Eiras ieviešanai valdība gatavosies īpaši

Saskaņā ar plānoto eiras ieviešanas grafiku pēc divarpus gadiem mūsu makos latu vietā vajadzētu šķindēt eirām. Taču augstā inflācija, kas nekādi negrib mazināt uzņemto tempu, atkal un atkal liek apšaubīt Latvijas iespējas pievienoties eiras zonai.

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Lai nepieļautu novirzes no Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas ieviešanas plāna, Finanšu ministrija izstrādājusi veselu virkni pasākumu, kas veicami, lai sagatavotos pāriešanai uz eiru. Izskatījusi ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par šiem pasākumiem, valdība pirms Jāņiem nolēma procesa saskaņotai virzībai izveidot augsta līmeņa vadības grupu, kuras pakļautībā strādās piecas darba grupas, un izsludināt konkursu uz eiras projekta vadītāja amatu.

Pirmie soļi jau sperti

Kā zināms, parakstot līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija uzņēmās saistības gatavoties pilntiesīgai dalībai Eiropas Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) un vienotās valūtas ieviešanai. Mūsu valsts jau ir spērusi pirmos soļus ceļā uz EMS, šā gada janvārī piesaistot latu eirai un nosakot, ka lata kurss pret vienu eiru ir tobrīd spēkā esošais kurss jeb 0,702804 lati. Aprīļa beigās Latvija pievienojās valūtas kursa mehānismam II (VKM II).
Zemais lata piesaistes kurss, kas daudzos raisījis neapmierinātību, veicinājis strauju eksporta attīstību. Tas izrādījies labvēlīgs mūsu eksportētājiem, jo eksportēto preču un pakalpojumu cenas pazeminājās, veicinot pieprasījumu no ES valstīm.
Jebkuras valsts gatavība dalībai EMS tiek vērtēta pēc pieciem tā dēvētajiem Māstrihtas kritērijiem, pēc kuriem inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt triju inflācijas ziņā vislabāko dalībvalstu vidējo rādītāju vairāk nekā par 1,5%, bet budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Bet Latvijā inflācijas problēma kļūst arvien aktuālāka – jau ilgāk nekā gadu tā nenoslīd zem 6%–7% atzīmes. Strauji turpina augt degvielas un vairāku pirmās nepieciešamības preču cenas, krietni dārgāki kļuvuši ārstniecības pakalpojumi. Tādēļ finanšu eksperti šaubās, vai Latvija maz spēs divos gados samazināt vidējo inflāciju līdz 2%–3%, jo īpaši ņemot vērā, ka inflācijas prognozes nesola situācijas krasu uzlabošanos.
Māstrihtas kritēriji arī paredz, ka valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP, savukārt valdības vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes ne vairāk kā par 2% drīkst pārsniegt valdības vērtspapīru likmju vidējo rādītāju trijās dalībvalstīs, kurās ir viszemākā inflācija.
Pēc divu gadu darbības VKM II, proti, 2007.gada sākumā Latvijai ir jābūt gatavai ES institūciju vērtējumam, kas varētu būt sagatavots 2007.gada pirmajā pusē. Pozitīva vērtējuma gadījumā mūsu valsts ar 2008.gada 1.janvāri varēs iestāties EMS un ieviest eiru.
Paralēli minēto kritēriju izpildei Latvijai pēc iekļaušanās VKM II jānodrošina nacionālās valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiru. Tas nozīmē, ka lata svārstības attiecībā pret eiru divus gadus nedrīkst pārsniegt plus vai mīnus 15%. Tādēļ Latvijai, lai pierādītu savas spējas pilntiesīgi darboties EMS, šogad un nākamgad nepieciešama saskaņota un konsekventa valdības, Latvijas Bankas un citu valsts institūciju un iestāžu darbība, kas būtu vērsta uz Māstrihtas konverģences kritēriju ievērošanu.

Veidos speciālu komiteju

Tā kā eiras ieviešanas procesa nodrošināšana aizvien pieaugošās inflācijas kontekstā ir sarežģījusies, ar valdības lēmumu tiks izveidota par šo procesu atbildīga vadības komiteja, kuras galvenais uzdevums būs izstrādāt stratēģiju un rīcības plānu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai, kā arī koordinēt un vadīt visus nepieciešamos pasākumus to izpildei. Lai nodrošinātu eiras ieviešanas procesa uzraudzību, vadības komitejai regulāri būs jāatskaitās par paveikto Ministru kabinetam. Vadības komiteju vadīs Finanšu ministrijas valsts sekretārs, bet tās sastāvā būs Latvijas Bankas, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas un citu iestāžu augstas amatpersonas. Vadības komiteju paredzēts izveidot nākamās nedēļas laikā.
Savukārt līdz 19.jūlijam konkrētu ar eiras ieviešanu saistītu uzdevumu risināšanai tiks izveidotas piecas darba grupas, kas strādās vadības komitejas pakļautībā. Galvenā loma eiras ieviešanā būs valsts administrācijas darba grupai, kas nodrošinās iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespēju izmantot eiru gan skaidro un bezskaidro maksājumu veikšanai, gan arī pildot nodokļu deklarācijas un citus dokumentus. Pārējās četras darba grupas tiks izveidotas naudas un maksājumu sistēmas, finanšu sistēmas, nefinanšu uzņēmumu un patērētāju interešu aizsardzības jautājumu risināšanai, kā arī sabiedrības informēšanai.
Par vadības komitejas lēmumu īstenošanu, darba grupu koordinēšanu un eiras ieviešanas administratīvo atbalstu būs atbildīgs eiras projekta vadītājs. Projekta vadītājs sagatavos eiras ieviešanas struktūrplānu, kam jāaptver nepieciešamās darbības visās jomās. Viņš arī regulāri ziņos vadības komitejai par projekta īstenošanas gaitu, laikus identificēs problēmas un kontrolēs to risināšanu. Konkurss uz eiras projekta vadītāja vietu Finanšu ministrijai jāizsludina līdz 8.jūlijam. Bet rīcības plāns eiras ieviešanai Latvijā vadības komitejai jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz šā gada 1.novembrim.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv