Parlaments, kurā prieks runāt dzimtajā valodā

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 27. jūnijā kolēģus ar sava darba pieredzi iepazīstināja akadēmiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Georgs Andrejevs. Cilvēks, par kuru savulaik vēlētāji balsoja “personības un profesionalitātes dēļ”.

Georgs Andrejevs Foto: Alma Edžiņa

LZA prezidents Juris Ekmanis, teikdams, ka jau gadu Eiropas Parlaments ir kopā ar Latvijas vārdu, aicināja palūkoties, kas tad notiek mājā Briseles centrā, cik tajā var apgūt gada laikā un kāds ir skats no Briseles uz Latviju.
Georgs Andrejevs vispirms atcerējās savu darbu Eiropas Padomē (EP) un to, kā EP sekmēja mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Demonstrējot iespaidīgo celtņu attēlus, uz ekrāna sastinga “lielākā siltumnīca Eiropā” ar plenārsēžu zāli, kurā 732 deputāti, izvietoti pēc partiju principa, aizņem vietas ķīļveidīgi izvietotajos krēslos – no centra līdz perifērijai. Elektroniskā balsošanas iekārta tiek iedarbināta tad, ja priekšsēdētājam nav priekšstata, kā sadalās balsis, ja iepriekš ir pieprasīts elektroniskais balsojums vai arī to pieprasa kaut vai viens deputāts. Un 14. tulkošanas kanāls ir latviešu valodā, kur mūsu sinhronās tulkošanas meistari, pēc deputāta atzinuma, darbojas perfekti. Ierodoties Parlamentā, ir jābūt skaidrībā, kurā grupā darboties. Var palikt arī neitrālajos deputātos, tādi ir 29. Lielākā ir Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupa ar 268 balsīm, tur aizgāja “Jaunā laika” un Tautas partijas deputāti, četri no TB/LNNK darbojas Nāciju Eiropas grupā. Darbība norit astoņās politiskajās grupās, kur pārstāvniecības ziņā iepriekš viss ir reglamentēts. Bez jau minētajām darbojas Sociāldemokrātu, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības un Neatkarīgo spēku un demokrātu grupa, kā arī jau iepriekš minētie pie politiskajām partijām nepiederošie deputāti. G.Andrejevs saņēma viceprezidenta amatu Parlamenta Vides komitejā no Eiropas Liberāļu demokrātu apvienības.
Eiropas Parlaments sadarbojas ar to valstu parlamentiem, kuras nav ES locekles. Šajā ziņā deputātam ir tuva iespēja kontaktēties ar Aizkaukāza valstīm – ir noslēgts Latvijas Saeimas un Gruzijas parlamenta sadarbības līgums, lai Gruzija savā attīstībā mācītos no Latvijas pieredzes labākās daļas. Likumdošanas sagatavošana ir īpaša procedūra, sarežģīta un darbietilpīga. Galvenais, ka, gatavojot likumus politiskajās grupās, pirms katra likumprojekta var aktīvi līdzdarboties, izteikt savu viedokli. Tā, piemēram, jautājumā par ES un Krievijas attiecībām pēc aktīvām diskusijām dokumentā parādījās apakšvirsraksts par Krievijas un Baltijas īpašajām attiecībām un aicinājums Krievijai ratificēt robežlīgumu ar Igauniju un noslēgt robežlīgumu ar Latviju.
Speciālistiem ir jāspēj profesionāli orientēties, ātri reaģēt un nepadoties lobismam. Tā, piemēram, ir jāpārbauda 30 000 ķīmisko savienojumu, sākot no klātbūtnes bērnu rotaļlietās. Un tur var būt kancerogēnās vielas – cik procentu šādu vielu var būt mantiņā, kuru mazuļi liek mutē? Jāiztur rūpnieku un nevalstisko organizāciju lobisms – rūpnieki grib ražot, gūt peļņu. Neliela komisija nodarbojas ar veselības jautājumiem – kā izvērtēt pediatrisko medicīnu, jo 50 procentu medikamentu nav testēti bērnu vecumā. ASV to ir izdarījusi. Kāda ir situācija ar vēža diagnostiku? PSRS laikā skrīningu izdarīja obligātā kārtā. Valdība atrakstās, ka katram cilvēkam reizi gadā ir pieejama pārbaude. Bet vai visi to izmanto? Tas atkarīgs no inteliģences pakāpes.
Eiropas Parlaments ir daudz tuvāks sabiedrībai nekā oficiālās institūcijas, tas ir kā tilts uz sabiedrību. Parlaments jūtas kā sabiedrības pārstāvis. To veicina arī apstāklis, ka deputāti regulāri dodas uz savām mājām, tas ir izdevīgāk nekā iedzīvoties Briselē. Nevalstiskās organizācijas daudz dara, tiek klāt deputātiem, un deputāts var līdz noteiktam datumam iesniegt savus labojumus likumprojektos. Plenārsēdē ir balsojumi, ļoti daudzi un ātri. Un – katrs sēdes vadītājs, kaut arī prot divas vai trīs svešvalodas, uzskata par nepieciešamu runāt savā dzimtajā valodā.
J.Ekmanis pajautāja – kā jāpilda pieņemtās rezolūcijas, kādas sekas var būt “nepaklausībai”?
G.Andrejevs paskaidroja, ka valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, neviena rezolūcija nav saistoša, taču – tās saturs “paliek gaisā” un veido sabiedrisko domu. Darbībai ES ir regulēšanas mehānisms – regulas, kuras iesaka dalībvalstīm rīcības programmu. Ja pārkāpj termiņus, ir ES tiesa. Visi baidās no centralizācijas, uzsvēra akadēmiķis, bet – ja nebūtu t.s. Lisabonas stratēģijas, vai zinātnei Latvijā kāds palielinātu finansējumu? Ja centralizētā “vīzija” ir labāka nekā nacionālajai valstij, tad tas ir labāks un vērā ņemams variants. Un vēl – ir svarīga personība, valsts vadītāja un ES vadītāja personība. Nav vairs to vadītāju, kuri iecerēja vienoto Eiropu, un tas ir radījis atsvešinātību. Taču cerams, laiki mainīsies, konstatēja G.Andrejevs.
Akadēmiķis Pēteris Zvidriņš vēlējās uzzināt, vai pastāv Eiropas projekti, lai izlīdzinātu veselības aprūpi, celtu dzīvotspēju. Iepriekšējais veselības komisārs atstāja dokumentu “Veselība visiem”, kurā pierādīts, ka ekonomiskā augšupeja nav iespējama bez veselības, sacīja deputāts. Cik izmaksā vēža, plaušu slimnieku ārstēšana? Tiek gatavots ieteicoša rakstura projekts rīcībai līdz 2010.gadam. Vācu apdrošināšanas firma pētīja, kā jaunajās dalībvalstīs izmanto struktūrfondus, pēc tam tapa buklets, kā likvidēt plaisu starp 10 un 15, starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm.
Diskusija turpinājās, un rezumējums bija vienkāršs – ar šo “plaisu” likvidēšanu, ar valsts augšupejas cerību saistās Latvijas zinātnes sabiedrības balsojums “par personībām”, līdz ar to uzliekot ievēlētajiem milzu atbildības nastu.
Lai pirmā gada pieredze turpinās ražīgā darbā!

Ilga Tālberga