Valsts meža dienests pārmaiņu gaidās

Martā stājoties amatā, jaunais Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Jānis Kinna solīja izvērtēt situāciju dienestā, padziļināti iepazīties ar tā struktūru un ar konkrētākiem secinājumiem nākt klajā pēc dažiem mēnešiem. Nesen apritējušas pirmās simt dienas ģenerāldirektora amatā.

Jānis Kinna Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

“Šajā laikā nedaudz pārkārtota VMD centrālā aparāta struktūra. Precīzi sadalīti un definēti vietnieku atbildības lauki,” pirms svētkiem atskatoties uz simt dienās paveikto un iezīmējot nākotnes ieceres, sacīja J.Kinna. Pavisam VMD ģenerāldirektoram ir trīs vietnieki – administratīvajos, mežsaimniecības (vada Meža resursu pārvaldības departamentu) un informātikas jautājumos (vada Informātikas departamentu).

Mežniecību atšķirīgās sejas

Jaunais ģenerāldirektors, kurš līdz tam nebija saistīts ar meža nozari, stājoties amatā, bija iecerējis dažos mēnešos apmeklēt visas virsmežniecības un mežniecības. “Biju noteicis sev pārāk saspringtu grafiku un tādēļ visas vēl neesmu paspējis apmeklēt, lai gan pabūts daudzviet,” rezumē J.Kinna. Desmit virsmežniecībās apsekotas visas to mežniecības, apmeklētas arī vēl citas. Viņaprāt, tas ir abpusēji izdevīgs pasākums. Kā izrādījies, atsevišķās mežniecībās vadības nav bijis ne tikai kopš neatkarības atjaunošanas, bet pat kopš Otrā pasaules kara beigām.
Iepazīstoties ar situāciju uz vietas, radušies vairāki secinājumi. Viens no tiem saistīts ar virsmežniecību un mežniecību ģeogrāfiskās atrašanās vietām. Runājot par pirmajām, J.Kinna atgādināja, ka virsmežniecību nosaukumi dublē rajonu nosaukumus, lai gan nereti tās izvietotas pavisam citur. Tā, piemēram, Preiļu virsmežniecība atrodas Līvānos, Madonas – Cesvainē u.tml. “Citas atrodas rajonu centros un ir ērti pieejamas, vēl citas izvietotas no apmeklētāju viedokļa nepiemērotās vietās,” uzskata VMD ģenerāldirektors, uzsverot, ka ļoti atšķirīgs ir virsmežniecību ēku tehniskais stāvoklis.
Tomēr lielākās “ideoloģiskās domstarpības saistītas ar mežniecību atrašanās vietām,” spriež J.Kinna, norādot uz dzīvo saukli: mežniecībai jābūt mežā! Dažas tur arī atrodas vārda tiešā nozīmē. Nostata ēka vai ēku kopa tālu no apdzīvotām vietā, kur turklāt raksturīgas problēmas ar datu pārraidi un sakariem. Tā kā mežniecībām mūsdienās jākalpo par iedzīvotāju apkalpošanas centriem un tiem jābūt ērti pieejamiem, VMD ģenerāldirektors atzīst, ka par atsevišķu mežniecību tālāko likteni un atrašanās vietu būs jādiskutē.
Vēl viens no secinājumiem – tur, kur vadībā sievietes, dokumentos un saimniecībā esot lielāka kārtība. Tā kā atsevišķās apmeklētajās mežniecībās telpas par spodrām vis nevar nosaukt, J.Kinna izteica cerību, ka turpmāk tās tiks turētas sakoptas.

Kartogrāfijas materiāli kā prioritāte

Mežniecības ir ļoti atšķirīgas pēc lieluma un strādājošo skaita. Ne vienā vien ir nesamērīga priekšnieku un padoto attiecība. J.Kinna kā piemēru minēja mežniecību, kur uz diviem padotajiem ir divi priekšnieki. Kā laba prakse tika minēts tas, ka vairākās lielajās mežniecībās ir mežzinis, viņa vietnieks un seši mežsargi.
Atšķiras arī pieeja savam darba laukam. Daudzu darbu var uzteikt, citu darbs nav pilnīgs. Piemēram, dienesta vadītājs bijis pārsteigts, ar kādiem aizvēsturiskiem un nereti nepilnīgiem kartogrāfijas materiāliem, kas ir viens no svarīgākajiem mežsarga darba instrumentiem, dažviet strādā profesionāļi. Atbilstoši un precīzi kartogrāfijas materiāli izvirzīti par pirmo prioritāti un tuvākajā nākotnē iecerēts pabeigt arī meža ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidošanu.
J.Kinna pauda gandarījumu, ka daudzi mežsargi un mežziņi studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai iegūtu augstāko izglītību. Tikai atsevišķos gadījumos tie, kuriem nav speciālās augstākās izglītības, to nedara. Atgādinām, ka likums nosaka: pēc dažiem gadiem par mežsargu un mežzini varēs strādāt tikai ar atbilstošu izglītību.

Iecerētais vēl jāiedzīvina

VMD ir pārmaiņu gaidās. Reformas optimālā modeļa meklējumi jau pērnā gada nogalē izraisīja viedokļu krustugunis publiskajā telpā. Atgādinām, ka oktobra beigās virsmežziņu sanāksmē veiktās aplēses par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem VMD pilnvērtīgam darbam liecināja: dienesta budžetam vajadzētu būt aptuveni divtik (!) lielam. Tādā gadījumā, nemainot dienesta struktūru un darbinieku skaitu, varētu atrisināt samilzušās problēmas un efektīvi pildīt visas funkcijas. Tika meklēti ceļi, kā naudu, piemēram, algu paaugstināšanai, rast esošā finansējuma ietvaros. Strādāja vairākas darba grupas. Kā “LV” jau rakstīts, novembris bija pagrieziena punkts, un turpmākais darbs dienesta nākotnes vētīšanā ievirzīts citā gultnē. Mainījās sākotnējais uzstādījums. Virsmežziņi nolēma veidot jaunu darba grupu, kas skrupulozi izvērtēja situāciju.
Nesen darbs pabeigts un virsmežziņu darba grupa virsmežziņa Anda Krēsliņa vadībā izstrādājusi noslēguma ziņojumu par pašreizējo situāciju Latvijas mežu apsaimniekošanā un VMD darbībā, kā arī priekšlikumiem situācijas uzlabošanai.
J.Kinna virsmežziņu veikumu novērtēja kā profesionāļu augstu pašorganizēšanās piemēru: “Darbs izdarīts fundamentāli.” Aprēķināts, cik lieli resursi nepieciešami, lai nodrošinātu visas normatīvajos aktos noteiktās VMD funkcijas.
Izkristalizējušās pamatnostādnes par veicamajām izmaiņām dienesta struktūrā. “Tur pateikts daudz vai ļoti maz: atkarībā no tā, ar kādām acīm tās skata,” pamatnostādnes raksturoja VMD ģenerāldirektors.
Milzu pārmaiņas nav gaidāmas. Aplēsts, cik cilvēkstundu, līdz ar to štata darbinieku, vajadzīgs visiem darbiem katrā struktūrvienībā. Dienests sekmīgi varētu pildīt savas funkcijas, ja tajā strādātu kopumā par 269 darbiniekiem mazāk. Taču, kā uzsvēra VMD vadība, no iepriekšminētā skaita jāatņem 186 vakances. Tātad reāli ir par 83 darbiniekiem vairāk, nekā vajadzīgs, liecina virsmežziņu aplēses.
“Katra virsmežniecība ies ar savu ātrumu. Dokumentā nav atbildes, kā un kad jāievieš pārmaiņas,” atzīst J.Kinna. Iespējams, motivācija pārmaiņām varētu būt tā, ka nauda no nākamā gada tiks dalīta pēc jaunā principa, tas ir, katras virsmežniecības budžets būs no tā atkarīgs. Virsmežziņu iecerētie strukturālie pārmaiņu modeļi tiks apspriesti VMD un saskaņoti ar ģenerāldirektoru.

Ilze Apine, ”LV”

ilze.apine@vestnesis.lv