Mūsu jūrnieki strādā visā pasaulē

Aigars Krastiņš, Satiksmes ministrijas (SM) Jūrniecības departamenta direktors, tālbraucējkapteinis, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Daudzās valstīs mūsu jūrnieki ir pieprasīti un pierādījuši, ka ir labi un kvalificēti speciālisti. Tas ir galvenokārt Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra nopelns, tā darbinieki rūpīgi un precīzi veikuši jūrnieku sertificēšanu Foto: Andris Kļaviņš

– Konkurss Latvijas Jūras akadēmijā (LJA) un Jūrskolā liecina, ka arvien vairāk jauniešu vēlas kļūt par izglītotiem jūrniekiem. Mācību gados viņi saskaras ar ievērojamām grūtībām, ko rada pieticīgā materiālā bāze, nepietiekamais prakses nodrošinājums, kvalificētu pasniedzēju trūkums utt. Kāda ir Satiksmes ministrijas loma un atbildība jauno jūrnieku sagatavošanā?

– Par izglītības jautājumiem atbilstoši valsts tiesību aktiem un likumiem ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija, tāpat kā par būvinženieriem vai citu profesiju speciālistiem vispārizglītojošā daļā. Satiksmes ministrijas kompetencē ir Starptautiskās jūras organizācijas (SJO) konvenciju prasību īstenošana. Par to atbild Jūrniecības departaments un Latvijas Jūras administrācija kā izpildinstitūcija. Konvencija nosaka jūrnieku sertificēšanas noteikumus. Beidzot attiecīgu mācību iestādi, kuģu vadītājs vai mehāniķis iegūst profesionālo izglītību. Lai jūrnieks varētu strādāt, viņam jāsaņem minētās konvencijas prasībām atbilstošs sertifikāts. Tad pretendents mācās dažādos papildu kursos atbilstoši ieņemamajiem amatiem. Ik pēc pieciem gadiem jāsaņem jauns atbilstības amatam apstiprinājums. Attiecīgi jāmācās un jāsaņem jauns sertifikāts, ja jūrnieks vēlas ieņemt augstāku amatu, piemēram, kuģu vadītājs kuģiem virs 500 bruto tonnām, virs 3000 BRT.

– Tātad Jūras administrācijas Jūrnieku reģistru interesē absolventu profesionālā sagatavotība?

– Viens no nosacījumiem, lai jaunajam jūrniekam izsniegtu pirmo sertifikātu, ir apstiprinājums, ka viņš mācījies LJA vai Jūrskolā un pabeidzis starptautiskajām normām atbilstošu programmu stundu skaita ziņā, ar attiecīgu pasniedzēju kvalifikāciju utt. Likums prasa, lai mācību programmas, kuras jūrnieku apmācībai sagatavo Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprinātu SM Jūrniecības departaments. Departaments neiedziļinās detaļās – kā māca matemātiku, fiziku un citus vispārizglītojošus priekšmetus. Mūs vairāk interesē, kādā kvalitātē māca profesionālās zinības – navigāciju, astronomiju, kā arī pasniedzēju kvalifikācija. Dzīvē par visu šo procesu ir atbildīgs LJA rektors. Tā tas ir visās valstīs, un tā nav pienākumu dublēšana. Dažās valstīs savulaik šo funkciju uzticēja vienai – izglītības ministrijai. Tad nācās pie izglītības ministrijas atvērt īpašu departamentu ar jūras lietu speciālistiem, un tā gan bija dublēšana.

Aigars Krastiņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Saskaņā ar likuma prasībām speciālo priekšmetu pasniedzējam jābūt arī augstākajai izglītībai pedagoģijā. Mācību iestāžu vadītājiem rodas grūtības atrast labus pasniedzējus viņu mazo algu dēļ. Kādu risinājumu jūs saredzat?

– Risinājums ir, un ar to intensīvi nodarbojas Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs, kuru vada kapteinis Jāzeps Spridzāns. Viņš ir veltījis daudz pūļu gan programmu saskaņošanai, gan pasniedzēju kadru nodrošināšanai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Es gan neizprotu, kāpēc pasniedzējam, kas māca navigāciju vai astronomiju, vajadzētu būt ar augstāko pedagoģisko izglītību.

– Kas kontrolē Jūrnieku reģistra darbu?

– Jūrnieku reģistra darbu pārbauda Starptautiskās jūras administrācijas (SJA) nozīmēti un dalībvalstu apstiprināti eksperti, kas regulāri apmeklē visas valstis. Mēs periodiski nosūtām Starptautiskajai jūras organizācijai informāciju par tiesību aktu izdošanu vai papildināšanu atbilstoši konvencijas prasībām. SJO izdod Balto lapu (White list) ar to valstu sarakstu, kas izpildījušas konvencijas prasības. Ja Latvija ir šajā sarakstā, tad jūrniekam ar mūsu valsts sertifikātu ir garantēta vieta pasaules darba tirgū. Latvijā ir ap divdesmit tūkstoš jūrnieku.

– Sarunās ar jūrskolu audzēkņiem Rīgā un Engurē atklājās vēl viena zemūdens klints, kurai jātiek garām topošajam jūrniekam, un tā ir veiksme atrast prakses kuģi. Šajā jautājumā audzēkņos valda neziņa un nedrošība, dažiem palīdz tēvu sakari, draugi. Jums noteikti ir zināms, ka ar praksi tiek nodrošināta tikai daļa audzēkņu?

– Kuģu īpašnieki un kompānijas, kas nodrošina rēderejas ar jūrniekiem, ir saprotošas un pretimnākošas, jo viņi ir ieinteresēti jauno jūrnieku kadru pieplūdumā. LJA un jūrskolu direktoriem ir jānodrošina audzēkņu prakse. Jāmeklē sadarbība ar kompānijām, jāraksta pa labi un pa kreisi – tas ir skolu vadītāju pienākums. Protams, mūsu mācību kuģis ir bēdīgā stāvoklī. Vai tāds ir vajadzīgs, tas ir diskutējams jautājums. Vai valsts budžets var uzturēt mācību kuģi? Kuģu īpašniekam nav nekādu iebildumu paņemt praksē pāris topošo kuģa virsnieku, bet – tikai tad, kad mainās visa kuģa komanda. Ja praktikantam jālido uz kādu no ostām, izdevumi par biļeti jāparedz mācību programmas budžetā kā mācību procesa nodrošinājuma budžeta sastāvdaļa.

– Kā risinās sadarbība starp Norvēģiju un Latviju jūrnieku sagatavošanas programmā?

– Projekta nākotne nav atkarīga ne no Norvēģijas, ne Latvijas valdības vēlmēm. Pieļauju, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā katram Eiropas pilsonim jāmaksā normāla alga un jānodrošina sociālās garantijas, jāmaksā nodokļi. Jāmaksā vairāk nekā trešo valstu pilsoņiem. Kuģa īpašnieks, tāpat kā kādas būvfirmas vai cita uzņēmuma saimnieks, var izvēlēties, ko ņemt darbā. Nav likuma, kas to aizliegtu. Protams, bēdīgi, ja tā notiks, bet tas nenozīmē, ka mūsu jūrnieki pazaudēs darbu. Mūsu jūrnieki strādā visā pasaulē. Kuģniecība ir starptautiska, darba tirgus – arī. Piemēram, kāds pazīstams kapteinis strādā ASV. Viņš nekad neies uz citu firmu, jo viņš vadībai sevi ir pierādījis kā labs kapteinis. Firma viņam uzticas, un īpašnieks viņam uztic miljonu vērtu kuģi un vēl miljonus kravā. Un viņam labi maksā. Daudzās valstīs mūsu jūrnieki ir pieprasīti un pierādījuši, ka ir labi un kvalificēti speciālisti. Tas ir galvenokārt Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra nopelns, tā darbinieki rūpīgi un precīzi veikuši jūrnieku sertificēšanu. Nevar noliegt arī mācību procesa organizāciju LJA sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

– Vai Latvijas jūrnieku labklājību iespaido tas, ka pasaules jūrās reti var sastapt kuģi ar Latvijas karogu?

– Deviņdesmito gadu sākumā, kad kļuvām brīvi, banku sistēma bija nedroša. Arī rietumvalstu bankas baidījās dot kredītus ar labiem nosacījumiem vēl nestabilai valstij un tās kuģiem, jo uz kuģi, vienalga, ar kādu karogu tas peld, attiecas konkrētas valsts likumdošana. Tajā laikā es šeit nestrādāju, tāpēc tie ir tikai minējumi, kāpēc Latvijas kuģi reģistrējās ārvalstīs.

Pašlaik apmēram piecpadsmit Eiropas valstīs ir tāda pati likumdošana un nodokļi kā Latvijā. Katrs kuģa īpašnieks izvēlas valsti, kurā reģistrēt savu kuģi, vadoties pēc dažādiem apsvērumiem. Varbūt tas ir saistīts ar tirdzniecības rajonu, kurā kuģis kursē, varbūt menedžmentu, simpātijām pret administrāciju u.tml. Ja jautāsit kuģa īpašniekam, nekad nesaņemsit izsmeļošu skaidrojumu. Parasti attrauc kaut ko par likumdošanu, bet ne konkrēti. Taču daudz kas ir mainījies, tagad arī Kipra un Malta ir Eiropas Savienībā. Pārreģistrācija, lai kuģi atgrieztos zem Latvijas karoga, ir saistīta ar lielām izmaksām.
Katrs jūrnieks domā par saviem ienākumiem, nodokļiem un sociālajām garantijām līdzīgi kā ārsts, kurš dodas darbā uz ārzemēm, vai zemnieks uz Īriju. Ikviena pilsoņa pienākums ir maksāt nodokļus no ienākumiem, nemaksāšana ir pārkāpums. Ja jūrnieks strādā ārvalstīs, neviens viņam neliedz deklarēt savus ienākumus un maksāt nodokļus, lai vecumdienās būtu nodrošināts. Ir kompānijas, kas maksā par jūrniekiem nodokļus tajā valstī, kurā tā strādā, piemēram, Lielbritānijas kompānija “Zodiaks”. Valsts rūpes sniedzas līdz Labklājības ministrijas iespējām, un jebkuri likumi ir uzlabojami. Nav tā, ka jūrnieks būtu aizmirsts, bet katrs gadījums ir individuāls. Mūsu divdesmit tūkstoši jūrnieku strādā tuvu un tālu, un viņi paši ir lēmēji par piedāvātajiem nosacījumiem.
Jūrniecības nozarē trūkst kvalificēta darbaspēka, visā pasaulē – ap 20–40 tūkstošu. Jūrnieki var izvēlēties, un bezdarbs viņiem nedraud. Bet nākotnē mūs var skart problēma, kas jau patlaban ir aktuāla tādās jūrniecības tradīcijām bagātās valstīs kā Zviedrija, Lielbritānija u.c. Jūrnieki vairs negrib ilgstoši un smagi strādāt tālu no mājām un ģimenes, bet meklē darbu krastā, kur tāpat gluži labi maksā. Lielbritānijā pat trūkst loču, jo par loci var būt tikai pieredzējuši bijušie kuģu virsnieki. Angļi tagad loču amatā apmāca kara flotes jūrniekus. Lielisks piemērs ir jūras lielvalsts Spānija, kurai tagad trūkst jūrnieku. Bet būs valstis, kas apmācīs un piegādās kvalificētus mehāniķus un kuģu virsniekus, un kuģošanas bizness neapstāsies, jo tā ir starptautiskas nozīmes nodarbošanās.

Andris Kļaviņš