Ārzemju presē

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” raksta: Sandras Kalnietes grāmata dara saprotamu, ka baltieši cietuši kā no nacionālsociālistiem, tā komunistiem. Pēdējie 1940.gadā okupējuši Latviju un pievienojuši PSRS. Nereti ar nepārliecinošiem argumentiem apcietināti un deportēti “pretpadomju elementi” un “tautas ienaidnieki”. “Rietumeiropa,” rakstot Kalniete, “piedzīvoja nacionālsociālisma briesmas, kamēr komunisms daudzu apziņā drīzāk figurē kā sava veida nevainīga intelektuāla iedvesma tērzēšanai par vienlīdzību un sociālo taisnīgumu. Patiesībā tiklab nacionālsociālisms, kā boļševisms bija noziedzīgi totalitārie režīmi, kas masveidā iznīcināja cilvēkus”. Tomēr, ja šodienas diskusijas par šo tēmu salīdzina ar diskusijām pirms desmit gadiem, konstatējams nenoliedzams progress. Te būtisku ieguldījumu ir devusi neatlaidīgā, uz vēsturisko patiesību balstītā baltiešu izturēšanās.

•

Poļu “Gazeta.pl” vēsta, ka daudzi rietumeiropieši uzskata, ka pērn poļi ienākuši ļoti pieklājīgā, labi uzturētā, drošā un pārticīgā namā, bet izturas tā, it kā viņiem tajā kāds būtu parādā, bez mazākās cieņas pret tiem, kuri šo namu būvējuši un turpina uzturēt.

•

Intervijā vācu “Der Spiegel” britu vēsturnieks Frederiks Teilors izteicies par Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera un Lielbritānijas premjera Tonija Blēra nesaskaņām. Tā kā Šrēders un Širaks aizstāv katrs savu ES vīziju, strīds starp abiem politiķiem ir saasinājies. Intervijā F.Teilors izsakās par Vācijas bailēm no liberālisma, britu skeptisko attieksmi pret Eiropu un par jaunas Eiropas vīzijas nepieciešamību.
Viens no iemesliem, kāpēc Blērs vēloties, lai tiktu reformēta ES lauksaimniecības sistēma, kā skaidro vēsturnieks, esot tas, ka Lielbritānija jūtot, ka varot kļūt par vidutāju starp ASV, kurai ir daudz naudas un ieroču, un trešo pasauli, kurai nodarot ļaunumu ES subsīdijas lauksaimniecībai.

•

Krievu “Nezavisimaja Gazeta” vēsta, ka Igaunijas un Krievijas teritoriālo robežu starptautiski tiesiskās noformēšanas problēma paliek atklāta un šajā sakarā nepieciešamas jaunas sarunas – par to teikts Krievijas ĀM iesniegtajā notā Igaunijas vēstniecei Maskavā. No tā izriet, ka sākta robežlīguma anulēšanas procedūra. Rakstā vēlreiz atgādināts par Krievijas atteikšanos no deklarācijas pēc Igaunijas puses prasības, lai dokumentus nepavadītu jebkādi citi dokumenti vai politiska rakstura akti. Atgādināti arī Igaunijas vairākkārtējie solījumi nesaistīt robežlīgumus ar citiem jautājumiem, kas “neattiecas uz lietu”. Tallinas pārsteidzību ar robežlīgumu ratifikāciju Krievijas ĀM uzskatot par lieku. Tā notikusi bez nopietnām pārrunām ar opozīcijas partiju pārstāvjiem parlamentā. Igaunijas rīcība “liecina par tiekšanos nostādīt Krieviju fakta priekšā, ka ar Igaunijas pusi visas formalitātes ir pabeigtas un neko vairs nevar mainīt. Tāda taktika ir nepieņemama”. Pagaidām Igaunija notikušo nekomentējot, bet agrāk Igaunijas ārlietu ministrs paziņojis, ka Igaunija negrasās mainīt preambulas tekstu, “izpatīkot Krievijai”.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem