Ārzemju presē

Krievu “Pravda.ru” ziņo, ka diezin vai Krievijai un Igaunijai tuvākajā laikā izdosies nokārtot robežjautājumu. Trešdien Krievijas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, ka tā ratificēšana ar Igauniju neesot iespējama tās parlamenta izdarīto labojumu dēļ. Tallinā gan uzskatot, ka šie labojumi nedod iemeslu domāt, ka Igaunija nākotnē varētu izvirzīt Krievijai teritoriālas pretenzijas. Igaunijā, tāpat kā Latvijā un Lietuvā, atgādinājumi par okupāciju un aneksiju esot kļuvuši par sava veida mantru, bez kuras neiztiek nevienā kaut cik nozīmīgā starptautiskā forumā. Pagaidām neesot skaidrs, kā uz igauņu un latviešu “cīnītājiem ar impēriju” raudzīšoties Briselē.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” raksta: Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir paziņojis, ka viņa dienests iebildīs pret robežlīguma ratificēšanu Valsts domē, jo Igaunijas preambula saturot formulējumus, kas varētu kalpot, lai Krievijai izvirzītu teritoriālas vai finansiālas pretenzijas. Lai to varētu ratificēt, Tallinai esot skaidri jāpaziņo, ka pēc tam Krievijai netiks izvirzītas nekādas pretenzijas.

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” ziņo, ka Krievija nevēlas ratificēt robežlīgumu ar Igauniju, jo tās parlaments pieņēmis lēmumu tam pievienot preambulu, kur ir atsauce uz divām 15 gadus vecām parlamenta rezolūcijām, kurās pieminēta “padomju agresija” un “nelegālā Igaunijas pievienošana Padomju Savienībai”. Krievija nevēlas ratificēt arī vēl neparakstīto robežlīgumu ar Latviju, jo valdība Rīgā neilgi pirms paredzētās līguma parakstīšanas nāca klajā ar paziņojumu par savu vēstures izpratni, kurā bija minēta Baltijas valstu okupācija. Krievijas prezidents Putins uzskatot, ka Baltijas valstis 1940. gadā brīvprātīgi pievienojās Padomju Savienībai.

•

Krievu “RIA Novosti” vēsta, ka Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien parlamentā sacījusi, ka robežlīguma parakstīšana ir nonākusi strupceļā, un aicinājusi tuvākajā laikā rast izeju. Līguma parakstīšanai ceļā stāvot arī Latvijas valdības nevēlēšanās atteikties no vienpusējās skaidrojošās deklarācijas, ko Latvijas Ārlietu ministrija vēlas pievienot robežlīguma projektam, par kuru jau bija panākta vienošanās. Krievijas un Latvijas attiecības apgrūtinot arī diskriminējošais krievu minoritātes stāvoklis valstī. Latvija neuzskatot, ka tai vajadzētu ievērot Nacionālo minoritāšu konvencijas priekšrakstus, kas minoritātēm dodot iespēju to kompaktās apmešanās vietās valsts iestādēs sazināties dzimtajā valodā, kā arī izmantot to ģeogrāfiskos nosaukumos. Arī Otrā pasaules kara vēsturi abas valstis interpretējot atšķirīgi.

•

Krievu “Izvestija” vēsta, ka Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, pieminot Baltijas valstu okupāciju, Krievijas kaimiņvalstis acīmredzami tiekušās izmantot sesiju, lai atrisinātu savas problēmas ar Maskavu. Baltieši tradicionāli izteikuši priekšlikumu ietvert rezolūcijas tekstā arī Baltijas valstu okupāciju, un savu panākušas, lai gan Krievijas deputāti “nolasīja īso kursu Viļņas pilsētas latviešu strēlnieku vēsturē”.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem