Latvija gatava viesu uzņemšanai

Tūrisma sezona Latvijā uzņem apgriezienus. Nav grūti pamanīt, ka aizvien aktīvāka pēdējos gados kļuvusi arī mūsu valsts tūrisma industrija. Kas darīts un ko vēl plānots veikt nozares attīstībai? Par to runājām ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktoru Uldi Vītoliņu.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

U.Vītoliņš norāda, ka šogad TAVA piedalījusies 19 starptautiskās izstādēs, iepazīstinot ar Latvijas piedāvājumu tūrisma jomā. Daļa izstāžu bijušas orientētas uz profesionālu publiku, daļa – uz pakalpojumu lietotājiem, sniedzot to interesēm atbilstošu informāciju. Vēl viens būtisks darbības virziens – ārvalstu žurnālistu vizītes Latvijā, kuru ietvaros informācijas līdzekļu pārstāvji tiek klātienē iepazīstināti ar mūsu valsts tūrisma objektiem un visdažādākajiem pakalpojumiem. U.Vītoliņš uzsver, ka šāda reklāmas veida efekts ir vērtējams desmitos miljonu latu, jo apmeklējumu rezultāts ir publikācijas ārvalstu laikrakstos un sižeti telekanālos, kuru ētera laiks ir pasakaini dārgs. Šogad paspēts sarīkot jau 19 šādas vizītes, Latvijas tūrisma piedāvājumu demonstrējot Skandināvijas valstu, Vācijas, Japānas, Krievijas un citu valstu žurnālistiem. Turklāt grupās tiek apzināti iekļauti žurnālisti, kuru specializācija ir atsevišķu tūrisma veidu vai produktu apraksti un vērtējumi. Piemēram, viesos bija uzaicināta populāra Somijas sieviešu žurnāla pārstāve, kura tika iepazīstināta ar Latvijas skaistumkopšanas, friziermākslas un veselības kopšanas sfēras pakalpojumiem. Vizītei sekoja raksts žurnālā, kura rezonansi, šķiet, būtu grūti bijis prognozēt – kā stāsta TAVA direktors, tagad Somijas kolēģi bieži min lasītās vai dzirdētās atsauksmes par šo Latvijā pieejamo pakalpojumu augsto kvalitāti un zemajām cenām. Pētījumi liecina, ka 20 – 40 procenti ceļotgribētāju savu mērķi un maršrutu izvēlas, iepazinušies ar lasītu vai televīzijā redzētu reklāmu.
Darbā ar mediju pārstāvjiem tiek domāts arī par konkrētām mērķauditorijām, piemēram, jauniešiem. Tā sadarbībā ar telekanāla “MTV Russia” filmēšanas grupu tiek veidoti reklāmas raidījumi, kuros Krievijas publiku ar Latvijas tūrisma objektiem iepazīstināt palīdz abās valstīs populārās grupas “Mumij Troļ” līderis.

Interese par Latviju aug

Īpašas uzmanības vērta ir Latvijas tūrisma iespēju popularizēšana internetā. TAVA direktors atzīst, ka vēl pērn mājaslapa www.latviatourism.lv bijusi vizuāli ne sevišķi interesanta, turklāt lasāma tikai divās valodās. Tāpēc nozares straujā attīstība diktēja lapas rekonstrukcijas nepieciešamību. Tagad tā lasāma septiņās valodās (bet līdz gada beigām paredzēts tekstu piedāvāt jau 12 valodās), tajā aplūkojami nozīmīgāko objektu attēli, interesentu rīcībā ir meklēšanas sistēma, kurā pieejama izsmeļoša informācija par 1090 naktsmītnēm. Ceļotgribētājam atliek vien datorā ievadīt sev vēlamos naktsmītnes izvēles nosacījumus, un programma parāda atbilstošo piedāvājumu, turklāt tūdaļ būs pieejama arī aktuālā informācija par brīvajām naktsmītņu vietām. Acīmredzami, ka darbs atmaksājies – pērn tūrisma lapa apmeklējumu skaita ziņā bija apmēram piecdesmitajā vietā starp interneta resursiem, kuros minēts vārds “Latvija”, bet tagad parasti ierindojas ceturtajā vai piektajā vietā. Šobrīd mājaslapu ik dienas apmeklē līdz tūkstotim dažādu pasaules valstu iedzīvotāju. U.Vītoliņš uzsver, ka interneta reklāmas uzlabošana nav pašmērķis un moderna mājaslapa nav dārga spēļmantiņa. Tiek veikts rūpīgs darbs, gan lapas saturu veidojot, gan apmeklētības tendences izvērtējot. Jo nav šaubu, ka šis reklāmas veids šobrīd ir visefektīvākais. “Mēs varam nodrukāt tūkstošiem brošūru, taču tām nekad nebūs tāda efekta, kādu dod internets,” saka TAVA direktors.
Jūnija beigās un jūlija sākumā Igaunijā un Lietuvā paredzētas speciālas preses konferences, kuru mērķis ir iepazīstināt šo valstu žurnālistus ar Latvijas tūrisma un tam veltītās mājaslapas iespējām. Turklāt kaimiņvalstu populārākajos portālos būs ievietoti baneri, kas interesentus aizvedīs pie jau minētās mājaslapas.
Viegli konstatēt, ka viena no lielākajām interesentu grupām, kas iepazīstas ar www.latviatourism.lv saturu, ir ASV iedzīvotāji, kuri agrāk mājaslapā bija visnotaļ reti viesi. U.Vītoliņš norāda, ka amerikāņu interese par Latviju strauji pieaugusi pēc mūsu valsts reklāmas klipa demonstrēšanas telekanālā CNN. Jāatgādina, ka pēc TAVA pasūtījuma veidotais klips pašu mājās izpelnījās neviennozīmīgu vērtējumu – līdzās atzinības vārdiem izskanēja arī ne mazums kritikas. Ne reizi vien dzirdēts iebildums pret klipa vizuālo risinājumu, kurā esot rodams maz Latvijai raksturīga. TAVA direktors bilst: “Klips bija provocējošs. Tā mērķis nebija vienkārši parādīt vienu no daudzām ārēji līdzīgām valstīm. Un provokācija darbojas.”
TAVA direktors stāsta, ka apspriešanai zinātnieku, uzņēmēju un reģionālā tūrisma pārstāvju lokā sagatavota mārketinga stratēģija, kas nosaka, kuras valstis uzskatāmas par prioritārām, veidojot reklāmu. Savukārt potenciālā mērķauditorija sadalīta vairākās grupās, no kurām katrai paredzami konkrēti tūrisma objekti un atpūtas vai izklaides veidi. Stratēģijas apspriešanai sekos ārvalstu auditorijas aptauja un tās rezultātu izvērtēšana. Noslēgumā tiks iegūts tūrisma mārketinga politikas attīstības dokuments turpmākajiem četriem, pieciem gadiem. Katrā ziņā tas ļaus skaidri un pārliecinoši formulēt mērķus un vajadzības nākamā gada valsts budžeta plānošanā. Kādas atšķirības jaunā stratēģija viesīs aģentūras darbā? U.Vītoliņš paskaidro, ka līdz šim gandrīz visu valstu visiem potenciālajiem tūristiem tika veltītas gandrīz vienādas pūles un resursi. Taču laiks un pieredze rāda, ka jāstrādā, apzinoties valsts piedāvājuma atbilstību konkrētām mērķauditorijas grupām un orientējoties uz šo grupu piesaisti.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Reģionus novārtā neatstās

Pēdējos gados aizvien biežāk tiek runāts par nepieciešamību attīstīt reģionālo tūrismu. Taču vēl aizvien apmēram 80 procenti ārvalstu viesu izmanto tikai Rīgas, Jūrmalas un Siguldas piedāvātās iespējas. TAVA direktors saka, ka teorētiski reģionu apceļošanā varētu būt ieinteresēts prāvāks tūristu pulks. Taču jāņem vērā, ka vairums tūristu ceļo grupās, kurās kopumā parasti ir 30 – 40 cilvēku. Tas nozīmē, ka viņiem var piedāvāt vienas dienas izbraukumus uz reģioniem ar naktsmītni Rīgā, bet ilgāku kavēšanos provincē liedz atbilstošas kapacitātes naktsmītņu trūkums. Turklāt visi tūrisma objekti ir piemēroti vairāku desmitu cilvēku apmeklējumam. Protams, tūrisma attīstība nav iespējama bez aktīvas uzņēmēju darbības, taču nav noslēpums, ka tūrisma firmām vienkāršāk ir pārdot Rīgas vai Jūrmalas piedāvājumus. Savukārt, domājot par individuāli ceļojošo tūristu piesaistīšanu, reģionu piedāvājums jāsaskaņo ar ciemiņu interesēm. Kā norāda U.Vītoliņš, šajā visnotaļ perspektīvajā sfērā tiek veikts nopietns darbs. Jācer, ka to veicinās arī mārketinga stratēģijā definēto uzdevumu apzināšana.
Šajās dienās tiek laistas klajā reģionu kartes, kurās ikviens ceļotājs varēs atrast daudz derīgas informācijas. Definēti arī kopumā 17 tā dēvētie nišu produkti, proti, specifiski piedāvājumi, kas var būt saistoši dažādām tūristu interešu grupām. Katram piedāvājumu veidam tiks veltītas gan speciālas brošūras, gan internetā pieejamas informācijas sadaļas. Izmantojot reģionu, proti, Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Rīgas un Rīgas, reģiona tūrisma nozares darbinieku sniegto informāciju, visā drīzumā tiks izveidots katra produktu veida 20 visieteicamāko objektu saraksts. Tādējādi katrs tūrists varēs iespēja bez grūtībām rast informāciju par Latvijas piedāvājumu viņu interesējošajā atpūtas sfērā, vai tās būtu izjādes vai ūdenstūrisms, vai veselības kopšana. Vītoliņš atzīst, ka ne visus iecerētos darbus izdodas veikt laikā, taču aizkavēšanās pamatā parasti ir visnotaļ objektīvi iemesli. Turklāt jāņem vērā arī aizvien pieaugošais darba apjoms. Katrā ziņā reģionālā tūrisma attīstībai vēl paredzēts veltīt daudz izdomas, pūļu un resursu.
Kā zināms, pērn Latviju apmeklējušo tūristu skaits salīdzinājumā ar 2003.gadu palielinājās par 23 procentiem. Statistika liecina – katrs tūrists Latvijā iztērē vidēji 30 latus dienā, taču ir pamats domāt, ka patiesie rādītāji varētu būt krietni augstāki. Kā norāda U.Vītoliņš, var droši lēst, ka ciemiņi mūsu valstī pavada vidēji trīs dienas, iztērējot vidēji simt latus. Tas nozīmē, ka ar efektīvas reklāmas palīdzību Latviju apmeklēt jāpamudina vien tūkstotis cilvēku, lai valstī ieplūstu miljons latu. Līdzšinējā pieredze dažādu reklāmas instrumentu izmantošanā liecina par šā aprēķina pamatotību. TAVA direktors prognozē – saglabājoties līdzšinējām attīstības tendencēm, šogad Latvijas viesu skaits arī varētu pieaugt par apmēram 20 procentiem. Protams, bažas var raisīt naktsmītņu trūkums, taču jādomā, ka acīmredzamais tūrisma uzplaukums sekmēs arī investīcijas jaunu viesnīcu būvniecībā. Jākonstatē, ka vismaz šobrīd valsts institūciju darbs apsteidzis privātuzņēmēju plānus un prognozes.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv