Lauksaimniecības attīstības 2001.gada programma

Latvijas Republikas

Ministru kabineta sēdes

protokola Nr.40 izraksts

Rīgā 2000.gada 29.augustā

33.§

Lauksaimniecības attīstības 2001.gada programma

Apspriešanā piedalījās: A.Slakteris, G.Bērziņš, A.Požarnovs, A.Bērziņš

Nolēma:

1. Apstiprināt Lauksaimniecības attīstības 2001.gada programmu. Programmas ievada pēdējā teikumā papildināt tekstu pirms vārda "saskaņota" ar vārdu "pamatā", 12.2.apakšpunktā vārdus "uz 100 litriem" aizstāt ar vārdiem "uz 80 litriem".

2. Zemkopības ministrijai attiecīgi precizēt programmu un iesniegt to Valsts kancelejā.

3. Valsts kancelejai publicēt programmu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4. Pieņemt zināšanai, ka zemkopības ministram A.Slakterim ir atšķirīgs viedoklis par programmas precizēšanu jautājumā par degvielas apjomu, par kuru tiks atmaksāts akcīzes nodoklis.

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

 

Saturā

Ievads

I nodaļa. Horizontālie pasākumi

1. Finansu nodrošinājums Zemkopības

ministrijas valsts budžeta programmai

2. Valsts investīcijas

3. Valsts atbalsta pasākumi

3.1. Valsts atbalstāmās lauksaimniecības

nozares

3.2. Subsīdiju programmas

3.3. Subsīdiju piešķiršanas pamatprincipi

4. Sagatavošanās SAPARD programmai Latvijā

5. Lauksaimniecības preču tirdzniecības

politikas attīstība

5.1. Vislielākās labvēlības režīms

5.2. Brīvās tirdzniecības režīms

5.3. Tirgus veicināšana

5.4. Iekšējā tirgus aizsardzība

6. Tirgus uzraudzības nodrošināšana

7. Valsts veterinārās uzraudzības nodrošināšana

8. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes

vadība

9. Kooperācijas veicināšana

10. Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas

11. Zinātnes un izglītības attīstība

11.1. Pamata un vidējā profesionālā izglītība

11.2. Lauksaimniecības zinātne

11.3. Pieaugušo izglītība

12. Lauksaimniecības ienākumi, ražošanas

izmaksas un nodokļi

12.1. Lauksaimniecības ienākumi un to

tendences 2001. gadā

12.2. Nodokļi

13. Vides aizsardzības pasākumi

lauksaimniecībā

14. Augsnes auglības ielabošana

15. Lauksaimniecības nozares integrācijas

process Eiropas Savienībā

II nodaļa. Lauksaimniecības produkcijas

ražošana un iedzīvotāju apgādei

nepieciešamie produkcijas apjomi

16. Lauksaimniecības produkcijas ražošanas

attīstības tendences

III nodaļa. Lauksaimniecības prioritāro

nozaru attīstība

17. Piensaimniecība

17.1. Piensaimniecības nozares attīstība un

plānotie pasākumi

17.2. Piena produktu ārējās tirdzniecības

nosacījumi

18. Laukaugu ražošana

18.1. Graudkopības ražošanas attīstība un

pasākumi

18.2. Rapša audzēšana

18.3. Tirgus intervence

18.4. Graudaugu ārējās tirdzniecības

nosacījumi

19. Cūkkopība

19.1. Cūkkopības nozares attīstība un plānotie

pasākumi

19.2. Cūkgaļas ārējās tirdzniecības

nosacījumi

20. Augļkopība un dārzeņkopība

20.1. Augļkopības un dārzeņkopības attīstība

un plānotie pasākumi

20.2. Dārzeņu ārējās tirdzniecības nosacījumi

20.3. Augļu ārējās tirdzniecības nosacījumi

IV nodaļa. Pārējo lauksaimniecības nozaru

attīstība

21. Cukura ražošana

21.1. Cukura nozares attīstība un plānotie

pasākumi

21.2.Cukura ārējās tirdzniecības nosacījumi

22. Liellopi

23. Zirgkopība

24. Aitkopība un kazkopība

25. Olu un putnu ražošana

26. Linkopība

27. Kartupeļi

28. Netradicionālās nozares

V nodaļa. Nākotnē risināmie jautājumi

Ievads

Latvijas lauksaimniecības attīstības 2001.gada programma izstrādāta saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 7. panta prasībām un valdības deklarācijas izvirzītajām prioritātēm. Likumā noteikts, ka Ministru kabinets katru gadu apstiprina lauksaimniecības attīstības gada programmu, kurā nosaka nozares attīstības uzdevumus, nākamajam gadam un pamatuzdevumus triju gadu periodam, kā arī konkrētus to realizācijas pasākumus un mehānismus. Programmas saturs veidots, ņemot vērā Lauksaimniecības likumā noteiktās prasības, programmas struktūra ir šāda: pirmajā nodaļā ir aprakstīti horizontālie pasākumi, kas attiecas uz visu lauksaimniecību kopumā, piemēram, izglītība, kooperācija, kvalitāte, kā arī kopējais finansu nodrošinājums lauksaimniecības pasākumiem.

Savukārt, trešajā programmas nodaļā ir aprakstīti lauksaimniecības prioritāro nozaru mērķi un pasākumi, plānotais kopējais finansējums kā arī katras prioritārās nozares tirgus nosacījumi. Katrai prioritārajai nozarei ir sastādīts pasākumu plāns, kas attēlots tabulas veidā un pasākumu realizācijas gadi ir iezīmēti. Tādā veidā programmā ir attēlota pasākumu izpildes secība un ilgums. Prioritāro nozaru griezumā ir dots kopējais pasākumu finansējums, kas atspoguļo nozares attīstībai nepieciešamo līdzekļu (kopējās vajadzības) summu laika posmā no 2001. līdz 2003. gadam un 2001. gadā plānoto finansējumu. Taču jāuzsver, ka kopējās finansu vajadzības summa nesaskan ar valsts budžeta iespējām.

Lauksaimniecības attīstības gada programmā minētais finansējums ir aprēķināts 2000. gada augusta sākumā un precīzi finansu rādītāji būs zināmi tikai, kad apstiprinās 2001. gada valsts budžetu. Tādēļ jāuzsver, ka plānotās naudas summas nākotnē mainīsies.

Programmas ceturtajā nodaļā ietvertas tās nozares, kas nav definētas kā prioritārās. Šajā nodaļā ir noteikti konkrēti nozaru attīstības pasākumi, taču nav iekļauts finansējums, jo šo nozaru subsīdiju programmas tiks vēl precizētas.

Lauksaimniecības attīstības 2001. gada programma ir pamatā saskaņota ar lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomi.

 

I nodaļa

Horizontālie pasākumi

1. Finansu nodrošinājums Zemkopības

ministrijas valsts budžeta programmai

Zemkopības ministrijai 2000.gadā paredzētā valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem sastāda Ls tūkst. 47020,4, tai skaitā Gaujas nacionālais parks - Ls tūkst.163,2. Pēc 2000.gada budžeta apstiprināšanas 1999.gada 16. decembrī tika pieņemts "Gaujas nacionālā parka likums", kurš stājās spēkā ar 2000.gada 1.janvāri un paredz, ka Gaujas nacionālais parks ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, tāpēc pieņemot grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2000.gadam" Gaujas nacionālais parks tiks nodots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Tādejādi Zemkopības ministrijas programmu(apakšprogrammu) izpildei paredzētā valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 2000.gadam ir Ls tūkst. 46857,2.

Noteiktajos valsts budžeta "mērķa griestos" 2001.gadam Zemkopības ministrijai paredzētā valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem ir Ls tūkst. 52807,4. Tas ir par 12,7% vairāk nekā 2000.gadā.

Zemkopības ministrija iesniedzot priekšlikumus 2001.gada valsts budžeta "mērķa" griestiem izvirzīja 9 budžeta prioritātes:

1. Nodrošināt Lauksaimniecības likumā paredzētā apjomā subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Lauksaimniecības likuma 16.pants paredz, ka subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir jābūt 3% apmērā no valsts pamatbudžeta izdevumiem. Tādejādi, 2001.gada valsts budžeta "mērķa griestos" tika pieprasīti papildus finansu līdzekļi subsīdijām Ls tūkst. 3300.

Ņemot vērā orientējošos SAPARD programmas projektu uzsākšanas termiņus (2000.gada beigas), faktiskā projektu realizācija un nacionālā līdzfinansējuma izmaksa ir prognozējama 2001.gadā. Tomēr, saskaņā ar ES SAPARD ieviešanas Finansu nolikuma projektu, noslēdzot ikgadējo Finansu līgumu starp Eiropas komisiju un Latviju šogad, ES budžetā Latvijai apstiprinātās SAPARD programmas maksājumu saistības 2000.gadam var tikt apmaksātas turpmāko divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka 2001.gadā un turpmākajos gados Latvijai būs jānodrošina adekvāts nacionālais līdzfinansējums SAPARD programmai.

2. Izveidot programmu "Pasākumi integrācijai Eiropas Savienībā".

Šīs programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas lauksaimniecības integrācijas procesu Eiropas Savienībā.

2001.gadā Zemkopības ministrijai ir neatliekami jāizstrādā 130 normatīvie akti, kuri tiktu ieviesti un būtu saskaņā ar konkrētām Eiropas Savienības prasībām un normām.

2001.gadā norisināsies intensīvas sarunas ar Eiropas Savienību par lauksaimniecības jautājumiem, kurās Latvijai būs jāatspoguļo tās gatavība Eiropas Savienības normu pieņemšanā, t.i. Latvijas likumdošanas saskaņošanā ar Eiropas Savienības likumdošanu. Tādēļ ir nepieciešams aktivizēt ministrijas darbību Eiropas Savienības likumdošanas aktu harmonizēšanā.

Saskaņā ar Eiropas integrācijas biroja apkopotajiem acquis sadales rezultātiem uz 28.06.2000, ES lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības acquis (ES normatīvo aktu kopums) ir 4051 normatīvais dokuments jeb 45% no visa acquis . Kopējais acquis sastādā 9004 ES normatīvos aktus. Taču jāņem vērā, ka acquis nav statisks dokumentu kopums - tas tiek nepārtraukti atjaunots un pilnveidots.

3. Lauku atbalsta dienesta darbības nodrošināšana.

Lai izpildītu valdības Deklarācijā izvirzīto uzdevumu - stiprināt institūcijas, kas nodarbosies ar ES pirmsstrukturālo fondu administrēšanu, un nodrošinātu Lauku atbalsta dienesta (LAD), kā SAPARD programmas ieviešanas un maksājumu aģentūras akreditāciju, pēc Eiropas Savienības ekspertu atzinuma, LAD administratīvajai kapacitātei ir jāpieaug līdz 120-150 augsti kvalificētiem darbiniekiem. 2001.gadā LAD centrālajam aparātam papildus nepieciešama 41 štata vienība un Ls tūkst. 435,5 valsts budžeta finansējuma.

4. Valsts veterinārā dienesta darbības nodrošināšana.

Saskaņā ar Valdības deklarācijā paredzēto (7.1.6.punkts), valsts veterinārās uzraudzības finansēšana ir jānodrošina no valsts pamatbudžeta. 2001.gadā virs bāzes izdevumiem Valsts veterinārajam dienestam ir nepieciešams paredzēt papildus finansējumu vismaz Ls tūkst. 3726, tai skaitā, Ls tūkst. 2661 Veterinārā dienesta galveno funkciju nodrošināšanai un Ls tūkst. 1065 dzīvnieku lipīgo slimību profilaksei un apkarošanai.

5. Izveidot programmu "Latvijas līdzdalības un atbalsta nodrošināšana Celulozes rūpnīcas projektam".

Programmas mērķis ir izveidot jauktu Latvijas un ārvalstu investoru (Metsäliitto Grupa no Somijas un Södra Grupa no Zviedrijas) akciju sabiedrību "Baltic Pulp" ("Baltijas celuloze") un veikt tiešos sagatavošanas un izpētes darbus jaunas celulozes rūpnīcas būvei Latvijā ar jaudu 600 000 t balinātas preču celulozes gadā .

2001.gadā šai programmai ir nepieciešams finansējums no valsts budžeta Ls tūkst. 361,4 tai skaitā:

1. Zemes iegāde saskaņā ar akcionāru līgumu (600 ha zemes platības apbūves vajadzībām un kompensācijas maksājumi 3 saimniecību pārvietošanai) Ls tūkst. 306,6.

2. Latvijas puses iemaksa Ls tūkst. 36,5.

3. Tehniskās vienības uzturēšanai Ls tūkst. 18,3.

6. Meža nozares Nacionālās programmas izstrādes nodrošinājums.

Latvijas valdība 1993. gadā Helsinkos parakstīja Eiropas 2. ministru konferences Par mežu aizsardzību Eiropā" rezolūcijas, tādējādi apņemoties Latvijas mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Kā viens no šādas apņemšanās priekšnoteikumiem ir Nacionālās meža nozares attīstības programmas izstrāde un īstenošana.

Šai programmai 2001.gada budžetā ir nepieciešams finansējums Ls tūkst. 126,5.

7. Valsts meža dienesta sociālo garantiju nodrošināšana.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Par Valsts meža dienesta amatpersonu papildus sociālajām garantijām" un pamatojoties uz Valsts meža dienesta likuma 11.pantu, 2001.gada valsts budžetā ir nepieciešams papildus finansējums Ls tūkst. 328 , 8 .

Saskaņā ar 2000.gada 18.janvārī Ministru kabinetā apstiprināto noteikumu Nr.24 "Vakcinācijas noteikumi" 31.punktu, 2001.gada valsts budžetā ir nepieciešams papildus finansējums meža darbinieku vakcinācijai Ls tūkst. 40.

8. Valsts nozīmes datu pārraides tīkla izdevumi (VNDPT).

Zemkopības ministrijai, tās pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu pieslēgšanas VNDPT, tās uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumiem ir nepieciešams paredzēt papildus 2001.gada valsts budžetā Ls tūkst. 284,7.

9. Ziemeļvalstu (NOVA) un Baltijas valstu lauksaimniecības universitāšu (BOVA) sadarbības programma - NOVABA.

NOVA/BOVA programmas tālākās attīstības nepieciešamība tika uzsvērta stratēģiskā dokumentā Baltic 21 (Agenda 21, nodaļa 8.3.3). Baltijas valstu ārlietu ministri apstiprināja šo nepieciešamību un apņēmās turpmāk atbalstīt NOVA/BOVA tīklu. Nepieciešamais ikgadējais finansējums no Latvijas puses Ls tūkst 30.

No šīm 9 izvirzītajām budžeta prioritātēm Finansu ministrijā tika atbalstītas 6 prioritātes par summu Ls 5682,1 tūkst., taču dažas no tām nepilnā apjomā. Atbalstītās programmas:

1. Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

2. Pasākumi integrācijai Eiropas Savienībā.

3. Lauku atbalsta dienesta darbības nodrošināšana.

4. Valsts veterinārā dienesta darbības nodrošināšana.

5. Celulozes fabrikas projekts.

6. BO VAS "VITA" (Valsts informācijas tīkla aģentūra - sniedz pakalpojumus valsts instancēm) pakalpojumu apmaksa.

1. tabula

Zemkopības ministrijas izvirzītās budžeta prioritātes 2001. gadā

Prioritātes nosaukums	Bāzes	Papildus bāzes	Papildus bāzes	Neatbal-
	izdevumi	izdevumiem	izdevumiem	stītās
	Ls tūkst	pieprasīts	piešķirts	summas
		Ls tūkst.	Ls tūkst.
1.Subsīdijas lauksaimniecības
produkcijas ražotājiem	17580,2	3300	3300	0
2.Pasākumi integrācijai
Eiropas Savienībā	-	59,8	59,8	0
3.Lauku atbalsta dienests	307	435,5	250,0	185,5
4.Valsts veterinārais dienests	1250,6	3726	1516,2	2209,8
5.Celulozes rūpnīcas projekts	-	361,4	361,4	0
6.Mežu nacionālā programma	-	126,5	0	126,5
7.Valsts mežu dienesta sociālo
garantiju nodrošināšana	7345,8	368,8	-	368,8
8.Valsts datu pārraides tīklu aģentūra	128,5	284,7	194,7	90
9.Ziemeļvalstu(NOVA) un Baltijas valstu
lauksaimniecības universitāšu (BOVA)
sadarbības programma - NOVABA	-	30	-	30
Pedagogu algu reforma (piešķirts uz
grozījumiem likumā "Par valsts
budžetu 2000.gadam"			517,2

KOPĀ			6199,3	2993,8
2. Valsts investīcijas Zemkopības ministrija izstrādāja un iesniedza pieteikumus projektiem Valsts investīciju programmai 2001. - 2003. gadam. To īstenošanai šajā laika posmā ir nepieciešami Ls milj. 17,6 valsts budžeta finansējums, tai skaitā: • 2001. gadam - Ls milj. 2,7; • 2002. gadam - Ls milj. 5,6; • 2003. gadam - Ls milj. 9,3 Izvērtējot iesniegtos projektus, Ekonomikas ministrija 2000. gadam no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem Zemkopības ministrijai ir prognozējusi tikai Ls milj. 1,9. Minētā summa nav pietiekama, lai realizētu pasākumus atbilstoši Zemkopības ministrijas "Lauksaimniecības attīstības koncepcijai" un Lauksaimniecības likuma izpildei. 2001. gada Valsts investīciju programmas projektā iekļautajiem pasākumiem saskaņā ar ministrijas prioritātēm plānotā pamatbudžeta dotācija apakšprogrammās ir šāda: • Meliorācijas programma valsts un koplietošanas būvēs (objektos) - par kopējo summu Ls 350 tūkst; • Dzīvnieku izcelsmes pārtikas uzraudzības un kontroles sistēmas - Ls 657 tūkst; • Lauksaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide un attīstība atbilstoši ES prasībām - Ls 408 tūkst.; • Lauksaimniecības zinātnes materiālās bāzes attīstība - Ls 130 tūkst.; • Lauksaimniecības izglītības materiālās bāzes attīstības programma - Ls 577 tūkst; • Nacionālā zivju atražošanas programma - Ls 90 tūkst.; • Mežu resursu reģistrs - Ls 100 tūkst; • Zivsaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide un attīstība atbilstoši ES prasībām - Ls 50 tūkst. Tālākā Valsts investīciju programmas apstiprināšana un precizēšana ir atkarīga no Ministru Kabineta pieņemtajiem lēmumiem un budžeta likumprojekta 2001. gadam izskatīšanas gaitā Valsts investīciju programmai atvēlētajiem līdzekļiem. Pēc ES prasībām republikā ir nepieciešams augsta un zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes uzņēmums. Tā celtniecības kopējās izmaksas sastāda Ls 7-10 miljoni, t.sk. 3 atkritumu savākšanas centri, uzņēmuma celtniecība, iekārtas, transporta līdzekļi. Šāds projekts varētu tikt izvirzīts 2002. gadā. 3. Valsts atbalsta pasākumi 3.1. Valsts atbalstāmās lauksaimniecības nozares Lauksaimniecības pārstrukturēšanas procesā nozares attīstībai būtisks ir valsts atbalsts. Lauksaimniecības atbalsts tiek piešķirts sekojošos veidos: • Tiešais atbalsts - valsts subsīdijas un investīcijas, tirgus cenu atbalsts; • Netiešais - nodokļu atvieglojumi un tiesiskās vides sakārtošana. Valsts atbalsta politika ir liberāla, jo paļaujas uz privātā sektora dalībnieku izpratni, iespējām un uzņēmējdarbības formas izvēli, uzņēmumu lielumu un specializāciju. Tomēr valsts atbalsts pamatā domāts lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Subsīdiju mērķis tāpat kā visas lauksaimniecības politikas mērķis ir izveidot lauksamniecību par nozari, kas ražotu pasaules tirgus prasībām atbilstošu preču produkciju, konkurējot ar citu valstu ražojumiem kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā. Līdz ar to šī mērķa sasniegšanai valsts atbalstam noteikti galvenie darbības virzieni: • ražošanas tehnoloģiskā modernizācija; • kvalitātes vadīšana visā ražošanas un pārdošanas procesā; • produkcijas tirgus veicināšana un attīstība. Atbalsts lauksaimniecībai būs pieejams no nacionālā un SAPARD finansējuma. No SAPARD līdzekļiem tiks finansētas šādas valsts atbalsta programmas: 1) investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos; 2) lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus; 3) lauku infrastruktūras uzlabošana; 4) lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana; 5) vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes. 6) lauksaimnieku apmācības pilnveidošana. Sagatavojot Latvijas pozīciju ES un Latvijas lauksamniecības likumdošanas salīdzināšanas procesam, visas nozares vēlreiz tika analizētas, tomēr iepriekšējā gadā pieņemtās galvenās prioritātes netika mainītas. Tā kā ekonomiskās iespējas veicināt lauksaimniecības sektoru ir ierobežotas, tad tiek izdalītas prioritārās lauksaimniecības nozares, kurās tiks ieguldīts lielāks nacionālais valsts atbalsts. Par prioritārajām nozarēm tiek uzskatītas šādas nozares: 1. Piensaimniecība; 2. Laukaugu ražošana; 3. Cūkkopība; 4. Augļu un dārzeņu ražošana; Prioritārajām nozarēm ir paredzēts lielāks valsts atbalsts. Taču tas nenozīmē, ka citas nozares tiek pilnībā izslēgtas no valsts atbalsta sistēmas. Subsīdiju programmas darba gaitā tiks precizētas. Lēmumu par savas lauksaimnieciskās darbības virzienu katrai saimniecībai jāizvēlas individuāli, jo valsts politikas dokumenti pilnībā neizslēdz kādu nozari no valsts atbalsta saņemšanas.   3.2. Subsīdiju programmas 1997,gada 13.maija Ministru kabineta sēdē tika konceptuāli akceptēta "Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepcija un programmu pamatojums 1998. - 2002.gadam"(protokols Nr.27 38§).Dokumentā norādīts, ka valsts atbalsta politikai ir jābūt ilglaicīgai un stabilai. Turpmākajā perspektīvā no valsts subsīdiju līdzekļiem tiks finansētas sekojošas atbalsta programmas un to apakšprogrammas: 2. tabula Subsīdiju programmu realizācijas grafiks 2000. -2003. gadā
Programmas	2000. gadā	2001	2002	2003
Augsnes kultūrtehniskā un agrotehniskā ielabošana Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu modernizācija Piensaimniecības fermu modernizācija Lopkopības attīstība Augkopības attīstība; SAPARD līdzfinansējums Lauksaimnieku izglītošana Sējumu riska samazināšana Piekrastes zivsaimniecības attīstība Vides attīstība 3.3. Subsīdiju piešķiršanas pamatprincipi. Subsīdiju izmantošanas pamatā ir šādi principi: • subsīdiju sistēma ir ilglaicīga; • subsīdijas tiek piešķirtas konkrētam mērķim; • subsīdijas tiek izmantotas konkrētu programmu realizēšanai; • subsīdijas tiek diferencētas atkarībā no saimniecības ģeogrāfiskā novietojuma un zemes kvalitātes novērtējuma; • subsīdijas ir tikai noteikta daļa no kopējā projekta finansējuma; • subsīdiju izmantošanas noteikumi ir publiski, tās piešķir pamatojoties uz apstiprinātiem nolikumiem; • subsīdiju izlietojums tiek kontrolēts.   Subsīdiju apjoma noteikšanai tiek pielietota diferenciācija - katram pagastam tiek aprēķināts koeficients atkarībā no pagasta zemes kvalitātes novērtējuma ballēs un ģeogrāfiskā izvietojuma. Diferenciācijas mērķis - panākt zemes resursu efektīvāku izmantošanu. Vispārējie noteikumi subsīdiju saņēmējiem: • ir reģistrēti kā nodokļu maksātāji, • uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nokavēto nodokļu maksājumu parādu, • veic grāmatvedības uzskaiti, • sniedz informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei un Zemkopības ministrijai, • ir vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecības izglītība, • ja īpašumā ir mājlopi, tie reģistrēti atbilstoši Ministru kabineta 1998. gada 13. janvāra noteikumiem Nr.10 "Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi", • uztur kārtībā meliorācijas sistēmas. 4. Subsīdijas tiek izmaksātas pēc līguma noslēgšanas, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem. 3. tabula Valsts atbalsta pasākumu finansēšanas projekts 2001. gadā Atvēlētie (vajadzīgie)līdzekļi Ls tūkst. . Nozares 2000.g. 2001.g. 2001.g. Deficīts piešķirts vajadzība budžeta projekts 2001.g. Piensaimniecības attīstība 4160 7460 5160 2300 Cūkkopība 1975 4000 800 3200 Laukaugu ražošana 1902 8800 6121 2679 Augļkopība un dārzeņkopība 250 800 300 500 Cukura nozarei 400 1500 400 1100 Kooperācijai 500 300 200 Pārējie pasākumi 4491 4000 3397 603 SAPARD līdzfinansējums 4402 4402 4402
Kopā	17580	31462	20880	10582
4. Sagatavošanās SAPARD programmai Latvijā Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij sākot ar 2000. gadu būs pieejams finansiālais atbalsts Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) ietvaros. Ir paredzēts, ka Latvija laikā no 2000. līdz 2006. gadam katru gadu saņems EUR 21 848 000 lielu finansiālo atbalstu. Iestājoties ES līdz 2006. gadam, Latvija var turpināt strukturālās reformas, saņemot atbalstu no ES strukturālajiem fondiem. Lauku attīstības plāna mērķi ir sekojoši: • tuvināt Latvijas likumdošanu ES likumdošanai lauksaimniecības un lauku strukturālo reformu jomā, • veicināt ienākumu pieaugumu un samazināt ražošanas izmaksas, modernizējot lauksaimniecības tehniku, iekārtas un būves, • atbalstīt lauku ekonomikas dažādošanu, tādējādi samazinot migrāciju no laukiem uz pilsētām, • veicināt ES kvalitātes un higiēnas standartu ievērošanu kā saimniecību, tā arī pārstrādes līmenī, • saglabāt laukus un lauku ainavu. Saskaņā ar Eiropas Padomes nolikumu Nr. 1268/99 "Par Eiropas Kopienas atbalstu pirmsiestāšanās pasākumiem lauksaimniecībā un lauku attīstībā Centrāl- un Austrumeiropas kandidātvalstīs pirmsiestāšanās periodā" un pamatojoties uz aptauju, kurā tika iesaistīti arī sociāli - ekonomiskie partneri 26 rajonos*, un SAPARD starpministriju darba grupas lēmumu, SAPARD plānā iekļautas šādas atbalsta programmas: 1. Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos: 1.1. lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija; 1.2. lauksaimniecības zemju apmežošana; zemes ierīcība; 2. Lauksaimniecības uz zivsaimniecības produktu pārstrādes un marketinga uzlabošana; 3. Lauku ekonomikas dažādošana veicinot alternatīvus ienākumu avotus; 4. Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana: 5. Vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes: 5.1.bioloģiskā lauksaimniecība; 5.2. bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana; 5.3. lauksaimniecības noteces samazināšana. 6. Apmācības. 7. Tehniskā palīdzība. SAPARD programmas atbalsta saņēmēji ir zemnieki, lauksaimniecības uzņēmumi, lauku uzņēmēji un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi. Lielākajai daļai visu pasākumu sabiedriskais finansējums segs līdz 50% no visām projekta īstenošanas izmaksām izņemot Apmācību pilnveidošanu, kur sabiedriskais finansējums var sasniegt 80%. Papildus, infrastruktūras projektiem un apmācībai ir iespējams pašvaldību līdzfinansējums. Lai vecinātu lauku iedzīvotāju sadarbību un samazinātu migrāciju uz pilsētām, tiks stimulēti zemnieki un citu lauku uzņēmēji, kuri ir kooperatīvu vai asociāciju biedri, jaunie zemnieki kā arī projektu iesniedzēji no īpaši atbalstāmiem reģioniem. Programma paredz dzīvotspējīgu lauku uzņēmumu izveidi, kuri izbeidzoties SAPARD finansējumam spēj nodrošināt savu tālāku attīstību un ienākumu pieaugumu. Latvijas Republikas Zemkopības Ministrija ir šīs programmas koordinējošā institūcija un atbildīga par tās ieviešanu kopumā. Programmas ieviešanu un administrēšanu veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošā maksājumu aģentūra - Lauku atbalsta dienests. *Aptaujā piedalījās vietējās pašvaldības, lauksaimniecības departamenti, Latvijas lauksaimniecības un konsultāciju izglītības atbalsta centra rajonu biroji, Latvijas zemnieku federācijas vietējās struktūrvienības, lauku nevalstiskās organizācijas un nozaru konsultatīvās padomes Turpmāk - vēl "Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores  Ausma aldermane,  Dace Bebre