Par kopīgā tirgus organizācijas reformām cukura nozarē

Eiropas Komisija 22.jūnijā izvirzīja priekšlikumu par tālejošām kopīgā tirgus organizācijas reformām cukura nozarē. Pārmaiņas Eiropas Savienības (ES) cukura nozarē veicinās tās konkurētspēju un tirgus orientāciju, garantēs tai ilgtermiņa nākotni un stiprinās ES pozīciju pašreizējā pasaules tirdzniecības sarunu posmā. Tiks modernizēta līdzšinējā sistēma, kas bez ievērojamām izmaiņām pastāvējusi jau gandrīz 40 gadus. Jaunā sistēma joprojām nodrošinās attīstības valstīm atvieglotu pieeju Eiropas cukura tirgum, piedāvājot pievilcīgu cenu, kas ievērojami pārsniedz pasaules tirgus līmeni. Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstis, kas tradicionāli eksportē cukuru uz ES, varēs izmantot atbalsta programmu, kuru arī 22.jūnijā pieņēma Eiropas Komisija. Eiropas Komisijas reformu priekšlikumā ietverts baltā cukura cenu divpakāpju samazinājums 39% apmērā; kompensācijas zemniekiem 60% apmērā no cenas samazinājuma ar savstarpēji nesaistītu maksājumu palīdzību – kas būs saistīts ar vides un zemes apsaimniekošanas standartu ievērošanu un pievienots vienotajam saimniecības maksājumam; brīvprātīgās pārstrukturēšanās programma, kas ilgst četrus gadus, lai stimulētu mazāk konkurētspējīgus ražotājus atstāt šo nozari; kā arī intervences atcelšana. ĀKK valstu atbalsta plānā 2006.gadam paredzēti 40 miljoni eiru, kas būs sākums turpmākai palīdzībai. Eiropas Komisija cer panākt politisku vienošanos par šiem priekšlikumiem novembrī paredzētajā Lauksaimniecības padomē.
“Nav citas alternatīvas kā vien fundamentāla reforma,” teica ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. “Vieglākais ceļš būtu salikt rokas klēpī un neko nedarīt. Bet tas nozīmētu lēnu un sāpīgu Eiropas cukura nozares bojāeju. Es esmu pārliecināta, ka ES cukura ražotājiem ir konkurētspējīga nākotne, bet tikai tad, ja rīkosimies tūlīt un rīkosimies izlēmīgi, lai sagatavotu viņus gaidāmajām pārmaiņām. Mēs piedāvājam stabilu ilgtermiņa plānu ar skatu nākotnē, paredzot dāsnus līdzekļus pārstrukturizācijai, lai stimulētu mazāk konkurētspējīgos ražotājus atstāt šo nozari un lai sekmīgi risinātu pārstrukturēšanās procesa radītās sociālās sekas un ietekmi uz vidi. Un mēs saglabāsim preferenču sistēmu mūsu tradicionālajiem piegādātājiem attīstības valstīs. Mūsu tirgus dažiem no tiem joprojām būs pievilcīga iespēja tirgot savu cukuru.”
Attīstības un humānās palīdzības komisārs Luī Mišels uzsvēra: “Mēs pilnībā izprotam, ka ES cukura reforma ir nopietns pārbaudījums daudziem no mūsu ĀKK valstu partneriem. Ierosinātā atbalsta programma palīdzēs nodrošināt raitu pārejas procesu saistībā ar vietējo ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.”

Reformas būtība

Pēc Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformām 2003. un 2004.gadā ir pienācis laiks sakārtot cukura režīmu atbilstoši citās nozarēs jau pieņemtajai pieejai. Veicot cukura reformu, pārdomāti jāsabalansē zemnieku ienākumi, patērētāju intereses un stāvoklis pārstrādes rūpniecībā. Reformas uzdevums ir stiprināt ES cukura nozares konkurētspēju, uzlabot tās tirgus orientāciju un radīt stabilu tirgus līdzsvaru saskaņā ar ES starptautiskajām saistībām. Eiropas Komisija ir sīki izpētījusi cukura tirgu un apspriedusies ar visām iespējamajām ieinteresētajām personām. Tās veiktie ietekmes novērtējumi skaidri norāda, ka pašreizējā stāvokļa ilgstoša saglabāšana nav iespējama. Neveicot reformu, visas kvotas būtu dramatiski jāsamazina, kas vissmagāk ietekmētu tieši konkurētspējīgākos ražotājus un rezultātā radītu vispārēju novājināšanos.
Eiropas ražotājiem vajadzīga ilgtermiņa noteiktība par noteikumiem, kas viņiem jāievēro. Tādēļ reformas priekšlikums nosaka Eiropas cukura nozares ekonomisko un juridisko pamatu laikposmam līdz 2014./2015.gadam, neparedzot atkārtotas izskatīšanas klauzulu. Eiropas Komisijas priekšlikumā ietverts būtisks divpakāpju cenu samazinājums līdz ar ievērojamu pārstrukturēšanas finansējumu, kas ilgs četrus gadus. Pārstrukturēšanas finansējumam ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, radīt stimulu mazāk konkurētspējīgiem ražotājiem atstāt šo nozari, otrkārt, nodrošināt līdzekļus, lai sekmīgi risinātu fabriku slēgšanas sociālās sekas un ietekmi uz vidi (finansējot sociālos plānus vai pārkvalificēšanās programmas, kā arī pasākumus, lai atjaunotu ražotnes vietā labu ekoloģisko stāvokli), treškārt, nodrošināt līdzekļus visvairāk skartajiem reģioniem, lai varētu attīstīt citu uzņēmējdarbību saskaņā ar ES struktūrfondiem un lauku attīstības fondiem.

Atbalsta programma ĀKK reģiona valstīm

Jāpievērš uzmanība Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona attīstības valstu vajadzībām, jo tām Eiropa jau izsenis ir bijis nozīmīgs tirgus. Pēc reformas Eiropa joprojām būs pievilcīgs tirgus tām dažām valstīm, kurām saskaņā ar Cukura protokolu ir garantēta pieeja ES tirgum.
Tomēr Eiropas Komisijas priekšlikumā paredzēta arī atbalsta shēma Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm, kuras tradicionāli eksportē cukuru uz ES. Eiropas Komisija pauž izpratni par to, ka reforma ir būtisks pārbaudījums ne tikai ES biešu audzētājiem un cukura ražotājiem, bet arī daudziem ĀKK piegādātājiem. Pielāgojoties dažādo valstu atšķirīgajām situācijām, Eiropas Komisijas atbalsta programma ietver plašu pasākumu spektru sociālajā, ekonomikas un vides jomā.
Saskaņā ar Cukura protokolu cukuru uz ES eksportē astoņpadsmit ĀKK valstis, kuras var skart cenu samazinājums ES tirgū. Eiropas Komisija savu apņemšanos palīdzēt tām pielāgošanās procesā pauda jau savā 2004.gada jūlija paziņojumā, sīkāk izklāstot to janvārī izstrādātajā Rīcības plānā, kas veido pamatu dialogam ar ĀKK valstīm.
Eiropas Komisijas priekšlikumā paredzēts sākt īstenot šo atbalsta shēmu jau 2006.gadā, jo agrīnas investīcijas šajās valstīs palielinās veiksmīgas pielāgošanās iespējamību. Tā kā pārstrukturēšanas un diversifikācijas procesi prasa ilgstošas pūles, 2006.gadam plānotais atbalsts jāietver astoņus gadus ilgā programmā. Sākotnējais budžets 2006.gadam paredzēts 40 miljoni eiru. Laikposmam no 2007. līdz 2013.gadam tiks nodrošināts turpmāks ilgtermiņa atbalsts.
Ņemot vērā ĀKK valstu atšķirības, tiek piedāvātas visdažādākās atbalsta iespējas, ko katrā valstī var pielāgot tās ieinteresēto personu norādītajām vajadzībām, integrējot šo atbalstu visaptverošā un stabilā ilgtemiņa stratēģijā. Atbalsta veidi izstrādāti, pievēršot īpašu uzmanību īstenošanas efektivitātei.

Detalizēts ES cukura reformas priekšlikuma izklāsts:

• 39 % cenas samazinājums divu gadu laikā, sākot ar 2006./2007.gadu, lai nodrošinātu stabilu tirgus līdzsvaru;
• kompensācija zemniekiem 60% apmērā no cenu samazinājuma. Šī atbalsta iekļaušana vienotajā saimniecības maksājumā un maksājumu saistība ar vides un zemes apsaimniekošanas standartu ievērošanu;
• jaunā režīma darbības laiks, ieskaitot cukura kvotu sistēmas pagarinājumu, ir noteikts līdz 2014./2015.gadam. Atkārtota izskatīšana nav paredzēta;
• ‘A’ un ‘B’ kvotu apvienošana vienā ražošanas kvotā;
• intervences sistēmas atcelšana un intervences cenas aizstāšana ar bāzes cenu;
• privātās uzglabāšanas sistēmas ieviešana, lai radītu drošības tīklu gadījumā, ja tirgus cena nokrīt zemāk par bāzes cenu;
• brīvprātīga četrus gadus ilga ES cukurfabriku, kā arī izoglikozes un inulīna sīrupa ražotāju pārstrukturēšanās shēma, ko veido augsts, pakāpeniski samazināts maksājums, lai stimulētu ražotņu slēgšanu un atsacīšanos no kvotām, kā arī lai sekmīgi risinātu pārstrukturizācijas radītās sociālās sekas un ietekmi uz vidi;
• šis maksājums būs 730 eiru par tonnu pirmajā gadā, kas samazināsies līdz 625 eirām otrajā gadā, 520 eirām trešajā gadā un 420 eirām beidzamajā gadā;
• papildinošais maksājums biešu audzētājiem, kurus skar fabriku slēgšana, pirmajā gadā, kurā tiem ir piegādes tiesības;
• abi šie maksājumi tiks finansēti, nosakot pakāpeniski samazinātu nodevu kvotas turētājiem, kas ilgs trīs gadus;
• par cukurbietēm pienākas iepriekš rezervēti maksājumi, ja tās audzē kā nepārtikas kultūru, kā arī saistībā ar tām var pretendēt uz atbalstu par enerģijas ražošanai paredzētām kultūrām 45 eiru apmērā par hektāru;
• lai uzturētu noteiktu ražošanu pašreizējās “C” cukura ražotājvalstīs, papildus tiks ieplānots vēl viens miljons tonnu par vienreizēju samaksu, kas atbilst pārstrukturēšanās atbalsta summai par vienu tonnu pirmajā gadā;
• cukurs ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības vajadzībām, kā arī bioetanola ražošanai tiks izslēgts no ražošanas kvotām;
• trīs gadu laikā pakāpeniski tiks ieviests izoglikozes kvotas palielinājums 300 000 tonnu apjomā esošajiem ražotājiem, ik gadu palielinot apjomu par 100 000 tonnām.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā