Tiesībsargājošo cilvēku attieksmē: tieslietu ministre Ingrīda Labucka — pasniedzot Tieslietu ministrijas pirmās pakāpes Atzinības rakstu atjaunotās Latvijas pirmajam ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Latvijas Republikas Prokuratūras desmitgades sarīkojumā Kongresu namā 2000. gada 26. septembrī

Augsti godātais ģenerālprokurora kungs, godātie prokurori!

Viesi, dāmas un kungi!

Svinīgajā pasākumā vakar, 26.septembrī: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ģenerālprokurors Jānis Maizītis

Apsveicu Latvijas Republikas Prokuratūru tās pastāvēšanas 10.gadadienā un valsts vārdā izsaku pateicību visiem tiem, kas ar savu godprātīgu un drosmīgu darbu ir rūpējušies par to, lai šī iestāde attīstītos un veidotos līdz ar neatkarību atguvušo republiku.

Neatkarīgā Latvijas prokuratūra dzima grūtos apstākļos, ieroču varas ēnā un cīniņā ar vecās iekārtas aizstāvjiem un bruņotiem sargiem. Tās dibināšana bija apliecinājums latviešu tautas brīvības alkām, tas bija apliecinājums gribai saraut tirānijas važas, tas bija apliecinājums apņēmībai dibināt brīvu, demokrātisku, atvērtu un tiesisku valsti. Atjaunoti neatkarīgajā Latvijā prokuratūrai bija jākļūst par vienu no svarīgākajiem valsts tiesiskuma pīlāriem un balstiem. Tās darbība ieņem centrālu un izšķirošu lomu tai garajā pienākumu ķēdē, ko dažādās valsts tiesībsargājošās instances veic cīņā ar noziedzību. Šāda ķēde var būt tikai tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais loceklis. Neadekvāta, nevīžīga, neprofesionāla vai pretlikumīga rīcība jebkurā no ķēdes posmiem atstāj tūlītēju negatīvu iespaidu uz visiem noziedzības apkarošanas rādītājiem.

Prokuratūra ieņem centrālu un stratēģiski nozīmīgu vietu tai procesuālā ķēdē, kas ved no nozieguma konstatēšanas brīža līdz vainīgā atklāšanai, tiesāšanai un sodīšanai. Tas nozīmē, ka vienādi svarīgs ir tās efektīvs saskaņojums gan ar policijas, gan ar tiesu darbu.

Efektīva tiesībsargājošo iestāžu darbība, protams, ir iedomājama tikai adekvātas, visām prasībām atbilstošas likumdošanas ietvaros. Konceptuāli tiesiskās valsts pašos pamatos jābūt likuma burtam un spēkam, kur likuma burta pirmā un pēdējā loma ir aizstāvēt sabiedrības intereses šī vārda visplašākajā un dziļākajā nozīmē.

Prokuratūras darbinieku pienākums un viņu eksistences attaisnojums ir būt likuma sargiem. Prokuratūras darbinieki pieder pie tiem, uz kuru pleciem guļ smagā nasta pasargāt sabiedrības godīgo un likumus respektējošo daļu no likumu pārkāpējiem — gan atsevišķiem, gan individuāliem noziedzniekiem, gan no organizētās noziedzības. Sabiedrība, kur likuma spēks nav pietiekami nodrošināts, rada nedrošu, pat draudīgu vidi visiem tās locekļiem. Ilgstoši pieļaujot sabiedrībā zelt apātijai pret likumu ievērošanu vai pat tiesiskam nihilismam, tai rodas risks ar laiku ieslīgt nelikumības un vardarbības visatļautībā, kas ar laiku draud novest līdz tādai anarhijai, kāda tā diemžēl ir novērojama tik daudzās mūsdienu pasaules malās.

1994. gadā izsludinātais Latvijas Prokuratūras likums juridiski nodrošina neatkarīgu prokuratūru un precīzi definē prokuratūras uzdevumus, funkcijas un darbības principus. 1998. gadā tika pastiprināts prokuroru Ētikas kodekss, kura loma ir sniegt precīzas un nepārprotamas vadlīnijas katra atsevišķa prokurora rīcībai. Savos desmit pastāvēšanas gados Latvijas Republikas Prokuratūra jau ir nostaigājusi tik tālu, grūtu un brīžam ērkšķainu ceļu. Es novēlu, lai nākamo gadu laikā tā turpina izaugt un pilnveidoties, lai tā izcīna sev uzticību, atzinību un cieņu kā tautas ievēlēto pārstāvju, tā pašas tautas acīs.

Es novēlu, lai prokuratūra atrod labākus veidus, kā skaidri un nepārprotami demonstrēt un pierādīt savas rīcības efektivitāti, principialitāti un uzticamību. Es ieteiktu nopietni piedomāt pie precīzāku statistisko rādītāju izstrādāšanas, kā arī uz atbilstošu ponderāciju starp viegliem, vidējiem un smagiem noziegumiem un to atklāšanu. Nepieciešama būtu pilnīga prokuratūras darbības kompjuterizācija un tās saslēgšana ar pilnīgi kompjuterizētu tiesu sistēmu. Nepieciešama ir lielāka prokuratūras, kā arī tiesu darbības caurskatāmība, nepieciešamas ir plašākas tā efektivitātes izvērtēšanas iespējas, nepieciešama ir prokuratūras lielāka atbildība sabiedrības priekšā. Neatkarīga prokuratūra nedrīkst kļūt par bezatbildīgu prokuratūru. Tā nedrīkst būt pakļauta ne politiskam, ne noziedzīgam pasūtījumam. Neviens prokurors nedrīkst sevi deklarēt kā stāvam pāri profesionālai un morālai atbildībai, neviens prokurors vai pat eksprokurors nedrīkst atklāti ņirgāties par sabiedrības interesēm un atklāti smieties par tiesiskumu visas tautas priekšā. Neviens prokurors nedrīkst izmantot savas pratināšanas tiesības kā iebiedēšanas vai šantažēšanas ieroci. Tiesiskā valstī tā vienkārši nedrīkst notikt.

Sabiedrība, kas neprot vai nevēlas cīnīties ar nelikumību, ir uz pašiznīcināšanās ceļa. Sabiedrība, kurā endēmiski zeļ korumpētība, draud kļūt par organizētās noziedzības brīvu un neierobežotu medību lauku. Īpaši riskants šeit ir kritiskais punkts, kad tiesībsargājošās iestādes no vienkāršas nevarības vai nekompetences pārslēdzas uz aktīvu un sistemātisku sadarbību ar noziedzīgiem spēkiem. Tad tās ātri var kļūt par tādām kā kriminālās pasaules filiālēm un valsts par tādu vietu, kur drošs un aizsargāts vairs nejūtas neviens — ne vietējais iedzīvotājs, ne ārvalstu investors, ne cauri braucošs, bet vērīgs un ietekmīgs viesis. Arī tādas vietas mūsdienu pasaulē — ieskaitot Eiropu — diemžēl netrūkst. Pats par sevi saprotams, ka, ne lai tur nokļūtu, mēs cīnījāmies par brīvību un par savu neatkarīgu valsti…

Pēc ilgiem okupācijas un totalitārisma gadiem brīvās, demokrātiskās Latvijas pilsoņi ir pelnījuši dzīvot tiesiskā valstī, kur viens likums vienādi ir pielāgojams visiem. Mēs visi esam pelnījuši, ka par mums gādā tiesībsargājošās instances, kuru darbinieki savos spriedumos un savā rīcībā vadās pēc profesionalitātes, atbildības sajūtas un godaprāta. Un šo instanču darbinieki savukārt, sākot jau tieši ar prokuroriem, ir pelnījuši, ka viņu profesionālā kompetence, enerģija, pūles un sasniegumi tiek atbilstoši sabiedrībā novērtēti un atalgoti, viņi ir pelnījuši, ka viņu profesija sabiedrības acīs baudītu to apbrīnu, respektu un cieņu, ko viņi ar saviem sasniegumiem ir spējuši sev izcīnīt.

Savā zemē mēs negribam vairs dzirdēt tādus sāļus jokus kā, piemēram, "jo policija strādās efektīvāk, jo prokurori kļūs bagātāki". Mēs nedrīkstam pieļaut turpināties sistēmai, kur korumpētam prokuroram ir dota brīva vaļa sev uzticēto krimināllietu apturēt, "sakārtot" vai "noslīcināt", tā pilnīgi par veltām padarot policijas vislabākās pūles. Mūsu Prokuratūrā pastāv 1998. gadā nodibināts Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Es varu tikai novēlēt, lai šis dienests būtu savu uzdevumu augstumos, ieskaitot iniciatīvas likumdošanas jomā. Nav pieciešama un panesama tāda situācija, kur augstas amatpersonas bez jebkādām sekām un sankcijām var smieties par to, ka viņu rīcībā tiek atklāti līdzekļi, kas tūkstoškārt pārsniedz tos, ko tie leģitīmā veidā būtu varējuši nopelnīt. Nav pieņemams tas, ka slēptos personīgos ārzemju kontos bez sekām un konsekvencēm var brīvi birt simtiem tūkstošu dolāru kā manna no debesīm, nav pieņemams, ka miljoni — vai nu G–24 kredīti, vai citi — tiek izsaimniekoti un gadu garumā pat izmeklēšana par to likteni kā nav, tā nav beigusies. Nav pieņemams, ka mazie blēži sēž cietumā, bet lielie blēži staigā uz brīvām kājām.

Dāmas un kungi!

Mūsu tiesībsargājošās instances stāv nopietnas robežšķirtnes priekšā. No šī brīža uz priekšu tām ir jāuzņem daudz straujāki iekšējo un ārējo reformu tempi, lai tās varētu turpināt augt, pilnveidoties un attīstīties. Es novēlu spēku un izturību visiem tiem prokuroriem, kam rūp savs personīgais un savas profesijas gods un labā slava. Es novēlu sekmes un izdošanos visiem tiem, kam rūp redzēt sava darba svētīgus augļus, es novēlu Dieva svētību visiem tiem, kam rūp savu līdzcilvēku liktenis. Es novēlu, lai Latvijas Republikas Prokuratūra turpina kalpot sabiedrības labā, lai tā stāv kā drošas bruņas pret nelikumību un pret noziedzību, lai tā pilda savus uzdevumus kā viens no tiesiskas valsts vissvarīgākajiem balstiem.

Svinīgā pasākuma laikā pārrunājot paveikto un vēl darāmo vakar, 26.septembrī, Kongresu namā: Latvijas Republikas pirmais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, Saeimas deputāts Juris Dobelis; Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Lainis Kamaldiņš un Jānis Maizītis; viena no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras pamatu veidotājām un sargātājām, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka un Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Vija Jākobsone             Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 26. septembra pēcpusdienā, Kongresu namā bija īpaši pacilāta gaisotne — Latvijas Republikas prokurori, Prokuratūras darbinieki un daudzie viesi no visas valsts un arī kaimiņiem — Lietuvas un Igaunijas — pulcējās uz svinīgo sanāksmi sakarā ar LR Prokuratūras 10. gadskārtu. Tieši pirms desmit gadiem tādā pašā saulainā dienā kā šoreiz Augstākā padome pieņēma likumu par Prokuratūras uzraudzību LR, ar ko arī sākās jaunās Prokuratūras veidošanās process.

Nozīmīgo robežšķirtni atceroties, uz svinīgo sarīkojumu bija ieradusies Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kas uzrunāja un sveica klātesošos. Sirsnīgus apsveikuma vārdus un laba vēlējumus LR Prokuratūrai telegrammā bija rakstījis Ministru prezidents Andris Bērziņš, kas tobrīd vadīja valdības sēdi un nevarēja ierasties personīgi.

LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis savā uzrunā pateicās Valsts prezidentei par to, ka viņa pagodinājusi šo sanāksmi ar savu klātbūtni un izteikusi novēlējumus turpmākam Prokuratūras darba posmam.

— Šodien ir nozīmīga diena Prokuratūras vēsturē. Desmit gadi nav ilgs laiks valsts vēsturē, taču neatkarīgās Latvijas prokuratūras izveidošana bija viens no neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanas stūrakmeņiem. Aicinu atcerēties visus tos, kuri 1990. gada septembrī bija pārliecināti par savas izvēles pareizību un bija gatavi savas juridiskās zināšanas veltīt valstij, diemžēl vairāku nav vairs mūsu vidū, tāpēc aicinu pieminēt bijušos kolēģus ar klusuma brīdi. Šodien, pēc desmit gadu pastāvēšanas, mums ir jāpārdomā gan paveiktais, gan tas, kādas kļūdas esam pieļāvuši. Pašlaik tiesībsargājošās iestādes tiek kritizētas par savu darbu, brīžiem sabiedrībā izskan viedokļi par tiesisko nihilismu un jautājumi, vai Latvijas valsts ir tiesiska valsts. Prokuratūrai ir daudz darāmā, taču vienīgi ciešā saistībā ar citiem valsts atzariem. Ikdienā jādomā, lai mēs savu darbu paveiktu pēc iespējas labāk. Vienmēr esmu uzskatījis, ka katrā kritikā ir savs racionāls kodols. Manuprāt, šodienas prokurors daļēji ir sava darba entuziasts, valsts iespēju apliecinātājs. Rītdienas prokuroru redzu kā pa karjeras kāpnēm ejošu juristu, kura cīņas ierocis ir labas zināšanas, godīgums, spēja orientēties sarežģītos noziegumos. Prokuratūras vietu valstī vispirms redzu kā kriminālvajāšanas iestādi, kurai ir modernas tehniskās iespējas, lai veiktu savus uzdevumus procesuāli saprātīgos termiņos. Mēs nedzīvojam utopiskā sabiedrībā, kur nav noziegumu. Tieši tāpēc ir nepieciešama prokuratūra, kas nemitīgi attīstās kā tiesu varas sastāvdaļa. Bet gribu uzsvērt, ka nevar būt autonomas prokuratūras, tai jāstrādā un jāveidojas kopā ar valsti, citām tiesībsargājošām iestādēm. Redzam gan problēmas, gan risinājuma ceļus, bet risinājums var būt tikai likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas kopdarbā.

Šodien, runājot par tiem notikumiem pirms desmit gadiem un to attīstību, kāda bijusi LR Prokuratūrai, jādomā par to, kas ir paveikts labs, kur ir mūsu kļūdas, kā tās labosim un kāda būs mūsu attīstība turpmāk.

Pēc tam ģenerālprokurors deva vārdu 1990. gada LR Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam. Viņš atgādināja tos visai sarežģītos brīžus pirms gadiem desmit, kad AP pieņēma Neatkarības deklarāciju, taču pastāvēja iepriekšējās totalitārās varas struktūras. Bija laiks, kad darbojās divas prokuratūras — iepriekšējā LPSR Prokuratūra un Latvijas Republikas Prokuratūra. Daudziem prokuroriem vajadzēja izšķirties par tālāko ceļu, pārvarēt bailes un šaubas, taču lielākā daļa izvēlējās stāvēt neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas sardzē. Un nozīmīga daļa to vidū bija nelatvieši.

A.Gorbunovs atzīmēja, ka LR Prokuratūras desmitgadē ir iespēja pateikties visiem tiem, kuri stāvēja pie Prokuratūras šūpuļa. Viņš novēlēja prokuroriem nepagurt no sabiedrības neatslābstošās vērības, lai tā dara stiprus, pildot smago, bet cēlo prokurora darbu.

Kad uzrunai uz tribīni devās LR pirmais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, klātesošie zālē piecēlās un sveica viņu aplausiem. Viņš pakavējās atcerē par to sarežģīto laiku pirms desmit gadiem. Pēc tam, kad tika pieņemts likums par prokuratūras uzraudzību LR, mēneša laikā uz jaunizveidoto prokuratūru pārgāja aptuveni 80 procenti prokuratūras darbinieku. Tajā laikā īpaši sarežģīti psiholoģiski bija cittautiešu kolēģiem, taču vairums izvēlējās progresa, demokrātijas ceļu. Bijušais ģenerālprokurors pateicās vairākiem saviem kolēģiem cittautiešiem, kuriem pietika drosmes saraut saites ar vecā režīma prokuratūru. J.Skrastiņš ar pateicību atcerējās tādus juristus kā Tālavu Jundzi, Gvido Zemrībo, Viktoru Skudru, Aloizu Vazni, toreizējo AP deputātu un tagadējās Saeimas deputātu Juri Dobeli un citus, kuri daudz palīdzējuši LR Prokuratūras izveidē. Jānis Skrastiņš novēlēja Prokuratūrai nākamo darba posmu vēl veiksmīgāku, īpašu uzmanību veltījot korupcijas, ekonomisko noziegumu apkarošanai, kā arī savas profesionalitātes, kvalifikācijas paaugstināšanai.

Svinīgajā sanāksmē klātesošos uzrunāja un sveica Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, tieslietu ministre Ingrīda Labucka, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, vēl citas amatpersonas un viesi.

Aizkustinošs brīdis bija LR Prokuratūras izveidošanas 10. gadskārtas piemiņas zīmju pasniegšana Ģenerālprokuratūras, Rīgas tiesas apgabala un tajā ietilpstošo rajonu un pilsētu prokuratūras, Kurzemes tiesas apgabala, Latgales tiesas apgabala, Vidzemes tiesas apgabala, Zemgales tiesas apgabala un Specializētās prokuratūras darbiniekiem. Apbalvojumus pasniedza LR pirmais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš un tagadējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Pirmais to no ģenerālprokurora rokām saņēma J.Skrastiņš. Piemiņas zīme piešķirta arī Jānim Maizītim, ko pasniedza Ģenerālprokuratūras padomes virsprokurors Jāzeps Ancāns.

Tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai bija godpilns uzdevums — valdības vārdā pasniegt Ministru kabineta Atzinības rakstu LR pirmajam ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam, Ģenerālprokuratūras darbības analīzes un vadības virsprokurorei Rudītei Āboliņai, šī departamenta virsprokurorei Mārai Vācietei, Kurzemes tiesas apgabala virsprokurorei Laumai Mērniecei un Latgales tiesas apgabala virsprokuroram Aleksandram Sorokinam.

Par ieguldījumu valsts politikas īstenošanā kārtības, drošības un likumības nodrošināšanā sadarbībā ar IeM un sakarā ar LR Prokuratūras 10. gadadienu iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pasniedza augstākos IeM apbalvojumus — zelta, sudraba un bronzas "Goda zīmes". Tos saņēma: zelta "Goda zīmi" — Jānis Skrastiņš, sudraba "Goda zīmi" — Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Ēriks Zvejnieks, Kurzemes tiesas apgabala virsprokurore Lauma Mērniece, Ģenerālprokuratūras darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurore Rudīte Āboliņa, Rīgas tiesas apgabala virsprokurors Jānis Drobiševskis, Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors Antons Baltacis un Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors Antons Fiļipenko. Bronzas "Goda zīme" piešķirta Ģenerālprokuratūras pensionētai darbiniecei Birutai Ulpei un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokuroram Jāzepam Ancānam. Turklāt Ģenerālprokuratūras 12 darbinieki saņēma IeM Goda rakstus.

Ģenerālprokuroram Jānim Maizītim (attēlā pa labi) Prokuratūras Piemiņas zīmi pasniedz Ģenerālprokuratūras padomes virsprokurors Jāzeps Ancāns		Prokuratūras Piemiņas zīmi Jāzepam Ancānam pasniedz Latvijas Republikas pirmais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš		Piemiņas zīme no Jāņa Skrastiņa rokām — Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurorei Rudītei Āboliņai
Tieslietu ministre Ingrīda Labucka pasniedz Ministru kabineta Atzinības rakstu: Rudītei Āboliņai ...		... Kurzemes tiesas apgabala virsprokurorei Laumai Mērniecei ...		... Latgales tiesas apgabala virsprokuroram Aleksandram Sorokinam ...
... Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurorei Mārai Vācietei.		Tieslietu ministrijas Atzinības raksts — prokurorei Silvijai Frīdenbergai ...		... Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas virsprokurorei Mārītei Kučinskai

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore