Ar buramvārdiem

Ludmila Azarova savu apaļo jubileju svinēja ceriņu laikā, kad apgāds “Atēna” laida klajā viņas dzejas grāmatu “Tev un ugunij”.

Dzejnieki Jānis Peters, Knuts Skujenieks, Ludmila Azarova un arhiteks Pēteris Blūms Foto: Gunārs Janaitis

Ievaddaļa “Magnētiskais Māras ezers” ietver dzejoļus no šīs 1987.gadā izdotās izlases un arī agrāku un vēlāku gadu krājumiem (“Spēcīgs latviešu akcents”, “Ar dzērves spalvu zīmēta pilsēta” u.c.), ko latviski atdzejojuši Ojārs Vācietis un Māris Čaklais. Seko poēma “Iznīcība”, kas 2003.gadā (Māra Čaklā atdzejojumā) tika publicēta žurnālā “Karogs”, un tikko pabeigtā poēma “Vājprātīga tulka piezīmes”, kurai tulks nav bijis vajadzīgs. Kā saka dzejniece, “dzejoļi piedzima latviešu valodā, man atlika tikai pierakstīt”.
Šie nodaļu nosaukumi ir arī grāmatas atslēgas vārdi: tā ir dzeja, kas kopj, daudzina un ieraksta paaudžu apziņā mājas un dzimtenes sajūtu. Un nebeidz saukt uz dzimtās valodas aizstāvību, jo “kā ir ar tiem valodas nesējiem: viens miris, cits emigrējis, cits ārzemēs atmetis ar roku – jaunākā paaudze asimilēsies, un tur neko nevar darīt”. Poēmai “Iznīcība” Ludmila Azarova likusi apakšvirsrakstu “Monologs – iebiedēšanas mēģinājums”, un viņa tiešām izmisumā kliedz, raud un draud. Un “Tā ir lūgšana pēc žēlsirdības,/ tie ir buramvārdi, kas atvaira nāvi./ Tibi et igni –/ izlasi un sadedzini”. No tā arī grāmatas nosaukums – “Tev un ugunij”.
Grāmatas atvēršanas svētkos, kas notika turpat pie “magnētiskā Māras ezera”, mājā, kas glabā gadsimtu stāstus un tos dvēseles nospiedumus, ko divdesmit trīs te nodzīvotajos dzīves gados atstājuši Ludmila Azarova un Ojārs Vācietis.
Spēcīgu emocionālo lauku ar Ludmilas Azarovas dzejas lasījumu uzbūra Lidija Pupure. Par dzejnieces brīnišķīgo “latvisko akcentu”, kas ar gadiem kļuvis aizvien spēcīgāks, runāja Jānis Peters un Knuts Skujenieks. Arhitekts Pēteris Blūms ar savu tēlaino stāstījumu atklāja Pārdaugavas un dzejnieku mājvietas īpašo pievilcību.

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv