Par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām 2003.gadā

Oglekļa dioksīda (CO₂) un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ES 25 dalībvalstīs 2003.gadā pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar 2002.gadu. Emisijas ES–15 pieauga par 1,3%. Šie ir jaunākie valstu novērtējumu dati, ko apkopojusi Eiropas Vides aģentūra (EVA). Vidēji pēdējo piecu gadu laikā ES–15 emisijas bijušas par 2,9% zemākas salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Saskaņā ar Kioto protokolu par klimata pārmaiņām ES–15 kopumā laikposmā no 2008. līdz 2012.gadam kombinētās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas jāsamazina par 8% zem 1990.gada līmeņa. Intensīvāka akmeņogļu izmantošana elektroenerģijas ražošanā 2003.gadā palielināja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas Eiropas Savienībā (ES).
Vides komisārs Starvoss Dimss teica: “Šie neiepriecinošie skaitļi jo vairāk pierāda nepieciešamību dalībvalstīs pilnībā īstenot visus emisiju samazināšanas pasākumus, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī, kā arī pasākumus katras valsts mērogā.” Viņš piebilda, ka 2003.gadā vēl netika īstenotas vairākas lielās iniciatīvas, tai skaitā ES Emisiju tirdzniecības shēma. Komisārs joprojām ir pārliecināts, ka, nopietni strādājot, ES sasniegs Kioto mērķus. Viņš piebilda, ka drīzumā dalībvalstis iesniegs jaunas prognozes, kurās būs ņemti vērā šie darbības principi un pasākumi. Eiropas Komisija tās analizēs turpmāko mēnešu laikā.

Galvenie faktori

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pieaugums par 1,3% ES–15 2003.gadā ir līdzvērtīgs papildu 53 miljoniem tonnu. Gandrīz pusi šā pieauguma – 24 miljonus tonnu – izraisīja emisiju pieaugums par 2,1% enerģētikas nozarē, kam par iemeslu savukārt bijusi par 5% pieaugusī elektroenerģijas un siltuma ražošana un akmeņogļu izmantošana spēkstacijās. Akmeņogles rada lielākas galvenās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes – oglekļa dioksīda (CO₂) – emisijas nekā cits izrakteņu kurināmais. Lielākais elektroenerģijas un siltuma ražošanas izraisītais emisiju pieaugums bija tajās valstīs, kas ievērojami palielināja akmeņogļu izmantošanu.
Mājsaimniecību un pakalpojumu nozares radītās emisijas ES–15 pieauga ievērojami – par 18 miljoniem tonnu jeb 2,8%, kam par iemeslu bija vēsāki laika apstākļi gada pirmajā ceturksnī tajās valstīs, kurās pieauga pieprasījums pēc siltuma. Rūpniecības nozarē emisijas pieauga par 17 miljoniem tonnu jeb 2,1%, bet transporta nozarē – par 6 miljoniem tonnu jeb 0,7%.

Pasākumi emisiju samazināšanai

Eiropas Komisijas Eiropas Klimata pārmaiņu programmā, kurā apvienotas galvenās ieinteresētās puses, noteikti 42 Eiropas līmeņa pasākumi, kas palīdzēs ES bez lielām izmaksām sasniegt Kioto mērķus. Lielākā daļa šo pasākumu šobrīd tiek veikti, taču 2003.gadā vairākas svarīgas iniciatīvas vēl netika īstenotas.
Piemēram, ES Emisiju tirdzniecības shēmu sāka tikai šā gada 1.janvārī. Arī direktīva par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un direktīva par biodegvielu izmantošanas veicināšanu transporta nozarē stājās spēkā tikai šogad. Daži priekšlikumi, piemēram, par gaisa kondicionēšanā izmantoto fluorēto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kontrolēšanu, vēl ir jāakceptē Padomē un Eiropas Parlamentā.

Prognozes

Jaunākās prognozes par turpmākām emisijām, kas publicētas pagājušā gada decembrī, liecina, ka ES–15 varētu līdz 2010.gadam sasniegt emisiju samazināšanu līdz mazliet virs 8%, pilnībā īstenojot esošos un plānotos pasākumus un saņemot emisiju kredītus, pamatojoties uz Kioto protokola projektu mehānismiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā