Par Eiropadomes 16. un 17.jūnija sanāksmi

ES konstitucionālais līgums
Ārlietu ministrija pozitīvi vērtē Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju pieņemto Deklarāciju attiecībā uz Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikāciju. Referenduma rezultāti Francijā un Nīderlandē ir radījuši nepieciešamību rūpīgi izvērtēt pilsoniskās sabiedrības paustās bažas.
Pārdomu periods konstitucionālā līguma ratifikācijas procesā jāizmanto, lai dalībvalstis skaidrotu sabiedrībai ES kopējās vērtības un izanalizētu patiesos iemeslus, kāpēc ES dalībvalstu iedzīvotāji balso pret konstitūciju.
Šajā laikā katra valsts, kas nav ratificējusi konstitucionālo līgumu, individuāli izvērtē līguma ratifikācijas laika grafiku un iespēju robežās virza šo procesu uz priekšu. ES konstitucionālā līguma ratifikācijas process ir jāturpina. 2006.gada pirmajā pusē valstu un valdību vadītājiem jāizvērtē situācija un jāvienojas par turpmāko procesa gaitu.

Finanšu perspektīva
Lai gan šajā Eiropadomē netika panākta vienošanās par finanšu perspektīvu 2007. – 2013.gadam, nevar piekrist viedoklim, ka ES būtu iestājusies dziļa krīze. Tomēr diskusija parādīja, ka ES dalībvalstīs ir atšķirīgi uzskati par prioritātēm un ES attīstības nākotni.
Sarunas par finanšu perspektīvu ir jāturpina Lielbritānijas prezidentūras laikā, jo Latvija ir ieinteresēta šo vienošanos panākt pēc iespējas drīzāk. Minētais ir būtiski, lai varētu laikus uzsākt sagatavošanās darbus ES fondu apgūšanai, kā arī nodrošinātu nepārtrauktu un saskaņotu dažādo ES politiku realizāciju.

Ekonomikas, sociālie un vides jautājumi
Eiropas Savienības dalībvalstu galotņu tikšanās laikā Eiropadomē tika apstiprinātas Integrētās pamatnostādnes izaugsmei un nodarbinātībai 2005.–2008.gadam, kā arī Deklarācija par ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem.

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa
Pozitīvi tika novērtēts ES Padomes un Komisijas pieņemtais rīcības plāns Hāgas programmas īstenošanai. Programma attiecas uz sadarbību iekšlietās un tieslietās. Plāns ietver Latvijai svarīgus jautājumus – robežkontroles atcelšanu uz ES iekšējām robežām (pievienošanās Šengenas līgumam) un ES ārējo robežu nostiprināšanu.

Ārējās attiecības
Pie sammita rezultātiem jāmin arī Eiropadomes secinājumos atspoguļotās ES prioritātes ārējo attiecību jomā:
ES sadarbība ar trešajām valstīm: Rietumbalkāniem, Krieviju, Ķīnu, Japānu; sadarbība ar pasaules reģioniem, t.sk. Eiropas kaimiņu politika, transatlantiskās attiecības, stratēģiskā sadarbība ar Vidusjūras reģionu un Tuvajiem Austrumiem, attiecības ar Āziju un Āfriku;
aktuāli starptautiskie procesi: Apvienoto Nāciju Organizācijas septembra sammits, attīstības sadarbība, Tuvo Austrumu miera process, Irāka, Irāna;
Eiropas drošības un aizsardzības politikas attīstība.

Ārlietu ministrijas Preses centra un sabiedrisko attiecību departaments