Jāņi aizritējuši itin mierīgi

Negadījumu statistika Jāņu brīvdienās ļauj domāt, ka dažādu incidentu skaits saulgriežu svētkos samazinājies. Operatīvo dienestu rīcībā esošā informācija apstiprina pēdējos gados novēroto – nelaimes gadījumu Jāņos un citos plašākos svētkos nav daudz vairāk kā ikdienā, ja neskaita atsevišķus specifiskus traumu veidus.

Jāņu svinēšanas īpašo negadījumu cēlonis, kā norāda mediķi, arī šogad bijusi lēkšana pār ugunskuru. Pārvērtējot pašu spēkus un neņemot vērā ugunskura apmērus, apdegumus guvuši vairāki desmiti cilvēku Foto: Reinis Traidās, A.F.I.

“Ņemot vērā lielo brīvdienu skaitu un dažādām aktivitātēm ļoti piemērotos laika apstākļus, negadījumu skaits šajos Jāņos ir neliels,” svētku kopējo ainu vērtē Latvijas Katastrofu medicīnas centra (KMC) direktors Mārtiņš Šics. Līgo vakars nesis jau iepriekš paredzētās apdegumu traumas, kas gūtas, svinētājiem lecot pāri ugunskuriem. Divi cilvēki guvuši smagākus apdegumus un nogādāti Valsts apdegumu centrā, bet vairāki desmiti apsviluši vieglākā formā. “Lielākoties tie ir jaunieši vai pieaugušie, kas nav novērtējuši ugunskura augstumu un savas spējas,” skaidro M.Šics.
23. un 24. jūnijā bijis salīdzinoši daudz neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu, informē KMC vadītājs. Iedzīvotāji pēc palīdzības vērsušies ar dažādām traumām. Fiksēts arī daudz hronisku saslimšanu saasināšanās gadījumu, kad sirdzēji pārsvarā nav ievērojuši ārsta norādījumus. Būtiska problēma izrādījusies daudzu svinētāju nespēja mediķiem nosaukt cietušā atrašanās vietu, kad negadījums noticis nepazīstamā, mazapdzīvotā apkārtnē. Jāņu diena arī šogad nav pagājusi bez tai raksturīgās paģiru lāpīšanas un smagas saindēšanās ar alkoholu. Tā izrādījusies par iemeslu kāda 46 gadus veca vīrieša nāvei. Vismierīgākā svētku diena, kā informē M.Šics, bijis 25.jūnijs, kad svinētāji “atgulējušies”. Savukārt jau 26.jūnijā atkal fiksēts salīdzinoši daudz negadījumu, kas saistīti ar svinētāju atgriešanos mājās, kad dēļ nepiemērota braukšanas ātruma izvēles un sēšanās pie stūres reibumā notikušas daudzas autoavārijas.

Policija pauž gandarījumu

Četrās svētku dienās, kā informē Ceļu policija, aizturēti gandrīz 500 autovadītāju, kas braukuši reibumā. 280 aizturēto vadījuši spēkratu bez tiesībām. No 22. jūnija reģistrēti 394 satiksmes negadījumi, kuros cietis 91 cilvēks. Bojā gājuši septiņi. Visvairāk autoavāriju – 97 – bijis 23. jūnijā. Kā atzīst policija, svētkos uz ceļiem dzīvību zaudējušo cilvēku skaits nav bijis lielāks nekā dažkārt brīvdienās un ir vairākkārt mazāks par 2000. gada Jāņu melno rekordu, kad četrās dienās autoavārijās gāja bojā 28 cilvēki, taču pārsteidzis ievērojamais iereibušo braucēju skaits. Policija aizvadītajās brīvdienās aizturējusi vairāk nekā 700 dzērušu autovadītāju, kuru organismā konstatēts pieļaujamo normu nepārsniedzošs alkohola daudzums.

Arī zādzību no dzīvokļiem, par kurām pirms Jāņiem brīdināja policija, fiksēts pat mazāk nekā dažkārt ikdienā. “Laikam arī noziedzīgā pasaule atzīmējusi svētkus,” konstatē Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Zvīdre, paužot gandarījumu par kopumā salīdzinoši mierīgajām brīvdienām. Arī lielākā daļa noziegumu, kas vērstas pret personu, bijis bez smagām sekām. Uzbrukumus līdzcilvēkiem galvenokārt izdarījuši iereibuši jaunieši, kas vēlējušies tiem atņemt dažādas lietas, informē policijas pārstāve.

Lielu ugunsgrēku nav bijis

Gandarījumu par salīdzinoši mierīgiem svētkiem pauž arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Aivars Mednis. Izsaukumu skaits un negadījumu struktūra Jāņu brīvdienās bijusi līdzīga kā ikdienā. 23. un 24. jūnijā ugunsdzēsēji devušies 27 izbraucienos. Lielākoties tie bijuši saistīti ar palīdzību Ceļu policijai pēc satiksmes negadījumiem un durvju atvēršanu iedzīvotājiem, kas pa svētkiem pazaudējuši mājokļu atslēgas, informē VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā. Divus ugunsgrēkus izraisījusi bērnu rotaļāšanās ar uguni. 23.jūnijā šā iemesla dēļ nodedzis šķūnis ar malku Ludzas rajonā, bet dienu vēlāk kādā jaunceltnē Preiļu rajonā bērni aizdedzinājuši autoriepas. Svētkos nodegušas arī divas pirtis, bet 23. jūnijā Rīgā kāds 45 gadus vecs vīrietis izglābts pēc piecu stundu piespiedu gūsta paša izraktā 4 metrus dziļā bedrē.

Atzīst publiskuma pozitīvo iespaidu

“Varbūt beidzot esam iemācījušies svinēt svētkus,” atskatoties uz aizvadītajiem Jāņiem, secina M.Šics. Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka šoreiz notikuši daudzi publiski pasākumi, kur cilvēki atpūtušies salīdzinoši organizēti. Turklāt interesanta svētku programma atturot svinētājus doties meklēt citas izklaides, kas var būt saistītas ar dažādiem nevajadzīgiem riskiem. Sava loma, kā domā KMC direktors, bijusi arī akcijai “Dzer. Brauc. Pievienojies.”, kas aicinājusi atturēties no auto vadīšanas reibumā. Arī A.Mednis norāda, ka publiski pasākumi un kolektīva svētku svinēšana, kad situācija tiek kontrolēta, pozitīvi atsaucas uz drošību svinību norisē. Tas arī izskaidrojot praksi, ka Jāņi gandrīz vienmēr paejot bez lieliem ugunsgrēkiem.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv