Par Lielbritānijas premjerministra ES prezidentūras plāniem

Debates: 2005.gada 23.jūnijā

Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs 23.jūnijā iepazīstināja EP deputātus ar darba programmu nākamajam pusgadam, kad ES kļūs par Padomes prezidējošo valsti. Deputātu vairākums debatēs T.Blēra programmai izteica atbalstu, izvirzot savus politiskos nosacījumus. Uzrunā Eiropas Parlamentam Tonijs Blērs sevi apliecināja kā pārliecinātu, bet pragmatisku eiropieti, kas neizvairās no pārmaiņām.

Jāmodernizē sociālais modelis

“Esmu pārliecināts eiropietis un vienmēr esmu tāds bijis, (..) nekad neticēšu, ka Eiropas Savienība ir tikai tirgus,” uzsvēra T. Blērs, atspēkojot apvainojumus, ko viņam veltīja citu valstu līderi Briseles Eiropadomes kontekstā un iepriekš, pretnostatot anglosakšu liberālismu pret Eiropas sociālo modeli. T. Blērs uzskata, ka pretsnostatījums kalpo tiem, kas baidās no pārmaiņām un kas vēlmi veikt pārmaiņas citiem atspoguļo kā nodevību pret Eiropas ideāliem. “Taču ideāli var izdzīvot tikai pārmaiņu ceļā,” T.Blērs teica.
T.Blērs vēlētos redzēt Eiropu kā kopēju politisku telpu ar sociālām vērtībām. Sociālais un ekonomiskais viens otru papildina. Politiskās Eiropas uzdevums ir radīt tādas iestādes, kas šim mērķim palīdzētu, bet jāizvēlas pareizās politikas. “Daudzi uzskata, ka es vēlos atteikties no sociālā Eiropas modeļa. Bet pasakiet man, kas tas par sociālo modeli, kurā ir 20 miljoni bezdarbnieku, produktivitātes līmenis attiecībā pret ASV krītas un kurš pieļauj to, ka Indijā piešķir vairāk akadēmisko grādu zinātnē nekā Eiropā.”
T.Blērs ir cieši pārliecināts, ka visai ES ir vajadzīga makroekonomikas programma, tomēr viņš atturējās komentēt eiras zonas kompetences jautājumus.

Konstitucionālais līgums

Debates par līgumu deva sabiedrībai lielisku iespēju izteikt visu, kas pilsoņiem patīk un nepatīk Eiropas Savienībā. Konstitūcijas problēmas nav meklējamas teksta redakcijā, bet saturā – tas liecina “nevis par Eiropas Savienības iestāžu, bet Eiropas līderu krīzi,” uzsvēra T.Blērs.

Budžetam jāatspoguļo fakti

Eiropa ir ļoti tālu no 2000.gadā Lisabonā izvirzītā mērķa kļūt par pasaules konkurētspējīgāko ekonomiku. Ir pēdējais laiks sākt skatīties īstenībai acīs – budžetu nedrīkst nošķirt no debatēm par Eiropas nākotni. Šā iemesla dēļ Briseles Eiropadomē Apvienotā Karaliste nevarēja piekrist neracionālam finanšu plānam, piešķirot 40% izdevumus nerentablajai ES lauksaimniecībai. T.Blērs uzsvēra, ka viņa valsts arī turpmāk ieguldīs ES paplašināšanās politikā un arvien būs otrā valsts lielāko neto ieguldītāju sarakstā.

Iekšējā un ārējā drošība

Imigrācija pagājušo divdesmit gadu laikā ir divkāršojusies, un tiek lēsts, ka 70% no nelegālajiem imigrantiem ieceļo ar organizēto noziedzības grupu starpniecību. Iekšlietu un tieslietu politikas darba kārtībā jāiekļauj ES Rīcības plāns terorisma apkarošanai, pārrobežu datu apstrāde, priekšlikumi par narkotiku tirdzniecības apkarošanu, nolīgumi ar citām valstīm par atpakaļuzņemšanu.
Ārējās drošības jomā T.Blērs iesaka uzņemties vairāk miera uzturēšanas uzdevumu un veicināt Eiropas aizsardzības spējas kopā ar NATO, lai Eiropas spēki varētu ātri reaģēt. “Stipra Eiropa būtu aktīva ārpolitikā, protams, laba ASV partnere, bet arī spējīga pierādīt savu māku veidot pasauli un virzīt to uz priekšu.”
T.Blērs pauda gandarījumu par neseno ES apņemšanos dubultot palīdzību jaunattīstības valstīm – sadarbības politika ir viena no ES prioritātēm. Arī ES vadošā pozīcija sarunās par Kioto protokolu saistībā ar klimata izmaiņām jāuzskata par ES priekšrocību un uzdevumu.
Apvienotās Karalistes darba kārtībā būs vienošanās par ES kārtējo budžetu, pakalpojumu direktīva, sarunas par Turcijas un Horvātijas iestāšanos ES, un šos lēmumus pavadīs debates par Eiropas Savienības nākotni.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu novērtēja Lielbritānijas plānus kā pragmatiskus, atsevišķi pievēršoties daudzgadu finanšu plāna jautājumam: viņaprāt, jāpanāk vienošanās, bez kuras ES darbība būs paralizēta, un visvairāk cietīs jaunās ES dalībvalstis. Ž.M.Barrozu iesaka atgriezties pie Luksemburgas prezidentūras kompromisa, papildinot vienošanos ar klauzulu, kas liktu “ES finansējuma struktūru pielāgot mainīgajai situācijai”.
Hanss Gerts Peterings (Vācija) priecājās, ka Lielbritānijas prezidentūra atzīst, ka Eiropa nedrīkst pārtapt par brīvas tirdzniecības zonu. Viņš solīja Eiropas Tautas partijas atbalstu prezidentūrai – ar nosacījumu, ka tā pildīs izteiktos solījumus. H.G.Peterings aicināja nopietni pārdomāt, “kur atrodas ES robežas: nav jāuzņem katra valsts, kas vēlas iestāties. Ja mēs to darīsim, varam zaudēt Eiropas identitāti”.
Martins Šulcs (Vācija) piekrita T.Blēram, “ka nav īstais laiks ievietot mūsu sociālo modeli muzejā, Eiropai jābūt elastīgākai un konkurētspējīgākai – tie ir priekšnoteikumi, lai izaugsme radītu darba vietas, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi”. Ja prezidentūra centīsies panākt šādas izmaiņas, sociāldemokrāti T.Blēru atbalstīšot. M.Šulcs arī apgalvoja, ka ir “gatavs uz kompromisiem attiecībā uz budžetu, pakalpojumu direktīvu un darba laika direktīvu”.
Greiems Votsons (Apvienotā Karaliste) aicināja Apvienoto Karalisti mainīt Padomes darba noteikumus, jo šīs iestādes darbs arvien notiekot aiz slēgtām durvīm. Viņaprāt, izvirzītās prioritātes nav iespējams sasniegt ar skopošanos budžeta jomā, atvēlot ES budžetam 1% no nacionālā kopienākuma.
Daniels Marks Kons-Bendits (Vācija) aicināja T. Blēru nebūt divkosīgam, atgādinot, ka Lielbritānijas iedzīvotāji iestājās pret karu Irākā, kurā Apvienotā Karaliste nolēma piedalīties. T.Blērs 2002.gadā arī esot atteicies pārveidot kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, lai “jūsu [Lielbritānijas] grāfi varētu saņemt subsīdijas saviem lauku īpašumiem”. D.M.Kons-Bendits aicināja arī vairāk pievērsties nabadzības un vides jautājumiem un sarunās ar ASV “pielikt punktu” nepareizajam Deitonas miera līgumam. Zaļie tomēr atbalstīs prezidentūru, ja tā savus solījumus pildīs.
Breiens Krovlijs (Īrija) atgādināja, ka 2002.gada vienošanās par kopējo lauksaimniecības politiku bijusi vienprātīga: ja tagad ES lauksaimniecībai atvēlētos līdzekļus pārdalīs, daudzu lauku iedzīvotāju labklājība būs apdraudēta.
Eiroskeptiķis Naidžels Pols Fareidžs (Apvienotā Karaliste) uzteica T.Blēru par nepiekāpīgo nostāju Eiropadomes sarunās pirms nedēļas, tomēr premjerministra attieksmē pret ES deputāts esot vīlies: T.Blērs tajā sevi pierādījis kā eiroideālistu. Lielbritānijai jānovērš ES ārlietu dienesta veidošana un jāpārdomā palīdzības sniegšana Āfrikai, piemēram, zvejniecības nolīgumi ar Āfrikas valstīm, iznīcinot simtiem ES vietējo zivsaimniecību.

EP Masu saziņas līdzekļu direktorāta preses dienests