Ministru kabineta 2005.gada 27.jūnija sēdē

Akceptēti Noteikumi par administratīvā pārkāpuma protokolu veidlapu un naudas sodu kvīšu veidlapu izgatavošanu un izmantošanu.
Noteikumi paredz, ka turpmāk administratīvo pārkāpumu izdarīšanas faktu procesuālajai nostiprināšanai tiks izmantotas vienota parauga veidlapas, kurās būs tipogrāfiski iespiests veidlapas nosaukums, sērija un numurs. Tāpat veidlapās varēs būt tipogrāfiski iespiestas rindas, lai ierakstītu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai nepieciešamās ziņas par personu un izdarīto pārkāpumu.
Vienlaikus noteikta vienota parauga dokumenta – naudas soda kvīšu veidlapu – izmantošana gadījumos, kad lēmums administratīvo pārkāpumu lietā tiek pieņemts saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 250. un 301.pantu, proti, gadījumos, kad protokolus par administratīvo pārkāpumu nesastāda, un gadījumos, kad pieņemts lēmums par naudas soda piedziņu uz vietas.
Līdz šim vienoti veidlapu paraugi nebija noteikti un institūcijas izmantoja dažāda parauga naudas soda kvīšu veidlapas, kuras apstiprināja konkrētās nozares ministrija.

Akceptēti Noteikumi par ārvalstīs iegūtajiem advokātu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst Latvijas Republikā. Kvalifikācijas tiks ņemtas vērā, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu personām, kuras vēlas veikt advokāta profesionālo darbību Latvijā.
Noteikumos minēti 28 valstu advokātu profesionālie nosaukumi, kas atbilstoši izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem dod tiesības veikt patstāvīgu advokāta profesionālo darbību.
Profesionālo kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu nosaka Eiropas Savienības tiesību akti un likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

Akceptēti Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būvniecībā, paredzot trešo personu interešu aizsardzību un nodrošinot zaudējumu atlīdzību, kas radušies būvuzņēmēju un būvētāju darbības vai bezdarbības rezultātā.
Noteikumi paredz kārtību, kādā veicama būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības (CTA) obligātā apdrošināšana, kā arī noteikti CTA apdrošināšanas minimālie atbildības limiti. Turpmāk būvuzņēmējam vai būvētājam būs CTA jāapdrošina pirms būvatļaujas saņemšanas uz visu būvdarbu veikšanas laiku. Obligātās apdrošināšanas esamību uzraudzīs būvatļaujas izsniedzējs.
Atbilstoši CTA obligātās apdrošināšanas veidiem paredzēti šādi minimālās atbildības limiti:
1) noslēdzot apdrošināšanas līgumu par būvuzņēmēja CTA apdrošināšanu konkrētā būvobjektā, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā vai līdz brīdim, kad būvi savā valdījumā pārņem pasūtītājs, ir 10% no līguma kopējās summas, bet ne mazāks kā 10 000 latu;
2) noslēdzot būvuzņēmēja CTA apdrošināšanas līgumu uz gadu par visiem būvobjektiem, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā vai līdz brīdim, kad būvi savā valdījumā pārņem pasūtītājs, ir 10% no būvuzņēmēja gada apgrozījuma, bet ne mazāks kā 50 000 latu;
3) noslēdzot būvētāja CTA apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā ir 5 000 latu.
Tāpat paredzēti arī trešajai personai atlīdzināmie zaudējumi un atlīdzības izmaksas kartība. Lēmums par atlīdzības izmaksu vai atteikumu apdrošinātājam jāpieņem mēneša laikā no apdrošināšanas gadījuma pieteikuma saņemšanas. Savukārt atlīdzība izmaksājama 15 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

Akceptēti Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi, kas paredz kārtību komersantu reģistrēšanai, pārreģistrēšanai un izslēgšanai no būvkomersantu reģistra, kā arī reglamentē reģistrā iekļaujamās ziņas un to izmantošanas kārtību. Būvkomersantu reģistrs aizstās iepriekš noteikto uzņēmējdarbības licencēšanu būvniecībā.
Paredzēts, ka reģistrā tiks uzskaitīti tie komersanti, kas nodarbina vismaz vienu speciālistu ar patstāvīgas prakses tiesībām saskaņā ar Būvniecības likuma 8. pantu (būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, kas dod prakses tiesības 5 būvniecības jomās – inženierizpētē, projektēšanā, būvekspertīzē, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā).
Reģistrā tiks iekļauta vispārīga informācija par komersantu; būvniecībā nodarbināto personālu, tai skaitā par personām, kurām ir pastāvīgas prakses tiesības; personām, kas atbildīgas par darba aizsardzību komersanta uzņēmumā; komercdarbību būvniecībā raksturojoši dati; ziņas par komersanta pārkāpumiem būvniecībā, kā arī reģistra noteikumu pārkāpumiem.
Būvkomersantu reģistra dati būs publiski pieejami. Reģistru uzturēs Ekonomikas ministrija, kas pēc ieraksta izdarīšanas reģistrā komersantam izsniegs reģistrācijas apliecību. Paredzēts, ka reģistra datus izmantos valsts un pašvaldību institūcijas būvniecības kontroles nodrošināšanai.
Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs 2005.gada 1.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.97 “Pagaidu kārtība, kādā izsniedzamas licences uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) būvniecībā”.

Akceptēta Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām.
Noteikumi reglamentē Elektronisko dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību, izņemot ja elektroniskos dokumentus izstrādā fiziskās un juridiskās personas un šos dokumentus nav paredzēts iesniegt valsts un pašvaldību iestādēs. Noteikti datņu formāti, kas jālieto elektronisko dokumentu izstrādāšanā un noformēšanā, kā arī aprites kārtība starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām. Tāpat paredzēta iespēja rakstveidā vienoties par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu.
Elektronisko dokumentu apriti nodrošinās, izmantojot elektronisko pastu, valsts un pašvaldību iestāžu izveidotas speciālas tiešsaistes formas un citus elektroniskos datu nesējus.
Tieslietu ministrija norāda, ka noteikumu būtiskākais jauninājums ir iespēja vienoties par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu. Šāda vienošanās palīdz izvairīties no prasības pēc drošā elektroniskā paraksta. Ja ir šāda vienošanās, tad elektroniskais dokuments nav obligāti jānodrošina ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem rekvizītiem, kā arī nav jāpiemēro citi šā likuma panti.
Noteikumus izstrādāja plaša darba grupa, kurā bija pārstāvētas 14 ministrijas, vairākas padotības institūcijas, Latvijas Pašvaldību savienība, Saeima, Latvijas Banka, nevalstiskās organizācijas – Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Komercbanku asociācija u.c.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”, paredzot jaunus nosacījumus kuģu reģistrēšanai Latvijas Kuģu reģistrā, precizējot nosacījumus kuģu aģentu darbībai Latvijā, kā arī papildinot kodeksu ar vairāku terminu definīcijām.
Pašreiz likums noteic, ka Latvijas Kuģu reģistrā var reģistrēt tikai Latvijas īpašniekam piederošus kuģus. Atbilstoši Jūras kodeksa grozījumiem turpmāk Latvijas kuģu reģistrā varēs reģistrēt arī ārvalsts fiziska vai juridiska persona, ja kuģa tehnisko un/vai operatīvo vadību uz berbouta līguma vai kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijā reģistrēta, Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām atbilstoši sertificēta juridiska persona. Lai nodrošinātu šādu kuģu reģistrāciju, ir papildinātas prasības attiecībā uz kuģu reģistrācijas procesu un izsniedzamajiem dokumentiem.
Tāpat grozījumi paredz kuģu aģenta aizturējuma tiesības, Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālās asociācijas tiesības attiecībā uz kuģu aģentu eksaminēšanu un sertifikāciju, kā arī precizē deleģējumu Ministru kabinetam, saskaņojot Jūras kodeksa normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Savukārt, lai uzlabotu Jūras kodeksa normu piemērošanu, grozījumos iekļautas vairāku terminu definīcijas, tostarp reglamentēts, kas ir kuģošanas līdzeklis, kuģis, atpūtas kuģis, zvejas kuģis, laiva, jahta, mazizmēra kuģošanas līdzeklis u.c.
Pēc likumprojekta pieņemšanas valdībā grozījumi tiks nosūtīti akceptēšanai Saeimā.

Akceptēti Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas. Noteikumi reglamentē nodevu objektus, maksātājus un likmes, kā arī kārtību, kādā noformējami un reģistrējami saistošie noteikumi par nodevu uzlikšanu.
Kā norāda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, noteikumi būtiski nemainīs pašreizējo regulējumu pašvaldību nodevu uzlikšanas un piemērošanas kārtību. Tiesību akts papildināts ar jaunu normu, paredzot, ka pirms pašvaldības nodevas likmes noteikšanas pašvaldības domei (padomei) jāizvērtē tās apmēra samērīgums pašvaldības paredzētajam nodrošinājumam. Noteikumos lietota vienota terminoloģija saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, piemēram, vārdi “pilsētas padome un pagasta padome” aizstāti ar vārdiem “vietējās pašvaldības dome”. Tāpat, lai atvieglotu noteikumos paredzēto procedūru piemērošanas kārtību, tiesību aktā lietots Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nosaukums iepriekš nenoteiktās pašvaldību darbību pārraugošās valsts institūcijas vietā.
Jaunie noteikumi aizstās Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobrī izdotos noteikumus Nr.322 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas”.

Pieņemts rīkojums Par Psiholoģijas augstskolas rektora vietas izpildītāja iecelšanu, šajā amatā akceptējot Dr.sc.ing. Žannu Caurkubuli.
Ž.Caurkubule līdz šim bija Psiholoģijas augstskolas programmas direktore un docente Baltijas Krievu institūtā.
Rektora vietas izpildītāja iecelta uz laiku līdz jauna augstskolas rektora nozīmēšanai. Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, iepriekš Psiholoģijas augstskolas Satversmes sapulcē par rektoru ievēlētā Dr.habil.phil. Valērija Ņikiforova kandidatūra tika atsaukta.

Akceptēti grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”, kas noteiks nodevas likmes četrasu puspiekabēm un precizēs atsevišķas ikgadējās nodevas maksāšanas kārtības normas.
Pašreizējā likuma “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” redakcija nenosaka likmes par četrasu puspiekabēm, tāpēc grozījumos tas ir iestrādāts. Tāpat precizētas normas, kas attiecas uz transportlīdzekļu ikgadējās nodevas maksāšanas kārtību divasu, trīsasu un četrasu puspiekabēm, kas tiks aprēķināta atkarībā no šo puspiekabju asu skaita, pilnas masas un šīs puspiekabes velkošo seglu vilcēju pašmasas, asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma veida.
Likumprojektā arī precizēta nodevas maksāšanas un atmaksāšanas kārtība un noteikta lauksaimnieciskās ražošanas darbos izmantojamo piekabju maksimālā pilnā masa, par kurām pienākas 50% nodevas atlaide.
Vienlaikus grozījumos noteikta nodevas administrēšanas kārtība – nodevas iekasēšanu, ieņēmumu uzskaiti un dokumentu glabāšanu nodrošinās Satiksmes ministrijas padotības iestāde “Latvijas valsts ceļi”. Tāpat likumā iestrādātas “Latvijas valsts ceļu” tiesības piemērot nodevas atlaides un atbrīvojumus, kā arī pieņemt lēmumus par nodevas atmaksāšanu.
Pēc likumprojekta pieņemšanas Ministru kabinetā grozījumi tiks nosūtīti akceptēšanai Saeimā.

Ieva Aile, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja