Līgo vakarā Zosēnos 2005.gada 23.jūnijā:

Augsti godātais Ruķa kungs! Mīļie Zosēnu ļaudis! Mīļie piebaldzēni! Dārgie latvieši!
Es jūtos ļoti pagodināta par šo goda cilvēka titulu, jo es jūtu, ka tādā veidā pievienojos visiem tiem slavenajiem piebaldzēniem, kurus mēs pazīstam visā Latvijā, un arī tādiem piebaldzēniem kā Ķencim un Pāvulam, kurus arī visi pazīstam. Un es arī ļoti ceru, ka tad, kad es vairs nebūšu prezidente un man gadīsies šeit iegriezties, jūs atcerēsities par to viesmīlību, ar kādu mani šeit sagaidījāt, un es šeit vienmēr varēšu justies arī kā savās mājās. Paldies jums!
Zosēnu pagasts tiešām ir izcili skaista vieta, ko Latvijas daba ar visiem saviem dotumiem ir apveltījusi, un ar tādiem arī, kas ne visur mūsu zemītē ir atrodami – šie skaistie kalni un pauguri, pār kuriem jāņugunis vistālāk var spīgot, pār kuriem var ugunsratus laist pašā nakts vidū, kad saulīte uz īsu brīdi aiz apvāršņa ir pazudusi, un man bija prieks šeit nolaisties ar to lielo putnu, ar kuru atvizināja nacionālie bruņotie spēki, bet nupat jūs visi bijāt arī liecinieki tam, ka vēl viens liels putns šajā vietā parādījās, aplidoja savu apli, lai atgādinātu, ka šā gada īsākā nakts ir pilna īpašas burvības, ka tajā notiek visādas brīnumu lietas un tās sākas ar kopāsanākšanu, ar šo kopības sajūtu, ko mēs izjūtam. Tas putns bija stārķis.
Es novēlu Zosēnu pagastam un visai Latvijai, lai šis stārķis Jāņu naktī būtu par zīmi tam, ka mums Latvijā augtu veselīgas, stipras ģimenes. Lai stārķis nākamajā gadā mums atnes daudz mazu jāņabērnu! Es domāju, citādi nemaz nevar būt, tā bija gandrīz kā zīme no debesīm visiem zināšanai, ka tā tas ir nolemts.
Es sveicu arī visus bērnus, kas šeit ir klāt, un novēlu, lai šī jums ir skaista nakts un jūs saprastu, cik ļoti skaistas ir šīs senās tradīcijas. Tās ir izveidojušās daudzu gadsimtu gaitā, tās sniedzas tālā senatnē, un ar katru gadsimtu, apstākļiem mainoties, ir bijis jāmainās arī tam veidam, kādā mēs piekopjam senču tradīcijas. Bet ir elementi, kas vijas cauri, un tie ir – kopāsanākšana, priecāšanās, līksmošana, simboliskais Jāņu alus un simboliskais Jāņu siers, kas ir auglības simboli, ko mēs baudām ar mērenību, bez pārmērības, un noteikti ir jāskan dziesmām, vēlāk būs arī dejas.
Galvenais ir tuvība ar dabu, ko mēs izjūtam šajā maģiskajā Jāņu naktī. Mēs saprotam, ka cilvēks un daba ir cieši saistīti kopā, bet visvairāk tā tas ir savā dzimtajā zemē, jo tur, kur mēs esam dzimuši, mēs šo saiti ar dabu visvairāk izjūtam. Tās tradīcijas, kas mums pieder, ir bagātība, dārgs mantojums, tādēļ turpināsim tās godā turēt un cienīt, vienmēr meklēsim jaunus veidus, kā tās atdzīvināt, un veidot tās par daļu no mūsu dzīves.
Paldies visiem, kas piedalījās šīs Jāņu svinēšanas rīkošanā un gatavošanā, paldies visiem dziedātājiem, dejotājiem un dalībniekiem. Lai Jums skaista Jāņu nakts, svētīgs un auglīgs viss nākamais gads!