Neapjūkot: tautas dejās un tautiskās dejās
Malā stāvētājam varētu šķist, ka nav jau atšķirības, kā mēs dejotājus saucam. Atšķirība tomēr ir, un IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies gan tautas, gan tautisko deju dejotāji.
Skaidro svētku folkloras pasākuma
“Pēterdiena Brīvdabas muzejā” mākslinieciskais vadītājs Ernests
Spīčs: “Bieži vien tiek jauktas tautas dejas un tautiskās jeb
tradicionālās jeb folkloras dejas. Tautas dejas drīzāk jāsauc par
skatuves dejām, jo to galvenā būtība ir priekšnesums, tāpēc
nozīmīga ir dejas stilistika, tērpi un rakstu simetrija.
Tradicionālās kultūras vērtības savukārt nes folkloras jeb
tautiskās dejas, kuras nākušas no sadzīves dancošanas un seno
latviešu ikdienas rituāliem.” Folkloras dančos var iesaistīties
ikviens – dancotāji var paķert kādu no skatītājiem un ievilkt
dejā, nebēdājot par to, ka tiks izjaukts dejas solis.
Tradicionālās kultūras cienītāji mēdz pārmest tautas deju
kolektīviem, ka tie izmantoto stilizētus tautastērpus, mūziku un
deju soļus, bet tautas jeb skatuves deja nemaz nepretendē uz
autentisku tradīciju saglabāšanu.
Zanda Mūrniece, deju lielkoncerta “Ritums” projekta vadītāja:
“Nevar noliegt, ka tautas dejas no iepriekšējiem gadsimtiem ir
paņēmušas visas spilgtākas tradīcijas, kas bijušas Latvijas
kultūrā. Arī deju lielkoncerta “Ritums” mūzikā un dejā parādīsies
gan vācu šlāgeris, gan Raimonda Paula un citu komponistu mūzika,
gan tautasdziesmu apdares un folkloras kopu tradicionālā mūzika.
Tradicionālo folkloras deju burvība atklājas, iesaistoties vai
esot netālu un ieskatoties dejotāju sejās, bet plašāku publiku
stadionā spēj aizraut tieši profesionāla horeogrāfija un precīzi
laukuma zīmējumi. Tāpēc ir lieliski, ka Latvijas kultūrā blakus
sadzīvo abi šie virzieni.”
Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programma ļauj izbaudīt gan tradicionālus dančus folkloras svētkos “Pēterdiena Brīvdabas muzejā”, gan skatuves deju krāšņos laukuma rakstus. “Skonto” stadionā notiks deju lielkoncerts “Ritums”, Kongresu namā – mūsdienu deju koncerti un Ķīpsalas izstāžu centrā – teatrāla deju spēle “Spēlēju, dancoju”, kurā tiek izspēlēta grupas “Iļģi” muzikālā versija Raiņa lugai “Spēlēju, dancoju”. Horeogrāfs Agris Daņiļevičs katram dejotājam piešķīris tēlu, pat vairākus. Spēles gaitā dejotāji pārvēršas par vedējiem, zemesvēzīšiem, velnēniem, dzirkstelēm un citām radībām. Uzveduma režisors Uģis Brikmanis, kas jau vairākkārt piedalījies Raiņa populārās lugas uzvešanā, augstu vērtē jauniešu spēlētprieku un dejotprieku un saka: “Ja kāds man jautātu, kādu es redzu šo lugu, tad jau tagad ar pilnu pārliecību varu teikt – tieši tādu, kāda solās būt deju spēle “Spēlēju, dancoju” šā gada skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.”
“LV” informācija