Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 22. jūnija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Man ir prieks, ka šodien pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Tiesībsarga biroja likums”. Lieta tāda, ka mūsu valstī pieņemta virkne likumu, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēku tiesības, tomēr dzīvē tie ne vienmēr dod cerētos rezultātus un tos bieži ignorē amatpersonas, kuras pārstāv valsti. Tiesībsarga institūcija ne tikai veiks starpnieka funkciju starp valsti un iedzīvotājiem, konsultēs iedzīvotājus, veicinās strīdu atrisināšanu mierizlīgumu ceļā, bet arī ievērojami atslogos mūsu tiesu sistēmas darbu, radot iespēju atrisināt strīdīgu situāciju daudz vienkāršāk un ātrāk. Valstī ir liela tā cilvēku daļa, kuriem savu interešu aizstāvība un taisnības noskaidrošana tiesā pieejama ierobežoti, ņemot vērā šī procesa izmaksas un laiku, ko tas aizņem. Savukārt tiesībsargam būs tiesības ne tikai izskatīt iedzīvotāju sūdzības, veikt pārbaudes, pieprasīt informāciju, dokumentus, ierasties iestādē un tā tālāk, bet arī ierosināt pārbaudes lietas pēc personīgās iniciatīvas un vērsties tiesā personu aizstāvībai. Tiesībsargs ar plašu mandātu un likumā noteiktām neatkarības un imunitātes garantijām būtu efektīvs instruments Saeimas rokās, jo, būdams parlamentāri apstiprināts, tas kļūtu par parlamentāras kontroles mehānismu, lai panāktu to likumu izpildi, kurus Saeima pieņem.
Un, visbeidzot, es ļoti ceru, ka tiesībsargs labvēlīgi ietekmēs maznodrošinātu personu juridiskās palīdzības pieejamību, valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības pieejamību iedzīvotājiem, kā arī iedzīvotāju informētību par savām tiesībām, tai skaitā sociālajām tiesībām.
Nobeigumā es sirsnīgi apsveicu visus Latvijas iedzīvotājus Līgo un Jāņu dienā.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma Latvijas Pirmās partijas iesniegtos grozījumus Radio un televīzijas likumā, kas paredz ierobežot vardarbīgus un erotiskus raidījumus televīzijā. Nevar nepiekrist Latvijas Universitātes profesora Ābrama Kleckina teiktajam intervijā avīzei – viņš uzskata, ka televīzijas raidījumu līmenis Latvijā strauji pazeminās, filmas kļūst arvien asiņainākas un vaļīgākas, arvien mazāk redzamas vērtīgas pārraides, labi koncerti, kas liek skatītājam izprast redzēto un iedziļināties tajā.
Tāpēc es gribētu ar nožēlu atzīt, ka mums deputātu vidū ir arī tādi deputāti kā Dz.Ābiķis no Tautas partijas, kas ar saviem izteikumiem šodienas Saeimas sēdes laikā kārtējo reizi parādīja, cik ļoti nepieciešams deputātiem Ētikas kodekss, kas varbūt ierobežotu deputātu izteikumus par otra cilvēka ticības piederību, tādā veidā parādot tikai un vienīgi pats savu gara tumsonību un nezināšanu.
Latvijas Pirmās partijas deputāti ik dienas saņem atbalsta vēstules šiem grozījumiem Radio un televīzijas likumā, un es vēlos pateikties visiem tiem radioklausītājiem, kuri mums ir rakstījuši, kuriem nav vienalga, ko viņu bērni skatās televīzijā, un kuriem nav vienaldzīga mūsu jaunatnes nākotne un tās tikumiskais stāvoklis.
Desmit mēnešu laikā, kopš Latvijā ir ieviesta sodu uzskaites punktu sistēma par braukšanu alkohola vai narkotisko vielu reibumā, policija ir aizturējusi un sodījusi 9825 autovadītājus, turklāt gandrīz puse no viņiem ir braukuši ne tikai reibumā, bet arī bez šofera tiesībām, par to liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotā informācija. Septiņi simti no visiem dzērumā vai narkotiskā reibumā pie stūres pieķertajiem ir jaunie autovadītāji, kuru šofera stāžs nepārsniedz divus gadus.
Svētdien Rīgā dažu stundu laikā par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu aizturēti 40 autovadītāji. Kāds autovadītājs atļauto 50 kilometru vietā pa pilsētu bija traucies ar ātrumu 120 kilometri stundā. Šī traģiskā statistika apstiprina šodien Saeimā par steidzamu atzītā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nepieciešamību.
Atgādināšu, ka Latvijas Pirmās partijas deputāti kopā ar koalīcijas partneriem šo Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz, ka par atsevišķiem pārkāpumiem ceļu satiksmē varēs piemērot transportlīdzekļa konfiskāciju un daudz bargāku sodu par sabiedrībai ļoti bīstamiem pārkāpumiem, kā arī lielāku atbildību par atļaušanos vadīt transportlīdzekli alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, atkārtoti iesnieguši Saeimā, lai panāktu ātrāku tā pieņemšanu. Latvijas Pirmā partija aicina bargi vērsties pret pārkāpējiem – apreibušiem slepkavām, kas uz ceļiem apdraud apkārtējos.
Mēs atbalstām Iekšlietu ministrijas ieceri dubultot policistu algas. 2006.gada budžetā ministrija iekļāvusi līdzekļus, lai palielinātu policistu atalgojumu par 50 latiem “uz rokas”. Turpmākajos gados tiek plānots pieprasīt viņu algas palielinājumu par 60 un 70 latiem, kas ļautu triju gadu laikā likumsargu atalgojumu dubultot. Policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu darba apstākļi patiesībā ir katastrofāli, tāpēc no dienesta aiziet darbinieki.
Latvijas Pirmā partija iestājas un arī turpmāk iestāsies par finansējuma piešķiršanu šai jomai, jo no tās ir atkarīga mūsu valsts, sabiedrības un bērnu drošība.
Nobeigumā es gribētu apsveikt visus klausītājus ar vasaras iesākšanos un novēlēt jums visiem priecīgus Līgosvētkus. Ceru, ka turpmāk Jāņus mēs varēsim saukt par dziesmotiem, nevis par asiņainiem svētkiem.

A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien ir pēdējā šīs sesijas plenārsēde, un šajā sēdē, kā parasti vasarā, uzstājās mūsu Valsts prezidente. Šodien viņa teica ļoti ilgu runu, kurā es sadzirdēju, ka viņa uzsver dažas problēmas, bet tās neparādījās šodien. Tās problēmas eksistē visus šos neatkarības gadus. Mūsu Valsts prezidente nesēž savā krēslā pirmo gadu. Viņa sēž jau sešus gadus, un šīs problēmas līdz šim momentam nav risinātas. Tajā pašā laikā, runājot par problēmām, dažas no tām ir tāpēc, ka mūsu Valsts prezidente izdarīja tādus soļus un pieņēma tādas deklarācijas, kuras neļāva parakstīt robežlīgumu ar Krieviju.
Runājot par tiem likumprojektiem, kurus šodien Saeima pieņēma, es gribu atzīmēt likumprojektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”, kurš pieņemts otrajā lasījumā. Šajā likumprojektā valdošā koalīcija atteicās no brīvprātības principa, veidojot jaunos novadus, un atteicās no otrā līmeņa pašvaldību veidošanas. Tas ir klajš demokrātijas pārkāpums. Diemžēl tā tas ir, un mūsu valdošā koalīcija nedarbojas demokrātiski.

N.Kabanovs
(Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Protams, ka pirms svētkiem, īpaši šajā saulainajā dienā, ir diezgan grūti klausīties par politiskajām aktualitātēm, taču man šķiet, ka šodien bija diezgan vēsturiska diena.
Šodien Vaira Vīķe–Freiberga sagaidīja savu septīto gadu Valsts prezidentes amatā, un līdz ar to viņai bija uzstāšanās Saeimā. Man šķiet, ka prezidente runā bija diezgan kritiska pret mūsu Saeimu, bet man šķiet arī, ka valsts galvai trūkst paškritikas un viņas izteikumi dažreiz izskan ļoti snobiski. Piemēram, runājot par nesenajiem referendumiem Francijā un Beļģijā, Valsts prezidente teica, ka tur komunisti balsoja pret Eiropu. Viņiem bija iespēja izteikt savus viedokļus, bet Latvijas pilsoņiem nebija iespējas referenduma kārtā izteikties par mūsu pievienošanos Eiropas Konstitūcijai. Man liekas, tas tikai norāda uz to, ka Latvijas apstākļos demokrātija ir nevis pilnveidīga, bet izkropļota.
Es varu arī atzīmēt to, ka prezidente deva mājienu par to, ka Latvijas Republika nekad nevar izvest savu karaspēku no Irākas. Tas būs tā, ka mēs būsim pret saviem sabiedrotajiem. Man šķiet, ka mums vajag skatīties arī uz Latvijas ģeopolitisko situāciju. Mums Irāka ir sveša, tāla zeme, un mums vajag domāt par savām problēmām, nevis turpināt kaut kādu kara avantūru.
Un nobeigumā gribu atzīmēt to, ka prezidente vērsās arī pret parlamenta rīcību sakarā ar robežlīgumu ar Krieviju. Vairas Vīķes–Freibergas runas un intervijas pagājušajā gadā radīja noteiktu politisku gaisotni mūsu valstī, kura diemžēl bija klaji antikrieviska un klaji rusofobiska.
Es domāju, ka visbeidzot mūsu parlamenta darbs šajā gadā tuvosies beigām, bet rudenī mums būs jauni spēki un varbūt jauna gaisotne.

A.Seile
(frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK):

Šodien noslēdzās Saeimas pavasara sesija un sākas tas, ko parasti sauc par Saeimas brīvdienām. Bet jāsaka skaidri, ka frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK arī brīvdienās ļoti nopietni uztvers visus iedzīvotāju priekšlikumus, un jau nākamajā sestdienā mēs pulcējamies uz kārtējo frakcijas sēdi. Tātad darbs vasarā būs un nebūs tikai viena vienīga zaļa atpūta. Bet Jāņos visi skaisti dzied,/ Deputāti nedziedāja./ Kādu dziesmu tie dziedās, – / Politika vēderā.
Un ar politiku mums gājis diezgan grūti pēdējā laikā. Tomēr ir pieņemts privatizācijas pabeigšanas likums, kaut arī mūsu frakcijas deputātus tas ne visai apmierina, jo ir pieņemtas dažas pretrunīgas normas, kā, piemēram, ka kompensācijas sertifikātu vietā turpmāk varēs pie īpašiem nosacījumiem tikt izmantoti arī parastie sertifikāti, kas piešķirti par nodzīvotajiem gadiem.
Tomēr ir arī priecīgas ziņas. Piemēram, šodien ir pieņemts likums “Par nekustamā īpašuma nodošanu Andrejam Eglītim”, kuru ierosināja mūsu frakcija. Tas drīz stāsies spēkā.
Šodien pieņēma arī trešajā lasījumā likumu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Likumā tiek noteiktas jaunas drošības aizsargjoslas un tiek nedaudz mīkstināts iepriekšējais režīms – 5 kilometru Baltijas jūras aizsargjoslā, pieļaujot, ka uz katra 3 hektāru liela zemesgabala papildus saimniecības ēkām un jau esošajām būvēm vai ceļamajām būvēm varēs būvēt arī mazēkas, kurām nevajag īpašus projektus un īpašu saskaņojumu.
Gribu novēlēt visiem priecīgu vasaru, lustīgu līgošanu! Paldies jums par līdzšinējo atbalstu mūsu frakcijai un mūsu izvirzītajām idejām!

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Es domāju, ka šodien mums bija asa un diezgan skaļa sēde.
Pirmkārt, es domāju, ka mums jāuzteic Valsts prezidentes uzruna, kurā bija pateiktas diezgan pozitīvas iezīmes gan par ārpolitiskajiem, gan iekšpolitiskajiem jautājumiem. Es domāju, ka svētku priekšvakarā mums nevajadzētu izvērst diskusiju par amatu un personu lomu, vietu un milzīgajiem ieguldījumiem, kā te minēja mans iepriekšējais kolēģis, bet vajadzētu domāt, kā mēs varētu uzlabot situāciju valstī kopumā un visos mūsu varas ešelonos.
Viens nozīmīgs likums, kas tika atbalstīts, kā jau iepriekš minēja, ir “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kur Zaļo un Zemnieku savienības frakcija un I.Emša kungs uzstāja uz normu, ka mēs teritorijas ierobežojam un ka ārpus pilsētām un ciemiem jaunizveidojamās īpašumu platības, kuras ir ne mazākas par 3 hektāriem, tiek apbūvētas tikai ar viensētām, un teritorijas tiek kompakti saglabātas. Šajā teritorijā netiek grauta vide, jūra un aizsargājamā teritorija. Tas ir domāts, lai tālāk to varētu izmantot lietderīgi un lai netiktu masveidīgi veiktas apbūves.
Skaidrs, ja grib to darīt, tad jāmaina teritoriju statuss. Tās jāveido kā ciemati, un tad attiecīgi arī apbūve var notikt, bet ir skaidrs, ka noteiktajā teritorijā šī lieta, ja to tā atstāj, ļauj videi tuvoties dabai un cilvēku interesēm.
Otrs ļoti nozīmīgs likumprojekts otrajā lasījumā, ko šodien akceptēja Saeimā, ir “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Zaļo un Zemnieku savienība iestājās pret šīs administratīvi teritoriālās reformas virzību, kā tā pašreiz ir ieplānota. Mēs saprotam, ka jāpastāv pašvaldībām pilsētās un pagastos, bet pašreiz akceptētajos priekšlikumos otrajam lasījumam tomēr paliekam, ka mūsu valstī ir tikai divu veidu pašvaldības: lielajās pilsētās un novados. Pārējās pilsētas un pagasti faktiski tiek izsvītroti no šī pašvaldību loka. Es domāju, ka tas tomēr nav pieļaujams, un trešajā lasījumā Latvijas Zemnieku savienība iesniegs savus priekšlikumus, lai šīs lietas tomēr varētu risināt tā, ka jebkura pašvaldība ir funkcionētspējīga un reāli var arī pastāvēt.
Otra lieta. Šajā reformas likumā arī neakceptēja mūsu Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu, ka reformai jānotiek brīvprātīgi. Es saprotu, ka šodien valsts līdzekļus vajag gan pensionāriem, gan ārstiem, gan skolotājiem, visiem. Bet mēs gribam atrast līdzekļus arī reformēšanai, un es domāju, cik ir līdzekļu, tik arī var atļauties šīs reformas veikt. Tāpēc mēs iestājamies, ka šai reformai jābūt brīvprātīgai. Skaidrs arī, ka reformai jānotiek abos līmeņos, kā vietējo pašvaldību līmenī, tā arī reģionālajā līmenī, lai būtu pilnīga skaidrība, kas notiks, kādi reģioni veidosies un kādas būs šīs saiknes starp vietējo pašvaldību un reģionālo pašvaldību.
Arī jāizvērtē un jādod iespēja demokrātiskā valstī pašvaldībām pieņemt lēmumus par administratīvi teritoriālo robežu maiņām, un es domāju, ka tas nav jautājums, kuru mēs nevaram uzticēt savai vietējai varai. Jārada iespēja publiski apspriest administratīvi teritoriālo reformu uz vietas un arī pārsūdzēt šīs lietas, ja tās nav apmierinājušas iedzīvotājus.
Un kopumā es domāju, ka mums jāskatās nākotnē. Svētku priekšvakarā es novēlu visiem pilsētniekiem atrast vietiņu laukos, uz kuru izbraukt un sagaidīt Jāņu dienu, nolīgot kārtīgi un ar jaunu enerģiju turpināt savus darbus un domas, lai tās tomēr ar šiem saulgriežiem iet uz labo pusi.

I.Krastiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeima ir atbalstījusi vienu no svarīgākajiem cilvēktiesību aizsardzības likumprojektiem “Tiesībsarga biroja likums” ar nolūku paplašināt Valsts cilvēktiesību biroja darbības jomu un piešķirt tiesībsargiem jaunu pilnvaru.
Arī frakcija “Jaunais laiks” ir atbalstījusi Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas iesniegto Tiesībsarga biroja likumu.
Lai radioklausītājus nemulsinātu jaunajā likumprojektā lietotais termins “tiesībsargs”, vēlētos paskaidrot, ka šis amatpersonas nosaukums “tiesībsargs” ir saskaņots ar Valsts terminoloģijas komisiju un atzīts kā labākais.
Citās valstīs tiesībsargs ir dēvēts arī kā ombuds. Ar ko tad atšķiras jaunais likumprojekts no pašreiz spēkā esošā likuma par Valsts cilvēktiesību biroju un kāds no tā labums iedzīvotājiem?
Pirmkārt, tiesībsargam nākotnē būs tiesības ne tikai izskatīt sūdzības, veikt pārbaudes, pieprasot informāciju vai ierodoties iestādē, bet arī ierosināt pārbaudes lietas pēc personīgās iniciatīvas, kā arī vērsties tiesā iedzīvotāju aizstāvībai.
Otrkārt, tiesībsargs būs ne tikai starpnieks starp valsti un iedzīvotājiem, bet arī konsultēs iedzīvotājus un palīdzēs atrisināt strīdus mierizlīguma ceļā. Mierizlīgums savukārt palīdzēs izvairīties no laikietilpīgiem tiesas procesiem.
Vēlētos uzsvērt, ka sūdzības par iedzīvotāju tiesību aizskārumu tiks izskatītas bez papildu izmaksām no iedzīvotāju puses.
Vēlos arī vērst radioklausītāju uzmanību, ka viens no Tiesībsarga biroja uzdevumiem būs sekot, lai valsts pārvaldē tiktu ievērots valsts labas pārvaldības princips. Īpaša vērība tiks veltīta bērnu tiesību aizsardzībai.
Svarīgi, ka likumprojektā ir ietvertas tiesību normas par sūdzības iesniedzēja tiesību aizsardzību. Ko nozīmē šī norma? Tas nozīmē, ka iedzīvotāju nedrīkst sodīt vai radīt viņiem nelabvēlīgas sekas par to, ka viņš savu tiesību aizstāvībai ir iesniedzis sūdzību Tiesībsarga birojā. Tiesībsargs neizpaudīs ziņas par iesniedzēju. Pēc savas būtības tiesībsargs raudzīsies, lai tiktu ievērots likums, vienlaikus aizstāvot iedzīvotāju intereses.
Nobeigumā es vēlētos sveikt Latvijas iedzīvotājus skaistajos vasaras saulgriežos!

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Šodien notika pēdējā Saeimas sesijas sēde, un kā vienmēr sēdē ar runu uzstājās Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Valsts prezidente pamatoti norādīja uz trijiem politiķu nepadarītajiem lielajiem darbiem.
Pirmkārt, joprojām mēs neesam nodrošinājuši, kā tautā mēdz teikt, saikni ar sabiedrību un neesam pienācīgi uzklausījuši iedzīvotāju domas un novēlējumus.
Otrkārt, valstī diemžēl ir pārāk augsta inflācija, kas mums jāierobežo tuvākajā laikā.
Un, treškārt, pēc Valsts prezidentes domām, problēma ir tā, ka joprojām Latvija nav parakstījusi robežlīgumu ar Krieviju. Šajā sakarā Tautas partijas pozīcija ir tāda, ka, noslēdzot jebkurus starptautiskus līgumus ar jebkurām valstīm, pirmkārt Latvijas politiķiem ir jāievēro Latvijas valsts un tautas intereses.
Kas attiecas uz robežlīgumu ar Krieviju, tad valdība, lai ievērotu Satversmes normas, bija spiesta pievienot robežlīgumam īpašu deklarāciju, tādējādi neatzīstot Latvijas okupāciju. Tautas partija nekad neies tādu ceļu, jo atzīst Latvijas 1940.gada okupāciju.
Tāpat, ja mēs nebūtu pievienojuši šo īpašo valdības deklarāciju, mēs pārkāptu Satversmi, un tas būtu ļoti slikti un nosodāmi. Turklāt, kā jau šobrīd mēs redzam no tiem izteikumiem, kādus Krievijas amatpersonas vērš pret mūsu kaimiņvalsti Igauniju, Krievija izvērš diezgan naidīgu propagandu, neskatoties uz to, ka Igaunija nav īpaši ar kādu politisku dokumentu komentējusi robežlīgumu, un tādējādi parādās Krievijas īstā politika. Krievija joprojām nevēlas noslēgt robežlīgumu un meklē jebkuru iemeslu, lai to nenoslēgtu ar jebkuru no Baltijas valstīm.
Tomēr Tautas partijas vērtējumā šis pēdējais pusgads, pēdējā sesija ir bijusi ļoti ražīga, īpaši Saeimā un valdībā, jo Saeima ir pieņēmusi vairākus ļoti svarīgus lēmumus.
Pirmkārt, apstiprinājusi Eiropas Konstitūciju. Pieņēmusi Minoritāšu konvenciju, ar īpašu likumu pabeigusi privatizācijas procesus mūsu valstī. Tieši privatizācija ir bijusi tā, kas daudzas iepriekšējās valdības ir šķobījusi un gāzusi, radījusi problēmas politiķiem, sabiedrībai. Tas, ka koalīcija spēj rast vienošanos par privatizācijas pabeigšanas procesu, ir milzīgs sasniegums, kas liecina, ka šī valdība ir darbspējīga, ka Saeima strādā produktīvi un sekmīgi. Es ceru, ka šie procesi un darbs turpināsies, arī sākoties rudens sesijai, ka deputāti, mazliet atpūtušies, jau būs darba spara pilni un ievēros Valsts prezidentes ļoti vērtīgos šodienas norādījumus.
Nobeigumā es gribētu novēlēt visiem saviem kolēģiem, vēlētājiem un Latvijas iedzīvotājiem priecīgus Līgosvētkus un sekmīgu vasaru!

Saeimas preses dienests