Latvijā jauns Itālijas Republikas vēstnieks

Vakar, 26.septembrī, Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai akreditācijas vēstuli iesniedza Itālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Maurīcio Lo Re (Maurizio Lo Re)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" Maurīcio Lo Re dzimis 1948. gada 24. jūnijā Romā. 1970. gadā beidzis Romas Universitāti. Itālijas diplomātiskajā dienestā kopš 1973. gada. Sākumā strādājis Ārlietu ministrijas Tehniskās sadarbības ar jaunattīstības valstīm departamentā. Pēc trim gadiem pārcelts uz Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka biroju un vēl pēc tam uz Politisko departamentu. Vēlāk bijis dažādos diplomātiskajos amatos Itālijas diplomātiskajās misijās, kā arī pārmaiņus darbam ārzemēs pildījis dažādus pienākumus Ārlietu ministrijas Kultūras sakaru, pētniecības, studiju un plānošanas birojā un no 1984. gada Migrācijas un sociālo jautājumu departamentā. No 1990. gada Itālijas ģenerālkonsuls Kapodistrijā, bet no 1991. gada atkal strādājis Romā, Ārlietu ministrijas Migrācijas un sociālo jautājumu departamentā. 1998. gada 6.augustā piešķirts II šķiras ārkārtējā sūtņa un pilnvarotā vēstnieka rangs.

Savā akreditācijas runā vēstnieks uzsvēra, ka Itālija nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju un viena no pirmajām atzinusi mūsu valsts atjaunoto neatkarību. Maurīcio Lo Re minēja mūsu zemju senos kultūras sakarus, par ko liecina arī pēc izcilā itāļu arhitekta Rastrelli projektiem celtās pilis Jelgavā un Rundālē. Vēstnieks apliecināja arī savas valsts atbalstu Latvijai virzībā uz Eiropas Savienību.

Savā atbildes runā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums pēctecības principam, kas iesakņojies Latvijas un Itālijas attiecībās. Mūsu tautai Itālija ir zeme, kura saistās ar renesansi un humānisma ideāliem.

Humānisms, savstarpēja cieņa un iecietība neatkarīgi no valodas, ticības, dzīvesveida atšķirībām ir vērtības, kurām Latvijas tauta ir apliecinājusi uzticību daudzu gadsimtu garumā.

Latviešiem šodien Itālija ir valsts, kura sniedz atbalstu mūsu centieniem arvien ciešāk integrēties Eiropas un transatlantiskajā sadarbībā. Kopš Latvijas valstiskās neatkarības pirmajām dienām ir skaidri noteikts tās ārpolitiskais virziens, vērsts uz arvien ciešāku politisku, saimniecisku, kultūras kopību ar pārējām Eiropas valstīm. Pirms desmit gadiem, mierīgā ceļā atgūstot savu brīvību un neatkarību, Latvijas tauta pauda savu gribu turpināt varmācīgi pārtraukto ceļu, lai pilntiesīgi iekļautos jaunās Eiropas dzīvē, kļūtu par uzticamu un atbildīgu Eiropas un transatlantisko sadarbības organizāciju dalībvalsti.

Latvijas vēstures izšķirošajos brīžos mēs esam varējuši paļauties uz stingru Itālijas atbalstu. Mūsu tautas atmiņā ir Itālijas nepārprotami paustā nostāja 1920. gada 16. decembrī, kad Tautu Savienībā Itālija vienīgā no lielvalstīm balsoja par Baltijas valstu uzņemšanu šajā forumā. Tas bija nozīmīgs balsojums Latvijai tās grūtajos centienos panākt savas valsts atzīšanu de iure . Latvija no jauna sajuta Itālijas draudzīgo atbalstu 1991. gadā, kad Rīgā viena no pirmajām darbu uzsāka Itālijas vēstniecība.

Patlaban Latvija konsekventi turpina integrācijas procesu Eiropas Savienībā. Tas ir uzdevums Latvijas valstij un visai sabiedrībai kopumā, kas maina mūsu ikdienu un dzīves ritmu. Mūsu prioritātes ir sabiedrības integrācija, valsts pārvaldes efektivitāte, ekonomiskā un reģionālā politika, tiesiskas valsts nostiprināšana. Mēs esam apņēmības pilni strādāt tā, lai Latvija būtu starp pirmajām nākamajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvijas un Itālijas attiecības ir ļoti labas un uz nākotni orientētas. Par mūsu valstu attiecību briedumu liecina Latvijas un Itālijas prezidentu augstākā līmeņa valsts vizīšu apmaiņa, kas notikusi gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1997. gadā pirmo reizi mūsu valstu attiecību vēsturē Latvijai bija augsts gods valsts vizītē uzņemt Itālijas prezidentu Oskaru Luidži Skalfaro, savukārt gadu vēlāk Itālijā viesojās Latvijas prezidents. Būšu pagodināta nākamajā gadā uzņemt Latvijā valsts vizītē prezidentu Karlo Adzeljo Čampi.

Mērķtiecīgi izveidotā līgumtiesiskā bāze ir labs pamats Latvijas un Itālijas ekonomisko sakaru pieaugumam, plašai sadarbībai izglītības un kultūras jomās. Regulārās Latvijas un Itālijas ekonomiskās darba grupas tikšanās sniedz jaunas ierosmes mūsu valstu ekonomisko attiecību attīstībai. Sagaidām, ka šajā gadā dibinātais Latvijas Itālijas biznesa centrs arvien plašāk ieinteresēs itāļu darījumu cilvēkus par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

Itālijas skaistās un bagātīgās kultūras tradīcijas mums allaž ir bijušas iedvesmas un apbrīnas avots. Ar lielu atbildību pagājušajā gadā Latvijas mākslinieki pirmo reizi piedalījās Venēcijas biennālē, ar savu stāstu par Latviju un tās ļaudīm spilgti izgaismojot Latvijas vietu Eiropas kultūras kartē. Ceru, ka tagad, kad ir noslēgts kultūras sadarbības līgums, īstenosies vēl radošāki un savstarpēji rosinoši sadarbības projekti.

Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Itālijas sadarbībai ir daudzsološa perspektīva. Latviju un Itāliju vieno nākotnes mēķi, kurus noteiks mūsu dalība kopējās politiskajās, ekonomiskajās un drošības sadarbības organizācijās, un kopēja izpratne par vienotu, politiski stabilu un plaukstošu Eiropu.

Novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu zemēm un tautām.

Pie ārlietu ministra

Aizvakar, 25. septembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar jauno Itālijas vēstnieku Latvijā Maurīcio Lo Re .

Sarunas laikā atzīts, ka Latvijas un Itālijas attiecības attīstās labi, tomēr lielāka uzmanība būtu pievēršama ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Tam kalpos arī vēl šogad paredzētās Latvijas un Itālijas ekonomiskās sadarbības darba grupas konsultācijas. Pārrunāti arī Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās jautājumi, kā arī sadarbība starptautiskajās organizācijās.

I. Bērziņš raksturoja Latvijas paveikto integrācijas procesā Eiropas Savienībā un NATO. M. Lo Re uzsvēra Itālijas atbalstu kā ES paplašināšanās procesam, tā arī NATO atvērto durvju politikai.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kādas būs jūsu prioritātes vēstnieka darbā Latvijā?

— Mana galvenā prioritāte būs paplašināt Itālijas klātbūtni Latvijā. Vispirms, es domāju, kultūrā, kā arī ekonomikā. Un arī politikas jomā. Pagaidām, manuprāt, Itālija vēl nav īpaši plaši pazīstama jūsu valstī, un mans uzdevums būs izplatīt Latvijā iespējami vairāk informācijas par Itāliju. Es centīšos tālāk padziļināt divpusējās attiecības starp Itāliju un Latviju un domāju, ka tam jau ir labs pamats. Visas Latvijas oficiālās personas ir ļoti laipnas un labvēlīgas, un es varu apliecināt, ka Itālija arī turpmāk sniegs Latvijai atbalstu jūsu valsts centienos iestāties Eiropas Savienībā, kā arī jūsu centienos eiroatlantisko kontaktu jomā.

— Jūs domājat otru Latvijas stratēģisko mērķi — iestāties NATO?

— Jā, NATO.

— Sakiet, vēstnieka kungs, kāda ir jūsu personiskā attieksme pret Latviju un kā jūs uzņēmāt savu norīkojumu vēstnieka darbā tieši mūsu valstī?

— Jā, es ar šo norīkojumu esmu ļoti apmierināts. Vispirms jau tāpēc, ka šis ir mans pirmais norīkojums vēstnieka amatā. Līdz šim es esmu pildījis dažādus citus diplomātiskos pienākumus ārzemēs, piemēram, bijis Itālijas ģenerālkonsuls.

Es esmu bijis arī Itālijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Kubā. Tas gan bija sen, pirms astoņpadsmit gadiem. Taču vēstnieka amatā esmu norīkots pirmo reizi un esmu ļoti apmierināts, ka šis norīkojums man ir tieši jūsu valstī. Latvija man šķiet ļoti interesanta valsts, kurā dzīvo brīnišķīga tauta. Arī mana sieva dalās ar mani šajā viedoklī, un es esmu pārliecināts, ka mēs šeit Latvijā pavadīsim ļoti skaistu savas dzīves daļu.

Valsts prezidenta preses dienests, Ārlietu ministrijas preses centrs, Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Itālijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Maurīcio Lo Re un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar Rīgas pilī

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"