Par Saeimas Ārlietu komisijas tikšanos ar Ungārijas un Čehijas vēstniekiem NATO

Arī Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar Čehijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO Karelu Kovandu un Ungārijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO Andrāšu Šimoņi.

Sarunas gaitā spriests par Latvijas gatavošanos integrācijai Ziemeļatlantijas savienībā, Ungārijas un Čehijas pieredzi virzībā uz NATO, kā arī par šo valstu ieguvumiem pēc uzņemšanas aliansē.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts informēja viesus par Saeimā pārstāvēto politisko spēku attieksmi pret Latvijas dalību NATO, akcentējot, ka tikai vienai partijai ir skeptiska nostādne pret mūsu valsts iestāšanos aliansē. Čehijas vēstnieks NATO uzsvēra politiskā konsensa nozīmīgumu, veicot tādus svarīgus iekšpolitiskus pasākumus kā militārā budžeta palielināšana un sabiedriskās domas veidošana. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka aizsardzības budžeta pieaugums ir viens no noteicošajiem faktoriem valsts uzņemšanai Ziemeļatlantijas savienībā.

Latvijas parlamentārieši interesējās par Čehijas un Ungārijas ieguvumiem un grūtībām, kļūstot par NATO dalībvalstīm. Viesi informēja, ka līdzās drošības garantijām pieaugušas arī investīcijas un cēlies bruņoto spēku prestižs sabiedrības acīs. K.Kovanda pastāstīja, ka Čehijas dalību NATO tagad atbalsta 60% iedzīvotāju un tas ir daudz vairāk nekā pirms iestāšanās aliansē. Taču viens no galvenajiem ieguvumiem ir iespēja kopā ar citām valstīm pie sarunu galda apspriest Eiropas un pasaules drošības jautājumus.

Pārrunājot Latvijas virzību uz NATO, viesi akcentēja, ka Latvijas progresa vērtējums būs atkarīgs no tā, kā tiks īstenoti NATO kritēriji, un atzinīgi novērtēja mūsu valsts gūtos panākumus, gatavojoties integrācijai aliansē. Viesi arī informēja, ka NATO dalībvalstis labi saprot, ka Latvijas iespējas pilnībā īstenot NATO kritērijus traucē ārējie šķēršļi, kurus mūsu valsts nespēj reāli ietekmēt.

Saeimas preses dienests