priekšlikumu–
par jaunās skolu reformas 1.klasēs sākšanu jau no1.septembra– arī
nav bijis sabiedriskās apspriešanas.
Mūsu Integrācijas apakškomisijas sēdē es jautāju Izglītības un
zinātnes ministrijas ierēdnim: kas ir šīs reformas pasūtītājs?
Reformas būtība ir sociālo priekšmetu ieviešana tieši no pirmajām
klasēm, un tā ir dzimtās valodas– latviešu vai krievu– izstumšana
ar sociālām zināšanām. Vai tas ir... ir vecāku piekrišana vai ne?
Vecāki pat neko par to nezina.
Un diemžēl ir tāda situācija, ka visas skolu programmas... visi
skolas programmu paraugi ir jau gatavi šobrīd, un mēs mainām
likumu, lai likums atbilstu ministrijas dienesta dokumentiem. Bet
tas ir nenormāli! Jo tomēr ir likumdošanas aktu, gan arī valsts
pārvaldes struktūru hierarhija. Tomēr Saeima mums ir
visaugstākā.
Un neviens nevar atbildēt uz parastu jautājumu: “Kādēļ šis
likumprojekts pusgadu apspriežams Ministru kabinetā? Kādas “suņu
cīņas zem paklāja”, kuras mēs... pat deputāti nevar novērot?” Es
nerunāju par desmitiem tūkstošu vēlētāju, kuri ir aiz mūsu
muguras, kuri vispār par šo reformu neko nezina, nebija šīs
reformas pasūtītāji.
Un saskaņā ar to es domāju, ka nav nekādas nepieciešamības balsot
par to, ka reforma jāsāk tieši no 1.septembra.
Saskaņā ar to PCTVL frakcija pārtraukumā pieņēma lēmumu
neatbalstīt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā un aicināt
kolēģus pievienoties šim mūsu viedoklim. Paldies par
uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs runā deputāts Jakovs Pliners– otro
reizi.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Pirms
pārtraukuma no šīs tribīnes uzstājās Tabūna kungs. Pilnīgi pēc
principa, ka zaglis kliedz: “Ķeriet zagli!” Viņš parādīja, un es
esmu pārliecināts, ka viņš arī šobrīd nezina, neko nezina par šo
Pamatskolas satura reformu. Tur neiet runa par latviešu vai par
valsts valodu. Cits jautājums, ka tiek plānots pat samazināt
dzimto valodu stundu skaitu, kuru atļauts tomēr faktiski
aizvietot ar fakultatīviem. Ievedīs jaunus priekšmetus jau
sākumskolā, sākot ar 1.klasi,– sociālās zinības, vēlāk drusciņ–
ētiku. Tiek domāts, ka šie skolotāji palīdzēs un mācīs bērnus arī
dzimtajā valodā. Vai viņi to prot darīt, taču šodien visos
priekšmetos skolotāji (es runāju tagad par sākumskolu) runā ar
bērniem jebkurā priekšmetā, gandrīz jebkurā priekšmetā, savā
dzimtajā valodā.
Bet vai Tabūna kungam ir zināms, ka kopumā Latvijā vairāk par 70%
bērnu, es runāju un domāju kā par latviešu, tā par cittautiešu
bērniem, atkal kārto eksāmenus no vienas līdz sešām ballēm,
vairāk par 70%. Vai nebūs tā, ka dzimtajai valodai vēl mazāk
uzmanību pievērsīs– kā latviešu, tā krievu.
Vai viņš zina, ka tiek plānots mājturības stundas samazināt. Un
jau, vismaz es lasīju, Daugavpilī skolotāji, mājturības
skolotāji, iestājas pret to. Tā ka es sāku ar to, un es šobrīd
arī apstiprinu, ka principā man vai mums nav iebildumu pret tiem
labojumiem, kuri šodien ir tieši likumprojektā. Nav sevišķu
iebildumu, bet reforma ir... Satura reforma pamatskolās,
mūsuprāt, ir sasteigta. Jau atkārtoju, ka skolotāji tam nav
gatavi un ap 30% vispār par to neko nezina. Tur ir domāta, un
varbūt gudra, bet pavisam cita pieeja mācīšanas procesam. Un jūs
labāk nekā es varbūt zināt, kur vajag steigties vai kur ir
vajadzīga steidzamība varžu ķeršanā. Mums tāda situācija nav. Tā
nav ugunsgrēka likvidēšana. Un tas ir gudrs process. Aiz jūsu
lēmuma vai zem tā stāv bērni. Un attiecīgi aicinu vismaz šo
reformu sākt vienu gadu vēlāk! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Plinera kungs
divreiz runāja par Pamatizglītības satura reformas
sasteigtību.
Daži fakti, kas ļautu paskatīties uz šo lietu, kā patiesībā
ir.
Ābiķa kungs arī minēja, ka likumprojekts sagatavots jau gada
sākumā, bet parādās tikai tagad Saeimā. Nu patiesībā
likumprojekts Saeimā ir bijis debatēts jau 2003.gada pavasarī.
Toreiz ne bez Tautas partijas pūlēm šo likumprojektu noraidīja,
jo toreiz Saeimai bija svarīgāki uzdevumi– gāzt Repšes valdību,
bet Pamatskolas satura reforma ir sagatavota jau ļoti sen, tā ir
sagatavota jau pat pirms šīs Saeimas darba sākuma. Un vienkārši
šīs Saeimas laikā bija šis likumprojekts jāpieņem, jāizdara
grozījumi Vispārējās izglītības likumā, jo jaunā stundu
paraugplāna realizēšanai bija nepieciešams cits mācību stundu
skaits mazākajās klasēs.
Tā ka šis likumprojekts ne tuvu nav sasteigts, likumprojekts ir
ļoti sen sagatavots, ļoti labi un rūpīgi izdebatēts, vienīgi
diemžēl mūsu Saeimas sastāva īpatnība ir tā, ka tad, kad
likumprojekts nonāk plenārsēžu zālē, tad tam ir jāpiešķir
steidzamības statuss un tas ir ātri jāpieņem, jo diemžēl mūsu
deputātu vidū ir tādi kolēģi, kas uzskata, ka viņiem nav saistošs
deputāta solījums, kas izmanto jebkuru jautājumu, kas ir saistīts
ar izglītību, jebkuru likumu, kas ir atvērts izglītības jomas
sakarā, izmanto savai politiskajai aģitācijai un bērnu un vecāku
kūdīšanai.
Arī šodien Plinera kungs nedaudz runāja par mazākumtautību
izglītību, kaut gan es ceru, ka viņš ļoti labi zina, ka šajā
likumprojektā par mazākumtautību izglītību nav absolūti neviena
vārda.
Tāpēc šodien, kad mūsu koalīcija ir vienota un var labi
izdebatētu, rūpīgi apsvērtu likumprojektu vienā dienā Saeimā
steidzamības kārtībā pieņemt abos lasījumos, es aicinu koalīcijas
kolēģus ļoti atbildīgi pieiet šai lietai un izdarīt savu darbu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šadurska kungs
apgalvo, ka likumprojekts nav sasteigts. Varbūt, ka tā tas arī
ir, bet runa nav par likumprojektu.
Jo faktiski tās izmaiņas pamatskolas izglītības saturā ir
ietvertas nevis šajā likumprojektā, bet Izglītības standartā,
tātad zemāka spēka normatīvajā aktā, un par šo normatīvo
dokumentu domāju, ka lielai daļai deputātu vienkārši nav ne
jausmas, un patiešām tas, ka Tabūna kungs vienkārši sajauca un
runāja pavisam par citu reformu, tam ir labākais
apliecinājums.
Tātad faktiski kas notiek? Standarts ir pieņemts, tas ir nodots
skolām. 1.septembrī tas stājas spēkā jau visās skolās... visām
skolām jāstrādā, lai to ieviestu, bet formāli joprojām šobrīd šis
standarts ir pretrunā ar likumu. Pirmām kārtām tāpēc, ka
standarts paredz lielāku slodzi, nekā spēkā esošā likumdošana
pieļauj. Un tur patiešām rodas vesela virkne jautājumu. Un tas
pirmais jautājums ir patiešām tāds, vai tas ir mērķtiecīgi–
palielināt maziem bērniem mācību slodzi? Jo acīmredzot, kad spēkā
esošā norma tika pieņemta, tā arī tika pamatota ar zināmiem
veselības apsvērumiem un tā tālāk... Šobrīd mēs vienkārši
negribam iedziļināties šajā jautājumā un vienkārši esam nostādīti
fakta priekšā, tas jau ir noticis, un tagad mums kārtējo reizi
likums jāpielāgo ministrijas izdotajiem standartiem, un tas
absolūti nav pareizi no valsts pārvaldes viedokļa.
Ir arī virkne citu saturisku jautājumu. Piemēram, man šķiet, ka
šis standarts tomēr liek uzsvaru uz humanitārajiem priekšmetiem,
bet mēs zinām, kāda šobrīd ir situācija augstākajā izglītībā, un
faktiski trūkst tieši inženieru, un būtu jāpadomā arī par
eksaktajām zinātnēm. Ābiķa kungs apgalvoja, ka viņa vadītā
komisija to visu rūpīgi izvērtēja. Es ceru, ka tā tas arī ir, bet
neviena vārda par to šeit es nedzirdēju. Mēs runājam tīri
formāli.
Vēl viena nopietna problēma ir skolotāju sagatavošana, jo
principā patiešām diezgan būtiski mainās mācību saturs, bet
skolotāji paliek tie paši, un ko ministrija ir izdarījusi, lai
skolotāji varētu patiešām efektīvi mācīt tos jaunos priekšmetus
un īstenot tos jaunos mācību plānus? Tie ir visai nopietni
jautājumi, un tas ir vienkārši bezatbildīgi, ka mēs pēdējā brīdī,
pēdējā Saeimas sēdē steidzamības kārtā pieņemam šos grozījumus
vienkārši tāpēc, lai standarts nebūtu pretrunā ar likumu.
Diez vai tas ir pareizi. Tā ka šobrīd patiešām es esmu ļoti grūtā
situācijā. Balsot pret to, tas būtu diez vai nopietni… Bet
atbalstīt šādu veidu, kā tiek risināti visnotaļ būtiski
izglītības jautājumi, es arī nevaru.
Tāpēc es vienkārši... Atliek acīmredzot vienkārši paļauties uz
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbu, ka tur tas
jaunais mācību saturs pamatskolai tika nopietni izvērtēts, kaut
gan man joprojām ir ļoti lielas šaubas, jo diemžēl Ābiķa kungs
par šo pārmaiņu būtību neteica ne vārda. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs, otro
reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! No Šadurska kunga
vai “Melnā Kārļa” kunga izteiktā mēs saņēmām ļoti svarīgu
informāciju par likumprojekta steidzamības cēloņiem. Jūs
baidāties no masveida protestiem no krievu skolniekiem. Tad
šobrīd ir izveidojusies tāda dīvaina situācija, ka Saeima pat
nevar normāli trīs lasījumos izskatīt jebkuru dokumentu, kas skar
izglītības jomu. Vai varbūt mūsu valstī jau ir ārkārtējs
stāvoklis? Taču nav, cienījamie kungi! Bet zināms
sasprindzinājums sabiedrībā tomēr ir.
Bet es uzskatu, ka novērst šo demokrātijas trūkumu var pavisam ar
citām metodēm– ne pēdējā brīdī iesniegt Saeimā likumprojektu un
izskatīt vienā dienā divos lasījumos, bet tomēr domāt par to
iepriekšējo 2004.gada reformas atcelšanu, jo ne vecākus, ne
skolniekus šī reforma neapmierina. Un pati Saeimas procedūra–
izskatīt jebkuru likumdošanas aktu, kas skar izglītības jomu, ir
apgrūtināta. Smieklīgi dzirdēt!
Un es ceru tomēr uz jūsu prātu, cienījamie valdošās koalīcijas
kolēģi, un aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumus, kurus mēs
noteikti iesniegsim likumprojekta otrajam lasījumam.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Debatēs neviens vairāk nav pieteicies. Debates
slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu, vai ir kas piebilstams?
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju,
ko es sākumā teicu. Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
būtu priecīgāka, ja mēs šo likumprojektu būtu saņēmuši ātrāk un
varētu to izskatīt pamatīgāk.
Tieši tāpēc mēs vienojāmies, klātesot izglītības un zinātnes
ministrei un klātesot Juridiskā biroja vadītājam, ka mēs šo
likumprojektu... šī likumprojekta atsevišķas diskutējamākās
lietas noņemsim vispār no dienas kārtības, un komisija uz otro
lasījumu ierosinās tos pašus diskutējamākos pantus, kur tiešām
būtu nepieciešama ilgāka diskusija, izņemt ārā no šī
likumprojekta, nu, pirmkārt, tos pantus, kas skar valodas lietas
izglītības sistēmā.
Tā ka juridiski tas likumprojekts jau praktiski uz otro lasījumu
ir sagatavots, tās diskutējamākās lietas ir izņemtas laukā. Un
galvenais arguments, cienījamie kolēģi, kāpēc ir tā steidzamība
nepieciešama, tas ir vienkārši tāpēc, ka šodien ir vai nu pēdējā,
vai nu pirmspēdējā, vai viena no pašām pēdējām plenārsēdēm šajā
sesijā. Un 1.septembris jau vairs nav aiz kalniem. Un, tā kā šī
likumprojekta būtība lielā mērā ir saistīta ar jaunā mācību gada
uzsākšanu, tad būtu ļoti labi, ja mēs šo likumu spētu pieņemt
vismaz tagad, lai vēl paliktu nepilni trīs mēneši šī likuma
ieviešanai dzīvē.
Tā ka, cienījamie kolēģi, es komisijas vārdā aicinu tomēr
likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt un aicinu balsot
“par”!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi
Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– nav, atturas–
19. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta
izskatīšanas laiku!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Tā kā Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā darbojas visu lielāko
frakciju pārstāvji un mēs jau iepriekš apspriedām šīs lietas, un
apspriedām arī komisijas vārdā sagatavotos priekšlikumus jau
nākamajam lasījumam, un iespēja, zinot šo informāciju, jebkurai
frakcijai jau bija savlaicīgi sagatavoties priekšlikumu
iesniegšanai, ja tādi, protams, būs, es lūdzu noteikt
priekšlikumu iesniegšanas termiņu ļoti īsu. Un tas būtu šodien,
pulksten 11.35. Tātad 15 minūšu laikā, jo laiks sagatavotais jau
bija.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks?
Dz.Ābiķis.
Un izskatīšanas laiks šodienas
sēdē.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL).
Man ir cits priekšlikums– pagarināt laiku, lai mēs varam iesniegt
priekšlikumus līdz rītdienai ieskaitot, un izskatīt otrajā
lasījumā nākamajā– ārkārtas Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja.
Jūs domājat 22.datumu? 22.jūniju. Paldies.
Tātad mums ir vairāki priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas
laiku un izskatīšanas laiku. Līdz ar to mums ir jābalso.
Vispirms balsosim par priekšlikumu iesniegšanas laiku– 17.jūnijs,
un izskatīšanu– 22.jūnijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par– 27, pret– 59, neviens neatturas.
Priekšlikums noraidīts. Līdz ar to tiek apstiprināts
priekšlikums– par priekšlikumu iesniegšanas laiku pulksten 11.35
šodien un izskatīšanu arī šīsdienas sēdē. Paldies.
Pirms turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, ir saņemts
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas priekšlikums– grozīt Saeimas sēdes darba kārtību
un izdarīt izmaiņas darba kārtībā– iekļauto likumprojektu
“Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas
sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” otrajā lasījumā
izskatīt pirms darba kārtības 24.punkta. Vai deputātiem ir
iebildumi? Deputātiem ir iebildumi, tātad mums būs jābalso par šo
grozījumu izdarīšanu sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim
par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par darba kārtības grozīšanu balsojuši 55 deputāti,
pret– 20, atturas– 1. Darba kārtība ir grozīta. Un nākamais darba
kārtības jautājums, kuru mēs izskatām, ir likumprojekts
“Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas
sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” otrajā
lasījumā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā ziņo deputāts Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Tātad ir pienākusi
kārta vienam no svarīgākajiem likumiem, ko šī valdība ir
deklarējusi kā vienu no savām galvenajām prioritātēm, tāpēc
aicinu būt konstruktīviem un šodien pieņemt šo likumu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Kopā šodien mums ir 258 priekšlikumi. Un
sāksim.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
2.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt par 2. un 3.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajos priekšlikumos.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajos priekšlikumos.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
7.– Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums ir
atbalstīts un iekļauts nākamajos priekšlikumos.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
10.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
11.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
12.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 13.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 12. un
13.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
15.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 16.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta viedokli par 15. un 16.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
17.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
19.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
20.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
21.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 18. un 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
22.– tieslietu ministra priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Visbeidzot atbildīgās komisijas
23.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
24.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
25.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
26.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
27.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
atbalstīts daļēji un iekļauts 28.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27. un
28.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
29.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāte vēlas debatēt. Atklājam debates. Debatēs pirmā
pieteikusies deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Mans priekšlikums
runā par to, ka tādos gadījumos, ja ar kādu citu likumu ir
aizliegta zemes vai kāda cita objekta privatizācija, tādā
gadījumā nevarētu pieņemt un iekļaut Privatizācijas reģistrā
privatizācijas pieprasījumu. Nu, piemēram, Latvijā ir rezervāti.
Dabas rezervāti. Un par katru šo dabas rezervātu ir īpašs likums,
kurā ir pateikts, ka zeme pieder šo rezervātu teritorijai,
valstij un tā nav privatizējama.
Komisijā bija iebildums, ka manu priekšlikumu nevar atbalstīt
tāpēc, ka meitenīte, kura sēdēs un pieņems privatizācijas
pieteikumus, varbūt nevarēs izšķirt, kādā likumā tiek aizliegts
šis privatizācijas pieteikums un vai to reģistrēt vai
nereģistrēt, ka to tad darīs īpaša komisija. Un tomēr. Varētu
paziņot, ka reģistrā netiek iekļauts šāds pieprasījums, kas ir
pretrunā ar kādu citu likumu, un tas būtu tikai normāli.
Tāpat, piemēram, es varu pieprasīt arī Doma laukumu un privatizēt
kādu gabalu no tā. Un, manuprāt, ka pie datoriem nevajag sēdināt
tādas meitenes, kuras nesaprot. Mums ir pietiekami daudz
speciālistu, kuri varētu arī izlemt, pakonsultēties un sniegt
atbildes vēstuli: nē, cienītais kungs vai kundze, jums šis
objekts netiks iekļauts pieprasījumu reģistrā, jo tas ir pretrunā
ar citu likumu.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo manis sagatavoto priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Mums ir jābalso par deputātes Seiles
29.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
16, pret– 59, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
Tātad 30.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Jau ir atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
31.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
32., 33. un 34.priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīti un iekļauti 35.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 32., 33. un
34.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
35.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
36.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un pārcelts uz pārejas noteikumiem–
243.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Juridiskā biroja 37.priekšlikums, līdzīgi
kā 38.– Juridiskā biroja priekšlikums– un 39.– deputāta
Pietkeviča priekšlikums, daļēji atbalstīti un iekļauti 40.–
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
41.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 44.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
42.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
43.– deputāta Pietkeviča priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 44.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 43. un
44.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
45.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
46.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 48.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
47.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 48. un 50.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
48.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti arī atbalsta.
Dz.Zaķis.
49.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 50.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
51.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
Tālāk 52.– deputāta Pietkeviča priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts citos priekšlikumos.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
53.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
54.– deputāta Pietkeviča priekšlikums.
Atbalstīts un iekļauts 55.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt par 54. un 55.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
56.– Juridiskā biroja priekšlikums, un 57.–
deputātes Seiles priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 58.–
atbildīgās komisijas priekšlikumā
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
59.– Juridiskā biroja priekšlikums, un 60.–
deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti
61.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
62.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts un iekļauts 63.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 62. un
63.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
64.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
65.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 67.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
66.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Savukārt 67.– atbildīgās komisijas
priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
68.– deputātes Seiles un Juridiskā biroja
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
69.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 72.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
Arī 70.– deputātes Seiles priekšlikums– un
71.– deputāta Pietkeviča priekšlikums– ir daļēji atbalstīti un
iekļauti 72.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 70., 71. un
72.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
73.– deputāta Urbanoviča priekšlikuma. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
74.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
75.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
76.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 77.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 76. un
77.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
78.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
79.– tieslietu ministres priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 80.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 79. un
80.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
Arī 81.– tieslietu ministres priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 80.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
82.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
83.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
Arī 84.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
85.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
86.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
87.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
Un 88.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
89.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
90.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
91.– deputāta Pietkeviča priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
92.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Zemes reformas
procesā diezgan bieži tiek izlietotas pirmpirkuma tiesības, un
visbiežāk tas ir tad, ja uz zemes gabala atrodas kādai personai
piederošas ēkas vai būves.
Bet šajā komisijas sagatavotajā redakcijā ir paredzēts, ja
pirmpirkuma tiesīgās personas divu mēnešu laikā pēc
privatizācijas komisijas piedāvājuma pat neatbild, ka grib
privatizēt šo zemes gabalu, vienalga, tiek uzskatīts, tā ir
rakstīts šajā sagatavotajā likumprojekta tekstā, ka persona ir
piekritusi privatizēt zemes gabalu uz piedāvātajiem noteikumiem,
un pat vēl vairāk: ka tā var izpirkt šo zemes gabalu uz nomaksu
piecos gados.
Manā priekšlikumā ir paredzēts: ja šajā divu mēnešu laikā persona
neatbild uz šo piedāvājumu, tad gluži otrādi– uzskata, ka persona
nav piekritusi privatizēt zemes gabalu. Lai šis zemes gabals
paliek valstij vai pašvaldībai– tāda ir mana doma. Un šī persona,
kurai ir slinkums pat atbildēt uz piedāvājumu– izpirkt zem savām
ēkām esošo zemes gabalu, lai šī persona tādā gadījumā stājas
nomas attiecībās ar valsti vai pašvaldību. Manuprāt, priekšlikums
ir loģisks. Es nevarēju to pierādīt Tautsaimniecības komisijā,
kurā varbūt vienkārši bija kaut kāds koalīcijas lēmums, bet
saprāts, man liekas, liek atbalstīt manu izvirzīto
priekšlikumu.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Lūdzu, vārds Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis.
Šis nav koalīcijas lēmums. Te ir loģika
apakšā. Jo mums nav obligāti jāuzliek par pienākumu cilvēkam, ja
viņš neatbild uz piedāvājumu privatizēt, par pienākumu
privatizēt. Viņš var neslēgt arī privatizācijas līgumu, ja nolems
tā darīt. Tāpēc šeit nav nekā neloģiska, un komisija nolēma šo
neatbalstīt, tāpēc aicinu sekot komisijas viedoklim.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 92.– deputātes Annas Seiles
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 8, pret– 40, atturas– 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
93.– Juridiskā biroja, un 94.– deputāta
Pietkeviča priekšlikums– ir daļēji atbalstīti un iekļauti 95.–
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
96.– deputātes Seiles priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
97.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 98.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
99.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
100.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 102.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
101.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
102.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
103.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un Juridiskā biroja 104.priekšlikums ir
iekļauts deputātes Seiles priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
105.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
106.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
107.– deputāta Pietkeviča un Juridiskā
biroja priekšlikums– ir daļēji atbalstīts un iekļauts 108.–
atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
109.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
110.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 111.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 110. un
111.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
112.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
113.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
114.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
115.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
116.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
Savukārt 117.– deputāta Pietkeviča
priekšlikums– ir atbalstīts un iekļauts 118.– atbildīgās
komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 117. un
118.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
119.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
120.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
121.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 122.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 121. un
122.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
123.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
124.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
125.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
126.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
127.priekšlikums jau ir daļēji atbalstīts
un iekļauts 125.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
128.– deputāta Pietkeviča priekšlikums– ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 129.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 128. un
129.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
130.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 131.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
Dz.Zaķis.
132.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā
131.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
133.– finanšu ministra priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
134.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
135.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 136.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 135. un
136.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
137.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
138.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
139.– deputātes Stalidzānes priekšlikums–
ir daļēji atbalstīts un iekļauts 141.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
140.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 141.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Zaķis.
Savukārt 141.– atbildīgās komisijas
priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
142.– deputātes Stalidzānes priekšlikums.
Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 142.–
deputātes Stalidzānes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par– 24, pret– 42, atturas– 6. Priekšlikums
noraidīts.
Dz.Zaķis.
143.– deputātu Ontužāna un Seiles
priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti prasa balsojumu, bet pirms tam atklājam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tātad mans
144.priekšlikums ir līdzīgs deputāta Ontužāna un deputātes Seiles
priekšlikumam. Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Ko tagad pieņēma
komisija? Tagad pievērsīsim uzmanību tātad 12.panta otrajai
daļai. Par ko šeit ir runa? Ja šā panta pirmajā daļā minētajai
valsts akciju sabiedrībai pieder 100% kapitāla daļu citā
kapitālsabiedrībā, tad lēmumu par to, ka šā panta pirmajā daļā
minētajai valsts akciju sabiedrībai citā kapitālsabiedrībā vairs
nepiederēs 100% kapitāla daļu, pieņem Ministru kabinets.
Tagad pievērsīsim uzmanību pirmajai daļai. Kas tie ir par
uzņēmumiem? Tur ir “Latvenergo”, “Latvijas pasts”, “Starptautiskā
lidosta “Rīga””, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas gaisa satiksme”,
“Latvijas valsts meži”. Ko tas nozīmē? Tātad šeit ir minēts tāds
kautrīgs vārds “nepiederēs100% kapitāla daļu”. Ar ko tas var
beigties? Visus šos uzņēmumus var sadalīt daļās, visu to
birokrātiju un tie, kuri nenes peļņu, atstāt valstij, bet peļņu
nesošo daļu privatizēt. Turklāt ar Ministru kabineta lēmumu.
Tātad ar šo redakciju mēs atļaujam “Latvenergo” sadalīšanu un šo
citu uzņēmumu sadalīšanu un atļaujam tos privatizēt. Pie tam
tikai Ministru kabinets, un nav Saeimas kontroles.
Kāda ir mūsu priekšlikuma būtība? Tie nav nekādi sīkie uzņēmumi.
Tie ir uzņēmumi, kuriem ir ļoti svarīga nozīme valsts ekonomikā.
Un mēs nevaram vienkārši tā pieņemt šādu lēmumu par
privatizāciju, vienkārši balsojot Ministru kabineta ministrijām.
Šis priekšlikums ir jāapspriež Saeimā 100 deputātiem. Tomēr
visiem mums tauta deleģēja savas balsis, un tikai mēs varam
pieņemt lēmumus– vai tas ir izdevīgi valstij un valsts
stratēģiskajai attīstībai– privatizēt šos uzņēmumus vai ne.
Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt tātad deputātu Ontužāna,
Seiles un manu priekšlikumu, lai par šiem valsts akciju
sabiedrībai piederošajiem uzņēmumiem uzņēmumu privatizāciju
lēmumu pieņemtu Saeimā, nevis Ministru kabinets. Tas ir ļoti
svarīgs lēmums, godātie kolēģi!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi! Vairāk nekā 7 gadus
pie likumiem par privatizācijas pabeigšanu ir strādājušas 8
valdības. Šodien faktiski ir vēsturiska diena, jo mēs pieņemam
ļoti nozīmīgu likumu Latvijai, mēs pabeidzam faktiski
privatizāciju. Ir panākts, godātie kolēģi, beidzot parlamentā un
valdībā politisks un juridisks kompromiss.
Kas notiek šobrīd? Diemžēl atkal ir atsevišķi deputāti, diemžēl
arī koalīcijā, kuri mēģina šo vēsturisko konsensu kaut kādu
apstākļu dēļ šeit nedaudz torpedēt. Es domāju, ka viņi nav vadīti
kaut kādu sliktu mērķu... bet gan tie ir pozitīvi mērķi.
Bet es gribētu noteikti atkārtot, ka nedrīkstam mēs, kolēģi,
sagraut to lielo konsensu, to vienotību, ko mēs esam panākuši,
ilgi strādājot Tautsaimniecības komisijā, darba grupā, frakcijās.
Es aicinātu, kolēģi, atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto
redakciju.
It īpaši koalīcijas partnerus... Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vladimirs
Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas
vietniece! Godātie kolēģi! Tieši pirms pieciem gadiem es balsoju
par referendumu pret “Latvenergo” privatizāciju. Tā bija mana
pirmā atzīme manā jaunpilsoņa pasē. Un tolaik mēs uzvarējām tomēr
un kopā ar arodbiedrībām saglabājām “Latvenergo” valsts rokās. Jo
ir dabisks monopols. Un, ja mēs privatizēsim šos dabiskos
monopolus, tad valstī neatkarība būs zaudēta.
Un saskaņā ar to tādi lēmumi jāpieņem tomēr ne Ministru kabinetam
slepenā kārtībā, kā, teiksim, tikko mēs runājām par to, ka
Vispārējās izglītības likuma grozījumus skatījāmies Ministru
kabinetā pusgadu, un neviens no deputātiem... nu varbūt divi trīs
zināja, kas tur notiek. Un arī šajā gadījumā. Jādod mūsu pēdējās
nacionālās bagātības liktenis tomēr Saeimas rokās. Un mēs
uzskatām, ka, teiksim, “Jaunajam laikam” ir nepaciešams tomēr
atbalstīt šo priekšlikumu. Jo jāņem vērā “Jaunā laika”
priekšvēlēšanu solījumi cīņā pret korupciju, par atklātību. Es
uzskatu, ka šodien ir tāds brīdis, kad vēlētājiem būs viss
skaidrs balsošanā par šo priekšlikumu, kuri grib rīkoties ar
valsts bagātībām slepeni, kuri grib darīt to atklāti.
Aicinām atbalstīt apspriežamo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Komisijas vārdā runās deputāts Dzintars Zaķis. Es
atvainojos! Nākamā debatēs runās deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Šī tiešām ir
ārkārtīgi vēsturiska diena, kā jau teica Lagzdiņa kungs. Jo pirmo
reizi privatizācijas likums tādā tempā steidzamības kārtā tiek
izsists cauri šeit Saeimā.
Un tikai šorīt deputātiem uz galda bija saņemts šī likumprojekta
teksts, un tie, kas nestrādā komisijā, tai skaitā arī Lagzdiņa
kungs, iespējams, nebija pat kārtīgi ar to iepazinušies.
Bet kāpēc ir tāds ierosinājums, kuru arī es esmu ierosinājusi, ka
šo lēmumu par valsts kapitāldaļu sadalīšanu akciju sabiedrībā
pieņem Saeima un nevis Ministru kabinets? Lieta ir tā, ka šajā
likumprojektā pirmā un otrā daļa ir lielā pretrunā, un tā ir
juridiska pretruna.
Pirmajā daļā, par kuru jau mēs nobalsojām, ir pateikts, ka 6 ļoti
nozīmīgās valsts akciju sabiedrībās pieņem lēmumu... lēmumu par
privatizāciju pieņemt nevar, bet otrā daļa pasaka, ka tomēr var
gan, ja šīs akciju sabiedrības tiek sadalītas. Un šādā gadījumā
lēmumu pieņem Ministru kabinets.
Es pilnīgi piekrītu, ka normālos apstākļos nevajadzētu Saeimai
iejaukties šādu tīri ekonomisku jautājumu risināšanā. Bet, ja ir
šī pretruna starp pirmo un otro daļu, tad tomēr, lai paturētu
spēkā pirmajā daļā noteiktās tiesības, ir jālemj Saeimai, kas ir
likumdevējs orgāns.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt 143.– Ontužāna un Seiles
priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais debatēs runās Juris Sokolovskis, otro
reizi.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tas ir tāds
izšķiršanās brīdis, it īpaši “Jaunajam laikam”. Tātad bija minēti
tādi termini kā “gaišie spēki” un “tumšie spēki”. Nu, ar Tautas
partiju viss ir kārtībā, ja. Bet tagad gaišie un tumšie spēki
saplūst vienā koalīcijā, un tagad nevar atšķirt, kas ir kas.
(Starpsauciens: “Var! Var!”) Un tagad mēs ļoti labi
redzēsim ar šo balsojumu... par visu šo likumprojektu balsojumu,
jo aiz katra šī priekšlikuma stāv miljoni, privatizācijas
miljoni. Un tas ir tai starpā arī korupcijas jautājums.
Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Pirmā daļa
skan šādi (un es atgādināšu, lai par to dzirdētu visi): “Valsts
akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību
“Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta
“Rīga””, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts
akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju
sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nevar
privatizēt.” Pateikts skaidri un gaiši! Un atcerieties, kā mēs
lēmām par to un cik bija daudz strīdu, ka nedrīkst privatizēt,
piemēram, “Latvenergo”. Un sen jau tas būtu noticis, ja mēs,
Saeima, nebūtu pateikuši “nē”. Iespējams, ja tas būtu lemjams
Ministru kabinetā, tas droši vien būtu noticis, kā tas noticis ar
daudziem citiem objektiem.
Un tādēļ deputātu Ontužāna un Seiles priekšlikums– aizstāt vārdus
“Ministru kabinets” ar vārdiem “Latvijas Republikas Saeima”– ir
pilnīgi saprotams, pilnīgi pamatots, un, godīgi sakot, citādi
nemaz nedrīkstētu būt. Par to ir jālemj Saeimai. Šo ļoti svarīgo
objektu valstij nav palicis tik daudz. Un Saeima ir tiesīga un
tai vajadzētu būt tiesīgai lemt par šo objektu privatizāciju. Jo
tīkojumi jau pavīd, šī sadalīšana, “Latvenergo” sadalīšana, pēc
tam būs mēģinājumi, un jau ir runas par “Latvijas dzelzceļa”
sadalīšanu visādos uzņēmumos, lai pēc tam tiktu klāt pie
privatizācijas. Jo gadu gaitā mēs esam ļoti labi
pārliecinājušies, cik mērķtiecīgi, cik precīzi un viltīgi tie,
kuri ir vēlējušies privatizēt attiecīgos objektus, ir gājuši
gadiem, soli pa solim, un nonākuši pie šo objektu privatizācijas.
Un privatizējuši un pēc tam tos pārdevuši, un realizējuši, un tā
tālāk, un tā joprojām. Un tie tagad ir nonākuši dažādu valstu
cilvēku rokās.
Draugi mīļie! Nu, būsim atbildīgi! Lai Saeimā mēs par to
debatētu, runātu, lai tauta zinātu. Lai tauta zinātu par šiem
svarīgajiem objektiem, lai dzirdētu mūsu– katra deputāta un
atsevišķu frakciju, partiju viedokli tad, kad lemjam par šo
svarīgo objektu privatizēšanu. Jo pēc tam mēs varam kost tikai
pirkstos. Redziet, kā ir ar “Latvijas gāzi”. “Latvijas gāze”
tagad dara, ko grib un kas tik viņiem ienāk prātā, un diktē
noteikumus, un regulators arī ir pilnīgi bezspēcīgs, pēc būtības
droši vien jāsāk domāt par to, vai tādam regulatoram ir jāpastāv,
ja tas nespēj pateikt neko. Nespēj pateikt “nē” tiem, kuri šos
tarifus grib pacelt milzīgos augstumos. Tā ka jūs saprotat,
kolēģi, un vajadzētu saprast, ka šim priekšlikumam ir ļoti
būtiska nozīme, un es patiešām aicinu vēlreiz, pēdējā brīdī
padomāt, ja neesat par to domājuši atsevišķi deputāti, jo mēs
visās lietās nevaram iedziļināties, it īpaši tāpēc, ka šodien mēs
saņēmām šo dokumentu.
Kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi, kāds ir mans
arguments par labu šim te deputātu Seiles un Ontužāna
priekšlikumam?
Saeima strādā četrus gadus. Kāda nu tā ir, tāda tā ir. Bet te
vieni ir pozīcijā, otri– opozīcijā, un viss mainās.
Kā ir ar tām valdībām? Varbūt nedaudz atgriezīsimies pie šīs
pašas 8.Saeimas darba. Pirmā valdība– premjers Einars Repše.
“Jaunais laiks” pozīcijā, Tautas partija– opozīcijā, un vēl daži
pozīcijā esošie trin dunčus, mēģina iedurt mugurā. Sanāk,
nesanāk. Valdība dažādos brīžos dažādi uzvedas, bet vairāk nekā
gadu nostrādā. Kas notiek? Pēc tam ar dunci padusē vai bez daži
partneri aiziet prom no valdības. Parādās kaut kāds īpašs
bezsvara stāvoklis. Pēc kāda laika... pēc kāda laika veidojas
cita, nu tāda valdība, ar tādu īpatnēju režīmu, kā nu sanāca, tā
sanāca, bet nu tur ir jau Tautas partija pozīcijā, un “Jaunais
laiks”– opozīcijā kopā ar “tēvzemiešiem” cīnās. Kas notiek tālāk?
Tālāk pēc kāda laika Tautas partijas pārstāvis uzkāpj šeit
tribīnē un pasaka: “Nē, ar šito valdību mums vairs nav pa ceļam!
Mēs neatbalstīsim tos jautājumus, kas skar budžetu.” Cauri.
Valdība gāžas. Nu ir atkal cita valdība. Mēs vēl neesam
nostrādājuši pilnus trīs gadus. Tajos nepilnajos trijos gados
mums jau ir trīs valdības. Tagad interesanti, ja ir runa par to,
ka šos te lēmumus pieņems Ministru kabinets, interesanti gan būtu
tā padomāt, kuram par labu pieņemtu vienas valdības laikā, otras
vai trešās. Kur parādītos patiesas valsts intereses, un kur būtu
privātas intereses? Tiešām interesanti! Un noteikti tās būtu ļoti
dažādas un atšķirīgas, skatoties no šo triju valdību
viedokļa.
Es te pirmīt runāju par vienu Eduarda Berklava domu. Un es, šo
cilvēku cienīdams, šad un tad arī atgādināšu vēl vienu viņa domu:
“Nejauksim kopā darbību politiskajā un saimnieciskajā laukā! Un
nelīdīsim, būdami politiķi, saimniecībā! Un nemēģināsim izmantot
darbus Saeimā vai valdībā savas labklājības celšanai!”
Un diemžēl. Diemžēl šodien, skatoties vispār šo apskatāmo
likumprojektu, šis teiciens man nāk prātā. Un arī šinī konkrētajā
gadījumā. Kāpēc tad tā baidīties no atbildības uzlikšanas
Latvijas Republikas Saeimai? Vai tad tas nebūtu godīgāk? Vai tad
tas neizraisītu pamatīgas diskusijas par vienu otru jautājumu,
kurpretī valdībā tās diskusijas nu diemžēl ir ar citu raksturu,
ar citu piesitienu, ar citu piespiedienu. Vajag un izdariet! Un
viss. Argumentu nav.
Līdz ar to es aicinu tomēr padomāt šad un tad, vai nebūtu svētīgi
vairāk iesaistīt Saeimu šādu tiešām būtisku jautājumu
risināšanā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš– otro reizi.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu
tomēr koalīciju uz vienotību. Diemžēl par iepriekšējo
priekšlikumu daļa koalīcijas deputātu nebalsoja tā, kā lēma darba
grupa, tā, kā lēma atbildīgā komisija.
Godātie kolēģi! Apzināsimies, ka tas ir vēsturisks brīdis. Mēs
izdarām darbu, ko daudzus gadus nav spējušas iepriekšējās
valdības un Saeimas.
Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju un neatbalstīt
deputātus, kuri ierosina šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam
par šo 12.pantu, tad es arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas
vārdā varu teikt, ka pēc balsojuma var redzēt, ka nevar tomēr
likumā rakstīt tā, ka pirmajā daļā pasaka, kādus šos objektus
neprivatizēs, bet otrajā un trešajā daļā ir atvērtas visas durvis
vaļā tam, lai varētu noprivatizēt.
Es nevaru pateikt par “Latvijas valsts mežiem” vai tur par
“Latvijas pastu” un tā tālāk, bet par energokompāniju
“Latvenergo” es varu pateikt, ka šobrīd tā tiešām tiek dalīta
akciju sabiedrībās, kurās šobrīd simtprocentīgi šīs akcijas
piederēs “mātei”, bet pēc brītiņa Ministru kabinets var lemt un
daļu šo akciju– 80%, 90% ņemt un atdot privātam.
Tātad es gribētu zināt, kas tad šai “galvas” kompānijai īsti
paliks, cik tad viņai... Viņa skaitīsies “valsts akciju
sabiedrība”. Visas nepatikšanas, visas grūtības, jā, būs ar to
argumentu: “Redziet, kā valsts akciju sabiedrība neprot veikt
darbu un nevar labi pildīt funkciju.” Bet tā jau nebūs vainīga,
jo apakšā tā piecas akciju sabiedrības– pārvalde, sadale,
ražošana un vēl sakari, tad, ja šīs funkcijas netiks pareizi un
labi pildītas, tad arī tā “galva” tās izpildīt nevarēs.
Un tieši tāpēc es uzskatu, ka tomēr tik klaji mānīt cilvēkus
nevajadzētu! Un, ja mēs runājam, ka Ministru kabinets šo lēmumu
pieņēmis. Jā, Ministru kabinets izvirza Saeimā. Bet arī jebkurā
Saeimā koalīcijā ir vairāk par 50 procentiem no deputātiem.
Tātad, ja arī šis lēmums, kāds no šiem lēmumiem par to, kādā no
šīm akciju sabiedrībām ir jāielaiž privātais kapitāls, ja viss
būs tiešām objektīvi pamatoti izsvērts, tādā gadījumā nebūs
nekādas problēmas. Arī Saeima nobalsos, ja tas būs objektīvi
pierādīts.
Bet to tomēr Ministru kabineta līmenī vien atstāt nevar, jo
diemžēl Ministru kabineta.... ministru pārstāvniecība ne vienmēr
ir proporcionāla Saeimas pārstāvniecībai.
Tāpēc arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas daļa deputātu tomēr
atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs
deputāts).
Godājamie koalīcijas deputāti! Kā teica
Lagzdiņa kungs: “Ko jūs spirināties... ko jūs neievērojat
disciplīnu! Ir pienācis laiks ideju nomainīt ar desu. Palicis ir
gads līdz vēlēšanām, ir vajadzīga nauda, tur būs vēl citi
interesantāki priekšlikumi, bet jūs nebalsojat, kā aizkulisēs ir
sarunāts.”
Te taču tikko jums pateica, ka nezināmās tautas “Jaunais laiks”
ir vienojies un vajag visu to darīt. Tie, kas negrib to darīt,
lūdzu atbalstīt Ontužāna un Seiles priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Es vēlreiz uzsveru šī balsojuma
svarīgumu. Un redziet, kolēģe no koalīcijas partijas, Stalidzānes
kundze, pateica ļoti precīzi... Ļoti precīzi. Ka tas ir ceļš uz
privatizēšanu. Attiecīgo šeit privatizēt aizliegto objektu
privatizēšanu. Un, draugi mīļie, tas ir viltus ceļš, kādā
veidā... Kā jau es teicu iepriekšējā uzrunā, kādā veidā tikt pie
šīs privatizācijas, neskatoties uz jebkādu aizliegumu.
To mēs nedrīkstam pieļaut! Un es nācu otrreiz šeit pateikt, lai
tauta, kas mūs klausās, dzird, ka atkal tiek mēģināts viltus ceļā
nonākt pie attiecīgo valstij svarīgo objektu
privatizēšanas.
Un Lagzdiņa kungs draud koalīcijai: “Redziet, nenobalsosiet, būs
šausmas.” Kādi netiks pie privatizēšanas nākotnē.
Jāatbild tomēr katram par savu balsojumu šajā reizē ļoti
nopietni.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, deputāts Dzintars Zaķis. (Starpsauciens: “Pasaki, kā
ir!”)
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi! Šobrīd likums “Par valsts
un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām” nosaka kārtību,
ka meitasuzņēmuma kapitāldaļu pāriešana cita īpašumā ir...
mātesuzņēmuma valdes kompetencē. Tātad šobrīd, ja meitasuzņēmumu
kāds no šiem, izņemot, protams... es varu nomierināt Stalidzānes
kundzi... izņemot “Latvenergo”, jo Eerģētikas likums nosaka, ka
“Latvenergo”, nedz mātesuzņēmumā, nedz meitas uzņēmumā, nedz
infrastruktūra, nedz kapitāldaļas nekad nav privatizējamas. Tātad
ar “Latvenergo” viss ir pilnīgā kārtībā. Paldies Stalidzānes
kundzei, ka Enerģētikas likuma izskatīšanas laikā tik kvēli
debatēja un pie tā strādāja.
Ar “Latvijas valsts mežiem” arī, starp citu... Mežu likums
nosaka, ka “Latvijas valsts mežu” īpašums ir “Latvijas valsts
mežu” īpašums, un par šo arī nevarētu būt diskusijas.
Bet jebkurā gadījumā mums ir valdība, valstī ir parlamentāra
struktūra, un valsts iedzīvotāji tātad ievēlē parlamentu,
parlaments tālāk deleģē... parlamenta vairākums deleģē Ministru
kabinetam veikt un risināt tos jautājumus, kurus tad jau savas
kompetences ietvaros risina. Ja parlaments par katru jautājumu
griezīsies pie tautas vai arī Ministru kabinets par katru
jautājumu griezīsies pie parlamenta, tā darbība būs stipri vien
apgrūtināta.
Komisijā mums par to bija garas diskusijas, un tomēr lēmums bija
tāds, ka šī norma, kas jau ievērojami pastiprina esošo situāciju,
šī norma attiecas tikai uz meitasuzņēmumu kapitāldaļu iespējamo
pārdošanu... vai to var saukt par investoru piesaisti vai kā
tamlīdzīgi... par šiem lēmumiem Ministru kabinets būs tas, kas
pieņems lēmumu. Ministru kabinets ir mūsu pašu Saeimas tātad
deleģēts.
Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par 143.– deputāta Ontužāna un
deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 22, atturas– 25. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Dz.Zaķis.
144.– deputāta Sokolovska priekšlikums par
tieši tādu pašu tēmu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 33, pret– 28, atturas– 22. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Dz.Zaķis.
145.– deputāta Ontužāna priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem...
Atklājam debates. Deputāts Jānis Škapars. Nē? Jūs neesat? Tātad
debates neatklājam.
Vai par 145.priekšlikumu ir nepieciešams balsojums? Deputāti
neiebilst pret 145.priekšlikumu.
Dz.Zaķis.
146.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
147.– deputātes Seiles priekšlikums.
Deputāte Seile lūdz atsaukt šo priekšlikumu viņas vārdā.
Sēdes vadītāja.
Nav skatāms.
Dz.Zaķis.
148.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
149.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 152.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
150.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
151.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
152.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
153.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
154.– deputāta Pietkeviča priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 155.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
156.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
157. savukārt ir iekļauts jau atbalstītajā
156.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
158.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
159.– Juridiskā biroja priekšlikums, 160.–
Finanšu ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti
161.– atbildīgās komisijas priekšlikumā
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
162.– deputāta Pietkeviča priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 163.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
164.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 165.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
166.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
167.– deputāta Pietkeviča priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 168.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
169.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
170.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
171.– deputāta Pietkeviča priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 177.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
172.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts un iekļauts 178.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
173.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
174.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
175.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts un iekļauts 177.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
176.– deputāta Pietkeviča priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 177.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kurš savukārt ir atbildīgs.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
178.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
179.– deputāta Pietkeviča priekšlikums.
Atbalstīts daļēji un iekļauts 180.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
181.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts 182.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
183.– atbildīgās... (Starpsauciens:
“Balsot! Runāt!”)
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos...
Dz.Zaķis.
Atvainojos, kolēģi!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, par 180.priekšlikumu atklājam debates.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! 180.priekšlikums
ir ļoti būtisks. Šeit tika nosaukts, ka 179.priekšlikums ir
iekļauts 180.piekšlikumā. Jā, tā tas tiešām ir, jo Pietkeviča
kungs bija šo priekšlikumu ierosinājis. Bet 180.priekšlikumā ir
pateikts, ka var iznomāt valstij un pašvaldībai piederošu zemes
gabalu ar apbūves tiesībām. Tālākajos šā panta punktos ir
pateikts, ka līguma termiņš nedrīkst būt garāks par 12 gadiem.
Tātad var apbūvēt zemi, un uz 12 gadiem. Bet šo zemi privatizēt
nevar. It kā. Kas notiks ar šīm ēkām, ja, piemēram, šo zemes
gabalu, kuru nenodod privatizācijai, pēc kāda laika vajadzēs
izmantot valsts vai pašvaldības vajadzībām? Tas taču ir
zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda. Bet tas ir
apbūvēts. Kad mēs diskutējām komisijā, bija runa par to, ka šeit
vajadzētu iestrādāt kaut kādus nosacījumus, ka neko tev nemaksās,
ja tu uz 12 gadiem esi uzcēlis vienu lielveikalu vai kaut kādu
ēku virsū. Pašam vien būs jānojauc, jo tas līgumā ir paredzēts.
Protams, ka tādu nosacījumu var ierakstīt arī līgumā. Bet pie
šāda nosacījuma, ka tev neko neatmaksās par uzcelto būvi uz
zemes, kuru tu esi tikai iznomājis, tādā gadījumā, protams, arī
līgumā var neiekļaut šādu punktu.
Un tāpēc, ņemot vērā arī to, ka Juridiskā biroja pārstāvji ne
visai atbalstīja šos priekšlikumus un ieteica atbalstīt 16.panta
sākotnējo redakciju, kādu mēs redzam lapiņas kreisajā pusē, es
aicinu tomēr neatbalstīt 180.priekšlikumu, un līdz ar to arī, lai
otrreiz nebūtu jārunā, arī 182.priekšlikumu, par kuriem pieprasu
balsojumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par
180.priekšlikumu? Lūdzu!
Dz.Zaķis.
Jā. Īsi. Kolēģi, tātad tā situācija ir
sekojoša, ka likuma pamattekstā bija izvirzīts piedāvājums tātad
aizliegt gan pašvaldībai, gan valstij nomāt zemi ar apbūves
tiesībām. Diezgan loģiski, jo Civillikums nosaka, ka nekustamais
īpašums ir zeme un pie tā cieši pieguļoša ēka, un mums nav jārada
jauni dalīti īpašumi.
Bet, ņemot vērā to, ka pašvaldības plāno savu attīstību
Pašvaldību likumā noteiktajos 12 gados, un daudzām pašvaldībām
vēl šodien varbūt nav pilnīgas skaidrības par to, vai kādā no
vietām tiks būvēta infrastruktūra vai kas tamlīdzīgs, pašvaldība
daudzos gadījumos uzskata par iespējamu iznomāt šo zemi uz
termiņu, kas ir paredzēts plānošanas periodā. Bet iznomāt ar
vienu elementāru domu, ka tā ir būve, kura pēc 12 gadiem, kad
nomas līgums beigsies, tiek novākta nost no šīs zemes. To arīdzan
nosaka Civillikums. Jo Civillikums mums skaidri un gaiši pasaka,
ka zemesgrāmatā ir ierakstāmi tie īpašuma objekti, kuri ir
noslēgti uz līgumiem ilgāk par 10 gadiem. Pēc nomas līguma beigām
objekts pāriet tātad zemes īpašnieka īpašumā. Tātad no
Civillikuma viedokļa šīs normas ir sakārtotas, un arī mēs šeit
faktiski pakāpjamies nedaudz pretī pašvaldībām, jo tā stingrākā
norma būtu skanējusi tāda, ka vispār nav iespējams nomāt zemi ar
apbūves tiesībām.
Tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas viedokli. Par šo mums
bija tik tiešām garas diskusijas un gari strīdi. Viedokļi bija
dažādi. Bet, analizējot no visām pusēm, mēs redzam šo kā vienu
kompromisa soli virzienā gan nedaudz par labu pašvaldībām, gan
nedaudz par labu tādai precīzai Civillikuma gara
ievērošanai.
Tāpēc aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 180.– atbildīgās komisijas
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 54, pret– 12, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tad par 181.priekšlikumu... Es atvainojos, priekšlikums ir
atbalstīts. Es atvainojos.
Par 181.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav, bet bija
nepieciešams balsot par 182.– atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Lūdzu deputātus balsot par 182.priekšlikumu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 9, atturas– 1.
Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
183.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
184.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts daļēji un iekļauts 185.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
186.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts daļēji un iekļauts 187.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
188.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 189.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
190.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 191.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
192.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 193.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
194.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 195.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
196.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā
195.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
197.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
198.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
199.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 200.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
201.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
202.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
203.– deputātes Seiles priekšlikums. Ir
atbalstīts daļēji un iekļauts 204.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
205.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
206.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
207.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
208.– finanšu ministra priekšlikums. Ir
atbalstīts daļēji un iekļauts 209.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
210.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 211.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
212.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Savukārt 213.– Juridiskā biroja
priekšlikums– bija iekļauts jau nobalsotajā
212.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
214.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts un iekļauts priekšlikumā nr.226.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
215.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
216.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
217.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
218.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
219.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Savukārt 220.– Juridiskā biroja
priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
221.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
222.– finanšu ministra priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
223.– finanšu ministra priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
224.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
225.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts un iekļauts 226.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 226.– atbildīgās komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
227.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
228.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 231.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
229.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
230.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 231.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
232.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 233.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
234. priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un
iekļauts 235., kā arī 236.– atbildīgās komisijas
priekšlikumos.
Sēdes vadītāja.
Pret 234., 235. un 236.priekšlikumu deputātiem iebildumu
nav.
Dz.Zaķis.
237.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Man žēl, ka
tagad tiem, kas ir jaunāki šajā Saeimā, nav vairs tas
pārbaudījums pirmajā klasītē, ka ir vajadzīga pārbaude
ātrlasīšanā. Manuprāt, Zaķa kungs vēl gāja tajā laikā skolā, kad
to iemācīja, un viņš tiešām ļoti ātri runā.
Bet es tomēr paspēju to pogu piespiest šajā gadījumā.
Tātad 237.priekšlikumā atbildīgā komisija ir iestrādājusi šādu
priekšlikumu, ka zemes pircējam, kuram nav piešķirti
privatizācijas sertifikāti, ir tiesības Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā atvērt privatizācijas sertifikātu kontu. Līdz
šim šī norma, kuram ir tiesības un kuram nav tiesības atvērt
kontu vai par savu bijušo īpašumu saņemt kompensācijas
sertifikātus, vai par Latvijā nodzīvoto laiku varēja saņemt
sertifikātus gan pilsoņi, gan nepilsoņi. Pie šāda ieraksta,
varbūt, ka te ir vienkārši kļūda bijusi, bet uz to aizrādīju arī
komisijas sēdē. Tātad kļūdas laikam nebūs. Ministru kabineta
noteiktā kārtībā jebkurš var atvērt privatizācijas sertifikātu
kontu.
Tālākajos likumprojekta tekstos un arī iepriekšējos ir minēts, ka
tiesības par sertifikātiem privatizēt ir jebkuram, kuram atrodas
kāda ... Zemi ir tiesības privatizēt jebkuram, kuram uz zemes
gabala atrodas ēkas un būves.
Mēs zinām, ka lielākajās pilsētās, un ne tikai tur, arī Baltijas
jūras piekrastē un krasta kāpu joslā, daudziem nepilsoņiem ir šīs
ēkas... Es atvainojos! Nevis nepilsoņiem, bet ārvalstu pilsoņiem
ir šīs ēkas, un arī viņiem var gadīties, ka Ministru kabinets
nosaka kārtību, kādā privatizēt zemes gabalu zem šīm ēkām, jo šis
likums taču, kā sākumā ir pateikts, ir augstāks par visiem citiem
privatizācijas likumiem. Šeit nav ierakstīti nosacījumi, ka
nedrīkstētu atvērt sertifikātu kontu tādam cilvēkam, kuram tas
nepienākas atvēršanai pēc Privatizācijas sertifikātu likuma.
Tātad paver ārkārtīgi lielas iespējas tiem, kas šeit ir uzcēluši
mājas, iegūt arī zemi, un nevis par naudu, kas nonāktu varbūt
valsts budžetā, ja tā ir valsts vai pašvaldības zeme, bet izpirkt
par sertifikātiem.
Manuprāt, ir jābalso “pret” šo 237.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu
deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!
Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, Saeimas Prezidijs
ir saņēmis deputāta Andreja Radzeviča lūgumu piešķirt
viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 16.jūnijā. Un Saeimas
Prezidijs atbalstīja šāda lēmuma pieņemšanu– piešķirt bezalgas
atvaļinājumu deputātam Radzevičam.
Saeimas Prezidijs ir arī saņēmis Tautas saskaņas partijas
frakcijas deputātu Cileviča, Bartaševiča, Vidavska, Agešina un
Orlova iesniegumu ar jautājumu izglītības un zinātnes ministrei
Inai Druvietes kundzei “Par Satversmes tiesas sprieduma lietā
nr.2004180106 izpildi”. Šo jautājumu mēs nododam ministres
kundzei.
Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Baltijas
asamblejas Latvijas delegācijas sanāksme Saeimas Sociālo un darba
lietu komisijas telpās. Tūlīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Strēlis.
K.Strēlis (JL).
Cienījamie kolēģi! Turpināsim īstenot
mūsu devīzi: “Kustībā vesels!”, un rīt tie, kas var, lūdzu
atbalstīt Saeimas basketbola izlases spēlēt Kandavā ar Iekšlietu
ministriju pulksten 7.20.
Un 22.jūnijā Saeimas futbolisti spēlē ar Rēzekni. Lūdzu
atbalstīt! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Pulksten 19.20, ja es pareizi sapratu, Strēļa kungs, ir spēle?
19.20 ir spēle, ja?
K.Strēlis.
Pulksten 19.20 rīt Kandavā.
Sēdes vadītāja.
Jā. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi no Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas un Nākotnes attīstības
apakškomisijas! No abām komisijām. Es atgādinu, ka mums tūlīt
Sarkanajā zālē ir tikšanās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem
Lisabonas stratēģijas jautājumā. Tā ka aicinu nekur neaiziet, bet
iet tūlīt uz Sarkano zāli! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus!
Lūdzu, izsaucoties no zāles, arī lietot atbilstoši pieklājīgus
vārdus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie
kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Paulis Kļaviņš,
Vilis Krištopans, Andrejs Radzevičs, Madars Lasmanis, Atis
Slakteris, manuprāt... Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis
Turlais un Dzintars Rasnačs. Paldies.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, turpināsim debates par likumprojektu “Valsts
un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas
sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”.
Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šad un tad
nākas dzirdēt tādus uztraucošus vārdus– kāpēc vajadzīgas tās
garās debates, kāpēc vispār par to ir jārunā. Nobalsosim– un
viss! Lūdzu, esiet tik laipni un apskatieties uzmanīgi, par ko
jūs taisāties balsot! 237.priekšlikums. Mēs esam šad un tad
dzirdējuši un vēl dzirdam arī runas par iespējamo Latvijas zemes
nonākšanu ne tajās rokās. Un daudzi šeit ir uzstājušies kaismīgi,
teikdami, ka nevienu pēdu Latvijas zemes citiem neatdosim.
Protams, viens otrs ir to pārvērtis par tādu absurdu runāšanu,
bet tagad atgriežamies pie šī priekšlikuma. Ko tas paredz? Zemes
pircējs, kuram vispār nav piešķirti privatizācijas sertifikāti,
tagad ir tiesīgs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atvērt
privatizācijas sertifikātu kontu. Nu, praktiski jebkurš, kuram
kaut kas ir uzcelts uz Latvijas zemes.
Vai tad te nav skaidri redzams, ka šāds piedāvājums atvieglo
zemes nonākšanu visdažādākajās rokās? Nebūt ne Latvijas pilsoņu
rokās! Visdažādākajās! Tulznainās, sarkanās, spalvainās, netīrās
rokās.... Jūs gribat atvieglot šo zemes atdošanas procesu. Kam
tas ir vajadzīgs? Ko iegūst no tā Latvijas Republikas pilsonis,
kuram ir piešķirti privatizācijas sertifikāti? Ne jau uz
pilsoņiem tas attieksies. Tas attieksies uz jebkuru, kuram būs
kaut kāda aktivitāte, izmaņa tikt pie šīm tiesībām atvērt
privatizācijas sertifikātu kontu. Kas tad ir galvenais, ja ne
zeme? Kāpēc tik vieglprātīgi... godātie kolēģi, kāpēc tik
vieglprātīgi jūs gribat rīkoties ar Latvijas zemi? Kur tad ir tas
patriotisms, kur tad ir tā vēlme aizstāvēt Latvijas zemi?
Leopold Ozoliņ... Tev personīgi. Nāc un pasaki, ko tu domā par
šādu priekšlikumu? Tiešām būtu ļoti interesanti. (No zāles
deputāts L.Ozoliņš: “Neko labu nedomāju!”)
Kāds ir tas patriotisms? Tas patriotisms taču izpaužas darbībā,
ne jau ka kāds atkal atnāks un pateiks, ka es tos mīlu vai šitos
nemīlu. Lūk! Patriotisms izpaužas dokumentu pieņemšanā ar kaut
kādu jēgu. Nu, paskaidrojiet, kam jums šī norma bija vajadzīga?
Es varu iedomāties, kurš ir bijis autors šai normai. Autora
uzvārds ir pazudis. Ļoti vienkārši, lai nebojātu attiecības starp
koalīcijas partneriem, nu ir parādījies, ka autors ir atbildīgā
komisija. Ārkārtīgi vienkārši.
Tā ka diemžēl dusmojaties vai nedusmojaties uz tiem, kas te nāk
bieži runāt, un skraidiet un pasakiet, ka tie runātāji neko
nejēdz un ka tie ir tukši runātāji... Lūdzu!
Bet es jums piedāvāju diskusiju, apaļos galdus, tiešraides un
tamlīdzīgas lietas. Arī Saeimas plenārsēdes tiek raidītas un
fiksētas pēc tam. Nāciet ar saviem argumentiem! Man ir savi
argumenti. Tie var patikt, un tie var nepatikt. Bet es turēšos
pie šiem argumentiem un tāpēc nebalsošu par šo 237.priekšlikumu.
Nupat jūs dzirdējāt, kāpēc.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie
kolēģi! Es tomēr aicinātu jūs atbalstīt šo komisijas priekšlikumu
šādu apsvērumu dēļ.
Es ne vairāk kā Dobeļa kungs mīlu dažus ārzemniekus, it īpaši
tos, kuri bija, teiksim, ASV pilsonībā un kuri sēž valdībā un pat
augstāk, bet Seiles kundze mūs neapzināti maldināja, runājot par
to, ka pilsoņiem un nepilsoņiem bija vienādas tiesības uz
sertifikātiem. Nepilsoņiem gan bija, bet... divreiz... divas
reizes mazāk. Ja ne vairāk.
Un diemžēl arī šis privatizācijas sertifikātu likums attiecībā
pret nepilsoņiem nebija izpildāms, jo no Pilsonības un
imigrācijas departamenta 1993., 1994. un 1995.gadā bija masveida
likuma pārkāpumi. Bija 1006 prāvas. Teiksim, es arī nesaņēmu pusi
no sertifikātiem, kas man būtu piešķirami saskaņā ar likumu, jo
manu ierašanos Latvijā skatīja no tā brīža, kad mans tēvs šeit
pabeidza strādāt rūpnīcā par PSKP partijas darba organizatoru.
Tas būtu smieklīgi, jo patiešām es parādījos Latvijā pusotra
mēneša vecumā. Un tikai pēc trim tiesas prāvām bija atjaunotas
manas tiesības uz sertifikātiem. Un tādu piemēru ir tūkstoši un
desmitiem tūkstošu.
Un desmiti tūkstošu nepilsoņu pretvalstiskās un pretlikumīgās PID
darbības rezultātā nesaņem sertifikātus vispār.
Komisijas priekšlikums šo trūkumu novērš, un saskaņā ar šo es
lūdzu to prātīgo priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Dīvainībām vairs nav robežu! Tās
plūst pāri aumaļu aumaļām. Un man tā vien liekas, ka daudziem
šķiet, jo Saeima jau tagad, salīdzinot ar iepriekšējām, ir
atjaunojusies vismaz par 80 procentiem, ka nav bijis nedz
Augstākās padomes, nedz 5., nedz 6., nedz 7.Saeimas. Ir tikai 8.,
8.Saeimas deputāti– visgudrākie, visprātīgākie, visgodīgākie,
lemtspējīgākie. Bet bija taču! Mēs iepriekšējās Saeimās esam
ārkārtīgi nopietni debatējuši, runājuši, lēmuši, kam dot
sertifikātus, kam nedot. Kam dot tiesības iegādāties Latvijas
zemi, īpašumu. Ļoti nopietni! Ļoti būtiski!
Un bija lēmumi. Un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK par to visu šo
laiku ir iestājusies, lai tās bagātības, kas te dažādos laikos ir
radītas, ar šo cilvēku, šeit esošo un valstij piederošo cilvēku
rokām, lai nonāktu to cilvēku rokās, kuras tās radījušas, nevis
to, kuri šeit sabraukuši un tīko pēc iespējas vairāk
sagrābt.
Saprotiet, tā būtība, pašu sertifikātu būtība bija sadalīt,
sadalīt to cilvēku starpā, kuri to ir radījuši.
Tagad jūs paskatieties, gudrinieki, saradušies gudrinieki, kuri
nolēmuši– dosim sertifikātus arī tiem, kuriem nekad nav
piešķirti, jo viņiem nekad nav pienācies, nav pienākušies šie
sertifikāti. Un tad, redziet, viņi varēs mierīgi atkal tagad
izšķirošajā posmā vēl, kas ir palicis pāri, piedalīties šo
īpašumu paņemšanā.
Draugi, mīļie! Nu, cik tālu var iet! Nu, taču domājiet par tiem!
Un tie nebija dumji deputāti iepriekšējā Saeimā un zināja, ko
darīja, un aizstāvēja valsts intereses. Aizstāvēja cilvēku
intereses, nevis tikai bagāto intereses, to, kuriem gribas tikai
ņemt un ņemt, un vēl par maz! Ir jau simtiem miljonu saņēmuši,
vēl ir par maz, vēl ir par maz! Vēl viņiem vajag! Vēl vajag
privatizēt, redziet! Jau rokas stiepjas pēc “Latvenergo”, pēc
dzelzceļa, pēc pasta, pēc daudzām visām... Vēl ar visādām
viltībām, ar visādām viltībiņām! Nu tas taču ir vienkārši absurdi
un nepieņemami.
Bet paskatieties, kas notiek! Es saprotu, jūs neņemsiet vērā
atkal, jūs atkal brauksiet kā šis ceļarullis pāri visam tam, ko
lēmuši iepriekšējie deputāti, ko lēmušas iepriekšējās valdības,
jo jūs esat visgudrākie, redziet, tagad pēkšņi– šī izveidojusies
valdība! Nu tā taču nevar, tā taču nedrīkst, nu! Un es jau kuro
reizi no Saeimas tribīnes dažādās lietās– vienalga, vai tas būtu
par Mazākumtautību konvencijas ratificēšanu vai visādām citām
lietām. Nē, jūs esat visgudrākie! Redziet, citi desmit gadus
neratificēja, jums... ah, jūs esat gudrāki, jūs esat
vistaisnīgākie, visdemokrātiskākie, jums tas ir jāizdara. Nu kas
tad ir? Kas tad ir? Un man īpašs patiešām jautājums ir “Jaunā
laika” deputātiem, kuri solījāt visādos veidos, un piedodiet man,
es pateikšu skaidri un gaiši– un apmuļķojāt cilvēkus... Jūs
Saeimā esat vislielākā frakcija. Bet vai jūs tagad attaisnojat
viņu cerības? Lūk, jūs tagad gribat atdot sertifikātus... sākt
piešķirt sertifikātus tiem, kuriem nekādā ziņā nepienākas. Kāpēc
jūs nenākat šeit un nepasakāt? Nu tad pasakiet, kāpēc jūs to
darāt! Kāpēc jūs neiebilstat pret to?
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.
Cienījamie kolēģi, es lūdzu vēlreiz, es aicinu visus noslēgt jūsu
mobilos telefonus klusuma režīmā, jo tas traucē cilvēkiem
strādāt, kas tiešām seko līdzi sēdes gaitai.
Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Leopolds Ozoliņš.
(No zāles deputāts J.Dobelis: “Leopold, pasaki visu, ko tu
domā!”)
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais
Dobeļa kungs un citi deputāti! Tiešām, privatizācijas jautājumi
Latvijā joprojām ir sāpīgi. Ja mēs paskatāmies uz tām zemēm, kas
ir iegādātas Zemgales līdzenumā, jā, tās ir sakoptas, bet tās
nepieder vairs mums. Un arī peļņa nepieder. Kaut kādi nodokļi un
minimālās algas.
Jāatceras tas rokkoncerts, kas bija kādā 90.gadā, šķiet, kad mūsu
slavenais dziedātājs dziedāja: “Latvju zeme vaļā stāv.” Nu tā
stāv vēl vaļīgāk– ar šo 237.priekšlikumu. Patiešām, jāpateicas
Dobeļa kungam un Tabūna kungam, ka šoreiz viņi pamatoti uzsver
tās briesmas, ko šis grozījums vai šis priekšlikums paredz, un
tas ir atbalstīts. Ja izlasām kaut vai vienu frāzi (nelasīšu par
lauku zemēm): “Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā zemes
pircējam, kuram nav piešķirti privatizācijas sertifikāti, ir
tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atvērt
privatizācijas sertifikātu kontu.” Vai mums ir zināms, cik daudz
Latvijas zemes ir pārdots svešiniekiem? Šoreiz Latviju kolonizē
bez ieročiem, bez ultimātiem, bez tankiem– ar dolāru, ar mārciņu,
ar marku un tagad– ar eiro.
Jūrmalā, tur, kur es dzīvoju, apkārtējās mājas ir iegādājušies no
trimdas latviešiem– divas skaistas vasarnīcas, viena no tām ir
Laubes projektētā, mūsu Saeimas deputāta, 1918.gadā parakstījuša
Latvijas Neatkarības deklarāciju, Miķeļa Gruža māja– dzimtas
māja, no kuras viņš izvests uz Sibīriju kopā ar kundzi, un kundze
Sibīrijā, neizciešot mokas, izdarīja pašnāvību. Miķeļa Gruža
liktenis nav zināms. Droši vien Saeimai ir jāpadomā, ka ir
jāatver grāmata vai vismaz varbūt jāpieliek kāda plāksne par tiem
deputātiem, kas ir komunistiskā totalitārā režīma nomocīti. Tas
būtu pareizi.
Vienīgais, ko mēs vēl varam saglabāt savā īpašumā, tā ir mūsu
zeme, nepārdot to svešiniekiem.
Trešā māja, kas man arī ir kaimiņos. Latviete ieprecējās
Zviedrijā, arī šī māja ir pārdota svešiniekiem, kuriem nav
tiesību būt privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.
Tātad tāpat aiziet Latvijas zeme. Tā mums ir jāsargā, un šodien
es balsošu pret šo komisijas atbalstīto priekšlikumu, neskatoties
uz to, ka esmu koalīcijā, un man ir skumji, ka šādi priekšlikumi
vispār parādās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Lūdzu, vārds
Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi! Godājamie kolēģi, arī par
šo jautājumu bija garas diskusijas, bet tātad rezultātā mēs tomēr
nonācām pie slēdziena, ka vajag ļaut tātad tiem iedzīvotājiem,
kuri veiks privatizāciju apbūvētam zemes gabalam, ja tā ir legāla
un normāla privatizācija vai pastāvīgā lietošanā nodots zemes
gabals, un tas ir visbūtiskākais, jo neaizmirsīsim, ka 700 000 ha
pastāvīgā lietošanā nodotās zemes joprojām nav privatizētas. Un
tā privatizācija nu gan ir jāpabeidz. Un jāpabeidz ir par
sertifikātiem un pēc kadastrālās vērtības, jo tā ir lauku zeme,
tie ir lauku cilvēki, tie ir zemnieki.
Un ja viņiem gadījumā... daudziem no viņiem var rasties
situācija, ka sertifikātu nav vai ka zeme ir mantota, vai kā
tamlīdzīgi, tad es... tātad situācijas tur ir ļoti dažādas... Bet
ir jāsaglabā iespēja viņiem šos sertifikātus iegādāties un veikt
šo privatizāciju par sertifikātiem.
Tāpēc komisija tomēr aicina atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 237.– atbildīgās komisijas
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 57, pret– 14, neviens neatturas. Priekšlikums ir
atbalstīts.
Dz.Zaķis.
238.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna
Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Šis priekšlikums
saucas “privatizācijas sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis
īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā”.
Šo priekšlikumu ar līdzīgu nosaukumu un līdzīgu saturu iesniedza
Tautas partijas deputāts Mihails Pietkevičs. Tagad viņš savu
priekšlikumu ir atsaucis, bet priekšlikuma būtību komisija
saglabājusi apmēram to pašu. Ar privatizācijas sertifikātiem var
aizstāt īpašuma kompensācijas sertifikātus gadījumos, ja īpašuma
kompensācijas sertifikāti paliek iedzīvotāju rokās mazāk kā 3%.
Pašlaik īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ir apmēram 9% no
sertifikātu skaita.
Šāda aizstāšana, protams, ārkārtīgi ietekmē kompensācijas
sertifikātu cenas. Atcerieties, kad tikko pirmo reizi sāka runāt
par šo likumu, tas bija īsi pirms Jaunā gada, īpašuma
kompensācijas sertifikātu vērtība, kura bija pāri par 20 latiem,
īsi pirms Jaungada nokrita līdz 15 latiem, un neviens nevarēja
saprast, kāpēc tas tā ir. Tas ir šī likumprojekta apspriešanas
rezultāts. Un šodien, piemēram, sertifikātu vērtība, es
atvainojos.... vakar sertifikātu vērtība, tirgū pērkot no
privātpersonām bija 23,97 lati. Es prognozēju, ka, ja šādu normu
mēs pieņemsim, ka kompensācijas sertifikāti, kuri piešķirti par
neatdoto mantu, par to mantu, kuru nav iespējams atgūt, ja tos
aizstāj ar parastajiem sertifikātiem, vienalga, kādās attiecībās
to arī nenoteiktu Ministru kabinets, tad sertifikātu vērtība
strauji kritīsies. Un visu laiku turpināsies īpašuma
kompensācijas sertifikātu piešķiršana līdz zināmam brīdim. Tas ir
atļauts vēl politiski represētajām personām un personām, kuras
risina savus īpašuma jautājumus tiesā.
Un šādā gadījumā, ja mēs joprojām piešķiram sertifikātus un
nevaram privatizēt... nevaram tā īsti prognozēt, cik ilgi tas vēl
vilksies, cik sertifikātu vēl ieies tirgū, manuprāt, šāda
sertifikātu aizstāšana nav godīga. Un šajā gadījumā es aicinu
nebalsot par šo 238.priekšlikumu, jo vienalga, vai tie būtu 100,
200 tūkstoši vai 2000 īpašuma kompensācijas sertifikāti, tiem
jārada pielietojums. Un, ja tie atkal maksās 2– 3 lati par vienu
sertifikātu tirgū, tad taisnības nebūs nekad, jo tāpat kā no
vidējās pensijas nevienam pensionāram konkrēti nav nekāda labuma,
tā arī šim kompensācijas sertifikātu saņēmējam nebūs nekāda
labuma no tā, ja viņam sertifikātus piešķirs, bet tos var aizstāt
ar šo īpašo privatizācijas ... ar īpašo privatizācijas
sertifikātu, kura vērtība, protams, ir daudz, daudz zemāka.
Un varēja būt šeit izeja. Komisijai vajadzēja paredzēt gadījumus,
kuros nepielieto sertifikātus, īpašuma kompensācijas
sertifikātus, izpērkot zemi. To varēja atrunāt– kādus īpašus
gadījumus, bet tas nav izdarīts. Šeit ir paredzēta tikai un
vienīgi aizstāšana, un tas, protams, stingri ietekmēs
kompensācijas sertifikātu pārdošanas cenu.
Es ļoti rūpīgi sekoju katru dienu šīm cenas svārstībām, un man
ļoti interesē arī pēc šīsdienas diskusijām, arī pēc likuma
izsludināšanas, kādu ietekmi tas būs atstājis uz šo likumu. Un
tie cilvēki būs ārkārtīgi neapmierināti. Mēs vienkārši viņus
būsim apmuļķojuši. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs
deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi!
Gribu drusciņ palabot Seiles kundzi, jo neko jau nabaga
Pietkevičs neiesniedza un nekādu lēmumu nepieņēma.
Katrs uzņēmums tiek veidots ar mērķi– iegūt peļņu. Un katram
uzņēmumam ir padome, ir savi “līdzpriekšsēdētāji”, kuri atnes
galveno akcionāru lēmumus. Un, protams, ka nekādi juristi, kuri
nav iejaukti saimnieciskajā darbā, neko daudz no sertifikātiem
nesaprot.
Kur ir tā lielākā cūcība, ko varbūt daudzi nesaprot šodien, kas
notiek? Cūcība ir tā, ka īpašuma kompensācijas sertifikāti tiek
nomainīti ar privatizācijas parastajiem sertifikātiem, kas
izraisīs strauju cenas kritumu. Un mēs esam muļķojuši gadiem
represētos cilvēkus, cilvēkus, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju,
kuri tika deportēti, kuru īpašumus nozaga okupanti. Bieži vien
šos īpašumus nebija iespējams atdot, bija uzceltas sabiedriskās
ēkas Rīgas brīvostas teritorijā. Viņiem tika izsniegti un, starp
citu, tiek šobrīd vēl izsniegti kompensācijas sertifikāti. Un šie
nabaga cilvēki tiek mānīti, jo nominālvērtība ir 28 lati par
sertifikātu. Un viņi nezina, ka, tikko mēs šo lēmumu pieņemsim,
šie kompensācijas sertifikāti zaudēs vērtību vairākas reizes. Tā,
protams, ir ņirgāšanās par šiem īpašniekiem, kuriem ir šie
īpašumi nolaupīti.
Es vienu piemēru pateikšu. Rīgas brīvostā, piemēram, Rīnužos, vēl
ir teritorijas, kuru vērtība, aprēķinot 1940.gada cenās, dažās
vietās ir 3 santīmi par kvadrātmetru. Īpašnieks tur dabūs dažus
kompensācijas sertifikātus vai ir jau dabūjis, nabadziņš, kurš
vēl cer dabūt tos savus pārdesmit latus, viņš neko nedabūs
beigās. Uzvarēs tie, kuri, zinādami, ka šāds lēmums šeit tiks
pieņemts, laicīgi ir sapirkušies parastos īpašuma jeb
privatizācijas sertifikātus, salikuši tos paketēs. Un tad, kad
mēs baidījām, ka ir pēdējais termiņš pagājušogad un aizpagājušajā
gadā, ka no šiem sertifikātiem ir jātiek vaļā, represētie ir
savus sertifikātus pārdevuši jau par zemām cenām daudzās
jomās.
Pakešu īpašnieki, pieturēdami un zinādami šo informāciju, tas ir
apmēram tas pats, kas Soross, kurš vienīgais zināja Parīzes
biržā, ka valsts privatizēs banku, bija nelikumīgi dabūjis šo
informāciju, uzpirka akcijas un par to tika sodīts par
krāpniecību vairāku miljonu dolāru vērtībā. Šeit ir tas pats!
Daži izredzētie zināja, ka notiks šī vienošanās starp “Jauno
laiku” un Tautas partiju un ka visi īpašnieki– likumīgie un
represētie– tiks piemānīti, jo to vērtība, kompensācijas
sertifikātu vērtība, kritīsies. Un man ir tiešām kauns, ka tik
bēdīgi jānobeidz “Jaunajam laikam”, kurš šeit nāca ar ideju, ka
cīnīsies pret krāpniecību. Kas tad tā ir? Vai tā nav, Šadurska
kungs, negodīga rīcība pret šiem represētajiem, ka pēdējā brīdī
jūs viņiem pasakāt, ka jūsu sertifikāti kļūs nevērtīgāki vairākas
reizes.
Aicinu balsot “pret”! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Kāda bija
iecere, pieņemot šos kompensācijas sertifikātus? Tā bija vismaz
neliela pretimnākšana tiem cilvēkiem, kas visvairāk ir cietuši
represijās. Kaut kā vienam otram gribas tās krokodila asaras
liet– 25.martā, 14.jūnijā, kaut ko pateikt nosodošu par komunistu
represijām, par totalitāro režīmu. Bet kāda ir rīcība? Kā var
ticēt cilvēkam, kas vienu dienu iet ar ziediem pie Brīvības
pieminekļa– 14.jūnijā, paiet burtiski divas dienas, tas pats
cilvēks, piedošanu, uzspļauj šīm represēto ciešanām. Citādi to
nevar izskaidrot. Ar kādām tiesībām tiek pielīdzināti
privatizācijas sertifikāti kompensācijas sertifikātiem? Ar kādām
tiesībām? Kas ir šīs tiesības devis?
Tagad man uzreiz ir jautājums: “Kam tas ir izdevīgi? Kam ir
izdevīga šī tā visa pamatīgā ķēzīšanās, ka naudas vietā ieviesa
privatizācijas sertifikātu jautājumu?” Šos sertifikātus lietos
tie, kam tie nekad nav pienākušies. Un tagad atkal tālāk.
Kam tas viss ir izdevīgi? Pirmkārt, divām grupām– tiem, kam ir
vesela kaudze uzkrāta par smiekla naudu iepirktu privatizācijas
sertifikātu, kas, protams, saņem informāciju kā pirmie un labi
orientējas visos politiskajos netīrumos, zinādami, kurā brīdī šos
par smiekla naudu iepirktos sertifikātus varēs ar milzīgu peļņu
kaut kur iegrūst, atdot, pārdot, izmantot. Tā ir viena
kategorija.
Otra kategorija, kas diemžēl ir kaut kur apmēram tāda pati, ir
netīrās naudas īpašnieki. Nu kur var būt jaukāks paņēmiens kā
atmazgāt visu šo netīro naudu, tikt no tās vaļā, uzpērkot,
uzpērkot kaut par pietiekami augstu cenu šos privatizācijas
sertifikātus? Savā laikā viņi te noslīdēja, kaut kur 50 santīmu
par vienu sertifikātu bija, 60 santīmu, lats, visādi tur
svārstījās. Bet šodien tos var pārdot par krietni augstāku cenu.
Un tie, kam ķeša ir pilna ar netīro naudu, mierīgi tos nopērk un
mierīgi izmanto. Un tagad salīdziniet represēto, kurš ir saņēmis
tiešām, es teikšu tā– par sviedriem un asinīm, šos kompensācijas
sertifikātus. Tagad tāds pats vecītis mierīgi piebāzīs pilnas
kabatas ar privatizācijas sertifikātiem, un tiem būs tieši tāda
pati jēga kā kompensācijas sertifikātiem. Kur šeit ir loģika? Nē,
nu loģika ir, protams. Loģika ir. Cerības uz tiem ar tām
piebāztajām kabatām, ka kaut ko atmetīs uz vēlēšanām, kaut kādas
vajadzīgās summas tiks ieskaitītas vienas vai otras partijas
rēķinos, tieši vai netieši, un būs kaut kāda izrāpšanās no šīs te
materiālās bedres.
Nu tiešām šodien ir vairākas reizes jābrīnās par visu ko. Nu
negribas jau vairāk saukt vārdā, man jau pietika šodien pāris
reizes lietot... Bet ko jūs gribat: lai mēs nerunājam par šī
lietām? Lai mēs neatgādinām šeit, no tribīnes, to, ko jūs te
taisāties izdarīt? Kam tad te var ticēt? Kuram vārdam? Kādām
rūpēm par kaut ko te var ticēt? Jūs taču gāžat ārā, ārdāt visas
savas rūpes par cilvēkiem. Šeit, pirmkārt, protams, tā ir
vēršanās pret represētajiem. Manā izpratnē, visskaidrākā
vēršanās.
Un man nekas cits neatliek kā nosodīt un aicināt nebalsot par šo
238.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie
kolēģi deputāti! Patiesi, patiesi... klausoties šeit runas, kur
tiek piesaukti dažādi cēli argumenti, es saprotu, kas ir teikts
Bībelē par farizejiem un rakstu mācītājiem. “Kam kas ir
izdevīgi?” Tas ir jautājums, ko mēs bieži vien uzstādām, lemjot
par vienu vai otru gadījumu.
Un es gribētu dzirdēt no kāda– kāda argumentācija ir tiem, kuri
ir noraidījuši līdz šim visus manus priekšlikumus atlīdzināt
represētajiem atņemto mantu naudā. Vai tā nav bijusi vēršanās
pret tiem represētajiem, kurus nupat sauca no šīs tribīnes.
Varbūt šīs runas ir saistītas ar aizvakardienas datumu, kad daži
kolēģi deputāti arī filmu redzēja, kas ar šiem cilvēkiem ir
darīts un kas ir noticis... Un, godājamie kolēģi, redziet,
deputāti ir tik izglītoti un tik gudri cilvēki, ka vienmēr katrs
atradīs argumentus un izskaidrojumus savai rīcībai un savam
konkrētajam balsojumam. Tikai būtu labi, lai mums šī
argumentācija būtu vienmēr konsekventa, pastāvīga, pret konkrētām
lietām vienāda, nevis atkarībā no personīgās varbūt izpratnes vai
no konjunktūras, vai no nākamo vēlēšanu tuvuma, vai kādiem citiem
apstākļiem, kad šī situācija mainītos diezgan lielā
amplitūdā.
Un, protams. Visam, kas pret šo priekšlikumu šeit tika jau
pateikts, man nav ko piebilst. Tikai es, godājamie kolēģi, jums
ieteiktu paturēt argumentus arī turpmākajiem likumiem, kad
uzklausīsiet manus priekšlikumus attiecībā uz represēto tiesībām
saņemt kompensāciju, attiecībā uz privatizācijas cenu, ja par
neatdoto īpašumu aprēķina vērtību pirmskara kadastrālās vērtības
apjomā, un tagad mēs piedāvājam līdzvērtīgu zemi dabūt par tirgus
cenu, tad ir jautājums tiešām: “Kam kas kurā brīdī ir
izdevīgi?”
Tāpēc, godājamie kolēģi, būsim konsekventi, katram, savas
pārliecības un revolucionārās sirdsapziņas vai šķiriskās apziņas
vadītam, tomēr pieturēties pie vieniem un tiem pašiem principiem,
pie vienām un tām pašām mērauklām, neatkarīgi no tā, kurš likums
kurā brīdī tiek apspriests.
Un atcerieties vienu lietu, ka tiešām, ja runājam par
kompensācijas sertifikātiem, tad aiz tiem stāv konkrētajam
cilvēkam neatdotā manta, kuru mēs kādreiz solījām vai gribējām,
vai izlikāmies, ka mēs kompensēsim vai atdosim kādu citu vietā.
Arī parastie privatizācijas sertifikāti– tie arī ir mūsu darba
sviedri katram, kuri tikuši pārdoti par lēcu virumu, kā tas
kādreiz arī Bībelē stāv rakstīts, ka Ēzavs pat savas pirmdzimtā
tiesības pārdeva par lēcu virumu, jo viņš bija ļoti izsalcis.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Vispār visa tā
privatizācija– tā ir milzīga afēra, kuru veica mūsu valsts ar
Saeimas palīdzību. Tā ir afēra! Un tagad vēl viena afēra–
likvidēt kompensācijas sertifikātus vispār kā sugu. Priekš kam?
Cik maksā pašreiz parastais sertifikāts? Cik maksā kompensācijas
sertifikāts? Atšķirība ir, ja jūs kādreiz ieskatāties pat tanī
pašā avīzē. Bet laikam neskatāties. Tas ir no vienas puses.
Bet no otras puses. Kāpēc jūs visi domājat, ka sertifikāts maksā
28 latus? Nominālmaksa– puskvadrātmetra dzīvokļa. Un pašreiz
kvadrātmetrs maksā vairāk par 300 latiem. Un pašreiz sertifikāta
īstā cena ir 150 un vairāk latu. Un nevajag runāt muļķības par
28!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi! Par šā priekšlikuma
būtību. Tātad ko mēs esam noteikuši kā tālāko rīcību ar šiem
sertifikātiem? Tādā situācijā, kad ilgāk nekā trīs mēneši
privatizācijas sertifikātu... kompensācijas sertifikātu skaits
būs palicis mazāks par 3% no kopā izsniegtajiem sertifikātiem,
Ministru kabinets noteiks koeficientu. Šis koeficients tiks
noteikts, balstoties uz pēdējā gada, tā ir pietiekami liela
inerce uz atpakaļu, pēdējā gada tikai fiziska persona, kas ir
būtiski, lai juridiskas personas nevar ievest kaut kādas
manipulatīvas korekcijas, tikai fiziskas personas darījumiem
noteiks attiecību, kuru piemēros visā Latvijā, izņemot Rīgu un
Jūrmalu, respektīvi, ar to domājot pārsvarā lauku
teritorijas.
Ja kāds apgalvo, ka kompensācijas sertifikātu cena tūlīt strauji
kritīsies– blēņas! Ja šī cena strauji kritīsies, šo kompensācijas
sertifikātu turētāji šos sertifikātus nepārdos un šos 3% slieksni
mēs nesagaidīsim nekad, un nekad netiks attiecināta šī
kompensācija pret šiem... kompensācijas un parasto sertifikātu
attiecības.
Ja kāds apgalvo, ka mēs šeit esam apvainojuši vai kaut kādā veidā
ierobežojuši politiski represētos, taču atšķiriet 27.panta pirmo
daļu un izlasiet. Mēs esam radījuši īpašus noteikumus politiski
represētajiem, atļaujot viņiem arī turpmāk saņemt kompensācijas
sertifikātus par izsūtījumā nodzīvotajiem gadiem. Mēs esam
attiekušies godīgi pret visiem. Šis ir bijis kompromiss, kas ir
bijis nepieciešams, un šķiet, ka tas ir pietiekami izsvērts un
loģisks.
Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par 238.– atbildīgās komisijas
priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 59, pret– 16, atturas– 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
239.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
240.– deputāta Šķestera priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
241.– Finanšu ministrijas priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts 242.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
243.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... Atklājam debates.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Tātad par 243.priekšlikumu. Šeit
ir paredzēta, un pie tam pārejas noteikumos, tikai īpaša kārtība,
kādā valsts un pašvaldību zemes nomnieks var iegūt īpašumtiesības
uz zemi. Un tie ir gadījumi, ja nomas termiņš ir noslēgts vismaz
uz 10 gadiem, ja nomas līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā un ja
nomas līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības apbūvēt šo
zemi.
Es paredzu, ka jau pēc šodienas nepārtraukti sāks slēgt šos nomas
līgumus, lai iegūtu tiesības arī šo zemi privatizēt, iesniegt
privatizācijas pieprasījumus.
Atcerēsimies, jau Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes
apkārtnē, vienu laiku bija saradušies ārkārtīgi daudz
privatizētāju, kuri dažas dienas pirms domes sēdes nodibināja
savu SIA, tur bija “Ērgļu ligzda”, tur bija “Baložu ligzda” un
vēl dažādas citas ligzdas. Un ieguva šīs nomas tiesības uz zemes
gabaliem, tajā skaitā arī ar apbūves tiesībām.
Īstenībā tas ir tāds izmēģinājums, lai šo zemi tiešām dabūtu
īpašumā, un tikai tagad, ar šo likumu, mēs šim nomniekam pēkšņi
atdosim arī tiesības šo zemes gabalu privatizēt. Privatizēt par
lēto– par sertifikātiem.
Es vēl neteiktu neko, ja šeit valsts prasītu naudu visos
gadījumos. Un tāpēc man liekas, ka šī norma, kas ir nostiprināta
tikai un vienīgi pārejas noteikumos, nav godīga pret visiem
pārējiem.
Arī “Latvijas valsts mežos” ir iznomāti lieli zemes gabali,
iznomāti kā medību platības, un ar ļoti dažādiem mērķiem, un
droši vien ne tikai uz desmit gadiem. Protams, ka arī šādos
gadījumos nav nekādas atrunas, ka tie varētu būt kādi izņēmumi,
uz kuriem neattiecas šie nosacījumi.
Es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, Zaķa
kungs!
Dz.Zaķis.
Tātad uz Seiles kundzes teikto es varētu
pateikt apmēram sekojošo, ka tie, kā Seiles kundze apgalvoja,
vesela virkne ar... vesela virkne ar nomas līgumiem tiks noslēgti
tuvākā gada laikā. Šiem nomas līgumiem ir atlikušas apmēram 15
minūtes līdz likuma pieņemšanas brīdim. Jo, ja mēs izlasām
uzmanīgi šo priekšlikumu, tad tam nomas līgumam ir jābūt
noslēgtam līdz likuma pieņemšanas dienai. Tātad tas attiecas
tikai uz tiem, kas ir pieņemti, un tas neattiecas uz tiem, kas
tiks pēc likuma spēkā... pēc likuma pieņemšanas brīža, uz tiem
nomas līgumiem tas vairs neattieksies. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt, šī ir viena norma, kura īstenībā nemaz tik ļoti
neierobežo un nemaz tik ļoti lielas iespējas nepaver tiem, kuri
ir noslēguši līgumus ar apbūves tiesībām. Šī norma paredz vienu
elementāru lietu: ja tev ir iznomāts tātad zemesgabals ar apbūves
tiesībām un tu neesi paspējis savu tātad jaunbūvēto objektu...
pabeigt “nulles ciklu” un ielikt zemesgrāmatā, tad tev tiek dots
tikai viens gads vēl klāt. Un tas ir diezgan loģiski, jo būvju
gadījumā tomēr tie procesi tik ātri nenotiek. Tev tiek dots viens
gads klāt. Un, ja tu šī gada laikā spēj to savu būvi un ēku
ielikt... noformēt zemesgrāmatā, tādā gadījumā tev joprojām
saglabājas tiesības iet caur šī likuma procesu, respektīvi,
atsavināt šī likuma paredzētajā kārtībā. Pretējā gadījumā tas ir
atsavināšanas likums, un tā jau ir pavisam cita procedūra. Tātad
mēs šeit iedodam tikai vienu gadu klāt tiem, kuriem ir tātad
nomas līgums ar apbūves tiesībām.
Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 243.– atbildīgās komisijas
priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 55, pret– 18, atturas– 1 deputāts. Priekšlikums ir
atbalstīts.
Dz.Zaķis.
244.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
245.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
246.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
247.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
248.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
249.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
250.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
251.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
252.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
253.– deputāta Šķestera priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
254.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
255.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
256.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
257.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 258.– pēdējais– atbildīgās
komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Ministru kabineta vārdā– ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš.
Lūdzu!
A.K.Kariņš (ekonomikas ministrs).
Cienījamā Saeimas
priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Tas darbs, kas ir
izdarīts pēdējā pusgadā, faktiski noslēdz to darbu, ko šī Saeima
uzsāka pirms diviem gadiem. Un šī ir problēma, kas mūsu valstī ir
ilgusi jau desmit gadus, tas ir, privatizācijas jautājums netiek
un netiek, un nebija ticis, un nebija ticis vienreiz pa visām
reizēm pabeigts.
Tas darbs, kas ir ieguldīts no jūsu puses, it sevišķi no
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas puses, un it sevišķi no tiem, kuri piedalījās darba
grupā, ir pierādījums tam, ko var izdarīt cilvēki, kuriem varbūt
sākotnēji ir tīri pretēji uzskati, bet, respektējot citam citu un
turot to galveno mērķi sev priekšā, ko var panākt. Un konkrēti
šeit ir jāsaka, ka “Jaunais laiks” ir patiesi gandarīts, ka
Tautas partija– divas politiskās partijas, kurām, varētu teikt,
jautājuma sākumā bija ļoti pretēji uzskati, sarunu gaitā mēs
nonācām pie rezultāta, kas apmierina abus. Es domāju, šis ir
viens ļoti labs paraugs tam, ko var panākt, kad apvieno spēkus,
meklē labus risinājumus un, galvenais, uzticas viens otram, lai
varētu panākt rezultātu. Es apsveicu jūs visus ar vienu no šīs
Saeimas vislielākajiem padarītajiem darbiem, un turpināsim tā tik
uz priekšu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nē, es saprotu, ka par
258.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 22, atturas– 5. Likums
“Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas
sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums
likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un
pagasta padomes deputāta statusu””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā... Cienījamie
kolēģi, likumprojekts “Grozījums likumā “Par pilsētas domes,
rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta
statusu””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Jānis
Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Pavisam
atbildīgā komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā un
galīgajā lasījumā sešus priekšlikumus.
1.– deputāta Solovjova priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 16, pret– 58, atturas– 1. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Vai deputāts Edgars Jaunups vēlas runāt par procedūru? Deputāts
Edgars Jaunups nav zālē. Nez kā viņš pieteicies?
Lūdzu turpinām izskatīt priekšlikumus!
J.Lagzdiņš.
Arī 2.– deputāta Solovjova priekšlikums–
noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
3.– deputāta Solovjova priekšlikums. Arī
noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš.
4.– deputāta Buzajeva priekšlikums.
Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie
kolēģi! Kopš 1994.gada marta likumā ir nostiprinātas pašvaldības
deputāta tiesības organizēt tikšanās ar vēlētājiem. Tātad jau 11
gadus. No 1997.gada janvāra šīs tiesības tika konkretizētas
likumā “Par sapulcēm”. Proti, likums noteica, ka pašvaldības dome
ar saviem lēmumiem nevar patvaļīgi ierobežot šīs tiesības, pat ja
šis deputāts pieder nevēlamajam mazākumam. 2004.gada 18.martā,
pēc septiņiem sekmīgas pastāvēšanas gadiem, šīs tiesības tikties
ar vēlētājiem bez augstāko instanču atļaujas ar jūsu balsojumu
tika atceltas. Tika atceltas tieši pēc tam, kad jūs
pārliecinājāties, ka tikšanās ar PCTVL deputātiem pulcina
desmitiem tūkstošu dalībnieku. Tā vietā, lai novērstu mūsu
popularitātes iemeslu, atgriezt Izglītības likumu stāvoklī, kādā
tas pastāvēja pirmskara Latvijas Republikā, jūs izvēlējāties citu
ceļu– vardarbības un demokrātisko brīvību ierobežošanas ceļu. Pie
tam netīro darbu– atteikt pieteicējiem rīkot likumīgas sapulces–
jūs uzticējāt pašvaldībām. Tajā pašā laikā mēs jau dažas reizes
eksperimentāli esam pārbaudījuši, kādā mērā jums bija taisnība.
Atļausiet man raksturot tikai dažus piemērus.
Rīgas dome atteicās izsniegt mums saskaņojumu 2004.gada 16.aprīlī
krievu valodas un demokrātijas atklātās stundas rīkošanai pie
Kongresu
nama. Neskatoties uz to, lai tiktos ar mums, atnāca apmēram 10
000 cilvēku. Deputāts Jakovs Pliners, kuru jūs izdevāt tiesai,
tika attaisnots. Bet man deviņus mēnešus pēc notikušā, pēc četrām
tiesas prāvām izdevās pierādīt, ka dome atteica pieteicējam
nelikumīgi .
Rīgas dome atteicās saskaņot ar mums arī 2004.gada jūnija
priekšvēlēšanu laikā pasākumu Esplanādē. Visu citu partiju
analoģiski pieteikumi bija saskaņoti. Rezultātā ar sodanaudu tika
sodīta Tatjana Ždanoka, nākamā Eiroparlamenta deputāte, bet par
mani tika sastādīti veseli divi administratīvo pārkāpumu
protokoli.
Lieta par atteikuma nelikumīgumu tika izskatīta tiesā astoņas
reizes, un tikai šodien pulksten 16.00– gadu un četras dienas pēc
Eiropas Parlamenta vēlēšanām– tiks pasludināts pirmās instances
tiesas spriedums.
Rīgas dome nesaskaņoja ar mums arī šā gada 11.marta sapulci
Esplanādē, kuras mērķis bija ar smaidu izteikt mūsu viedokli par
izglītības reformu. Atteikums tika motivēts ar to likuma pantu,
kurā iet runa par valsts iekārtas gāšanu.
Acīmredzami domē sēdēja un šodien sēž ļaudis, kuriem arī piemīt
humora izjūta. Deputāte Tatjana Jemeļjanova vinnēja tiesas
procesu tikai diennakti pirms pasākuma rīkošanas.
Ņemiet vērā, ka visos šajos gadījumos, kā arī citos pasākumos,
kuros piedalījās tūkstošiem cilvēku un kurus organizēja mūsu
deputāti, nebija konstatēts neviens kautiņš, nebija sasistu
stiklu un citu huligānisma izpausmju. Šo būtisko un nesamērīgo
tiesību uz miermīlīgu sapulču ierobežojumu tomēr ir laiks
atcelt.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un atjaunot kaut pašvaldības
deputātu tiesības tikties ar vēlētājiem bez papildu
saskaņojuma.
Lūdzu balsot par demokrātiju. Lūdzu balsot par manu
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ko nozīmē šādas
tikšanās? Redziet, izdomā tikšanos un vienkārši informē, ka es
tur un tur tikšos. Kādā vietā notiks šīs tikšanās? Nav par to
runas. Tātad izvēle ir ļoti plaša.
Faktiski– kas tas ir? Tā ir papildu nekārtību radīšanas iespēja.
Ja jau ir nopietna tikšanās ar vēlētājiem, tad ir jābūt
diskusijām, ir jābūt kādām pārrunām, skaidrojumiem. Kādas
izskatās līdz šim šāda veida tikšanās? Izveido kaut kādus
paaugstinājumus, tur kāds uzrāpjas augšā, un tad skan varenas
runas no turienes: “Tie ir tādi, un tie ir šitādi, un mūs te spīž
un spīž... un nezin ko vēl izspiedīs ārā... Un mums te visi dara
pāri ļoti.” Vai tad tās ir tikšanās ar vēlētājiem? Tur saskrien
viens bariņš, daži skaidrā prātā, daži ne sevišķi skaidrā prātā,
un tā ir vienkārši publiska izbļaustīšanās.
Vai tad jūs gribat vienkārši radīt papildu nekārtības? Kam jums
tas ir vajadzīgs? Patlaban var būt tikai viena doma– izrādīt
sevi, radīt kaut kādu nestabilitāti, ilūziju, varbūt atnāks uz
tikšanos kādi strīpainos kreklos tērpti, vēl Dāvida zvaigzni var
piešūt pie nabas klāt. Pavisam jauka tikšanās būs. Lūk!
Kas jums liedz tikties telpās? Vai jums ir tādas iespējas
liegtas? Kāpēc tad ir vajadzīgas citas vietas? Protams, Rīgas
centrs, jo tuvāk Brīvības piemineklim, jo labāk. Tagad jau viens
otrs pavisam blakus Brīvības piemineklim atļaujas visādas
bezkaunības.
Tātad šeit jau nav runa par demokrātijas ierobežošanu. To taču
vajag saprast. Ir tomēr šad un tad jāatgādina, ko nozīmē “demos”
un “kratos” grieķu valodā,– tā nav visatļautība. Tā ir tautas
vara, nekas cits! Lūk!
Un tāpēc, kolēģi, kāpēc jūs paši sevi pataisāt par tādiem
jokupēteriem? Jūs prasāt to apzināti, saprazdami, ka tās nebūs
tikšanās, ka tā būs nekārtību radīšana.
Ne jau velti mēs ierosinājām stingrākus nosacījumus un sodus
tiem, kas atļaujas pārkāpt kārtības noteikumus sabiedrisko
pasākumu laikā, līdz pat ielikšanai cietumā. Tieši tāpēc nevajag
šeit, tāpat valstī nav viegli daudziem cilvēkiem, un tas ir tāds
vecs un ne sevišķi patīkams paņēmiens, ko ļoti pielieto šodienas
Krievija: lai kaut kādā veidā aizmiglotu to iespaidu par diezgan
nepatīkamo, pelēko ikdienu, atrod kaut kādus šķietamos
ienaidniekus vai kritizējamos objektus, un tad uz tiem tiek
vērsta visa uzmanība.
Un šeit arī ir tas pats. Ja jau ir tā vēlēšanās skaidrot kaut ko,
diskutēt, lūdzu! Priekš tā mums ir visādas iespējas. Nē! Vajag
pulcināt pēc iespējas vairāk cilvēku, vajag viņus savākt kopā, un
varbūt atbrauks Krievijas televīzija un nofilmēs, viens, otrs vai
trešais kanāls. Varbūt vēl kāds atnāks, kaut kādus interesantus
pasākumus piedāvās, un būs publicitāte.
Un tā vairs nav tikšanās ar vēlētājiem. Tā ir sevis izrādīšana un
nekārtību celšanas tieksme. Un vairāk nekas cits. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie kolēģi! Ja es tagad
pateiktu, ka Dobeļa kungs ir staļinists, ja es tā pateiktu, viņš
apbižotos, ka nekādā gadījumā, un tā tālāk. Bet es esmu
pārliecināts, ka mūsu sabiedrībā staļinisms dzīvoja, dzīvo un
laikam dzīvos.
Dobeļa kungs varbūt neievēroja, ka viņš aizrādīja, kā stāvēt, kur
stāvēt, par ko jārunā un kā jārunā, un vai es drīkstu piespraust
Dāvida zvaigzni vai es nedrīkstu to darīt. Es domāju, ka cenzūru
Latvijā atcēla vēl Aleksandrs ... cars Aleksandrs. Un attiecīgi
Staļina laikos bija tāda cenzūra.
Es domāju, ka demokrātiskā sabiedrībā tā nav vajadzīga, un
attiecīgi lūdzu atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Šodien mēs
apspriežam likumprojektu “Par pilsētas domes, rajona padomes,
novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”. Manuprāt, mūsu
kolēģi no TB/LNNK skaidri un tieši pierāda to, ka viņiem trūkst
pilsētas mentalitātes, jo nekādā pagastā, nekādā viensētā nekādas
demonstrācijas nekad nenotiek.
Man šķiet, ka tas ir tikai no bailēm tāpēc, ka pilsētās Latvijā
ir koncentrēta vislielākā krievu kopienas daļa. Un mums, mūsu
PCTVL frakcijai, patiešām ir politiska nozīme un politiska
nopietnība šajos punktos.
Un TB/LNNK, viņi mākslīgi grib novājināt mūsu konkurētspēju. Un
to, ka Buzajeva kunga piedāvājumi netiek apstiprināti, tas tikai
norāda uz to, ka mūsu valstī neeksistē vienāds likums visiem. Man
šķiet, ka jums, kolēģi deputāti, vajag nopietnāk, teiksim,
uzskatīt to, kā Rietumeiropā notiek demonstrācijas.
Jūs dažreiz bijāt Briselē, un tur pie Eiropas Parlamenta pulcējas
visādas grupas, sākot no kurdiem, beidzot ar, teiksim, ogļračiem,
viņi tur taisa demonstrācijas, nereti arī, teiksim, tur ir
kautiņi ar policiju.
Un pastāstiet mums: kad Latvijā bija nekārtības? Nekārtības– tas
ir termins, kas ir, teiksim, pieminēts Krimināllikumā. Bet
neviens kriminālsodāms, teiksim, incidents Latvijā nebija pirms
tam. Neviena mašīna nebija sabojāta, nekas, neviens stikls nebija
sabojāts. Bet tagad mums runā par nekārtībām.
Man šķiet, kolēģi deputāti, būsim pavisam demokrātiski! Pretējā
gadījumā Latvija kādreiz kļūs par Ziemeļkoreju. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu,
Lagzdiņa kungs!
J.Lagzdiņš.
Godātie kolēģi deputāti! Saskaņā ar
šobrīd spēkā esošo kārtību un noteikumiem jebkurš deputāts, arī
persona, kura nepilda deputāta pienākumus, var tikties ar
vēlētājiem telpās bez īpašas saskaņošanas ar pašvaldību vai kādu
citu valsts vai pašvaldības institūciju. Savukārt, ja tikšanās ar
vēlētājiem tiek rīkotas atklātu sapulču formā laukumos, ielās, uz
trotuāriem vai kādās citās publiskās vietās, tad, neapšaubāmi,
saskaņā ar speciāliem likumiem ir jāsaskaņo šāda veida pasākumi
ar attiecīgo pašvaldību.
Ja mēs pieņemtu deputāta Buzajeva priekšlikumu, tad komisijas
viedoklis ir tāds, ka tas būtiski ierobežotu pašvaldību deputātu
tiesības. Šis priekšlikums ir antidemokrātisks un neļauj tātad
veikt sekmīgi deputātiem savas funkcijas.
Tātad es aicinu šo priekšlikumu kā antidemokrātisku
noraidīt!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par 4.– deputāta Buzajeva
priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 16, pret– 63, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Nākamais 5.– Juridiskā biroja
priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
6.– Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā,
galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
49, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījums likumā “Par pilsētas
domas, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta
statusu”” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi, es vēlreiz aicinu jūs izslēgt mobilos
telefonus klusuma režīmā!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Pētera
Ugrjumova atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Otrais
lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā– deputāte Anta
Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Otrajam
lasījumam ir sagatavots dokuments ar reģistrācijas numuru 1217.
Un, kā jūs redzat, tad neviens priekšlikums otrajam lasījumam nav
iesniegts. Komisija izskatīja likumprojekta virzīšanu otrajam,
galīgajam, lasījumam, jo tas ir steidzamības kārtā izskatāmais
likumprojekts, un lūdz šo likumprojektu atbalstīt otrajā
lasījumā. Varu tikai piebilst, ka solītā atteikšanās no Krievijas
Federācijas pilsonības, par ko komisijā apņēmās nekavējoties
uzsākt procedūras Pēteris Ugrjumovs, ir iesākusies, un komisijas
lietvedībā ir reģistrēts dokuments, kas ir atsūtīts no Itālijas,
kurā Krievijas Federācijas vēstniecībā ir reģistrēts viņa
iesniegums. Un tas ir dokuments, uz kura pamata mums šobrīd ir
pamats izskatīt, arī paļaujoties uz solījumu, ka šis solījums
tiks izpildīts līdz galam. Jums šis dokuments ir pieejams jūsu
izplatītajos dokumentos uz galda, kas šodien no rīta tika
pievienoti likumprojektam.
Lūdzu balsot otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
63, pret– 3, atturas– 2. Likums “Par Pētera Ugrjumova atzīšanu
par Latvijas pilsoni” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas lūgumu– iekļaut šā gada 16.jūnija
Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā
likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”)
Deputātiem iebildumu nav, jo Saeima lēma, ka šodien šis likums
tiks izskatīts.
Savukārt Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Šadurska, Arta
Kampara, Gunta Bērziņa, Viestura Šiliņa un citu deputātu
iesniegumu ar lūgumu– izdarīt grozījumus šā gada 16.jūnija
Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut par steidzamu atzīto
likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” kā
26.darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums “Grozījumi Vispārējās
izglītības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt
dokumentu nr.4437, un izskatām priekšlikumus iesniegšanas
kārtībā!
1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
2.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
3.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
Arī 4.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
5. un 6.– atbildīgās komisijas
priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
7.– deputāta Plinera priekšlikums. Ir
noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
8.– deputāta Plinera priekšlikums. Ir
noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
Jūs nepieteicāties savlaicīgi. Lūdzu, ja jūs vēlaties runāt par
8.priekšlikumu, jūs varat piedalīties debatēs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Par
kuru priekšlikumu man atļauts debatēt? Tikai par 8.?
Sēdes vadītāja.
Jūs pieteicāties debatēt par 8.– deputāta Plinera priekšlikumu.
Lūdzu, mēs atklājam debates par šo priekšlikumu.
V.Buzajevs.
Redziet, cienījamie kolēģi! Nosakot šādā
ārkārtīgi svarīgā jautājumā tādu steidzamību, jūs varat noraidīt
jebkuru priekšlikumu bez kāda pamatojuma. Tas ir Saeimas
vairākuma darba stils, un es tomēr esmu gatavs galvot, ka visi
šie priekšlikumi, kuri izstrādāti, mūsu frakcijas priekšlikumi,
ir augstas kvalitātes priekšlikumi un ir nepieciešami, lai
būtiski uzlabotu izglītības procesu.
Šobrīd ir tāda situācija, ka saskaņā ar “jumta” izglītības likumu
skolas pašpārvaldei ir dotas diezgan lielas tiesības, bet diemžēl
šīs tiesības nav konkretizētas nedz likumā, nedz zemāka līmeņa
normatīvajos aktos. Apspriežamajā Vispārējās izglītības likumā
praktiski pašpārvaldes funkcijas sadalītas uz trim daļām–
direktora funkcijas, pedagoģiskās padomes funkcijas, kā arī
izglītības iestāžu padomes funkcijas. Pēdējā– padome– iekļauj
visas minētās personas un amatus. Tur atrodas gan skolas
direktors, gan pedagogi, gan arī vecāko klašu skolēni un iestādes
dibinātāji. Saskaņā ar to mūsu priekšlikums– tieši šīm
visplašākām padomēm dod tiesības lemt dažus jautājumus, kas skar
izglītības iestādes. Un pirmkārt, diemžēl par kuru jūs
nenobalsojāt, pašām izvēlēties izglītības programmas. Tas ir
apstiprināts ar likumu, bet diemžēl nav mehānisma. Kā arī
apspriežamā priekšlikuma būtība ir dot skolas padomei iespēju
ierosināt lietas par direktora vai atsevišķu pedagogu
maiņu.
Praktiski tā ir Rietumu pieredze, un visi cilvēki, kas strādā
skolā vai strādāja Rīgas domē, viņi zina, ka praktiski vecāki
izmanto šīs tiesības, viņi sūdzas par direktoru pašvaldībai un
par pedagogiem tieši direktoram.
Un mūsu priekšlikums ir nokārtot šo procedūru, lai... šī
procedūra bija ierosināta direktoru vai pedagogu atkāpšanās
saskaņā ar skolu padomes reglamentu. Ne vairāk.
Tas ir pirmais solis Rietumu pieredzes priekšā, un saskaņā ar to
es lūdzu vai nu uzreiz šodien atbalstīt mūsu priekšlikumu, vai
valdošajām partijām, kad jums ienāk prātā vēl vienu reizi
izmainīt Vispārējās izglītības likumu, un iesniegt līdzīgu
priekšlikumu. Paldies par uzmanību, un aicinu balsot “par”.
(No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Spasibo dorogoi!”)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Es jau iepriekš,
runājot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, paskaidroju, ka,
ņemot vērā to, ka likumprojekts tika iesniegts diezgan pavēlu, to
varēja izdarīt ātrāk, un ka komisijas rīcībā bija ļoti ierobežots
laiks likumprojekta kvalitatīvai izskatīšanai, mēs komisijā
vienojāmies, ka mēs skarsim tikai tos pantus, kas ir saistīti ar
šī likuma piemērošanu Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kā arī
tos pantus, kas ir saistīti ar mācību satura reformu, sākot no
nākamā mācību gada. Un, kā jūs esat pamanījuši, arī nākamais
atbildīgās komisijas priekšlikums ir ierosināt izslēgt šo
ministrijas piedāvāto labojumu šajā konkrētajā pantā.
Tā ka neizbēgami nākotnē, kad mēs atgriezīsimies likumdošanā pie
šīm lietām, tad arī varēsim diskutēt par Plinera kunga
priekšlikumiem, bet šobrīd es aicinu to noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 8.– deputāta Plinera priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret–
47, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
9. un 10.– atbildīgās komisijas
priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
11. un 12.– atbildīgās komisijas
priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Par kuru priekšlikumu, deputāta kungs?
Dz.Ābiķis.
Tātad 11.– atbildīgās komisijas
priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Par 11.priekšlikumu? Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! 10.februārī mūsu
cienījamā izglītības un zinātnes ministre tikšanās ar krievu
skolniekiem piketētājiem publiski solīja: ka bilingvālā apmācība
būtu ieviešama arī latviešu skolās. Un šeit Ministru kabineta
sagatavotajā likumprojektā ir formulēts tāds solījums: bet nezin
kā atbildīgā komisija bez jebkuras diskusijas grib tomēr neatdot
latviešu skolas... nedot iespēju par padziļinātu svešvalodu
apmācību un gribēja to svītrot. Nekādas diskusijas nebija. Un es
nesaprotu, kādēļ izglītības un zinātnes ministre un Ministru
kabinets runā vienu un atbildīgā komisija uzreiz bez jebkādas
argumentācijas to noraida.
Es tomēr aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, jo, ja
bilingvālā apmācība būs arī latviešu skolās, tas būs arī
izglītības kvalitātes monitorings. Jo krievu skolās, kurās tagad
bilingvālā apmācība jau ir, nekāda monitoringa... neskatoties uz
visām starptautiskajām rekomendācijām un Satversmes tiesas
13.maija spriedumu, nekāda monitoringa nav un acīmredzami
nebūs.
Saskaņā ar to aicinu nobalsot par 11.– atbildīgās komisijas
priekšlikumu– un noraidīt to! (No zāles deputāts L.Ozoliņš:
“Etot ne proiģet!”)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Mēs jau vienojāmies
likumu atbalstīt steidzamības kārtā, un tāpēc komisija vienojās,
ka tik komplicētus jautājumus, kas skar valodas lietošanu
izglītībā, nevar steidzamības kārtā izskatīt. Un tāpēc arī ar
ministres piekrišanu mēs šo jautājumu izslēdzam no darba
kārtības, un komisijas– atbildīgās komisijas– priekšlikums tātad
ir– izslēgt vispār šā jautājuma skatīšanu un neatbalstīt šo
pieeju.
Tāpēc es aicinu balsot un atbalstīt atbildīgās komisijas
viedokli!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 11.– atbildīgās komisijas
priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 50, pret– 20, neviens neatturas. Likumprojekts ... Es
atvainojos! Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
12.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
13.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
14.– deputāta Plinera priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze!
Godātie deputāti! Ar šo priekšlikumu mūsu frakcijas vēlas
nostiprināt likumā to, ko savā spriedumā izglītības reformas
lietā konstatēja Satversmes tiesa, proti, norma par izglītības
reformu atbilst Satversmei tikai tad, ja to atbilstoši
interpretē. Atbilstoša interpretācija, tiesasprāt, ir tā, ka līdz
2007.gadam... gada 1.septembrim, kad mācības 10.klasē uzsāks tie
skolēni, kuru izglītošanas procesā pamatizglītības posmā ir
lietots bilingvālās apmācības modelis, attiecīgo priekšmetu
vienlaikus drīkst mācīt divās valodās. Tātad bilingvāli!
Saskaņojot to, bez šaubām, ar Izglītības un zinātnes
ministriju.
Mēs vēlamies ar savu priekšlikumu nodrošināt ministrijas
piekrišanu un juridiski nostiprināt likuma tekstā Satversmes
tiesas sprieduma atziņas.
Paldies. Tātad lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie
kolēģi! Šajā mūsu priekšlikumā nav nekā pretvalstiska. Mēs
praktiski piedāvājam iekļaut likumā Satversmes tiesas sprieduma
daļu, kas regulē tiesnešu vienbalsīgu viedokli par situāciju
krievu skolās tieši šo priekšmetu daļā, kas iekļauti pazīstamajos
60%.
Ir arī citi argumenti, lai atbalstītu mūsu priekšlikumu. Faktiski
pasniedzēji runā ar bērniem latviski tikai tādā mirklī, kad klasē
atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas inspektori, un pēc
tam, kad šie inspektori aizgājuši, tad tomēr gan pasniedzēji, gan
bērni runā viens ar otru savā dzimtajā valodā, kas ir
dabiski.
Šeit ir zināmā mērā kompromiss. Jūs negribat atkāpties no saviem
procentiem. Mēs gribējām iekļaut likumā esošo situāciju skolās,
kas bez tam ir apstiprināta ar Satversmes tiesas spriedumu.
Un jūs runājat, ka mēs esam ekstrēmisti, mēs nodarbojoties ar
pretvalstisku darbību. Lūk, šeit ir... jums priekšā ir mūsu
likumdošanas priekšlikumi. Un, ja jūs to tomēr noraidīsiet, tad
tieši jums būs... jūsu lēmums būs gan antikonstitucionāls, gan
arī pretvalstisks, jo jūsu balsošana– tas ir atklātais aicinājums
izveidot divkopienu valsti un cīnīties par savām tiesībām atkal
uz ielām.
Lūdzu tomēr vēl vienu reizi izvērtēt mūsu priekšlikumu un
atbalstīt to! Varbūt tad būtu pirmais solis, lai sakārtotu
situāciju mūsu valstī.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu tik
svarīgas lietas kā valodas lietas steidzamības kārtā neizskatīt,
un tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 14.– deputāta Plinera priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret–
58, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav
atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
15.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
16.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
17.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
18.– deputāta Plinera priekšlikums.
Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie kolēģi! Kārtējo reizi
gribu griezties pie jūsu sirdsapziņas. Šī satura... pamatskolas
satura reforma viennozīmīgi un vienādi skar kā latviešu, tā
cittautiešu bērnus. Un es atkārtoju, ka ne metodiski, ne
psiholoģiski skolas, skolotāji nav gatavi šai reformai, kuru
“rītdien brokastīs” mēs gribam it kā ieviest skolās. Nu neprot
šodien mūsu ētikas skolotājs vai sociālo zinību skolotājs– viņi
tikai veidosies faktiski. Faktiski nav labas mācību grāmatas, un
viņiem vēl jābūt citai– jaunai psiholoģijai. Viņš pasniedz
civilzinības latviešu skolā pirmajā klasītē, un viņš mācīs
latviešu bērniņu latviešu valodā. Tas pats attiecas uz krievu
skolu. Atkārtoju: vai viennozīmīgi var pateikt, ka, ja agrāk bija
divas stundas rokdarbu (vai tagad saucas mājturība), tagad
pakāpeniski ievedīs to vienu stundu. Nav vēl jaunas programmas un
tā tālāk, un tā joprojām. Labojuma lietas... Priekšlikuma lietas
būtība: pārnesīsim šo reformu uz vienu gadu, sagatavosim pa šo
gadu skolotājus, iepazīstināsim ar to visu vecākus, un uz
priekšu! Bet ne ar rītdienu, tātad ar 2005.gada 1.septembri, bet
ar 2006.gada 1.septembri.
Un tātad lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Komisijā arī citiem
deputātiem bija bažas, tāpat kā Plinera kungam, vai ministrija
spēs šīs pārmaiņas ar 1.septembri īstenot. Bet mēs saņēmām
komisijā ministres apliecinājumu tam, ka, neskatoties uz to, ka
likums tiek pieņemts tikai šobrīd, ministrijā ir veikts
pietiekami ilgs sagatavošanās darbs un ar 1.septembri šīs
pārmaiņas īstenot ir iespējams.
Tā ka turēsim ministri pie vārda un cerēsim, ka viss tiks
īstenots tā, kā ir iecerēts. Es aicinu šo priekšlikumu
noraidīt!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsojam par 18.– deputāta Plinera
priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret–
62, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
19.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par
likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
62, pret– 6, atturas– 12. Likums “Grozījumi Vispārējās izglītības
likumā” pieņemts. Paldies.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā izsaku
jums pateicību par atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Bērziņa, Ceriņas,
Šiliņa, Krastiņas, Ontužāna un Liepiņas iesniegumu ar lūgumu
izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm un pēc
pārtraukuma turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu
izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir
iebildumi, lūdzu, balsojam par pārtraukuma izsludināšanu uz 30
minūtēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
52, pret– 18, atturas– 3. Tiks izsludināts pārtraukums uz 30
minūtēm. Bet mums arī būtu jābalso par otro iesnieguma daļu,
tātad turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai
deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par to, ka pēc
pārtraukuma mēs turpinām sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 55, pret– 23, atturas– 1. Saeimas sēdē tiek izsludināts
pārtraukums uz 30 minūtēm. Tiekamies pulksten 15.30. Un
turpināsim Saeimas sēdi līdz visu šodienas darba kārtības
jautājumu izskatīšanai. Paldies.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi
likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Otrais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– Elita
Šņepste.
E.Šņepste (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar
dokumentu nr.4295–B– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu
un azartspēļu nodevu un nodokli””. Izskatīšana otrajā
lasījumā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi un izskatījusi
18 priekšlikumus.
1.priekšlikums. Iesniedzis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.
Iestrādāts komisijas priekšlikumos 2., 7. un 9.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.2.– Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas iesniegtais. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.3.– finanšu ministrs
Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.4.– deputāts Jānis Šmits.
Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Jāņa
Šmita priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 7,
pret– 49, atturas– 11. Priekšlikums noraidīts.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.5. Iesniedzējs– deputāts
Sokolovskis. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Atvainojos... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par
deputāta Sokolovska 5.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 10, pret– 52, atturas– 2. Priekšlikums
noraidīts.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.6. Iesniedzējs deputāts
Jānis Strazdiņš. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.7. Iesniedzējs Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.8. Iesniedzējs finanšu
ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.9– Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija. Iesniegtais priekšlikums tika
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.10. Iesniedzējs finanšu
ministrs Oskars Spurdziņš. Priekšlikums iestrādāts komisijas
priekšlikumā nr.12.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.11. Iesniedzējs
Juridiskais birojs. Priekšlikums ir iestrādāts komisijas
priekšlikumā nr.12.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. un 12.
priekšlikumu.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.12. Iesniedzējs Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija. Komisija ir atbalstījusi šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.13.– deputāta Jāņa Šmita.
Netika atbalstīts komisijā. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu!
Balsosim par deputāta Šmita 13.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 9, pret– 50, atturas– 11.
Priekšlikums noraidīts.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.14. Iesniedzējs deputāts
Jānis Šmits. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu!
Balsosim par deputāta Šmita 14.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 7, pret– 45, atturas– 13.
Priekšlikums noraidīts.
E.Šņepste.
Priekšlikums nr.15. Iesniedzējs deputāts
Sokolovskis. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Šņepste.
16.– Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
17.– finanšu ministra Oskara Spurdziņa
priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
18.– deputāta Sokolovska priekšlikums.
Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu
otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par
izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemšanu otrajā,
galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 64, pret– nav, atturas– 8.
E.Šņepste.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Likums “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un
nodokli”” pieņemts.
Godātie deputāti! Pirms turpinām darba kārtības izskatīšanu, ir
saņemts deputātu Segliņa, Zommeres, Slaktera, Paegles, Zundas un
citu iesniegums ar ierosinājumu 48.darba kārtības
jautājumu– likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības
rullī”– izskatīt kā 28.darba kārtības jautājumu. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība
ir grozīta.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts
“Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Izskatām
likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Lūdzu noteikt
steidzamību šim likumprojektam!
Sēdes vadītāja.
Jā. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi
Saeimas Kārtības rullī” atzīšanu par steidzamu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– neviens, atturas– 6.
Likumprojekts par steidzamu atzīts.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā
lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas
Kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret– nav, atturas– 7.
Paldies.
Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un
izskatīšanas laiku otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
16.jūnijs, pulksten 16.00.
Sēdes vadītāja.
16.jūnijs. Pulksten 16.00. Vai citu priekšlikumu nav? Citu
priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts–
16.jūnijs pulksten 16.00.
Izskatīšanas laiks, lūdzu!
M.Segliņš.
16.jūnijā. Tātad šīsdienas sēde.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi
Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Kolēģi! Likumprojekts
“Grozījumi Ārstniecības likumā”.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Valdis
Ģīlis.
V.Ģīlis (TP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie
kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4294–B. Tātad šie grozījumi
Ārstniecības likumā saistās ar gaidāmo mediķu algu pielikumu, un
būtībā tie paredz noteikt zemāko darba algas likmi. Un tātad par
priekšlikumiem.
1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir daļēji
atbalstīts un iekļauts Sociālo un darba lietu komisijas
2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis.
3.priekšlikums, ko iesniedzis ministrs
Bērziņš, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis.
4.– Sociālo un darba lietu komisijas
izstrādāts priekšlikums, vairāk redakcionāls. Arī
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Ģīlis.
7.– veselības ministra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, iestrādājot to komisijas priekšlikumā.
Un 8.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 7. un
8.priekšlikumu.
V.Ģīlis.
Komisija principā likumprojektu atbalsta un
lūdz pieņemt galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības
likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– nav, atturas– 5. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums
likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka
statusu””. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāts
Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu ar
numuru 4368. Iesniegti deviņi priekšlikumi.
1.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
2.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav
atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.– deputāta
Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 20, pret– 56, atturas– 2. Priekšlikums noraidīts.
J.Esta.
3.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav
atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.– deputāta
Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 19, pret– 54, neviens deputāts neatturas.
Priekšlikums noraidīts.
J.Esta.
4.– Aizsardzības ministrijas parlamentārās
sekretāres Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un precizēts
5.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojos!
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Buzajevs. Par
4.priekšlikumu, ja? Buzajeva kungs, jūs debatēsiet par
4.priekšlikumu? Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Arī par 5., jo tie ir praktiski
identiski. Saskaņā ar to, cienījamie kolēģi, dažos vārdos par
manis cienītās Mūrnieces kundzes 4.priekšlikumu un ne mazāk
cienījamās atbildīgās komisijas 5.priekšlikumu.
Abi šie priekšlikumi ir absolūti identiski pēc sekām, kuras tie
izsauks. Vienkārši pirmais izteikts Mūrnieces kundzei
neraksturīgajā tiešajā Aizsardzības ministrijas militāristu
valodā, bet otro mūsu štatā esošie cilvēktiesību aizstāvji
padarījuši nedaudz cēlāku, veicot neizdevušos centienus saglabāt
politkorektumu. Neskatoties uz to, abi šie priekšlikumi ir vērsti
pret nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, turklāt tiem ir
tāds graujošais spēks, ka tie var samazināt šīs kustības
dalībnieku rindas tā, kā to savulaik neizdevās izdarīt pat NKVD
specvienībām.
Priekšlikumi, kā redzat, sastāv no dažām daļām. Pirmajā daļā
salīdzinājumā ar spēkā esošo likuma redakciju tiek piedāvāts
vairs neuzskatīt par politiski represētām personām tās, kuras ir
sadarbojušās ar abu režīmu represīvajām struktūrām. Terminam “ir
sadarbojušās” ir visai plaša jēga– vai nu statusa pretendents
pats bija dienējis milicijā, vai nu tikai regulāri dzēra kandžu
kopā ar ciemata iecirkņa milici, vai nu vienkārši nebija
izvairījies no nodokļu maksāšanas, vai arī piedalījies vēlēšanās,
balsodams par komunistu un bezpartijisko bloku. Jebkurā gadījumā
šis grozījums var kļūt par pamatojumu tam, lai atņemtu cilvēkam
jau piešķirto statusu. Turklāt pēc cita cīnītāja denunciācijas.
Šis priekšlikums arī tika iesniegts, apmierinot attiecīgās
sabiedriskās organizācijas vadītāju prasības. Priekšlikuma mērķis
ar nokavēšanos par 50 gadiem noskaidrot stukačus cīnītāju vidū,
bet efekts ir gluži pretējs. Tas radīs denunciācijas to cīnītāju
vidū, kuri nodzīvoja līdz mūsu dienām. Bet īpaši smieklīgi
izskatās nākamais priekšlikums. Neatzīt par pretošanās kustības
dalībniekiem mazgadīgos pavļikus morozovus, kuri ir jaunāki par
14 gadiem. Bet ja nu desmitgadīgais puika bija kādā vienībā par
sakarnieku vai izlūku?
Vislielāko interesi, bez šaubām, pelna šāds jautājums– kāpēc
vispār Aizsardzības ministrija radīja šādus priekšlikumus?
Atbilde ir vienkārša– centieni atzīmēt nacisma sakāves jubileju
ar pabalstu piešķiršanu tām personām, kuras daļēji karoja Hitlera
pusē, izsauca plaša mēroga vēstures ietekmēšanu. Vai atceraties
Ļeņinu, kas nesa baļķi sestdienas talkā? 20 gadus pēc viņa nāves
izrādījās, ka šo baļķi kopā ar viņu nesa vēl kādi daži tūkstoši
cilvēku. Un patlaban, uzreiz pēc pabalstu noteikšanas, pretošanās
kustības dalībnieku skaits biedējošā straujumā sāka pieaugt.
Rīgas dome, kuru paralizēja nesaskaņas valdošajā koalīcijā, to
vien dara, kā piespriež šo statusu. Pie tam cilvēki to desmit
gadu laikā, kas ir pagājuši kopš likuma pieņemšanas, sēdēja
klusu, acīmredzami izprazdami šā statusa divdomīgumu. Nu bet tad,
kad parādījās reāla nauda, pārdomāja.
Kolēģi, varu apgalvot, ka apspriežamajam likumprojektam tomēr
izrādījās kaut viens pozitīvs efekts. Beidzot mēs esam uzzinājuši
nacionālās pretošanās patieso cenu– 50 lati mēnesī uz vienu
pretojošamies dvēseli. Iepazināmies arī ar Aizsardzības
ministrijas, kā arī citu valdības iestāžu patieso vērtību. Šīm
iestādēm piemīt liela pieredze jautājumos, kā atņemt jau esošās
tiesības. Vai nu tie ir bijuši Augstākās padomes vēlētāji, vai nu
smēķētāji, vai nu autovadītāji un ātrās medicīnas palīdzības
klienti. Apspriežamie grozījumi no tās pašas sērijas. Tādēļ es
piedāvāju nelīdzināties NKVD represīvajiem orgāniem un neuzsākt
karu pret nacionālās pretošanās kustības cīnītājiem, bet gan
noraidīt abus šos priekšlikumus. Aicinu balsot pret 4. un arī
pret 5.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatē deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie
kolēģi deputāti! Es nekad neesmu juties tik apjucis vai, var
teikt, pārsteigts par to, ka šajos likuma grozījumos, kuru mērķis
faktiski bija darīt labu darbu attiecībā pret nacionālās
pretošanās kustības dalībniekiem, ir iekļauti šie priekšlikumi
nr.4 un nr.5, kuri zināmā mērā saskan ar kādreiz iepriekš maniem
iesniegtajiem priekšlikumiem, tikai iztrūkstot dažām atrunām. Un,
ja man ir jāsalīdzina 4.priekšlikumā pirmās daļas 1.punkts “ir
sadarbojušās vai piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma
represīvās darbībās”, tad man šķiet, ka šis formulējums tomēr ir
precīzāks nekā 5.priekšlikumā, kur ir uzsvērts: ir sadarbojušās
ar komunistiskā vai nacistiskā režīma represīvajām struktūrām. Jo
šeit pēc būtības trūkst vienas atrunas. Kā zināms, kādreiz
cīnītāji tiek iesūtīti arī pretinieka nometnē. Un ja atceros,
manos priekšlikumos kādreiz bija: ja ir sadarbojušies, izņemot,
ja nacionālās pretošanās kustības uzdevumā. Lūk, šeit tas nav
minēts. Ja cilvēks ir piekritis sadarboties ar čeku šo partizānu
uzdevumā, lai partizāni varētu saņemt kaut kādu papildu
informāciju par plānotajām akcijām pret viņiem, tad visticamāk,
ka, ja mēs skatāmies uz otro daļu, ka šai prokuratūrai,
visticamāk, nebūs šo pierādījumu, ka tas ir bijis partizānu
uzdevumā. Un bez šīs atrunas, protams, arī tas cilvēks, kurš ir
kā partizānu cilvēks deleģēts jeb iesūtīts pie drošības iestādēm,
viņš nebaudīs šo statusu.
Un visvairāk manī šaubas rada 3.punkts par šo jaunību jeb
mazgadību, jo, cik es atceros no konkrētajiem gadījumiem, padomju
vara tiesāja, sodīja arī jaunākus par 14 gadiem, ja tie bija
skolnieki, kuri pienesa, piegādāja ziņas partizāniem vai bieži
vien pārtiku, vai vispār strādāja kā sakarnieki un uzturēja
sakarus starp partizāniem un civiliedzīvotājiem, man ir, atklāti
sakot, lielas bažas par šo 4. un 5.priekšlikuma pamatotību.
Varbūt ka šeit ierosinātājs varētu.... ierosinātāja varētu
komentēt vai komisija varētu komentēt, bet, protams, man ir maz
cerību uz to, ka kolēģu vairākums būtu gatavi noraidīt šos
priekšlikumus.
Vadoties pēc kolēģa Tabūna kādreiz agrāk izteiktās tēzes, ja
Simsona priekšlikumu atbalsta Cilevičs, tad tas nav nekam derīgs,
un, ja šinī gadījumā manas pārdomas saskan ar kolēģa Buzajeva
pārdomām, tad pēc šīs loģikas arī tās nekam nav derīgas.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
Lūdzu!
J.Esta.
Maza piebilde. Šis priekšlikums jeb šie divi
priekšlikumi radās un tika apspriesti un debatēti komisijā
vairākkārt. Tur piedalījās Aizsardzības ministrijas, Tieslietu
ministrijas, kā arī Nacionālo partizānu apvienības vadītājs un
ministriju pārstāvji, un tātad šis priekšlikums nav radies tepat
uz vietas.
Es aicinu atbalstīt 5.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Mums jābalso vispirms par 4.priekšlikumu. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 4.– Aizsardzības ministrijas parlamentārās
sekretāres priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 1, pret– 74, atturas– 6. Priekšlikums
noraidīts.
Lūdzu turpināsim ar 5.priekšlikumu.
J.Esta.
5.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu. Balsot? Lūdzu! Deputāti lūdz balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 19, atturas– 2.
Priekšlikums atbalstīts.
J.Esta.
6.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Kolēģa Buzajeva
priekšlikums– piešķirt antifašistiem tādus pašus atvieglojumus,
kādi ir tiem, kas karoja Hitlera pusē, vai nu sēdēja
pretkomunistiskā pagrīdē, ir acīmredzams kompromiss. Kompromiss
mūsu sirmgalvju dēļ, jo šo varoņu– antifašistu, kuri pirms 60
gadiem glāba pasauli un saglabāja latviešus kā nāciju, nodrošinot
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas iespēju, šo varoņu
materiālais stāvoklis, kā jums zināms, ir diezgan bēdīgs.
Es uzskatu, ka mums nevajadzētu piebiedroties 8 no 9 Latvijas
Eiroparlamenta deputātu maldīgajiem uzskatiem un jaukt Otrā
pasaules kara veterānus ar Krievijas Federācijas militārajiem
pensionāriem. Militārie pensionāri ir pārsvarā gados salīdzinoši
jauni cilvēki, un viņi saņem attiecīgu pensiju, izdienot tur 25
un vairāk gadus Sarkanajā padomju armijā. Otrā pasaules kara
veterāni– tās ir personas, kuras ir vecākas par 77 gadiem un
kuras, tāpat kā citi, saņem niecīgu Latvijas pensiju. Šiem
cilvēkiem nekādu atvieglojumu nav un nekādu papildu piemaksu
nav.
Acīmredzami gandrīz pusei no tiem ir Krievijas Federācijas
izcelsme, kurai tad jūs arī vēlaties uzlikt par pienākumu
rūpēties par viņiem.
Otra daļa no šiem cilvēkiem ir dzimuši pārējās 14 republikās, kas
ietilpa bijušajā PSRS sastāvā.
Pirmām kārtām šeit ir runa par tiem, kuri dzimuši Latvijā, jo
nozīmīga daļa no Otrā pasaules kara veterāniem ir Latvijas
pilsoņi pēc dzimšanas– 130. strēlnieku korpusa un dažādu
partizānu brigāžu karavīri. Šie sirmgalvji ir nācijas zelta
fonds.
Godātie deputāti! Likumam būtu jāatbilst tautas gribai. Un es
uzskatu, ka tauta savu izvēli izdarīja.
Jūs atceraties, ka 16.marta gājienu atbalstīja daži simti
cilvēku, bet es ceru, ka jums ir zināms, ka 9.maijā pie
atbrīvošanas vai Uzvaras pieminekļa atnāca vismaz un daudz vairāk
par 100 tūkstošiem cilvēku.
Līdzīgi vai tūkstoš cilvēku svinēja 9.maiju arī daudzās citās
pilsētās. Un Daugavpilī un Liepājā, un Jelgavā. Un es varētu vēl
nosaukt dažus desmitus vietu, kur cilvēki atnāca un atzīmēja
Uzvaras dienu.
Tātad mēs uzskatām, ka tādā veidā tauta ir paudusi savu viedokli
un savu gribu.
Cienījamie kolēģi! Cenzdamies izskaidrot pasaulei
neizskaidrojamo, jūs esat izgudrojuši kaut kādu jaunu teoriju–
nacistiskā un komunistiskā režīma vienādas atbildības par Otrā
pasaules kara uzsākšanu un sekām teoriju.
Šis priekšlikums, kuru mēs tagad izskatām un kuru mēs patlaban
apspriežam, nebūt neiziet ārpus šīs vienādās atbildības teorijas
rāmjiem. Noraidot šo priekšlikumu, jūs, godātie kungi, atklāti un
neviennozīmīgi dosiet priekšroku Waffen SS leģionam un
antikomunistiskai pagrīdei, kuru šeit atstāja hitleriešu abvērs.
Tātad jūs atklāti visas demokrātiskās pasaules priekšā parādīsiet
savu īsto seju.
Aicinu balsot “par” Buzajeva kunga priekšlikumu. Paldies par
uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs
deputāts).
Godājamie deputāti! Plinera kungs centās
publiski apvainot latviešu leģionārus, tātad latviešu leģionārus,
kurus ASV pārvietoto personu galvenā mītne 1950.gadā atzina par
karaspēka formējumu, kas nav bijis naidīgs Rietumu karaspēkam,
nav karojis Rietumu frontē, bet ir karojis tikai Austrumu frontē
pret boļševikiem. Vēl vairāk! Ar šo ASV varas iestāžu lēmumu
leģionāri dabūja atļauju iebraukt Amerikas Savienotajās Valstīs,
ko nevarēja darīt esesieši. Vai Plinera kungs nezina Latvijas
vēsturi? Viņš zina Latvijas vēsturi. Viņš ir provokators, un viņš
rīkojas Krievijas Ārlietu ministrijas direktīvu gaismā, kas ir
publicētas “Meždunarodnaja žizņ” 2004.gada augustā...
jūlija/augusta numurā. Tur ir rakstīts: “Starptautiski atmaskot
Latviju kā valsti, kur atdzimst nacisms.” Plinera kungs atstrādā
savu algu. Viņš nezina, ka leģionāri apsargāja Nirnbergas
procesu, Plinera kungs, kur arī varbūt vajadzētu dažam jūsu
pieminētajam draugam sēdēt. Leģionāri strādāja Berlīnes blokādes
laikā kopā ar amerikāņiem, un pamatā visi saņēma atļauju
iebraukšanai Amerikas Savienotajās Valstīs. Plinera kungs
izliekas, ka viņš to nekad nav dzirdējis, nāk un stāsta te
muļķības. Plinera kungs, Ārlietu komisijā mēs jums varam iedot
ASV lēmumu, ka tā nav naidīga organizācija. Tas ir pirmais.
Otrais. Par tā saucamo okupācijas pieminekli, pie kura
pulcējoties tūkstošiem antihitleriskās koalīcijas cīnītāju. Jā,
es varētu piekrist Plinera kungam, ka daļa Latvijas pilsoņu, kuri
tika iesaukti padomju bruņotajos spēkos un tika ievainoti,
piemēram, kaujās pie Maskavas un citās vietās, tiešām varētu būt
un ir pelnījuši arī šo godu. Bet diemžēl– diemžēl!– lielākā daļa
cilvēku tur, personas, kā likumā ir rakstīts, ir nevis Latvijas
pilsoņi, Plinera kungs, lielākā daļa ir nepilsoņi, kuri divus
gadus bija hitleriskajā koalīcijā. Plinera kungs labi zina, ka no
1939. līdz 1941.gadam, divus gadus, tā saucamie Sarkanās armijas
jeb PSRS Bruņoto spēku cīnītāji bija hitleriskajā koalīcijā kopā.
Kopā organizēja parādes. Mēs taču par to šeit esam desmitām reižu
runājuši. Tāpēc šeit ir jāieraksta precīzi, uz ko šāds
priekšlikums varētu attiekties.
Un pēdējais. Par to atbrīvošanu. Kurzeme, cik es zinu, paldies
Dievam, netika “atbrīvota” (pēdiņās). Viņa netika atbrīvota no
pulksteņiem, no īpašumiem, no velosipēdiem, netika izvarotas kā
Vācijā 2 miljoni sieviešu vai 400000 kā Berlīnē, pateicoties tam,
ka tur daudzās pilsētās iegāja tikai 12.maijā padomju karaspēks,
daudzi cilvēki tika paglābti no slepkavībām, izvarošanām un
laupīšanām, ja, ko jūs varat izlasīt, Plinera kungs, bijušo
latviešu virsnieku, kas dienēja padomju armijā, atmiņās. Teiksim,
Grīnvalda grāmatu es jums varu uzdāvināt. Tur ir aprakstīts, kā
laupīja, dzēra, uzdzīvoja un izvaroja tā saucamie atbrīvotāji.
Tāpēc, ja jums ir šāds priekšlikums, es labprāt atbalstītu, bet
tad vajag atdalīt tiešām tos godīgos kareivjus, kuri tika
iesaukti ar varu, cīnījās, tika ievainoti un pēc tam vēl aizgāja
varbūt Latgalē partizānos un līdz 1956.gadam cīnījās pret
komunistiem, nevis rakstīt šeit un murgot par kaut kādiem
antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem, kuri divus gadus
sadarbojās ar nacistiem. Paldies! Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie
kolēģi! Varbūt nav vērts mums šeit diskutēt un skaidrot vienam
priekš otra terminus, ko kurš jēdziens nozīmē. Visticamāk, ka
politiķi ļoti labi saprot, kas ir nacionālās pretošanās kustības
dalībnieki, kas ir antihitleriskās koalīcijas cīnītāji, kas ir
politiski represētie un kas ir sarkanie partizāni, kuri šeit
netika pieminēti, manuprāt.
Ir būtiska atšķirība, ka pamatā visi nacionālās pretošanās
kustības dalībnieki ir arī politiski represētās personas, jo diez
vai kādam izdevās izvairīties no notveršanas, notiesāšanas,
izsūtīšanas, ieslodzīšanas. Tātad no tām sekām, kuras ir
pārcietuši politiski represētie cilvēki par savu pretpadomju
darbību. Taču ne visi politiski represētie ir nacionālās
pretošanās kustības dalībnieki. Lūk, šeit ir tā būtiskā
atšķirība, ka nevajadzētu jaukt un visus likt vienā katlā!
Ja runājam par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas
cīnītājiem, tad, protams, vajadzētu runāt, visticamāk, par
militārpersonām jeb kombatantiem, kā saka, un faktiski tie zināmā
mērā, karam beidzoties, piedalījās vai bija šo nacionālās
pretošanās kustības dalībnieku pretinieki. Tāpēc ir ļoti
diskutabls jautājums– vai vienā kategorijā un ar vienādu statusu
varētu atzīt tos cīnītājus, kuri ir bijuši dažādās pusēs un
cīnījušies viens pret otru.
Un, ja mēs runājam par sarkanajiem partizāniem, starp kuriem,
nenoliedzami, bija godājami cilvēki, kuri ar pārliecību cīnījās
pret nacistisko okupāciju, taču arī šajā gadījumā vai mēs varam
vilkt paralēles tādam jēdzienam kā nacionālā pretošanās kustība
un cīnīšanās padomju varas pusē pret okupantiem, piemēram,
kureliešiem, iznāca cīnīties gan pret vieniem, gan pret otriem.
Tāpēc, manuprāt, jēdziens nav daudz diskutējams. Mums ir likums
“Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Tas ir
nepārprotams. Mēs varam, protams, iedibināt citus terminus, citus
jēdzienus, citus statusus, pielīdzināt situācijas tā, kā ir
noteiktos punktos, pielīdzināt politiski represētajām personām
nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, bet šajā konkrētajā
likumā gan šīs atsevišķās kategorijas nebūtu kopā jaucamas un
blakus liekamas.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners. (Starpsaucieni no zāles: “Pietiek!
Pilnīgi noteikti!”)
J.Pliners (PCTVL).
Es vēlreiz aicinātu cienījamos
deputātus atbalstīt antifašistus ar pabalstu, lai viņu
materiālais stāvoklis būtu daudz labāks.
Un par Kiršteina kungu. Tagad es nebrīnos, kāpēc kādreiz viņu
padzina no LNNK, kāpēc tagad man viņa bija žēl, bet tagad es
sapratu vēlreiz, un jo labāk– kāpēc viņu padzina no Tautas
partijas. Viņš ir slikti audzināts cilvēks, viņš diemžēl neprot
oponēt. Es... Ja tie būtu vecie laiki, es izsauktu jūs uz dueli,
un, ja jūs gribat, lūdzu, piedāvājiet– kā. Bet es pasaku skaļi,
ka viņš ir melis. Viņš šeit apgalvoja, ka es kaut kur saņemu kaut
kādu citu, izņemot Saeimas algu. Vēlreiz atkārtoju, ka viņš ir
melis! Un, ja viņš tam nepiekrīt, lai viņš sniedz tiesā. Un
diemžēl, kolēģi, tā nevar oponēt. Tikai slikts deputāts saka: “Tu
esi muļķis! Tu pats esi muļķis!”. Es jūs ļoti cienu, bet man jūsu
ideja neder. Un es uzbrūku uz jūsu ideju. Bet tas, ka pieredzējis
deputāts ir jāaudzina kā mazs bērns, es domāju, ka tas ir kauns.
Un es atkārtoju vēlreiz– es domāju, ka es jau pietiekoši
pamatoju.
Es domāju, ka, ja tādu pašu pabalstu, kā Waffen SS leģionāriem un
nacionāliem partizāniem piešķirtu arī antifašistiem, tas būtu
liels solis uz sabiedrības saliedēšanu, liels solis uz priekšu,
lai mums beigu beigās, lai mēs tiktu pie vienkopienas valsts, un
tā tālāk, un tā joprojām. Un tieši tāpēc, cik man ir zināms, šo
cilvēku ir salīdzinoši maz. Starp citu, 9.maijā pie manis pie
Atbrīvošanas pieminekļa piegāja... gāja un runāja daudzi arī
latviešu tautības cilvēki, kuri karoja 130.korpusā.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.
J.Pliners.
Paldies. Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Godātie deputāti! Aicinu jūs debatējot atturēties no
apvainojošiem izteikumiem!
Nākamais debatēs deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godājamā priekšsēdētājas
vietniece! Godātie kolēģi! Mēs tomēr apspriežam manu
priekšlikumu, kurā neviena vārda par Waffen SS leģiona nosodīšanu
nav. Un šis priekšlikums atbilst apspriežamā likuma mērķiem, kas
izklāstīti likuma 1.pantā. Pagodināt cilvēku, kas cīnījās pret
abiem noziedzīgajiem režīmiem. Un saskaņā ar to ir mana
neizpratne, kāpēc vienam, kas cīnījās pret komunismu, ir 50 latu
piemaksa, bet otram, kas cīnījās pret hitlerismu,– nav. Un ne
vairāk.
Jo šī starpība starp vieniem un otriem neatbilst Latvijas
oficiālajai vēsturiskajai doktrīnai.
Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka vai nu tā ir
liekulība, vai tomēr jums jāatbalsta mans priekšlikums, jo citas
izejas šeit nav.
Un es varētu arī diskutēt ar Kiršteina kungu par leģiona lomu, ja
viņš grib, jo, protams, ja mēs atradīsim Valsts prezidentes
grāmatās 20.gadsimta vēsturē tādu vietu, tad mēs atradīsim, ka
110 000 Latvijas iedzīvotāju bija piespiesti, mobilizēti
hitleriešu bruņotajos spēkos, tajā skaitā 55 000... viņi dienēja
tā saucamajā brīvprātīgajā Waffen SS leģionā.
Bet tomēr es gribētu pievērst jūsu uzmanību, cienījamie kolēģi,
faktam, ka piespiedu mobilizācijas hitlieriešu armijā nebija nedz
Baltkrievijā, nedz Krievijā, nedz Lietuvā, jo bija labvēlīgs
politiskais laiks tā darīt. Jo bija brīvprātīgie, kas dienēja vēl
pirms leģiona dibināšanas arī dažādos policijas bataljonos ar
jums ļoti labi zināmām funkcijām un arī ārpus Latvijas.
Tajā pašā Abrenē viņi bija. Kaut arī... bija viņi arī
Baltkrievijā, kur sadedzināja ciematus un nogalināja
zīdaiņus.
Un to arī nevar aizmirst, runājot par Latvijas leģionu.
Saskaņā ar to es vēl vienu reizi gribēju atkārtot, ka
priekšlikuma būtība ir dot tādas pašas naudas cilvēkiem, kas
cīnījās pret otru noziedzīgo režīmu, un ne vairāk.
Un arī es gribētu tomēr, lai Saeimas sēdes vadītāja pārtrauktu
cilvēku, kas aizskar citus deputātus runā par to, ka mēs esam
kādas valsts aģenti un saņemam tur algu.
Jo es tiku pārtraukts un izraidīts no zāles sešas sēdes pēc
kārtas par pārāk mazāku grēku.
Lūdzu tomēr ņemt vērā Saeimas reglamentu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs
deputāts).
Godājamie deputāti! Godājamais Plinera kungs!
Jums tomēr vajadzēs man atvainoties viena iemesla dēļ. Vai tad
Ždanokas kundze nav PCTVL biedre? Vai jūs esat aizmirsis to
skandālu, ko jūsu pašu kolēģi, krievu žurnālisti preses
konferencē pateica, ka Ždanokas kundzei Maskavā tika iedota
nauda, simtiem tūkstošu dolāru, “Panorama Latvii” glābšanai.
“Panorama Latvii” šo naudu nedabūja, nogrima aizmirstībā, pēc tam
tur notika dažādi strīdi un tiesas, un tā tālāk.
Es šīs kopijas jums iedošu. Jūs varēsiet tās izlasīt. Varbūt
Ždanokas kundze nav vairs jūsu partijas biedre. Fakts, ka tika
vesta nauda no Maskavas, ir aprakstīts krievu presē. Jūs šīs
avīzes dabūsiet. Kam ko tur iedeva, kur tā pēc tam aizgāja, tas
jau ir cits jautājums. Tā ka nevajadzētu šeit tēlot nevainīgu
jaunavu!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Daru zināmu, Plinera kungs, ka jūs esat debatējis par šo
priekšlikumu divas reizes, un vairāk diemžēl jums vārdu nevarēsim
dot. Debates ir slēgtas.
Komisijas vārdā– lūdzu, deputāts Jānis Esta.
J.Esta.
Komisija šo priekšlikumu, protams, apsprieda un... Es tikai gribu
akcentēt trīs lietas.
Pirmais. Šā likuma grozījumu mērķis nav paplašināt nacionālās
pretošanās kustības dalībnieku loku, pirmkārt.
Otrkārt, šeit minētie Padomju Savienības atbalstītāji jeb
partizāni, kuri cīnījās par Latviju PSRS sastāvā, nu nekādi nevar
būt vai kļūt par nacionālās pretošanās kustības
dalībniekiem.
Un visbeidzot par Uzvaras pieminekli. PSRS karaspēks bija un
paliek okupācijas karaspēks arī šodien mūsu izpratnē. Ja
1945.gadā PSRS karaspēks būtu atstājis Latviju, kā viņš to
izdarīja Austrijā jeb atstāja Austriju, tad būtu uzcelti divi
pieminekļi vai pat trīs pieminekļi, un tur nepulcētos tikai
padomju pilsoņi, kā tas notiek šodien, bet arī godīgi
latvieši.
Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva 6.priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 58, atturas–
1. Priekšlikums noraidīts.
J.Esta.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu
nobalsot par likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par
nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” pieņemšanu
trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
63, pret– 18, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums
likumā “Par arhīviem””. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar
dokumentu (reģ.1166) Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par
arhīviem”” . Iesniegts ir viens priekšlikums– Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts. Par
1.priekšlikumu iebildumu nav.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
S.Šķesters.
Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un
lūgtu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Atvainojiet, trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta “Grozījums likumā “Par arhīviem”” pieņemšanu
trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
79, pret– 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums
Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Trešais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Inta
Feldmane.
I.Feldmane (LPP).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim
dokumentu nr.4388. Ir iesniegts viens priekšlikums no Sociālo un
darba lietu komisijas. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
I.Feldmane.
Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārpersonu
izdienas pensiju likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– nav, atturas–
7. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi
Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Uz trešo lasījumu
šajā likumprojektā priekšlikumi iesniegti nav. Tāpēc aicinu
atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču
un pakalpojumu drošuma likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas–
nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi
Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu
“Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.
Iesniegts viens priekšlikums, kas izskatīts komisijas sēdē.
Priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajevs, un komisija šo
priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs
Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie
kolēģi! Mans grozījums Robežsardzes likumā, kurš, starp citu, ir
vienīgais, tas nebūt nav mēģinājums padarīt mūsu robežu par
demarkācijas līniju. Tas nav arī centiens atvērt robežu
ļaunprātīgiem migrantu pūļiem. Tas nav arī mēģinājums iefiltrēt
robežsardzes varonīgajās rindās kāda ārvalstu izlūkdienesta
aģentu. Runa ir vienīgi par robežsardzes tehniskajiem
darbiniekiem, kuriem tiek uzticēts slaucīt laukumu pie kazarmas.
Patlaban spēkā esošajā likuma redakcijā šis svētīgais pienākums
tiek uzticēts tikai pilsoņiem. Tomēr es, līdzīgi divām ANO
komitejām, uzskatu par nepamatotu šo ierobežojumu nepilsoņiem
ieņemt tehnisko amatu, kuru apmaksā nodokļu maksātāji, tajā
skaitā tie paši nepilsoņi. It īpaši, ja ņem vērā, ka grīdas
slaucīšana netiek uzticēta ne tikai nepilsoņiem, bet arī agrāk
tiesātām personām un personām, kuras nav fiziski vai psihiski
veselas. Praktiski tas ir nepilsoņu netiešs pielīdzinājums visām
tām šaubīgajām personām.
Cienījamie kolēģi! Spriežot pēc atbildīgās komisijas negatīvās
atsauksmes, personas, kas nav pilnīgi psihiski veselas, ir
atrodamas ne tikai nepilsoņu vidū. Sakarā ar to es neceru arī uz
to, ka šo grozījumu šodien atbalstīs Saeima. Tomēr, kolēģi,
atklāšu jums nelielu noslēpumu. Pilsoņu un nepilsoņu tiesību
atšķirību sarakstu pirmo reizi vēl 1994.gadā sastādīja
cilvēktiesību aizstāvju grupa Borisa Cileviča vadībā. 1997.gadā
šis izcilais dokuments tika nodots Latvijas Cilvēktiesību
komitejas rīcībā. Un tad mēs, LCK trīs līdzpriekšsēdētāji, devām
svinīgu zvērestu, ka nodarbosimies ar šo atšķirību monitoringu
līdz tam brīdim, kamēr neizzudīs pēdējā atšķirība vai kamēr
pēdējais nepilsonis nesaņems pilsonību. Tiem, kuriem imponē
dažāda veida svinīgie zvēresti, paziņošu, ka šo zvērestu mēs
rūpīgi pildām jau astoņus gadus. Tai skaitā tiek fiksētas arī
Saeimas regulārās nevēlēšanās izpildīt starptautiskās
rekomendācijas par pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību skaita
samazināšanu. Tiek fiksēti arī balsošanas rezultāti par
priekšlikumiem, kuri ir analoģiski apspriežamajam. Ar īpašu
gandarījumu es fiksēju kolēģu, kas uzstājās pret šādiem
priekšlikumiem, ne visai adekvāto realitātei argumentāciju. Tad
nu balsosim par mūsu robežu neaizskaramību.
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties. Tādā
gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva
1.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
18, pret– 58, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes
likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 1. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums
Operatīvās darbības likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie deputāti! Likumprojektam
“Grozījums Operatīvās darbības likumā” trešajam lasījumam
priekšlikumi netika iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu
savā sēdē un aicina Saeimu pieņemt to trešajā, galīgajā,
lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Operatīvās
darbības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 2, atturas– 1. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Publisku
izklaides un svētku pasākumu drošības likums”. Trešais
lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāts
Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Godātie deputāti! Dokumenta
nr.4389.
1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
3.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā
sekretāra Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
4.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
6.priekšlikums– daļēji atbalstīts, iekļauts
7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 6. un
7.priekšlikumu.
J.Esta.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
10.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un izteikts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 11. un
12.priekšlikumu.
J.Esta.
13.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
15.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt... Es atvainojos. Par kuru priekšlikumu,
Buzajeva kungs, jūs? Par 18.priekšlikumu.
Atgriežamies pie 18.priekšlikuma. Atklājam debates. Debatēs
pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Apspriežamā
priekšlikuma būtība ir vienkārša– četras reizes gadā ietērpt
visus Latvijas iedzīvotājus un ārvalstu viesus vienādās sēru
drēbēs. Tajā skaitā arī tos 20 tūkstošus cilvēku, kuriem kādā no
šīm dienām iekrīt dzimšanas diena. Protams, šī absurdā ideja
ienāca prātā “tēvzemiešiem”, un, protams, Cilvēktiesību
sabiedrisko lietu komisija viņu ideju atbalstīja. Starpība ir
tikai tajā, ka komisija pievienoja trim sēru dienām vēl arī
Holokausta dienu. Sākotnēji grozījuma varianta autoriem
acīmredzami šajā dienā gribējās dejot. Tomēr komisija, atceroties
kolēģa Kiršteina bēdīgo likteni, nolēma ievērot
politkorektumu.
Kolēģi, dzimšanas dienas svin ne tikai cilvēki, bet arī valstis.
Tās pasaulē ir vairāk nekā 150. Un ar visām Latvija cenšas
uzturēt diplomātiskas attiecības. Pastāv liela varbūtība, ka kāda
no mūsu sēru dienām sakritīs, teiksim, ar Bolīvijas neatkarības
dienu. Šāda varbūtība sastāda kādus 90%. Un šajā gadījumā
Bolīvijas vēstnieks vairs nespēs atklāti zālē pie vēstniecības
ēkas pieņemt viesus, tas viņam būs jādara slēgtajās telpās.
Godātie kolēģi par apspriežamā likuma pantu vēl nav nobalsojuši,
bet tas jau bija stājies spēkā, jo tieši ar šādu pagaidām
absolūti nelikumīgu pamatojumu aizbildinājās Rīgas mērs Aksenoka
kungs, lai neizsniegtu saskaņojumu 14.jūnijā pieteiktajam
denacionalizēto namu iemītnieku mītiņam pie Ministru kabineta
ēkas. Šajā dienā 15 000 cilvēku kopā ar savām ģimenēm tika
izlikti no saviem namiem un izsūtīti uz Sibīriju. Šis ir smags
noziegums pret cilvēcību, un mēs to nosodām. Cilvēki, kuri to
bija pastrādājuši, jau stājušies Dieva priekšā un atbild par
saviem grēkiem.
Ko tad gribēja teikt pasaulei denacionalizēto namu iemītnieki,
pieteikdami 14.jūnijā mītiņu? To, ka jaunās varas laikā tikai
līdz šā gada sākumam saskaņā ar tiesas spriedumu no saviem
mājokļiem kopā ar ģimenēm bija izlikti 37 574 cilvēki. Divarpus
reizes vairāk nekā pirms 64 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā
tiesās vidēji mēnesī bija iesniegtas 187 prasības par izlikšanu
no mājokļiem vai arī vidēji sešas prasības dienā. Ar to vien
pietiek, lai katru dienu izkārtu sēru karogu. Ar ko tad atšķiras
šī rīcība no čekistu darbiem, pastrādātajiem pirms 60 gadiem?
Tikai ar to, ka vainīgie joprojām ir dzīvi, pie tam vēl dzīvo
lepni un bagāti, iedzīvojušies mantā uz nabaga izlikto īrnieku
rēķina.
Un liela daļa no šiem nekustamo īpašumu atsavinātājiem sēž šajā
zālē.
Tādēļ, kolēģi, vai nu noraidīsim šo priekšlikumu, vai nu
pasludināsim katru kalendāro dienu par sēru dienu un pārstāsim
priecāties vispār.
Paldies par uzmanību, un aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties. Lūdzu
zvanu! Balsosim par 18.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 10, neviens neatturas.
Priekšlikums atbalstīts.
J.Esta.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
21.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
23.priekšlikums. Atbalstīts, precizējot
redakciju priekšlikumā nr.24.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst pret 23. un 24.priekšlikumu.
J.Esta.
25.priekšlikums. Atbalstīts, precizējot
redakciju priekšlikumā nr.26.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst pret 25. un 26.priekšlikumu.
J.Esta.
27.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta 27. un 28.priekšlikumu.
J.Esta.
29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
30.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
31.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
izteikts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
33.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
34.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
izteikts 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta 34. un 35.priekšlikumu.
J.Esta.
36.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt .
J.Esta.
37.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
38.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
39.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
Tālāk ilgu laiku nav. 40.priekšlikums–
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
41.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
42.– daļēji atbalstīts un izteikts
43.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta 42. un 43.priekšlikumu.
J.Esta.
44.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
45.priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
46.priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
47.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
48.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
49.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
50.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
51.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
52.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
53.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
54.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
55.priekšlikums– daļēji atbalstīts un
precizēts 56.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta 55. un 56.priekšlikumu.
J.Esta.
57.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
58.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
59.priekšlikums– daļēji atbalstīts un
iekļauts 60.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta 59. un 60.priekšlikumu.
J.Esta.
61.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
62.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
63.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
64.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
65.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
66.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
67.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
68.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
69.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta. 70.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
71.priekšlikums– atbalstīts. Nē, es atvainojos!
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Esta.
72.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
73.priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
74.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
J.Esta.
75.priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Esta.
76.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
J.Esta.
77.priekšlikums– atbalstīts.
Cienījamie deputāti! Šeit ir vienkārši redakcionāla kļūda, jo
komisijas lēmums ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Deputāti atbalsta.
J.Esta.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par
likumprojekta “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības
likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 9, atturas– 7. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi
Imigrācijas likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie
kolēģi! Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai nodotais
likums “Grozījumi Imigrācijas likumā” tika skatīts trīs
atbildīgās komisijas sēdēs, izraisot dzīvas deputātu un
lietpratēju debates.
Labā vēsts ir tā, ka konceptuālais pamatjautājums– Integrācijas
deklarācijas ieviešana radīja atbalstu atbildīgajā komisijā, vēl
jo vairāk tāpēc, ka šāda prakse pastāv arī Eiropā Austrijā.
Diemžēl komisija un lietpratēji secināja, ka Integrācijas
deklarācijas ieviešana nav iespējama šodien apspriežamā
otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma ietvaros.
Lai šāda jaunieviestā tiesību norma efektīvi darbotos, jāizstrādā
pirmām kārtām jauna likuma panta redakcija, skaidri norādot
Integrācijas deklarācijas iesniegšanas mērķi un personu loku, uz
kurām attiecināms Integrācijas deklarācijas iesniegšanas
pienākums. Jāizdara grozījumi citos Imigrācijas likuma pantos,
paredzot ārzemniekiem, kuri iesniedz Integrācijas deklarāciju,
attiecīgu iespēju apgūt latviešu valodu, tradīcijas un kultūru
radīšanas pamatregulējumu. Šī paredzētā regulējuma kontrole,
juridiskās sekas, tas ir, sankcijas, kuras iestājas gadījumā, ja
šī apņemšanās tiek ignorēta vai nepildīta.
Iepriekš minētie jautājumi nav atrisināmi, otrreiz caurlūkojot
konkrēto likumu, jo saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 115.panta
otro daļu izskatāmi tikai Valsts prezidentes iebildumi un
priekšlikumi, kas ir saistīti ar Valsts prezidentes izteiktajiem
iebildumiem.
Treškārt, nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums, kura
apmēru Finanšu ministrija var noteikt tikai tad, kad būs zināms
attiecīgo tiesību normu ieviešanas mehānisms un institūcija, kas
šīs tiesību normas realizēs.
Ceturtkārt, jāparedz pietiekams laiks, lai uzsāktu šādu
konceptuāli jaunu normu piemērošanu.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, atbildīgā komisija kopā ar
ministriju lietpratējiem rūpīgi izvērtēja visus priekšlikumus un
likumprojekta 8.panta redakciju. Komisija nolēma, ka
likumprojekta 8.pantā iekļautā konceptuālā nostāja par
Integrācijas deklarāciju šobrīd nav atrisināma konkrētā likuma
ietvaros. Tāpat komisija neatbalstīja šādas normas pārsteidzīgu
spēkā stāšanos, tas ir, ar 1.jūliju.
Izvērtējot visu augstāk minēto, komisija nolēma lūgt Ministru
kabinetu iespējami drīzā laikā izstrādāt un iesniegt Saeimā
atsevišķu likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kurā
kompleksi būtu risināti visi ar Integrācijas deklarācijas
ieviešanu saistītie jautājumi.
Es aicinu jūs sekot šādai atbildīgās komisijas nostājai un savu
izpausmi... izvērtējot Valsts prezidentes iebildumu, nodot likumu
otrreizējai caurlūkošanai, saistībā ar šiem iebildumiem
iesniegtos priekšlikumus.
Komisijā tika saņemti vairāki priekšlikumi, un tātad kopumā seši,
kas tika izskatīti komisijas sēdēs.
1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas deputāts Agešina kungs.
Komisija to neatbalstīja, kaut gan konceptuāli vēlāk ir šis
komisijas priekšlikums, kas faktiski šo ideju atbalsta, tikai
formējuma dēļ mēs nevarējām pirmajā sēdē šos priekšlikumus
atbalstīt.
Tātad komisija neatbalsta Agešina kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2.– Sokolovska kunga priekšlikums,
līdzīgs. Arī komisija nebija atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3.– Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija
to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Šodien mēs
faktiski jau trešo reizi, ņemot vērā likuma otro un trešo
lasījumu, apspriežam Kiršteina kunga priekšlikumu. Pēc savas
absurduma pakāpes tas ne ar ko neatšķiras no viņa mutiski
izteiktajiem priekšlikumiem, adresētiem Latvijā dzīvojošām dažādu
tautību personām. “Krieviem pa purnu!” “Ebrejiem– neaizmirst
1940.gadu!” Vienīgi tas, ka īpašu pikantumu šim priekšlikumam
piešķir tā daļa, kura no nabaga ārvalstnieka pieprasa dot
nepatiesu zvērestu par to, ka viņš jebkurā gadījumā nokārtos
eksāmenus tam nezināmā valodā. Analoģisku zvērestu nokārtot
jebkuru nākamo eksāmenu varētu pieprasīt, teiksim, arī no
abiturientiem, kuri iestājas kādā Latvijas valsts
augstskolā.
Starp citu, kādu laiku es biju veltījis to pirmavotu pētīšanai,
no kuriem bijušais Ārlietu komisijas priekšsēdētājs bija aizguvis
šo priekšlikumu. Kiršteina kungs atsaucas uz Austriju, un
patiesi, visiem zināmā Jorga Haidera laikā kaut kas līdzīgs tur
tika pieņemts. Starpība ir tikai tajā, ka austriešu kolēģi, pirms
piespiest ārvalstnieku zvērēt, garantēja viņam apmācību bezmaksas
valodas kursos. Šo garantiju piedāvāju ierakstīt likumā arī es,
bet diemžēl nesaņēmu atbalstu no kolēģiem. Un lūdzu Ministru
kabinetu ņemt vērā šo nepieciešamību nokārtot valodas kursus, kad
tas izstrādās minēto atsevišķo likumprojektu.
Tātad Haidera kungs, kura dēļ Eiropā sacēlās liels skandāls,
salīdzinājumā ar Kiršteina kungu ir kā balodis pret vanagu.
Cienījamie kolēģi, neaizmirsīsim, ka Saeimas vairākums jau
divreiz šo priekšlikumu atbalstīja. Tātad, kas Kiršteinam mēles
galā, tas viņa bijušajiem kolēģiem no valdošās koalīcijas– prātā.
Bet patlaban situācija ir mainījusies. Un it kā politiski daudz
korektāk šo grozījumu noraida. To izdarīja arī atbildīgā
komisija. Diemžēl man ir grūti liekties līdzi valdošo partiju
ģenerālo līniju izliekumiem, un, neskatoties uz to, ka Kiršteina
kungs savā pēdējā intervijā laikrakstam “DDD” minēja mani pat
biežāk nekā Vairu Vīķi-Freibergu, Kalvīti un Bukingoltu,
piedāvājot atņemt man deputāta mandātu, pilsonību un nosūtīt uz
kartē neeksistējošo Oktjabrskas ciematu, tomēr es piedāvāju
Kiršteina ideju attīstīt, padziļināt un paplašināt. Droši vien
jūs manījāt, ka mana priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā nabaga
ārvalstniekiem būtu vārds vārdā jāatkārto Saeimas deputāta
zvērests, kas ir ierakstīts Satversmē. Žēl, ka komisija šo ideju
nav atbalstījusi. Pretējā gadījumā visu Latvijā ieceļojošo
ārvalstnieku lojalitātes līmenis pietuvinātos Kiršteina kunga un
citu viņam līdzīgo patriotu lojalitātes līmenim. Šādu patriotu,
spriežot pēc Kiršteina priekšlikuma atbalstītājiem otrajā un
trešajā lasījumā, šajā zālē būtu kādi 80.
Un tomēr, dāmas un kungi! Šodien es nedāvāšu jums to prieku–
būtiski uzlabot ārvalstnieku lojalitāti– un savu grozījumu no
izskatīšanas atsaucu. Man ir tādas tiesības saskaņā ar
reglamentu. Es atsaucu savu priekšlikumu un lūdzu par to
nebalsot!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Iesniedzējs priekšlikumu ir atsaucis. Turpinām
priekšlikumu izskatīšanu.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums. Iesniegusi tieslietu
ministre. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums– Aizsardzības un iekšlietu
komisijas priekšlikums. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.
(Starpsauciens: “Jābalso!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas
5.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
74, pret– 6, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums
atbalstīts.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums– Aizsardzības un iekšlietu
komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi
ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumu pēc tā
otrreizējās caurlūkošanas.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas
likumā” pieņemšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 74, pret– nav, atturas– 5. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi
Komerclikumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie
kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 4391–
likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Kopumā Juridiskā komisija
saņēmusi un izskatīja 16 priekšlikumus.
1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
3.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
4.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
5.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
6.priekšlikums– atbalstīts daļēji,
iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par minētajiem
priekšlikumiem.
V.Stepaņenko.
8. un 9.priekšlikums.
Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
10.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
11.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
12.priekšlikums– atbalstīts daļēji un
iekļauts 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 12. un
13.priekšlikumu.
V.Stepaņenko.
14.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir
izskatīti. Lūdzu Saeimu balsot par likumprojektu “Grozījumi
Komerclikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi
Komerclikumā!” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi
likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Trešais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāte Elita
Šņepste.
E.Šņepste (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar
dokumentu nr.4394– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts
ieņēmumu dienestu” izskatīšanai trešajā lasījumā.
Pavisam ir iesniegti un Budžeta un finanšu (nodokļa) komisijā
izskatīti 25 priekšlikumi.
1.priekšlikums. Iesniedzis finanšu ministra vietā ekonomikas
ministrs Kariņš. Atbalstīts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
2.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
3.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu
ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
4.priekšlikums. Iesniedzis finanšu ministra
vietā ekonomikas ministrs Kariņš. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
5.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu
ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
6.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu
ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
7.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu
ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi un
iestrādājusi 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 7. un
8.priekšlikumu.
E.Šņepste.
9.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi priekšlikumu 10.
un 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
10.priekšlikums. Iesniedzējs– Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija. Komisija ir atbalstījusi
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
11.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu
ministra vietā ekonomikas ministrs Kariņš. Komisija ir
atbalstījusi un iestrādājusi 12., 15., 17. un
22.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
E.Šņepste.
12.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
13.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
14.priekšlikums. Iesniedzējs– finanšu
ministra vietā ekonomikas ministrs Kariņš. Komisija ir
atbalstījusi un iestrādājusi 15., 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
E.Šņepste.
15.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
16.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
17.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
18.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
19.priekšlikums. Iesniedzējs– Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija. Komisija ir atbalstījusi
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
20.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
21.priekšlikums. Iesniedzējs– deputāts
Buzajevs. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs
Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mans priekšlikums
paredz, ka nepilsoņiem būtu jāpiešķir tiesības strādāt par
apkalpojošo personālu, kam nav nekāda sakara ar Valsts ieņēmumu
dienesta pamatuzdevumu pildīšanu. Tiem speciālistiem, kas
izstrādāja šo likumu, nebija nekādu pretenziju pret nepilsoņiem.
Viņi uzskatīja, ka tīrīt putekļus un remontēt elektroinstalācijas
šīs iestādes telpās var ikviena persona. Vienkārši viņi nepareizi
formulēja šo uzslavu pelnošo vēlmi. Proti, viņi noteica, ka
putekļus slaucīt drīkst gan pilsoņi, gan personas ar pastāvīgu
uzturēšanās atļauju. Tātad Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas,
Afganistānas un citu Latvijā tikpat cienītu valstu pilsoņi.
Nepilsoņiem bez pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, šādu tiesību
nav. Viņiem ir Latvijas violetā pase bez jebkādām ielīmētām lapām
un zīmogiem.
Pagājušajā ceturtdienā atbildīgās komisijas sēdē es minēju šādu
piemēru: likums nosaka, ka putekļus slaucīt drīkst tikai baltais
un nēģeris, bet par mulatiem bija piemirsuši.
Tomēr es kā bijušais mulats, kurš mainījis ādas krāsu pēc
naturalizācijas eksāmena nokārtošanas, par to nevaru aizmirst.
Tādēļ arī piedāvāju uzskaitīt likumā visu šo personu kategorijas
saskaņā ar viņu lojalitātes pakāpes pazemināšanu. Tātad tiesības
slaucīt putekļus ir baltajiem, mulatiem un nēģeriem. Šīs trīs
personu kategorijas ar dažādu tiesisko statusu tieši šādā kārtībā
tiek uzskaitītas veselā virknē Latvijas likumu.
Martā arī Satversmes tiesa savā spriedumā, kas attiecas uz likumu
“Par nepilsoņa statusu”, norādīja, ka nepilsoņa statuss, tas ir
speciāls statuss, kas ir augstāks par ārvalstnieka statusu un
zemāks par pilsoņa statusu.
Kolēģi! Gribētos atzīmēt, ka šis mans tīri tehniskais
priekšlikums jau divreiz bija saņēmis atbalstu. Proti, 2003.gada
martā komisijas atzinums bija pozitīvs, bet plenārsēdē uzstājās
Dobeļa kungs un kā pazīstamais poručiks Rževskis visu sabojāja.
Acīmredzami, viņaprāt, nepilsoņi ir daudz sliktāki par
ārvalstniekiem un pat sliktāki par elles izdzimumiem. Kaut gan
juridiski tas ir absolūts analfabētisms.
Pagājušās ceturtdienas komisijas sēdē absolūti analoģisku manam
priekšlikumiem, kā to arī varēja sagaidīt, iesniedza Saeimas
Juridiskais birojs. Vēlāk acīmredzami mūsu juristiem izlauza
rokas un šis priekšlikums pazuda no salīdzināšanas tabulas.
Kungi! Tas ir skandāls. Atklātais skandāls. Es sapratu, ka,
noraidot šo absolūti pamatoto priekšlikumu, kam pat nav nekādu
reālu seku, jūs gribat mani kārtējo reizi pazemot. Tomēr, šādi
rīkodamies, jūs pazemojat vienīgi paši sevi. Tanī pašā laikā,
runājot par reālo, nevis izdomāto Latvijas tēla veidošanu gan
valsts iekšienē, gan arī aiz tās robežām, šinī aspektā situācija
veidojas visai sekmīgi, jo šis ir atklāta zooloģiska naida pret
deputātiem, kas pārstāv valsts krievvalodīgo kopienu, paraugs, kā
arī naida pret pašiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, puse no
kuriem ir nepilsoņi, paraugs, kuru speciāli izdomāt būtu
grūti.
Komisija ir demonstrējusi savu īsto seju. Domāju, ka šāda sejas
izteiksme ir arī Saeimas deputātu vairākumam.
Cienījamās dāmas un kungi! Balsojiet pēc sirds patikas, bet,
lūdzu, turpmāk nerunājiet šeit nedz par integrāciju, nedz par
cilvēktiesībām, nedz par demokrātiju!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
E.Šņepste.
Nē.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva
21.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
17, pret– 61, neviens nav atturējies. Priekšlikums
noraidīts.
E.Šņepste.
22.priekšlikums. Iesniedzējs– Juridiskais
birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
E.Šņepste.
23.priekšlikums. Finanšu ministra vietā–
ekonomikas ministrs Kariņš. Atbalstīts 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23.un
24.priekšlikumu.
E.Šņepste.
25.priekšlikums. Finanšu ministrs Oskars
Spurdziņš. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
E.Šņepste.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu
trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi
likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret
un atturas nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Dziesmu un
deju svētku likums”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt
dokumentu nr.4395.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
2. un 3.– Juridiskā biroja priekšlikumi.
Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un
3.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
5.– atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
7. un 8.– Juridiskā biroja priekšlikumi.
Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts 10.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš
arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9. un
10.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
11., 12., 13., 14. un 15.– Juridiskā
biroja priekšlikumi, kas attiecas uz 7.pantu. Ir
atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par minētajiem
priekšlikumiem.
Dz.Ābiķis.
16.– deputāta Jāņa Estas priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iekļauts 18.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par
16. un 18.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
Līdzīgi arī 17.– Juridiskā biroja
priekšlikums– ir atbalstīts un iekļauts 18.– atbildīgās komisijas
priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
19.– atbildīgās komisijas priekšlikums, un
20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt par minētajiem priekšlikumiem.
Dz.Ābiķis.
21.– deputāta Porieša priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
22.– deputāta Porieša priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts 23.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš
ir atbalstīts, tāpat kā ir atbalstīts arī 24.– atbildīgās
komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 22., 23. un
24.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
25.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts 26.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš
ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 25. un
26.priekšlikumu.
Dz.Ābiķis.
27.– Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
Kolēģi, aicinu balsot kopumā par
likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dziesmu un deju
svētku likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret un atturas– nav. Likums
pieņemts.
Dz.Ābiķis.
Paldies visu frakciju deputātiem, ka jūs
atbalstījāt Tautas partijas izstrādāto un komisijā pilnveidoto
Dziesmu un deju svētku likumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts
“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir
izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 1233 pirmajā lasījumā,
to atbalstījusi. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un
atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums
Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir
izskatījusi likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” ar
reģistrācijas numuru 1221 pirmajā lasījumā un to atbalstījusi.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos, mums nedaudz jāatgriežas pie iepriekšējā pieņemtā
likumprojekta, nosakot termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam
lasījumam.
M.Segliņš.
21.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
21. jūnijs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Termiņš ir atbalstīts.
Lūdzu turpināsim darbu pie uzsākta likumprojekta– “Grozījums
Krimināllikumā”.
M.Segliņš.
Tātad lūgums atbalstīt šo likumprojektu
pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums
Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– nav, atturas– nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
M.Segliņš.
21.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
21.jūnijs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums
Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Šis ir likumprojekts ar reģistrācijas
nr.1237. Arī šo likumprojektu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Lūdzu zvanu! Es atvainojos... Par pirmo lasījumu vēlas
debatēt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Pirms sodīt mums uz diviem
gadiem, tomēr uzklausiet vismaz! Šis ir priekšlikums sakarā ar
kārtējo frakcijas TB/LNNK priekšlikumu. Sodīt valsts ienaidnieku.
Un šī priekšlikuma liktenis ir pārāk labvēlīgs, salīdzinot ar tās
pašas frakcijas priekšlikumu par priekšlaicīgās pensionēšanās
tiesību saglabāšanu. Par pēdējo mēs kopā ar TB/LNNK balsojām
četras reizes pēc kārtas. Salīdzināsim abu likumprojektu
anotācijas! Likumprojekta “Par valsts pensijām” anotācijā bija
skaidri teikts, ka autori konsultējas ar nevalstiskajām
organizācijām, proti, ar Politiski represēto apvienības nodaļām,
ar Balvu rajona un Līvbērzes pagasta pašvaldību pārstāvjiem, ar
Pensionāru apvienības nodaļām. Izmantoti arī Latvijas pensionāru
sanāksmes rezolūcijas ieteikumi. Gatavojot apspriežamo
likumprojektu par piketētāju sodīšanu, “tēvzemieši” nebija ne ar
vienu konsultējušies. Acīmredzami viņi uzskata sevi par
galvenajiem speciālistiem likuma “Par sapulcēm, ielu gājieniem un
piketiem” pārkāpumu jomā. Toties aizvainota bērna, kuram tika
atņemta mīļotā rotaļlieta, loģikas līmenī viņi raksta anotācijā
sekojošo: “Krimināllikuma 226.pants nosaka organizācijas vai
citas personas atbildību par sabiedriska pasākuma organizēšanas
vai norises kārtības pārkāpšanu tikai gadījumos, kad ar to radīts
būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar
likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, taču nenosaka
atbildību, ja šis būtiskais kaitējums nav radies.” Patiesi
nepareizi sanāk– kaitējuma nav un soda arī nav. Vajadzētu, lai
kaitējuma nebūtu, bet sods tomēr būtu. Kaut gan Administratīvo
pārkāpuma kodeksā jau ir paredzēts sods par gada laikā atkārtotu
likuma “Par sapulcēm” pārkāpšanu. Tajā gadījumā, ja neviens
netika piekauts, nekas netika salauzts vai aizdedzināts. Un sods
ir pietiekami bargs– uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz
500 latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15
diennaktīm. Bet juridiskajām personām uzlikt naudas sodu līdz
5000 latiem. Par absolūti vienu un to pašu pārkāpumu autori ļoti
vēlas noteikt līdzās administratīvajai atbildībai vēl arī
kriminālatbildību, kas pati par sevi ir juridiskais
analfabētisms. Pie tam naudas sodu, kuru ar Saeimas marta lēmumu
jau tā paaugstināja divreiz, viņi piedāvā palielināt vēl septiņas
reizes. Septiņas reizes, dāmas un kungi! Bet sākuma aresta laiku–
50 reizes. Turklāt varu paskaidrot, kāds tad ir šis
administratīvais pārkāpums, kuru organizētājs ir atkārtoti
pastrādājis gada laikā. Tas, piemēram, ir šāds: ja mītiņu
barikāžu piemiņas dienā jūs nejauši uzsākat 5 minūtes agrāk par
noteikto laiku.
Bet Molotova–Ribentropa pakta nosodošajā mītiņā vienam no desmit
apsargiem nebija rokas apsaites. Par to divi gadi cietumsoda vai
3000 latu sodanaudā.
Kolēģi, vai jums ar galvu ir viss kārtībā? Vai gadījumā visas tās
nevalstiskās organizācijas, kas atbalstīja TB/LNNK likumprojektu
par priekšlaicīgās pensionēšanās tiesību saglabāšanu, četras
reizes pēc kārtas piketējot Saeimā, kad daži piketētāji noteikti
nejauši divreiz pārkāpa šādu likuma prasību, arī saņems divu gadu
cietumsodu?
Cienījamie kolēģi! Pēc šāda likumprojekta pieņemšanas pantu, kas
garantē miermīlīgu, pasvītroju, miermīlīgu sapulču un mītiņu
rīkošanu, var droši izsvītrot no Satversmes, kā arī steidzami
denonsēt gan Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības
konvenciju, gan Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām
tiesībām.
Cienījamie kolēģi! Man gribētos cerēt, ka Latvijas Republikas
Saeima sastāv ne tikai no tēvzemiešiem un viņu idejiskajiem
atbalstītājiem. Tādēļ atliek cerēt uz to, ka saprātīgi domājošie
deputāti, kuru vidū ir gan kristieši, gan liberāli noskaņoti
politiķi, tomēr vēlēsies saglabāt Latvijā kaut vai demokrātijas
paliekas, jo šī tomēr nav Āzijas valsts, bet jau gadu Eiropas
Savienības dalībvalsts.
Aicinu balsot pret šo muļķīgo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es ilgi
nerunāšu, neuztraucieties.
Ziniet, nekārtību cēlājus ir sen laiks saukt pie kārtības.
Patiešām laiks. Un par to mēs ik dienas dzirdam, cilvēkus
satiekot, mēs saņemam ik dienas vēstules, un viņi saka: nu, cik
ilgi tie svītrainie, rūtainie un visādi citādi te ārdīsies pie
Brīvības pieminekļa un daudzās citās vietās. Un jāsauc viņus pie
kārtības.
Un tādēļ mūsu priekšlikums ir ļoti lakonisks, un nolasīšu: par
sabiedrisko pasākumu organizēšanas un norises kārtības
pārkāpšanu, ko izdarījis pasākumu organizētājs vai cita persona,
ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, soda ar brīvības atņemšanu
uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu
darbu, vai ar naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām.
Noliksim šos nekārtību cēlājus tajā vietā, kuru tie ir pelnījuši.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums
Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 13, atturas– 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam
lasījumam.
M.Segliņš.
21.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks–
21.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījumi
Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatām likumprojektu ar
reģistrācijas numuru 1242. Juridiskā komisija pirmajā lasījumā šo
likumprojektu ir atbalstījusi. Aicinu jūs atbalstīt šo
likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi
Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 2, neatturas neviens
deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam
lasījumam!
M.Segliņš.
21.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks–
21.jūnijs.
Nākamais darba kārtības punkts– likumprojekts “Grozījums
Ieroču aprites likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi
deputāti! Likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”,
pirmais lasījums. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz, ka
objektīvākā medicīniskā kontrindikācija, kura liedz personai
iegūt šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču
iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, ir diagnosticēta
atkarība no alkohola, narkotiskajām un psihotropajām
vielām.
Lai Ieroču aprites likumā lietotā terminoloģija atbilstu
Ārstniecības likuma 1.panta 1.punktam, Ieroču aprites likuma
20.panta 2.punktā vārds “konstatēti” aizstāts ar
“diagnosticēti”.
Aizsardzības un iekšlietu komisija 8.jūnija sēdē apsprieda šo
likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt
pirmajā lasījumā!
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par– 65, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam– 29.jūlijs.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 29.jūlijs.
Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi
Farmācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Cienījamie kolēģi!
Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”. Pirmais
lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Žaneta
Vasaraudze.
Ž.Vasaraudze (TP).
Lūdzu, kolēģi! Strādājam ar
dokumentu nr.3154. Likumprojektā “Grozījumu Farmācijas likumā”
izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā pirmajā lasījumā un
tika atbalstīts. Lūdzu balsot par likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
72, pret– nav, neviens deputāts arī neatturas. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
Ž.Vasaraudze.
Divas nedēļas.
Sēdes vadītāja.
30.jūnijs, ja? Ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu
iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 30.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Sabiedrisko
raidorganizāciju likums”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāts
Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Komisija
izskatīja šo jautājumu, atbalstīja un aicina Saeimu to
atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
65, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
A.Brigmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–
30.augusts.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam–
30.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Radio un
televīzijas likums”.
A.Brigmanis (ZZS).
Kolēģi, komisija šo jautājumu
izskatīja, izstrādāja alternatīvo likumprojektu. Lūdzu to
atbalstīt... atbalstīja un lūdz arī atbalstīt Saeimā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi deputāti! Tātad mums ir likumprojekts, ko ir
iesnieguši deputāti, un alternatīvais likumprojekts, ko ir
iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Par katru
no projektiem mums ir jābalso atsevišķi.
Vispirms mēs balsosim par likumprojektu “Radio un televīzijas
likums”, ko ir iesnieguši deputāti. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 2, pret– 72, atturas– 9. Tātad
likumprojekts ir noraidīts.
Vai deputāts Jānis Porietis ir pieteicies runāt?
Tad otrs likumprojekts, par kuru mums ir jābalso,– alternatīvais
likumprojekts “Radio un televīzijas likums”, ko iesniedza
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 5, atturas– 1
deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam.
A.Brigmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī
30.augusts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–
30.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Pirmais
lasījums.
Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un
apkarošanas uzraudzības komisijas vārdā– deputāte Linda
Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Komisija izskatījusi
likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti, lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts par atzīts
steidzamu.
L.Mūrniece.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī
pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
72, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
L.Mūrniece.
Tā kā likumprojektā ir paredzētas tikai
redakcionālas izmaiņas, lai saskaņotu Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja likumu ar Kriminālprocesa likumu, ja kolēģiem
nav iebildumu, es aicinātu atbalstīt likumprojektu arī otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā šodien? (Starpsauciens: “Nav!”) Ja deputātiem nav
iebildumu, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 69, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi
Saeimas Kārtības rullī”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Otrajam lasījumam ir saņemti
divi priekšlikumi.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–
57, pret– 2, atturas– 6. Likums “Grozījumi Saeimas Kārtības
rullī” pieņemts.
Cienījamie kolēģi, līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir
izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!
Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds
paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP).
Cienījamie kolēģi, tā apspriede, kas
bija paredzēta komisiju vadītājiem, ir atcelta plenārsēdes vēlā
beigšanās laika dēļ. Atliksim to līdz nākamajai reizei!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu
nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie
kolēģi! Nav klāt Ingrīda Circene, Pēteris Kalniņš, Jānis
Škapars... Jā. Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Andrejs
Radzevičs, Madars Lasmanis, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere,
Dainis Turlais, Dzintars Rasnačs. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, līdz ar to 16.jūnija sēde ir slēgta. Nākamā
sēde 22.jūnijā pulksten 9.00. Paldies.