Par jauno Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu

Procedūra: apspriežu
Debates: 2005.gada 22.jūnijā
Balsojums: 2005.gada 23.jūnijā

Eiropas Parlaments 23.jūnijā ar 403 balsīm par, 89 pret un 92 atturoties, pieņēma itāļu deputāta Džuzepes Gargani (Itālija) ziņojumu par Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu. Pieņemtajā tekstā pausts deputātu atbalsts Padomes piedāvātajam kompromisam, kas dalībvalstīm ļauj nolikumu pieņemt vēl Luksemburgas prezidentūras laikā.

Vienāds atalgojums

Jaunais deputātu nolikums noteiks vienādu atalgojumu – 7000 eiru visu Eiropas Savienības dalībvalstu deputātiem Eiropas Parlamentā, t.i., 38,5% no Eiropas Kopienu tiesas tiesneša algas. Pašlaik deputāti saņem tādas pašas pamatalgas kā viņu kolēģi attiecīgajās dalībvalstīs, piemēram, latviešu deputāti pelna tikpat, cik viņu Saeimas kolēģi. Pašlaik algas maksā no attiecīgo dalībvalstu budžetiem, turpmāk deputāti tās saņems no Eiropas Savienības budžeta, kurā ieskaitīs arī peļņas nodokli. Dalībvalstīm būs tiesības noteikt papildu nodevas iemaksai valsts budžetā.

Izdevumu atmaksa

Par ceļojumu izdevumiem deputāti pašlaik saņem kompensāciju fiksētu summu veidā. Piemēram, izdevumus par dienesta ceļojumu atmaksā atkarībā no tā, cik ilgs laiks ceļā pavadīts vai cik tāls bijis ceļojuma mērķis. Turpmāk summu aprēķinās, balstoties uz reālajiem izdevumiem.

Pensijas un pabalsti

Nolikumā būs noteikts pensionēšanās vecums (63 gadi) un vienoti principi pabalstiem, ko maksā deputāta apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem. Eiropas Parlaments veiks arī iemaksas deputātu pensiju fondā.
Valstis, kas to vēlas, attiecībā uz algām un pensijām varēs ieviest pārejas periodu, kas varētu ilgt vēlākais līdz 2019.gadam.
Deputāti nolēma no teksta svītrot 12. apsvērumu, kas dalībvalstīm ļautu pieņemt papildu noteikumus, lai Eiropas Parlamenta deputātu algas pielīdzinātu deputātu algām attiecīgajā dalībvalstī.
Pirmo nolikuma projektu Parlaments izstrādāja 1998.gadā, lai nodrošinātu deputātu neatkarību un līdzvērtīgu atalgojumu. Domstarpības par tādiem jautājumiem kā atalgojuma līmenis un ceļojuma izdevumu atmaksas neļāva panākt vienošanos, uz ko bija cerības 2001.gadā. Parlaments 2003.gadā sarunas atjaunoja, un 2004.gada darba kārtībā atkal bija ieplānota vienošanās: Parlaments bija izstrādājis projektu par atalgojumu 8600 eiru, bet Vācija, Francija, Austrija un Zviedrija nevēlējas atbalstīt summu, kas pārsniegtu 7000 eiru. Pašlaik deputātu atalgojums ir ļoti nevienlīdzīgs.