2005. gada 22. jūnija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pēc dažām sekundēm mēs sāksim 22. jūnija sēdi. Es lūdzu visus cienījamos kolēģus deputātus un arī zālē esošos viesus noslēgt klusuma režīmā mobilos telefonus.
Cienījamie kolēģi! Mēs sākam Saeimas 22.jūnija sēdi. Šī ir pēdējā sēde pavasara sesijā, un nu jau, kā pierasts, šodien sēdi sākam ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzrunu parlamentam. Lūdzu!

V.Vīķe–Freiberga (Valsts prezidente).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti un deputātes! Dāmas un kungi!
Esam aizvadījuši vēl vienu kopēja darba gadu, kas nu jau atkal ir iegājis Latvijas vēsturē.
Viss šajā laikā paveiktais paliks kā liecība, ko izvērtēs gan mūsu līdzgaitnieki, gan nākamās audzes.
Šī gada 17.jūnijā apritēja seši gadi, kopš es pildu Valsts prezidenta amata pienākumus. Tas ir ilgākais laiks, ko jebkurš no iepriekšējiem prezidentiem šajā amatā ir pavadījis. Prezidenta institūcija šajā laikā ir kļuvusi par nopietnu stabilitātes un kontinuitātes elementu mūsu valstī. Tas it īpaši attiecas uz Valsts prezidentam Satversmē paredzēto lomu ārlietu jautājumos, kas līdz šim vienmēr ir spējusi nodrošināt valsts interesēm svarīgu mērķu uzturēšanu spēkā, neraugoties uz mūsu biežajām izmaiņām gan valdošo koalīciju sastāvā, gan valdības ministru personālijās.
Latvijā kā parlamentārā republikā Satversme Valsts prezidentam ir paredzējusi unikālu pienākumu kombināciju, kur ir apvienoti rūpīgi izvēlēti elementi no visu trīs valsts varas atzaru – likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas funkcijām. Īpaša loma Valsts prezidentam paredzēta tieši valsts pārstāvēšanai svarīgākajos, tas ir, ārlietu un nacionālās drošības jautājumos, kas ir arī valsts pastāvēšanas jautājums. Šie ir bijuši mūsu pēdējo gadu prioritāšu pašā priekšgalā, un esmu gandarīta, ka man kā Valsts prezidentei šis aizgājušais gads ir atkal sniedzis izdevību piedalīties veselā virknē Latvijas valsts interesēm nozīmīgu notikumu.
Katram – Valsts prezidentam, Saeimai, izpildvarai – Latvijas Satversme ir paredzējusi savu iespēju palīdzēt Latvijai, un valsts interesēs ir būtiska šo institūciju atbildīga, tālredzīga un saskaņota rīcība.
Šis gads ir bijis konkrētu, svarīgu lēmumu gads. Mums ir bijušas auglīgas sarunas gan par to, kas valstī noticis, gan par to, kas nav noticis. No savas puses esmu centusies savus viedokļus pēc iespējas argumentēti izskaidrot, norādot arī uz faktiem un apstākļiem, uz ko tie pamatoti. Atvērta un nepārtraukta komunikācija ir būtiska veiksmes atslēga, gan sastrādājoties politiķiem, gan politiķu dialogā ar sabiedrību kopumā. Komunikācijas nepieciešamība – tā ir viena no šī gada lielākajām mācībām un secinājumiem.
Šis gads ir 1905.gada revolūcijas simtgades gads, kas ar jaunu elpu ir uzjundījis revolūcijas romantikas un arī traģēdijas sajūtas. Tā ir bijusi 15.gadadiena mūsu 4.maija neatkarības atjaunošanas deklarācijai.
Salīdzinot tautas iespējas un izredzes šajos dažādajos datumos, kļūst vieglāk novērtēt to, cik milzīgi daudz tieši pēdējos piecpadsmit gados ir paveikts un sasniegts.
Šajās dienās ir pagājuši 65 gadi kopš Latvijas pirmās okupācijas. Ir pagājuši grandiozie Otrā pasaules kara noslēguma 60 gadu atceres pasākumi, kas daudzās zemēs ir izraisījuši plašas un brīžam asas debates par vēstures notikumu interpretāciju. Gadu desmitiem Eiropa vairījās Otrā pasaules kara vēsturē raudzīties atklāti, no dažādiem skatupunktiem. Tagad caur plašām diskusijām un nebeidzamām intervijām ir panākts tas, ka cilvēki daudzās zemēs ir spējuši ieklausīties arī to valstu balsīs, kas gadu desmitus pavadīja aiz “dzelzs aizkara” un netika sadzirdētas. Esam panākuši novārtā atstātu pagātnes notikumu objektīvāku izvērtēšanu, esam Eiropu rosinājuši domāt par vēstures mācības jautājumiem daudz dziļāk, plašāk un līdzsvarotāk. Esam saņēmuši izpratnes apliecinājumus par mūsu pagātnē pārdzīvoto okupācijas laiku un sirsnīgu atbalstu mūsu tālākiem demokrātijas un uzplaukuma centieniem.
Vēlos publiski pateikties Latvijas Saeimai par skaidro atbalstu manam lēmumam piedalīties 9.maija atceres pasākumos Maskavā, tā nepārprotami liecinot par Latvijas ārpolitikas vienotību.
No ļoti daudzām valstīm par to pašu saņemtās atbalsta vēstules arī apstiprina, cik svarīgi viņu acīs ir pārvarēt pagātni, lai kļūtu iespējams lūkoties nākotnē. Pagātne mums jāizzina, lai no tās mēs spētu mācīties un visi kopā gādātu par to, lai mūsu kontinentam nekad vairs nebūtu jāpārdzīvo pagājušajā gadsimtā pārciestās šausmas un netaisnības.
Gribu atzīmēt Vēsturnieku komisijas darbu pētījumu veikšanā un starptautiskās diskusijas radīšanā. Šodienas uzdevums ir dialogā ar citām Eiropas valstīm raudzīties, kā Eiropas vēsture parādās skolas grāmatās un materiālos – vai vispār un kā tur atklājas Baltijas vēstures šķautne?
Pagātnes pieredze ir mūsu pienesums Eiropas nākotnei, mūsu visu kopējā cīņā pret totalitārismu, antihumānismu un ekstrēmismu visās iespējamās formās. Mēs, kas paši esam tik daudz cietuši, nedrīkstam palikt vienaldzīgi pret citu ciešanām, nedz arī paši tās radīt.
Mums jābūt skaidrās pozīcijās, nostājoties pret jebkādām rasisma, ksenofobijas vai aizspriedumu izpausmēm, vienalga, pret ko tās vērstas. Mums jāsaprot, ka aizspriedumains nicinājums pret citiem nav nekas cits kā patoloģisks sevis pašnaida un pašnicināšanas simptoms. Taču šāds naids ir cilvēcei augstākā mērā kaitīgs un bīstams. Un mums jāpieliek visas pūles, lai tas nepārņemtu plašāku sabiedrību.
Pagājušais gads ir Latvijai bijis pats pirmais kā pilntiesīgai Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij. Latvija pilnā mērā ir izjutusi, ko nozīmē dzīvot ar Eiropas darba kārtību, vērienu un prasībām, bet arī ar tās problēmām.
Pēdējās nedēļās un mēnešos esam piedzīvojuši nopietnus sarežģījumus paplašinātās 25 valstu Eiropas Savienības tālākā integrācijas ceļā. Konstitucionālā līguma ratifikācija, kas Latvijā un deviņās citās zemēs ir noritējusi veiksmīgi, Francijā un Nīderlandē ir tikusi noraidīta.
Nupat Luksemburgas prezidentūras vadītās galotņu tikšanās laikā vienošanās par 2007.–2013.gada finanšu ietvaru netika panākta. Kaut situācija Eiropā šobrīd tiek dēvēta ne tikvien par krīzi, bet pat par dziļu krīzi, es palieku optimistiska par Eiropas Savienības spējām rast tai risinājumu. Šī varētu būt kārtējā reize, kad Eiropa tikai atkāpjas, lai gatavotos jaunam attīstības lēcienam.
Eiropas ideja ir un būs dzīva, strīdos tā norūdās, un beigu beigās mēs atradīsim visiem iespējami labāko risinājumu.
Protams, ne visiem pasaulē interesē politiski, ekonomiski un garīgi stipra Eiropa, jo tā jau šobrīd ir spēcīgs konkurents. Taču Eiropa noteikti nebūs konkurētspējīga, ja paši eiropieši baidīsies no konkurences un nespēs pat sekot pašu izvirzītajiem Lisabonas stratēģijas mērķiem. Pašiem eiropiešiem ir jābūt pārliecinātiem par savu vēlmi un gatavību stāties pretī visiem pasaules globalizācijas vējiem, nevis atsevišķām valstīm mēģināt paslēpties savā siltā un mānīgi drošā aizkrāsnē.
Tajā pašā laikā pāragra ir it kā nejauši publiskā debatē ieslīdējusī tēze, ka Eiropa tūlīt, tūlīt jau sašķelsies, vai ka visi savā starpā saķīvēsies un izstāsies no eiro monetārās savienības. Tā, man šķiet, stipri vien ir tiešām pāragra.
Nav šaubu, ka Francijas un Nīderlandes skaidri teiktais “nē” Eiropas Savienības turpinātajai integrācijai ir bijis mums visiem smags trieciens. Par spīti tam esmu pārliecināta, ka Francijas un Nīderlandes referendumos iedzīvotāji nebalsoja pret Eiropu, pret Eiropu kā brīvības un demokrātijas ideālu iemiesojumu. Viņi nebalsoja pret iecietību, līdztiesību, pret tiesu un likumu varu. Viņi nebalsoja pret tiesībām brīvi izteikties. Un, lai ko par to teiktu šo zemju komunisti, viņi pat nebalsoja pret tirgus ekonomiku. Tiesa, liberalizācijas jēdziens daudziem tik tiešām vieš difūzas un neskaidras bažas un bailes par savu sociālo tiesību un priekšrocību saglabāšanu arī nākotnē. Iespējams, ka daudzi balsoja par vēlmi, lai viņiem skaidrāk tiktu rādīts Eiropas nākotnes ceļš un viņu ikdienas iespējas, lai Eiropas tā dēvētā birokrātija saskarsmē ar viņiem “noņemtu kaklasaiti” un lai skaidrāk iztulkotu profesionālo valodu ikdienas cilvēka vajadzībām.
Šī ir vēsturiska iespēja Eiropas lēcienam uz priekšu. Tomēr tas būs iespējams tikai gadījumā, ja Eiropas Savienība kopumā, ja nacionālās valstis katra atsevišķi dažādos līmeņos aprakstīs un izskaidros Eiropu pietiekami skaidri, uztverami un tēlaini saviem iedzīvotājiem, ja valstis veiks visas tās nepieciešanās reformas, par kurām pašas Eiropā agrāk taču ir jau vienojušās.
Es saskatu, ka Eiropas nākotnes ideja, Eiropas tēls iedzīvotāju apziņā nav tikai un vienīgi atbildīgu politiķu lieta, arī visas tautas, zinātnieku, inteliģences, radošo jomu pārstāvju, nevalstisko organizāciju lieta.
Jaunajām valstīm Eiropas Savienībā, un tajā skaitā Latvijai, tagad ir jābūt psiholoģiski gatavām, ka tagad tās var pieņemt svarīgus lēmumus un domāt plašākā Eiropas un pasaules kontekstā. Te nu ir mūsu izdevība nākt ar idejām un iniciatīvām, kas var palīdzēt visas Eiropas idejai. Te nu ir mūsu izdevība pierādīt gan savu radošo izdomu, gan savu sīkstumu un darbaspējas, te nu ir izdevība parādīt, ko tad mēs īsti varam un spējam.
Runājot par Latvijas šībrīža situāciju, ir pilnīgi skaidrs, ka diskusija politikā ir ne tikai pieņemama, bet obligāta visos līmeņos, un jo vairāk tādos, kas skar pašus svarīgākos jautājumus.
Labā ārpolitikā darbojas zināmi principi un tradīcijas, un viens no tiem ir valsts ārpolitikas kontinuitāte un konsekventā nostāja skaidri izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tikai nelokāmi stingras un konsekventas ārpolitikas virzības dēļ esam līdz šim spējuši noturēt kursu cauri neskaitāmām valdības maiņām, esam spējuši iegūt un iekarot tik daudzus uzticamus un labvēlīgi pret mums noskaņotus sabiedrotos.
Tik mazai valstij kā Latvijai, situētai tādā vietā zem Saules, kādā mēs atrodamies, drošība ir iespējama tikai kopā ar stipriem un uzticamiem sabiedrotajiem. Latvija nekad vairs nedrīkst sevi novest tādā bezizejas situācijā, kādā bija Kārļa Ulmaņa valdība, kad tā saņēma Padomju Savienības ultimātu 1940.gada 16.jūnijā. Latvija nekad vairs nedrīkst novest sevi tādā diplomātiskā izolētībā un informācijas vakuumā, ka tās valdība nespēj novērtēt, kas tajā brīdī īsti pasaulē notiek.
Taču, ja gribam panākt konsekventu un principiālu atbalstu no saviem sabiedrotajiem, mums ir jāsaprot, ka arī no mums tiks sagaidīta tā pati konsekvence un tāda pati principialitāte.
Ja gribam, lai citi mums paliek uzticīgi, mēs nedrīkstam dot solījumus tad, kad tas šķiet izdevīgi, lai pēc tam tos vienkārši lauztu, – vai nu tas būtu brutāla oportūnisma, vulgāra populisma vai iekšpolitiskās sacensības dēļ. Mēs nedrīkstam saviem sabiedrotajiem melot. Mēs nevaram atļauties nekādas nepārdomātas improvizācijas. Māka un spēja sadarboties ar mūsu valsts sabiedrotajiem ir galvenais mūsu valsts drošības garants.
Pie nopietniem pagājušajā gadā nepaveiktiem darbiem es uzskatu neveiksmi panākt Latvijas robežlīguma ar Krieviju parakstīšanu. Viss taču bija panākts, lai tas notiktu 10.maijā, kad Igaunijai par to vēl nekāda datuma nebija. Šodien Igaunijai līgums ir ne tik vien parakstīts, bet arī jau ratificēts, un par to igauņi pamatoti ir saņēmuši atzinību no mūsu kopējiem partneriem. Latvija pa to laiku ir nonākusi strupceļā. Es tamdēļ aicinu Saeimu nopietni pārdomāt un izvērtēt šo situāciju, un darīt visu, lai palīdzētu koalīcijas valdībai veikt nepieciešamos soļus, lai Latvija izkļūtu no šī strupceļa.
Latvijas gaisā jau šobrīd jūt virmojamies priekšvēlēšanu laiku. Manuprāt, tas ir par agru, tā novēršot spēkus un uzmanību no šobrīd daudz aktuālākiem jautājumiem, kāda, piemēram, ir nepieņemami augstā inflācija, ko ciešam kopš pagājušā gada. Kāpēc inflācija Latvijā ir augstākā Eiropā? Kā izskaidrot to, ka kaimiņzemēs tā var būt trīs vai četras reizes zemāka? Šeit nekādā veidā nevaram visu vainu uzvelt Eiropas Savienībai, jo kāpēc tad Lietuvā un Igaunijā inflācija var būt tik daudz zemāka? Tie ir nopietni jautājumi, kas smagi skar katru iedzīvotāju viņa ikdienas dzīvē.
Ja politiķi negribēs tiem pievērsties vai nemācēs tos atrisināt, tad viņi var sagaidīt skarbu spriedumu par sevi tieši šajās nākamajās vēlēšanās. Esam šeit, Latvijā, kopā pārlaiduši jau tik daudz vēlēšanu kampaņu, ka nu jau palēnām sākam šķirot un vērtēt, kuri solījumi tiek pieņemti un darbi izdarīti tikai ātras popularitātes dēļ, bet no kuriem ir reāls labums cilvēkiem un Latvijai kopumā.
Politika, kā zināms, ir ne tikai pārliecības un talanta jautājums. Tas ir arī atbildības un profesionalitātes jautājums. Viens no šī gada stratēģiskās analīzes veiktajiem pētījumiem, tā sauktais Demokrātijas audits, mums liecina, ka Latvijā vēl ir ļoti lielas rezerves politiķu profesionalizēšanai. Tai pašā laikā, par laimi, ir redzams, ka tauta ir gatava deleģēt noteiktas pārvaldes funkcijas, ja politiķis manāmi ir profesionāls, kā jau tas demokrātiskās iekārtās ir parasts. Tauta vēro, vai politiķi uzņemas spriest un runāt par būtiskiem ilglaicīgas attīstības jautājumiem, vai arī tikai lauž šķēpus mākslīgi radītās drāmās un konfrontācijās par triviāliem jautājumiem, lai iegūtu īslaicīgu popularitāti.
Daudz sliktāka un bīstamāka ir tendence sev iegūt brīvu reklāmu, paužot demokrātiskām vērtībām pretējas pozīcijas, nākt ar izlēcieniem. Tad ilglaicīgas attīstības jautājumu risināšanas vietā nonākam pie tukšu saukļu skandināšanas un pat vulgāras savstarpējās apsaukāšanās.
Diemžēl politiķim ir iespējams pārāk viegli ar tīšiem skandāliem sevi iemanevrēt visu mediju dienišķo ziņu pirmajās prioritātēs. Mediji nenogurdami taisa viņam bezmaksas reklāmu. Bez nekādas partiju finansēšanas pats nevaronis var kļūt par varoni savu piekritēju acīs, bet valstij un sabiedrībai tiek nodarīts kaitējums – kaitējums, kam var būt ļoti nopietnas, tālejošas un ļoti grūti likvidējamas sekas. Cik dārgi var jebkurai valstij maksāt iecietība pret ekstrēmismu, arī ultrapatriotismu, to rāda gan Slovākijas politiskā izolācija Mečiara popularitātes laikā, gan diplomātiskā izolācija, kurā nonāca Austrija pirms vairākiem gadiem haiderisma dēļ. Politiķu un sabiedrības pārstāvju uzdevums ir brīdināt sabiedrību no neiecietības sludinātājiem, no destruktīviem, pat rasistiskiem sabiedrības modeļiem.
Teatrāls un agresīvs patriotisms bieži vien slēpj vilkus avju drānās, kam īstā tēvijas mīlestība nebūt nav patiesais rīcības dzinējspēks. Patiesais patriotisms ir visu iedzīvotāju sadarbības veicināšana kopējam valsts nākotnes labumam.
Šeit vēlos atzīmēt, ka Saeima, ratificējot Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju, ir rīkojusies atbildīgi un tālredzīgi, vēlreiz manifestējot Latvijas vērtības – cieņu pret citu tautību cilvēkiem, kas dzīvo mūsu zemē, ar likuma valodu apliecinot visiem zināmus dzīves faktus. Latvijā ir iespējas tautām, kas šeit dzīvo, savu kultūras mantojumu kopt un saglabāt, līdztekus izveidojot lojālu piederību šai valstij un aktīvi iesaistoties Latvijas ikdienā.
Dažkārt ļaudis mēdz apgalvot, ka viņu ikdienu nosaka citas rūpes ārpus politikas – tie būtu darba un iztikas jautājumi, izglītība, veselība, demogrāfija un citi būtiski jautājumi. Skarbā realitāte joprojām ir tāda, ka Latvija ir nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā ar visām no tā izrietošajām sekām. Latvijas iedzīvotājiem tamdēļ ir jājūt, kā politiķi uz to plāno reaģēt, jo beigu beigās jebkurš praktiskās dzīves aspekts šādā vai citādā veidā tiek iespaidots no lēmumiem, kas pēc būtības ir politiski. Politika – tā principā ir gatavība pieņemt lēmumus, izšķirties par vienu vai citu izvēli un tad atbildēt tautas priekšā par šo izdarīto izvēli. Tauta sagaida, ka politiķi spēs domāt ne tikai par šodienu vai par savas partijas izredzēm nākamajās vēlēšanās, bet par valsts labumu kopumā un par tās attīstības izredzēm ne tikai nākamajos dažos mēnešos, bet nākamajos 10 vai pat 20 gados.
Šogad ar jaunu intensitāti ir izskanējis jautājums par nacionālajām interesēm un nacionālo attīstību. Šobrīd ir svarīgi fokusēties uz šīm prioritātēm, līdzīgi kā tas jādara visai Eiropai par tās kopīgajām prioritātēm.
Valsts prezidenta institūcija ir devusi savu ieguldījumu diskusijās, piedāvājot savu redzējumu. Tas bija demokrātijas audits, vēstures izvērtējums, cilvēka dzīves kvalitāte, kurai uzmanību pievērš šā gada Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumi. Atzinīgi vērtējams tas, ka šie plašie jautājumi izvērsušies diskusijas formā visā sabiedrībā.
Starp galvenajiem secinājumiem ir tas, ka Latvija nedrīkst palikt par teritoriju, kur nenotiek ražošana un kur pietrūkst jauna pievienotās vērtības produkta. Tamdēļ svarīgi, ko darām mēs paši, – cik tālredzīgi virzām ekonomisko procesu paplašināšanu, cik enerģiski veicinām individuālo uzņēmējdarbību, cik efektīvi pārliecinām ārvalstu investorus, ka Latvija patiešām ir spējusi izveidot uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi.
Tautas labklājības celšanai nav citu ilgtermiņa risinājumu, kā izglītota un augsti kvalificēta darbaspēka īpatsvara palielināšana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana visos līmeņos – no pirmsskolas līdz doktorantūrai. Vispārējā izglītība, atvērtība idejām, ne tikai humanitārajā, bet arī tehniskajā domāšanā, ir viena no mūsu interesēm. Latvijā nepieciešamas ne tikai izglītības kā nozares rūpes, bet izglītības kā filozofijas klātiene mūsu ikdienā. Tas nozīmē, ka izglītība nav vienas ministrijas vai viena resora jautājums. Šāda veida jautājumiem – Latvijas ilgspējīgas attīstības jautājumiem – vajadzētu kļūt par nākamo vēlēšanu jautājumiem.
Cilvēka dzīves kvalitāti nosaka arī tas, cik efektīvi ir iespējams valstij aizstāvēt savas tiesības.
Un tāpēc es vēlreiz vēršos pie jums, godātie Saeimas deputāti un deputātes, uzrunājot par tiesībsarga institūcijas izveidošanas nepieciešamību. Sargāt iedzīvotāju tiesības ir viens no fundamentālajiem demokrātiskas valsts pamatiem. Šobrīd Saeimā tiek izskatīts Tiesībsarga biroja likums, ko tieši pirms apaļa gada iesniedzu parlamentā. Tiesībsargs būtu viens no tiem tiltiem, ar ko valsts nāktu pretim katram iedzīvotājam, katram nodokļu maksātājam, lai indivīds attiecībās ar valsti būtu vienlīdzīgās sadarbības pozīcijās.
Visās demokrātiskās valstīs tiesībsarga institūts pārdzīvoja ievērojamu uzplaukumu tieši tāpēc, ka tiesu vara nespēja efektīvi apmierināt visas iedzīvotāju prasības pēc taisnīga un ātra risinājuma.
Tiesībsargs ne tikvien atslogos tiesu sistēmu, bet arī atrisinās konfliktu starp valsts pārvaldi un iedzīvotāju ātrāk un ar mazākiem izdevumiem visām iesaistītajām pusēm.
Padomāsim, cik Latvijai jau ir izmaksājuši kļūdaini ierēdņu lēmumi, kas izskatīti Eiropas Cilvēktiesību tiesā, nerunājot nemaz par to, cik daudziem cilvēkiem ierobežoto iztikas līdzekļu dēļ vispār nav pieejams šāds taisnības panākšanas ceļš.
Nesenajās konsultācijās partijas prezidentei apliecināja savu labo gribu tiesībsarga jautājumā. Es patiesi domāju, ka šī jautājuma izskatīšana un pieņemšana pēc būtības būs praktisks apliecinājums parlamenta vēlmei mazināt plaisu starp varu un tautu un stiprināt demokrātiju mūsu valstī.
Latvija savā neatkarības atgūšanas un demokrātijas ceļā ir saņēmusi daudz atbalsta no draugiem un pasaulē visiem partneriem. Šodien Latvijas uzdevums ir pasniegt atbalstu, palīdzību un padomu tām valstīm, kuras ir šāda ceļa sākumā un kuru iedzīvotāji vēl nebauda gluži tādas pašas brīvības un iespējas, kādas mēs jau baudām Latvijā. Gruzija, Ukraina, Moldova un citas valstis ir šajā Eiropas kaimiņu pulkā. Tajā pašā laikā jāsaka, ka Baltkrievija diemžēl joprojām ir Eiropas vienīgā autoritārā, totalitārā valsts, un es ceru, ka arī baltkrievu cilvēki kādu dienu varēs brīvi izteikties un brīvi lemt par savu nākotni.
Atgriežoties pašu mājās, noslēgumā es gribētu teikt, cik ļoti esmu gandarīta, ka plašumā vēršas nevalstisko organizāciju aktivitātes, kopienu fondu un privāto stipendiju darbība un citas pilsoniskās sabiedrības aktivitātes formas.
Vēlos pateikties visiem ļaudīm, visām valstiskajām un nevalstiskajām iniciatīvām, kas šo cilvēcisko, patriotisko saiti ir stiprinājuši.
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti un deputātes! Dāmas un kungi! Pateicoties par mūsu sadarbību, novēlu jums visiem priecīgus Jāņus, jauku vasaras atpūtu. Būsim visi enerģiski, patriotiski un dzīvespriecīgi.
Uz redzēšanos rudenī! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.
Paldies, cienījamā Latvijas Valsts prezidente, par jūsu uzrunu Saeimai. Un arī Saeimas vārdā mēs novēlam tikpat priecīgus un labus Jāņus, labu vasaru un arī acīmredzot tomēr ražīgu darbu. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Pirms tālāk sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ūdres, Kāposta, Emša, Šķestera un Bērziņa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 22.jūnija sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.
“Pret” darba kārtības izmaiņu runās deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es neapšaubu likumprojekta iesniedzēju kompetenci citās jomās, bet man izskatās, ka likumprojekta iesniedzēji nav īsti tomēr iepazinušies, ko šis priekšlikums nozīmē, un es aicinu to noraidīt. Es īsumā paskaidrošu, kāpēc.
Vispārējās izglītības likums tika Saeimā diskutēts ļoti ilgi iepriekšējās Saeimas laikā. Un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un arī visi tie deputāti, kas vairāk vai mazāk saistīti ar izglītības sistēmu, tikās ar ļoti daudzu skolu skolotājiem, vecāko klašu skolēniem, lai likumā varētu iekļaut tās normas, kas atbilstu situācijas uzlabošanai izglītības sistēmā. Un, lai jūs labāk saprastu – vismaz tie, kas drusciņ klausās un vēl nav sākuši Jāņus svinēt –, es gribētu paskaidrot ar vienu piemēru, lai jūs labāk saprastu, kāpēc mums nevajadzētu atbalstīt šo likumprojektu.
Kad es kopā ar saviem kolēģiem viesojos Jelgavas 2.vidusskolā, apspriežot skolas beigšanas kārtību, mums skolotāji izstāstīja vienu gadījumu, kas bija skolā pirms apmēram diviem gadiem. Kāda meitene, kurai nu galīgi nepadevās matemātika un fizika un kurai bija nepietiekams vērtējums šajos mācību priekšmetos, beidza vidusskolu, saņēma pēc tā brīža noteikumiem atestātu un ar ļoti labām sekmēm iestājās Mākslas akadēmijā, un tajā brīdī bija viena no izcilākajām Mākslas akadēmijas studentēm.
Tāpēc arī mēs tad, kad apspriedām Vispārējās izglītības likumu Saeimā, izšķīrāmies, ka vidusskolu ir iespējams beigt ar divām nepietiekamām atzīmēm un pamatskolu – ar trijām nepietiekamām atzīmēm, jo ir tādi bērni, kam nu galīgi nepadodas matemātika un fizika, un savukārt ir tādi, kam varbūt ļoti nepadodas valodas. Un tāpēc mēs padarījām stingrāku sistēmu, skolu vairs kopš tā laika nevar beigt ar bezgalīgi daudzām nosacīti nesekmīgām vai nepietiekamām atzīmēm, tomēr atradām iespēju tiem bērniem, kuriem nepadodas, nu varbūt ļoti nepadodas atsevišķi mācību priekšmeti – nu, piemēram, sports vai mūzika –, ka viņiem tomēr pieļaut iespēju, ka šīs dažas, pareizāk sakot, divas nepietiekamās atzīmes, vidusskolu beidzot, un trīs nepietiekamās atzīmes, beidzot pamatskolu, tomēr var būt atestātā, un atestātu var saņemt, un šiem bērniem ir tiesības mācīties augstākā izglītības pakāpē, kur varbūt šie mācību priekšmeti nebūs tik svarīgi.
Tāpēc, kolēģi, es tomēr šo iesniedzēju ārkārtīgi radikālo priekšlikumu aicinu noraidīt, jo tas galīgi nesakņojas nu tanī praktiskajā dzīvē un faktiski nav saistīts arī ar mūsu bērnu interesēm un iespējām iegūt varbūt izglītību tajā nozarē, kurā viņiem ir izcilas spējas.
Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeims priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
“Par” grozījumiem... Ir? “Par” grozījumu izdarīšanu darba kārtībā un likumprojekta iekļaušanu pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Pretēji manam kolēģim Ābiķa kungam, es uzskatu, ka mūsu piedāvātais likumprojekts – “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” – tikai palīdzēs bērniem, jo šie grozījumi paredz izslēgt iespēju bērniem ar nesekmīgām atzīmēm – divām, trim vai vēl vairākām, faktiski divām vai trim – pabeigt skolu. Es domāju, ka mēs visi esam beiguši skolu, un gan mūsu laikā, gan arī pēc tam bērni ar nesekmīgām atzīmēm skolu nevarēja beigt.
Šis grozījums ir nepieciešams arī tādēļ, ka, piemēram, tehnikumos un profesionālās izglītības iestādēs bērni nevar beigt šīs iestādes ar nesekmīgām atzīmēm, tādēļ arī, novienādojot visām mācību iestādēm kritērijus, noteikt to, ka cīniņš par sekmību sākas jau no 1.klases, nevis pēc tam, kad bērni ir pabeiguši pamatskolu vai vidusskolu.
Tātad tomēr es aicinātu visus ieklausīties mūsu priekšlikumā, mēs runājam par mūsu bērnu nākotni, mēs runājam par uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu, un tieši tādēļ mūsu šie priekšlikumi šodien tiek piedāvāti Saeimai, un tādēļ lūdzu deputātus atbalstīt darba kārtības izmaiņu un visas debates tālāk turpināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā! Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 16, atturas – 34. Darba kārtība nav izmainīta.
Cienījamie kolēģi, turpināsim izskatīt darba kārtību! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolu” un ierosina to nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei!
L.Mūrniece (JL).
Lūdzu nodot likumprojektu arī Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, tātad likumprojektu nododam arī Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Aizsardzības un iekšlietu komisija lūgtu šo likumu nodot mums arī kā otrai – līdzatbildīgai komisijai.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts komisijām nodots.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Porieša un deputāta Straumes lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.jūnijā, šī informācija mums būtu jāapskata sadaļā “Par atvaļinājumu piešķiršanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums – “Atvaļinājuma piešķiršana deputātam Jānim Straumem”.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam piešķirts.
Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Porietim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 22.jūnijā deputātei Jevgenijai Stalidzānei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Deputātei bezalgas atvaļinājums piešķirts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu nr.4306–B.
Tātad tas ir galīgais lasījums likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis.
2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Ģīlis.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, un atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Ģīlis.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis.
7 .– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis.
8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Ģīlis.
9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis.
10. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Ģīlis.
11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.Ģīlis.
12. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Ģīlis.
Lūdzu pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 5. Likums “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatām Valsts kontroles likumu trešajā lasījumā.
1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – nav, atturas – 5. Likums “Grozījumi Valsts kontroles likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Andrejam Eglītim”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Izskatāmajā likumprojektā uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums, kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Aicinu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 9, neviens deputāts neatturas. Likums “Par nekustamā īpašuma nodošanu Andrejam Eglītim” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Izskatāmajā likumprojektā trešajam lasījumam saņemti septiņi priekšlikumi.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1158 – likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”. Kopā saņemti desmit priekšlikumi.
1. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
2. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
4. – deputāta Kalniņa...
Sēdes vadītāja.
3., es atvainojos... Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
4. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
5. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
6. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
7. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot par 7. – deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 57, atturas – 1 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
9. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumus Likumā par ostām trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 5, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Likumā par ostām” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi grozījumu Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Ir saņemti 15 priekšlikumi.
1. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
2. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
4. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
5. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
6. – deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.
7. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Iekļauts 8.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 6., 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
9. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
10. – vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst pret 10. un 11.priekšlikumu.
M.Lasmanis.
12. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
13. – deputāta Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
14. priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
Un 15. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
Tie ir visi priekšlikumi trešajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 5, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Godājamā priekšsēdētāja! Šodien mums darba kārtībā ir četri likumi no tā sauktās privatizācijas pabeigšanas paketes.
Tātad sāksim ar iepriekšminēto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Uz trešo lasījumu sagatavoti kopumā 47 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
2. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
3. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
9. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
10. – Juridiskā biroja un Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
11. – deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst… Atvainojiet! Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es vēlētos izskaidrot mana priekšlikuma būtību. Ja jūs ieskatāties 4.panta ceturtās daļas tekstā, tur ir rakstīts, ka atsevišķos gadījumos valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt šādas personas. Un mana priekšlikuma būtība ir... Mēs visi zinām, ka padomju laikā īpašniekiem atņemtās dzīvojamās mājas bieži vien tika izmantotas par dažādām administratīvām ēkām. Tur varēja būt iekārtoti veikali, kāds, teiksim, mežniecības kantoris, aptieka, vietām pat bērnudārzs, atkarībā no šīs ēkas lieluma. Un situācijā, kad ēka netika atdota atpakaļ īpašniekam vai īpašnieks nepieteicās, vienkārši nebija vairs starp dzīvajiem, un pēc tam, kad šie kantori likvidējās vai pārcēlās uz citām vietām, radās iespēja šīs ēkas iznomāt cilvēkiem, kuri tās gribēja tikai ar vienu mērķi – izmantot kā dzīvojamās mājas, atjaunot dzīvojamās mājas statusu, ja nepieciešams, veikt vajadzīgās pārbūves, un viņi tur reāli dzīvo arī šajā rekonstrukcijas procesā. Un tagad, ja mēs šiem nomniekiem, jo viņiem atšķirībā no iedzīvotājiem dzīvojamās mājās nav šie īres līgumi, viņiem ir nomas līgumi, un, ja šie nomnieki, kuri ir tagad nomājuši ar mērķi izmantot kā dzīvojamo māju, ir ieguldījuši līdzekļus jau šīs mājas atjaunošanai, dzīvojamās ēkas statusa atgūšanai, un, ja mēs viņiem liedzam iespēju pieteikties, ierosināt šādas mājas izpirkšanu, jo šeit nav runa par privatizāciju par sertifikātiem, šis likums paredz izpirkšanu, tad mēs viņus nostādām daudz sliktākā situācijā nekā zemes īpašnieku, nekā zemes kopīpašnieku, nekā, teiksim, īrnieku, kas ir dzīvojamā mājā, un es neredzu pamatu šādai diskriminācijai, jo nav pārāk daudz šo gadījumu. Bet, ja mēs pirms laika esam šeit diskutējuši par īrnieka problēmām privātīpašnieku mājās, tad, lūk, šis solis, kad cilvēks ir gatavs ielikt savus līdzekļus, lai pārveidotu, atjaunotu šo dzīvojamās mājas statusu, arī tas ir zināms risinājums konkrētiem cilvēkiem, konkrētai ģimenei savas dzīvesvietas iekārtošanai un iegūšanai.
Un tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc būtu jānoraida šis priekšlikums, kas arī sekos citos manos priekšlikumos.
Un es piedāvāju, godājamie kolēģi, tomēr atbalstīt un pieļaut, ka tas statuss ēkai, kas tika iedibināts padomju laikā, ka tas nav prioritārs, salīdzinot ar to konkrēto vajadzību, ar konkrētajā nomas līgumā ierakstīto ēkas izmantošanas mērķi, jo arī tālākajos priekšlikumos jūs redzēsiet, ka runa ir tikai par tiem nomas līgumiem, kur agrākā dzīvojamā māja ir iznomāta ar mērķi izmantot to kā dzīvojamo māju vai piemērot to par dzīvojamo māju, vai atjaunot šīs dzīvojamās mājas statusu.
Tāpēc es ļoti lūgtu kā kreiso spārnu, tā labo spārnu ņemt šos apstākļus vērā un tomēr atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies, kolēģi, par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Zaķa kungs!
Dz.Zaķis.
Kolēģiem gan darba grupā, gan komisijā par to bija garas diskusijas. Un diskusiju rezultāts šeit ir redzams. Komisija nav atbalstījusi. Nav atbalstījusi tikai tāpēc, ka, ja cilvēks ir saņēmis to platību uz nomas līgumu, respektīvi, tā ir bijusi māja, kas ir domāta komercvajadzībām, vienalga, veikals vai ražošanas telpas, vai kā tamlīdzīgi, bet vēlas tur dzīvot, tad pareizais ceļš būtu to līgumu pārslēgt ar mājas īpašnieku, vai tā ir pašvaldība vai valsts, kā par īres līgumu par dzīvojamo telpu, platību, mainot tās mājas statusu, un tālāk iet pēc dzīvojamo telpu privatizācijas. Šeit dēļ dažiem atsevišķiem gadījumiem nav nekādas nepieciešamības jaukt kopā abus procesus. Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 11. – deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 44, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
12. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
14. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
15. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
18. – finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
20. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
21. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
23. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
24. – deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nu, kā es sapratu no jūsu balsojuma, tad jūs dodat prioritāti labāk nepadarīt labu darbu, kas neko nemaksā, bet pieturēties pie tiem priekšstatiem, kādi ir valdījuši mūsu sabiedrībā vai kādus jums izskaidro komisija, pēc būtības sakot pavisam ko citu, nekā es mēģināju šajos priekšlikumos ielikt.
Šī mana 24.priekšlikuma būtība, kā redzat, ir drusku savādāka. Nupat mēs izlēmām pozitīvi jautājumu par dzīvokļa piešķiršanu cienījamajam mūsu Andrejam Eglītim. Man negribētos domāt, ka šis ir vienīgais gadījums un ka šī ir vienīgā persona, kura ir pelnījusi tikt aicināta atpakaļ uz Latviju. Šis nav vienīgais Latvijas patriots, kuram ir nopelni Latvijas valsts labā, un savā 24.priekšlikumā es vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz pirmskara Latvijas praksi, ka par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā ievērojamām personām Latvijā tika piešķirti nekustamie īpašumi. Lai mums katrā atsevišķā gadījumā, kad mēs atkal aicināsim kādu godājamu rakstnieku vai citu sabiedrībā un tautā pazīstamu un mīlētu cilvēku no ārzemēm, kad mēs konstatēsim, ka kādam sabiedrībā mīlētam un pazīstamam cilvēkam šeit pat Latvijā ir lieli nopelni, bet viņam nav kur dzīvot, ka viņš ir absolūti nepiemērotos un neciešamos apstākļos, tad, ja jau likums paredz, ka valsts un pašvaldību kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos, tad es savā priekšlikumā tikai ierosinu šos gadījumus konkretizēt un paredzēt likumā, ka valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu var dāvināt fiziskām personām par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā, tās neatkarības aizstāvēšanā un atjaunošanā, vai kā kompensāciju par okupācijas varu nodarītajiem zaudējumiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Jo arī nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, kuri ir pavadījuši cietumos un ieslodzījumā padsmitiem gadu un dažs pat vairāk, un ir atgriezies tagad mājās, Latvijā, un viņam nekā šeit nav – viņam nav ne piederīgo, ne viņam ir vecā mājvieta, viss ir nopostīts. Tad valsts – īpaši, kad mēs jau iepriekšējos likumos esam atzinuši nacionālās pretošanās kustības dalībnieku nopelnus –, ka valsts nezaudētu neko, ja šādam katram konkrētam cilvēkam Ministru kabineta, noteiktā kārtībā un šajā likumā noteiktā kārtībā varētu tomēr piešķirt mājvietu, pajumti, dzīvesvietu. Tas nenozīmē, ka kādu muižu, kā tas bija pirmskara Latvijā, vai kā agrāk, bet lai katrs, kurš ir Latvijas labā darījis tik daudz, ka valdība uzskata to par apbalvošanas cienīgu un atbalstīšanas cienīgu, kā arī valdībai būtu tādas tiesības šo īpašumu piešķirt. Jo, ja mēs pirms nedēļas valdībai atļāvām izlemt daudz nopietnu privatizācijas jautājumu, tad, piešķirot šiem cilvēkiem dzīvokli vai kādu citu mājvietu, mēs tikai iegūtu, vismaz izrādot konkrētu cieņu konkrētiem cilvēkiem, kuri to ir pelnījuši, jo Latvijas labā ir darījuši ļoti daudz. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Zaķa kungs!
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi! Ja mēs novērtētu to, kāds ir spēkā esošais... tātad spēkā esošo redakciju... Izlasām un redzam, ka šeit teikts, ka “valsts un pašvaldības kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos”. Tātad nekustamo mantu, kā mēs labi paši zinām, arī pēc šodienas plenārsēdes, mēs varam piešķirt ar Saeimas lēmumu. Savukārt kustamo mantu – Ministru kabineta un citos likumos noteiktajā kārtībā.
Ja mēs gadījumā atbalstītu Simsona kunga priekšlikumu, tad mēs varētu piešķirt gan kustamo, gan nekustamo mantu, bet tikai vienam salīdzinoši šauram segmentam, respektīvi, par neatkarības aizstāvēšanu, atjaunošanu vai kompensāciju par okupācijas nodarītajiem zaudējumiem un tā tālāk, un tā tālāk. Tas nozīmē, ka par sasniegumiem kultūrā, sportā vai jebkurā citā jomā mēs vairs to tā nevarētu darīt. Īstenībā, lai arī tā doma varbūt Simsona kungam ir bijusi atbalstāma, bet tā redakcija nav korekta, un tā diezgan ievērojami sašaurina rīcības brīvību iepretim tam, kā šobrīd tas ir spēkā esošajā redakcijā.
Tāpēc komisija aicina tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Simsona kungs! Debates ir slēgtas, tādēļ es jums nevaru dot vārdu. Ja jūs gribēsiet pieteikties, tad par nākamajiem labojumiem.
Kolēģi, lūdzu balsosim par 24. – deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 23, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
25. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
26. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
27. – deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 33, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
28. – deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 35, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
Arī 29. – deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs. (Starpsauciens: “Balsot!”) Kļūdaini? Tātad debates neatklājam.
Lūdzu deputātus balsot par 29. – deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 34, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis.
30. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
31. un 32. priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 31. un 32.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
33. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
36. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 37. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
38. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
39. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
40. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
41. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
42. – finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
43.priekšlikums. Jau ir daļēji atbalstīts, nobalsojot par 9.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
45. – deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
46. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums jau ir daļēji atbalstīts, nobalsojot par 9.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Visbeidzot 47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Līdz ar to ir izskatīti visi uz trešo lasījumu sagatavotie priekšlikumi šajā likumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 7, atturas – 8. Likums “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Šajā likumā ir kopā iesniegti 120 priekšlikumi.
1. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums, kā arī 2. – deputāta Pietkeviča priekšlikums – ir daļēji atbalstīti un iekļauti 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 1., 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
4. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 9. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
10. –atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
11.– deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
13. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
15. – Ekonomikas ministrijas un deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
16. – Ekonomikas ministrijas un deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
17. – atbildīgas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
18. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 19. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 18.un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
20. – Ekonomikas ministrijas un deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
21. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 22. un 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
24. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
25. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
26. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
27. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
28. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
29. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
31. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
32. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
33. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
34. priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
36. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
38. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Savukārt 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
41. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
42. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
43. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
44. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
45. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums – ir atbalstīts un daļēji iekļauts 46. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
47. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
48. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
49. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Un arī 50. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
51. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
52. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
53.priekšlikums iekļauts 54. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
55. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
56. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
57.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 58.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
59. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
60. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
61. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
62. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Savukārt 63. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
64.priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 65.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
66. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
67. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
68. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
69.priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 70. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
71. un 72.priekšlikums ir daļēji atbalstīti un iekļauti 73. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
74. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
75. – deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Savukārt 76. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
77.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
78.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
79. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
80. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
81. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
82. – ekonomikas ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
83. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Un 84. – ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
85. – deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
86.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 87.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
87.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
88. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
89. – ekonomikas ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
90. – ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
91. – deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
92. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
93.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 94.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
95. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
96. – Ekonomikas ministrijas un deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
97. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
98. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
99.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 100. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
101. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
102. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
103. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
104. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
105. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
106. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
107. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
108. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
109. – deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
110. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
111. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Visbeidzot 112. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
113. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
114. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
115. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
116. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
117. – ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
118. – deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
119. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 120. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Tie arī bija visi priekšlikumi, kas bija sagatavoti trešajam lasījumam.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 9, atturas – 4. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Tātad kopā sagatavoti 12 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 7. – Ekonomikas ministrijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
11. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Jau ir atbalstīts, nobalsojot par 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 10, atturas – 7. Likums “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Mums atlikuši vēl 22 priekšlikumi likumprojektā “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
2. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
5. – Ekonomikas ministrijas un deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
6. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Līdzīgi 7. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
10. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
11. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
14. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
16. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
17. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
19. un 20.priekšlikums. Ir atbalstīti daļēji un iekļauti 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, kas ir iekļauti šajā likumprojektā uz trešo lasījumu. Kolēģi, paldies par darbu un vienprātību!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 4, atturas – 20. Likums “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Ļoti daudz priekšlikumu – 143. Bet neuztraucieties, jo komisija ir saskaņojusi ministriju viedokļus un liela daļa no šiem priekšlikumiem ir redakcionāli.
1. un 2.priekšlikums ir atbalstīti daļēji. Komisija lūdz atbalstīt 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
4.priekšlikumu iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 36, atturas – 11.priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
5. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 38, atturas – 23.priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
6. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 32, atturas – 20.priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
7.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
9.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija ir atbalstījusi 10., 11. un 12.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
13. – vides ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
14. un 15.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat arī 16.un 17.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
18.priekšlikums. Iesniegusi Satiksmes ministrija. Komisija atbalstījusi daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
19.priekšlikums. Izstrādājusi komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
20.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
21.priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji. Un 22.priekšlikumu lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 21. un 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
24.... 23.priekšlikumu tātad atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
24.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Arī 25. un 26.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
27. un 28.priekšlikumu arī komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst. Vienīgi es gribētu aizrādīt ziņotājai, mēs varētu kopīgi skatīt priekšlikumus pa pantiem, jā?
A.Seile.
Labi. Paldies. 29.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi savā 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
31.priekšlikums. Komisija atbalstījusi daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
32.priekšlikumu, ko iesniedzis vides ministrs, komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
33.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
34. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji un izmantojusi to, sagatavojot komisijas 35.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst pret 34. un 35.priekšlikumu.
A.Seile.
36.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
37.un 38.priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji un ir sagatavojusi 39.priekšlikumu, kuru lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
40.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat komisija atbalsta 41.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija atbalsta arī 42.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija atbalsta arī 43. – komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
44.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
45.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
46. un 47.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
48. un 49.priekšlikums. Komisija atbalstījusi daļēji, izmantojot to, sagatavojot 50. – komisijas priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
51.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat arī 52.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
55. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija atbalsta daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
56.priekšlikumu komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
57.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji un lūdz atbalstīt 59.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
60.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta daļēji un lūdz atbalstīt 61.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
62.priekšlikumu iesniedz komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
63.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
64.priekšlikumu komisija atbalsta daļēji un lūdz atbalstīt 65.priekšlikumu
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
66.priekšlikumu, ko iesniedz Juridiskais birojs, komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat arī 67.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
68.priekšlikumu sagatavojusi komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates
Vārds reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim. Lūdzu! Jums pietiks viena minūte laika?
Tad, cienījamie kolēģi! Debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.
Tātad lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Atim Slakterim.
A.Slakteris (TP).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem šajā pārtraukumā pulcēties uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Lūdzu pēc 5 minūtēm komisijas telpās uz sēdi.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sēde – Ārlietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pirms jūs atstājat zāli, es gribētu visu mūsu vārdā apsveikt mūsu kolēģi deputātu Viesturu Šiliņu viņa pusapaļajā jubilejā! (Aplausi.) Novēlam veselību, veiksmi un mīlestību!
Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu uz īsu sēdi komisijas telpās. Tūlīt.
Sēdes vadītāja.
Tātad vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Jānis Škapars... manuprāt, ir, Oskars Kastēns, Juris Dobelis, Vilis Krištopans, Anta Rugāte, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Straume. Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām sēdi. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Debatēs par 68.priekšlikumu runās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. Lūdzu!
M.Kučinskis (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).
Labdien! Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Es gribētu vērst uzmanību un jautāt: vai jūs esat rūpīgi izlasījuši 68.priekšlikumu? Tur ir teikts, ka turpmāk, pieņemot šo redakciju, ārpus pilsētām un ciemiem jūrmalā vairs nebūs atļauts nekas cits, kā tikai piecu kilometru attālumā no jūras kaut ko darīt trīs hektāru lielā platībā, un šis “kaut ko” arī ir norādīts, tātad taisīt viensētas ar dažām saimniecības ēkām blakus. Es arī ļoti mīlu grāmatu “Zvejnieka dēls” un filmu, bet nu man šķiet, ka atgriešanās pagātnē ir diezgan absurda. Un ar šo mēs lēnām izslēdzām Latvijas jūru kā nākotnes attīstības potenciālu.
Es ļoti labi saprotu problēmas – to anarhiju, kas šobrīd valda gan no pašvaldību puses, gan no tiem, kas grib būvēties, īpaši ap jūru, pirkt zemi. Un pārsvarā tur vēl darbojas arī pavisam tās lietas, ka arī investoriem ir nauda un kādam tur nav. Tātad es nerunāju par konkrētiem gadījumiem, bet to nevar izslēgt, bet šajā gadījumā problēma īstenībā ir viena vienīgā tā, ka šajās teritorijās nav apstiprināts plāns.
Manās rokās ir nonākusi 1930.gada Latvijas grāmata, kurā ir Latvijas jūras piekraste pilnībā saplānota, visa jūras piekraste, kur ir kas zaļš palicis, kur ir pieļaujama apbūve. Tātad normālā situācijā ir strādāts jau 30.gados. Tagad mēs uz kaut kādu laiku noņemam nost visas iespējas, tātad visi plānojumi ir jāmaina. Plānot var tikai 3 hektāru teritorijas ar viensētām, kas, manā skatījumā, ir absurds. Ja būtu pārejas noteikumos ierakstīts, ka šī situācija ir līdz 2007.gadam, līdz 1.janvārim, kad visā Latvijā ir jābūt šiem plāniem, es vēl to varētu uztvert, ka tas liek normāli nobremzēt anarhiju uz kaut kādu laiku, kamēr šie plāni nav. Bet šeit plānojumam vairs nav nekādas nozīmes.
Es vēlreiz uzsveru, ka problēma ir tā, ka Latvijā nav plānu. Un es, protams, negribu arī pārāk rakņāties pagātnē, bet tikai šajā Saeimā tiek ar likumu prasīts visai teritorijai plānojums. Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā nav sava nacionālā plānojuma, tas ir, skats no augšas – vai kaut ko atļaut vai ne. Desmit gadi tukšgaitā – tā es varētu aprakstīt plānošanas nozari, kas ir bijusi visus 90.gadus. Un tagad mēs mēģinām ar kaut kādiem citiem paņēmieniem.
Tāpēc es tomēr aicinu šo redakciju neatbalstīt, jo viss mehānisms, kas ir šeit gan pastiprināts, gan jau bija agrāk, pilnībā noliedz anarhiju. Tātad jebkurš plāns ir jāsaskaņo Vides ministrijā, lai pakļautos visām normām attiecībā uz vidi, tad to apstiprina mūsu ministrija. Tā ka nekādu absurdu nebūs. Visi absurdi rodas tikai no tā, ka šī plāna nav.
Tā ka es aicinu balsot pret komisijas priekšlikumu, pieņemot tālāk mūsu ministrijas 70.priekšlikumu, kurā viss tiek pakļauts plānojumam. Un plānu no savas puses mēs kontrolēsim pilnā stingrībā.
Paldies. Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītāja.
Paldies. Turpināsim debates. Deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Tātad mēs šobrīd izskatām 68.priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā. Ja jūs paskatītos, kāda tad bija iepriekšējā situācija un ko īstenībā komisija ir piedāvājusi, tad jūs redzētu, ka šeit nav nekādu būtisku konceptuālu izmaiņu ar likumprojektu, kāds tas līdz šim bija spēkā. Tātad nekādi jauninājumi pēc būtības nav ieviesti, izņemot dažas nianses, par kurām es gribētu pastāstīt, kas uzlabo situāciju piekrastes aizsargjoslas apsaimniekošanā.
Un šis pants runā par to, ka ārpus pilsētām un ciemiem... Kolēģi, ieklausieties! Ārpus pilsētām un ciemiem! Tātad par šo teritoriju, kas ir mūsu mantojums dabas piekrastē. Un runa ir tikai par to, ka šajās teritorijās ārpus pilsētām un ciemiem jaunizveidojamās zemes platības nevar būt mazākas par 3 hektāriem. Tā tas ir bijis arī iepriekšējā redakcijā. Un jau iepriekšējā reizē, labojot šo likumu, mūsu Saeimas laikā, mēs samazinājām minimālo platību no 10 hektāriem uz trim. No desmit uz trim! Tātad vairāk nekā trīs reizes samazinājām šo minimālo platību ārpus ciemiem un pilsētām, kur var izveidot tātad vienu jaunizveidojamu zemes īpašumu, uz kura var būvēt vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī mazēkām un tā tālāk. Tātad šis ir pieļāvums.
Mums nevajadzētu ārpus ciematiem un pilsētām zemes platības saskaldīt mazos, mazos pleķīšos un apbūvēt. Mēs zaudējam savu nacionālo identitāti, mēs zaudējam Latvijas ainavu kā tādu, un mēs pārvēršam visu piekrastes joslu par vienlaidus apdzīvotu teritoriju, ja mēs neievērosim šādu ierobežojumu.
Un tāpēc es ļoti lūgtu atbalstīt komisijas redakciju tieši tādu, kāda tā ir sagatavota. Tā ir vecā kārtība! Mēs neieviešam jaunu kārtību šajā lietā. Plānojums... lūdzu plānojumu... ar plānojumu var samazināt šo sadalāmo platību pilsētās un ciematos. Ja kādā lauku teritorijā ir jāsamazina mazāk par šiem 3 ha, tad tur ir jāizveido ciems. Ciemu izveidot drīkst, var, un tas ir atļauts. Tad ir ar plānojumu jāizveido ciems un jānosaka, ka tur var būt arī mazāks zemes dalījums.
Bet šajā vietā ārpus ciemiem nevajadzētu šīs zemes platības dalīt vēl mazākas. Kā jau es teicu, mēs jau esam atkāpušies no 10 ha uz 3 ha.
Un tātad šajā jautājumā es lūdzu uzticēties komisijai, kura ārkārtīgi ilgi diskutēja un kur piedalījās ļoti daudzi eksperti, kur mēs ievērojām gan attīstības idejas, gan arīdzan vides aizsardzības prasības piekrastē.
Saudzēsim šo piekrasti, mums tā ir tikai viena un vienreiz to var sabojāt. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Kolēģi! Problēma jau nav tanī apstāklī, ko te izstāstīja Emša kungs. Es arī esmu beidzis Ģeogrāfijas fakultāti un uzskatu sevi par zaļi domājošu cilvēku.
Bet problēma ir tanī redakcijā... kas ir parādījusies galīgajā komisijas priekšlikumā. Un šeit ir viens pilnīgi absurds piedāvājums, jo šeit ir rakstīts, ka uz katra jaunveidojamā zemes īpašuma, kas nav mazāks par 3 hektāriem, atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī mazēkām, kuras nav lielākas par 25 m².
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka uz katra jaunveidojamā zemes īpašuma, kas nav mazāks par 3 ha, var būt tikai šis viens risinājums zemes izmantošanai. Var būt tikai viena viensēta! Bet kāpēc, ja plānojums tiks apstiprināts, tur nevar būt kaut kas cits... kāds cits tūrisma objekts, kas netiks definēts kā viensēta. Kāpēc tur nevar būt kaut kas cits, kas nenodara dabai pāri? Kāpēc tur nevar būt viesnīca vai nelielu, mazu kotedžiņu komplekss, kas ir domāts tūrisma vajadzībām, ja dabas apstākļi konkrētajā vietā to ļauj?
Kāpēc dogmatiski ierakstīt, ka tur var būt tikai viensēta un nekas cits? Manuprāt, tas ir pilnīgs nonsenss! Pilnīgi absurds priekšlikums. Un es atbalstu ministra kunga pieeju.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Radzevičs.
A.Radzevičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie deputāti! Var atzīt, ka komisija tik tiešām daudz un ražīgi ir strādājusi, lai grozītu Aizsargjoslu likumu. Bet sevišķi es aicinu tos deputātus, kas nav šajā komisijā, izlasīt tos priekšlikumus, kas šajā brīdī ir atbalstīti, un mēģināt izprast, kas piedāvājumā ir dots.
Manuprāt, ja jūs neiedziļināsities un nedzirdēsit, kas stāstīts no tribīnes, jūs tā arī nesapratīsit, kas tajā aizsargjoslā notiks.
Vēl es gribu pievērst uzmanību, ka varbūt jums asociējas, ka šī aizsargjosla ir šie 300 vai 150 metri. Šī aizsargjosla ir piecu kilometru platumā. Tas nozīmē, ka ārpus ciemiem praktiski nevarēs rasties neviens infrastruktūras objekts.
Ja mēs te bieži vien runājam par reģionālo attīstību, tad šādā veidā faktiski jebkura veida reģionālā attīstība ārpus ciemiem ir noliegta. Tātad tie cilvēki, kas dzīvo kaut kur tur un viņiem ir īpašums, viņi nevarēs attīstīt ne lauku tūrismu, diez vai varēs uzbūvēt arī kādu mobilo sakaru torni, jo arī šie cilvēki ir pelnījuši, lai viņiem būtu sakari. Tā ka, atbalstot šo priekšlikumu, faktiski reģionālā attīstība nenotiks ārpus ciemiem. Vai mēs to vēlamies?
Sēdes vadītāja.
Deputāts Indulis Emsis – otro reizi.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Tiešām, pārpratumi var rasties, klausoties, ko šeit kolēģis stāsta. Šis nav stāsts par būvniecību, to regulē citi noteikumi. Šeit ir runāts par minimālo zemes platību vienas jaunas mājas būvniecībai. Un tikai to tas ierobežo! Un, lūdzu, nevajag jaukt galvu deputātiem, ja! Visu pārējo, kas ir atļauts citos likumos, var darīt.
Šeit ir runa par minimālo zemes platību, jo – ko mēs redzam piekrastē? Nopērk zemi 10 hektārus un sadala mazos, mazos kvadrātiņos, un katrā kvadrātiņā ļauj celt māju. Nu tā ir tā patiesība! Nu ko mēs te galvas jaucam cilvēkiem!
Tas ir domāts tiem, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, es teiktu, nu, biznesu. Tas ir labs bizness: nopērk lielāku gabalu, pēc tam sadala mazos gabaliņos un uz katra gabaliņa atļauj celt māju. Šeit mēs ierobežojam, cik sīkos gabaliņos var dalīt to vietu. Trīs hektārus, ne mazāk! Un viss kārtībā, un tas ir spēkā esošajā redakcijā, vai ne.
Tā ka nav šeit problēmu. Un uz pārējām lietām – infrastruktūras objektiem un tamlīdzīgi – viss piekrastē tiek būvēts. Vai tad jūs neesat tur bijuši?
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis – otro reizi.
Dz.Ābiķis (TP).
Emša kungs, es jums pilnībā piekrītu par to, ka nevajadzētu teritoriju sadalīt sīkos, mazos gabaliņos un nodarboties ar spekulācijām, un tas nebūtu pašmērķis šīs teritorijas apsaimniekošanā. Bet šo likumprojektu manā klātbūtnē lasīja reģionālās plānošanas speciāliste no Kurzemes. Un viņa man tieši norādīja uz šo daļu šajā teikumā, kur ir skaidri un gaiši uzrakstīts, ka uz katra no tā īpašuma, kas nav mazāks par trim hektāriem... Tur es jums piekrītu. Un tālāk, ieklausieties, te ir rakstīts: “...atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī mazākām, kuras nav lielākas par 25 kvadrātmetriem.” Un viņa norādīja man uz šo absurdo redakciju, jo, ja šeit paliek... šādā te veidā šī redakcija saglabājas, tas nozīmē, ka tur var būvēt tikai viensētas ar tām saimniecības ēkām un mazākām, kas nav lielākas par 25 kvadrātmetriem, bet nedrīkst būvēt neko citu, kā jau te Radzeviča kungs teica. Un kāpēc atbilstoši visām dabas aizsardzības prasībām mēs aizliegtu... varam aizliegt... vajag aizliegt būvēt tur infrastruktūras objektus un tamlīdzīgas lietas? Es atkārtoju: atbilstoši dabas prasībām. Bet nevar visu reducēt tikai uz viensētu ar tām saimniecības ēkām. Tas izslēdz alternatīvas, šāda te redakcija.
Manuprāt, jūs vienkārši komisijā esat... neesat līdz galam pārdomājuši, jo speciālisti, kuri nodarbojas tieši konkrēti uz vietas Kurzemē ar teritorijas plānošanas lietām, vismaz izlasot šo redakciju, konstatēja, un man bija tikai tam jāpiekrīt, ka tā ir absurda. Tā pieļauj tikai vienu veidu celtniecībai.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Radzevičs – otro reizi.
A.Radzevičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tik tiešām 68.priekšlikumā minētais ierobežojums ierobežo principā jebkādu darbību un atļauj tikai 3 hektāros būvēt viensētas. Jo, ja mēs apskatāmies arī 69.priekšlikumu, kas ir daļēji iestrādāts 68.priekšlikumā, tur tā būtība ir skaidri un gaiši pateikta: “Lai nebūtu neviens zemes gabals, kas ir mazāks par 3 hektāriem”, un tad vēl 68.priekšlikumā pasaka, ka tur var tikai uzbūvēt viensētu. Tā ka par attīstību, reģionālo attīstību, principā nevar būt ne runas 5 kilometros no Baltijas jūras, kuru droši vien nosaukt par jūras piekrasti ir diezgan grūti.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es saprotu, mēs visi it kā zinām, kas ir 25 kvadrātmetri. Un tomēr, tas ir nožēlojams izmērs. Jums jāsaprot, ka tas, ko piedāvā, tie 25 kvadrātmetri, mēs varētu tādā analoģijā teikt, ka padomju laikā ļāva būvēt 20 kvadrātmetru plēvju būves un siltumnīcas. Tas ir tāds vēdera platuma laukumiņš, kurā labākajā gadījumā var iedzīt vienu mašīnu, divām noteikti neiznāktu vietas. Vai tad mēs jūrmalu pārvērtīsim par kaut kādu tādu būdu krastmalu, teiksim, kas simbolizētu mūsu gara un kaut kādu pārējo nabadzību? Vienkārši padomājiet, tas ir pilnīgi absurds piedāvājums.
Es gribu teikt, ka, iespējams, vajadzīga kāda prestiža redakcija, un aicinu šo neatbalstīt vai vismaz atturēties!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Te ir patiešām pārpratums. Te nav runas par 25 kvadrātmetriem. Būvējiet to saimniecības ēku, kas varētu būt hotelis ... Izlasiet, lūdzu,... hotelis, motelis, tā saucamo viensētu, tad būvējiet saimniecības ēkas un tad vēl ēkas... Izlasiet precīzi likumā: “kā arī mazākām, kuras nav lielākas par 25 kvadrātmetriem.” Tātad vēl var būvēt dažādas tīklu būdas vai nezin ko, kuras nav lielākas par 25... Tas ir papildus viensētai, papildus saimniecības ēkām, un tad vēl var šīs būvēt. Tā ka tur diezgan biezi var apbūvēt to vietu.
Bet likuma būtība... Komisija jau precīzi izprata, un patiešām šitā, ka uznāk un pasaka, ka nevar māju būvēt lielāku par 25 kvadrātmetriem, tad gribas saprast, ka tajā komisijā strādā kaut kādi pilnīgi nenormāli cilvēki. 25 kvadrātmetri liela viensēta!
Bet izlasiet, lūdzu, precīzi! Tas ir domāts pavisam citādi, un atbalstiet šo jūras piekrastes saglabāšanu! Jo tā nebūs vērtība nedz tiem, kas tur sacels tajos mazajos gabaliņos, ne tai jūrai, nekur. Mēs būsim zaudējuši vienu no mūsu lielākajām bagātībām mūsu bērniem, kas nepieder mums, bet mūsu bērniem.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Seiles kundze!
A.Seile.
Godātie deputāti! Debates tiešām izvērsās ārkārtīgi interesantas, bet kas notiks tad, ja mēs noraidīsim 68.priekšlikumu? Tad spēkā paliks spēkā esošā redakcija. Es lasu šo tekstu jums: “Ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemes īpašuma platību, uz kuras atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, bet ne mazāku par 3 hektāriem, nosaka vietējās pašvaldības plānojumā.” Tāds ir šis teksts. Tur ir iekšā šī viensēta, tur ir iekšā šie 3 hektāri. Bet kas tur nebūs iekšā, ja mēs noraidīsim atbildīgās komisijas priekšlikumu? Tur nebūs tas papildinājums, kuru Indulis Emsis bija iesniedzis – apskatieties uzmanīgi! – kā 74.priekšlikumu. Komisija šo 74.priekšlikumu iestrādāja šajā spēkā esošajā redakcijā, nosakot, ka papildus šīm ēkām un būvēm, kas ir izvietotas uz zemes gabala, var celt arī tā saucamās mazēkas, kurām nevajag īpašus projektus, kas ir Būvniecības likumā noteikts, ka tās ir vieglas ēkas, – tā var būt pirtiņa, tā var būt maza kempinga mājiņa. Šādas visas var savienot uz tā viena 3 hektāru lielā zemes gabala.
Un tagad par viensētu. Varbūt ka viensēta tiešām nav tas precīzākais izteiciens, bet nekur nav teikts, ka tā kā runāja gan Slaktera kungs, gan Kučinska kungs, ka šī viensēta būtu jātulko kā zemnieku sēta vai zemnieku saimniecība. Viensēta var būt arī vienam saimniekam piederoša ēka, būves un viss pārējais, kas šai saimniecībai nepieciešams, arī šīs mazās kempinga mājiņas, kuras nav lielākas par 25 m², un ar to visu tur var nodarboties. Bez tam Ministru kabineta noteiktā kārtība, ja tiešām būs vajadzīgs liels valstiski nozīmīgs infrastruktūras objekts, nu, kas varētu būt, teiksim, kā Kučinska kungs man nupat minēja, tas varētu būt arī kāds veselības aprūpes centrs, to neliedz, to var izdarīt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu.
Un tāpēc es iesaku uzmanīgi lasīt gan veco tekstu, gan jauno tekstu, un nevar tā paķert tikai vienu frāzi un iztulkot, kā katram ienāk prātā.
Starp citu, mūsu stenogrammas ļoti uzmanīgi pēta arī tiesu darbinieki tad, kad ir tiesas process par šādiem jautājumiem, un visi šie skaidrojumi tiek salīdzināti ar esošo tekstu.
Tātad es ļoti iesaku jums izvērtēt gan veco redakciju, gan jauno, un es ar pilnu atbildības sajūtu pasaku, ka jaunā redakcija ir tiesību paplašinājums.
Bez šaubām, ir problēma par to, vai vajag mazāko gabalu ārpus pilsētām un ciemiem 3 ha. Par to tāda diskusija varētu būt arī vēl kaut kad vēlāk nākamajos grozījumos. Bet arī šajā līdz šim eksistējošajā likumā visu laiku šī norma ir bijusi spēkā. Un, piemēram, pat Slīteres teritorijā, kur nav ne maza peļķīte, ne meža blakām, jau tagad pieprasa par 1 m² 2 latus, pārdodot zemi. Protams, ka neviens nevar par 20 000 latu nopirkt vienu hektāru zemes, un kas gan tā būs par lauku sētu un kas gan tas būs par kempingu, ja tam nebūs klāt vismaz 3 ha zemes.
Šī problēma par nedalāmā zemes gabala lielumu atjaunosies, es domāju, vēl diskusijās, un ne tikai attiecībā uz šo Baltijas jūras piekrasti, kuru vajadzētu saudzēt, bet arī uz pārējiem aizsargājamiem objektiem, piemēram, dabas parkiem un citām teritorijām, kur šie aizliegumi ir daudz lielāki. Dabas parkos, piemēram, nedrīkst dalīt zemi sīkāk par 10 hektāriem.
Tāpēc es komisijas vārdā, kur mēs ļoti rūpīgi izvērtējām visus šos aspektus un kur piedalījās arī plānotāji, tomēr izlēmām, un arī komisijas balsojums ir tāds, ka vajag atbalstīt 68.priekšlikumu, kurš dod papildu tiesības zemes gabala īpašniekam, kura zemes gabala īpašums nevar būt mazāks par 3 hektāriem.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu deputātus balsot par 68. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret –17, atturas – 7. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Seile.
69.priekšlikums, ko iesniedza Vējoņa kungs, ir daļēji atbalstīts un jau iekļauts mūsu nobalsotajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
70.priekšlikumu iesniedza reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Kučinska kungs. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 29, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
71.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
72.priekšlikumu, ko iesniedza reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 40, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
Arī 73.priekšlikumu, kuru iesniedzis ministrs Kučinskis, komisija nav atbalstījusi. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, kāpēc komisija to neatbalstīja, ka vajadzētu saskaņot pašvaldības plānojumus, protams, ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un papildus šajā īpašajā Baltijas jūras aizsargjoslā arī ar Vides ministriju. Komisija atzina par nelietderīgu šo priekšlikumu. Tāpēc neatbalstīja Kučinska priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 41, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
75.priekšlikumu komisija atbalstījusi daļēji.
Sēdes vadītāja.
74., man liekas...
A.Seile.
Jā, atvainojos! 74.priekšlikumu iesniedzis deputāts Indulis Emsis, un mēs jau to esam atbalstījuši, iekļaujot 71.priekšlikumā, par kuru tik ilgi strīdējāmies.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
75.priekšlikumu komisija atbalsta daļēji, ir sagatavojusi un iekļāvusi šo priekšlikumu savā 76.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
77. – deputāta Emša – priekšlikumu komisija atbalsta daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
78.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
79. – deputāta Emša – priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
80.priekšlikumu, ko iesniedzis Urbanoviča kungs, komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 50, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
81.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
82.priekšlikumu iesniedzis Petera kunga. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat komisija atbalsta arī 83. un 84. – Satiksmes ministrijas iesniegtos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija atbalsta arī 85., 86. un 87. – Satiksmes ministrijas priekšlikumus.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Šie visi priekšlikumi ir tikai tādi redakcionāli un nosaukumus precizējoši.
88.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
89.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrija. Komisija to atbalsta daļēji. Tāpat daļēji atbalsta 90. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Un atbalsta tos, izsakot 92.priekšlikuma redakcijā, bet neatbalsta 91. – vides ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret 89., 90., 91. un 92.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
93.priekšlikumu komisija atbalsta daļēji. Un atbalsta 94. – komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
95. – vides ministra – priekšlikumu atbalsta daļēji, izsakot to 96. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
97.priekšlikumu komisija atbalsta daļēji un ierosina atbalstīt 98.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija atbalsta 99. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Atbalsta 100. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
101. – Juridiskā biroja priekšlikumu – atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
102. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Komisija ir sagatavojusi 103.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
104.priekšlikumu lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
105.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
106. – Juridiskā biroja – priekšlikumu komisija atbalsta daļēji un ir iekļāvusi to 107. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
108.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Atbalsta arī 109. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Lūdzam atbalstīt 110. – komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat arī lūdzam atbalstīt 111. – komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Komisija atbalsta 112. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija daļēji atbalsta 113. – Juridiskā biroja priekšlikumu un arī 114. – Juridiskā biroja priekšlikumu, izsakot tos 115. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Komisija ir sagatavojusi 116.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
117.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
118.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
119.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija atbalsta 120.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Tāpat komisija atbalsta arī 121. un 122.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija atbalsta 123. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
124. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Mūrnieces – priekšlikumu komisija atbalsta daļēji, ir precizējusi un iekļāvusi savā 125.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
126.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
127.priekšlikums. Tas ir redakcionāli precizēts, ir ieviesusies neliela kļūdiņa un... Paņemiet lapu ar dokumenta nr.4430–a. Šis priekšlikums ir sagatavots uz šīs atsevišķās lapas. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
128.priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Tāpat daļēji atbalstīts arī 129.priekšlikums. Un šie priekšlikumi iekļauti 130. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
131.priekšlikumu iesniedzis Ministru kabinets kā atsevišķu likumprojektu. Komisijā iekļāvām šo likumprojektu šajā trešā lasījuma tekstā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Paldies. Tas ir daļēji atbalstīts.
132.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
133.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Atbalsta arī 134. – deputāta Radzeviča priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
135.priekšlikums – par ciemu robežu apstiprināšanu ir iesniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Arī 136. – ministra Kučinska priekšlikumu – komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
137. – deputāta Radzeviča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
138. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi daļēji, tāpat daļēji atbalstījusi 139. – vides ministra priekšlikumu – un izteikusi 140. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
141.priekšlikumu atbildīgā komisija pati sagatavojusi. Lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
142.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat arī lūdzam atbalstīt spēkā stāšanās datumu – 143.priekšlikumu, kuru sagatavojusi komisija.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 17, atturas – 7. Likums “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4431. Pavisam komisija izskatīja 34 priekšlikumus, un pievērsiet uzmanību, ka jums ir nomainīta 12. un 13.lappuse – 12.A un 13.A lappuse.
Tātad 1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
6. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 58, atturas – 2.priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
11.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā nr.12.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
14. un 15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
18.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā nr.19.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
20.priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
24.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
25.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
26.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
28.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
30. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
31.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
33.priekšlikums. Atbalstīts un izteikts kā pārejas noteikumu 5.punkts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
34.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 5, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Tiesībsarga biroja likums”. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Kolēģi! Izskatām likumprojektu, ko ir iesniegusi mūsu Valsts prezidente – “Tiesībsarga biroja likums”.
Šis jautājums ir izskatīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā,
tas ir atbalstīts, un lūdzam arī atbalstīt
Saeimu šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tiesībsarga biroja likums iesniegts Saeimā pēc Valsts prezidentes iniciatīvas jau vairāk nekā pirms gada. Un tikai šodien tas nonāca līdz pirmajam lasījumam.
Tāda vilcināšanās ar likumprojekta izskatīšanu ir atklāta valdošās koalīcijas necieņas pret Valsts prezidenti izrādīšana. Un šorīt Valsts prezidente no šīs tribīnes netieši par to sūdzējās.
Martā es piedalījos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļu tikšanās ar prezidenti. Šajā tikšanās es izteicu sekojošu viedokli. Oficiālas cilvēktiesību struktūras mums bija vajadzīgas tikai pa ceļam uz ES un NATO, lai pārliecinātu pasauli, ka ar cilvēktiesībām mums ir viss kārtībā. Bet tagad cilvēktiesību sargāšanas paplašināšanai vairs nebūs piešķirta nauda. Nieki, teica prezidente, mēs sameklēsim naudu triju dienu laikā. Jau ir pagājuši trīs mēneši, bet naudas kā nebija, tā arī nav.
Tomēr oficiāli cilvēktiesību sargi ir vajadzīgi ne tikai, lai veidotu gaišu Latvijas tēlu ārpus tās robežām. Tie pilnīgi reāli palīdz cilvēkiem.
Tādēļ PCTVL frakcija tomēr atbalsta likumprojektu.
Īsi par likumprojekta būtību. Likumprojekts paredz uz Valsts cilvēktiesību biroja pamata izveidot jaunu struktūru, krasi palielinot asignējumus un attiecīgi paplašinot šo oficiālo tiesībsargu funkcijas. No jaunajām funkcijām pašas būtiskākās ir šādas.
Pirmkārt. Cieša cilvēku aizstāvība administratīvajos tiesu procesos pret valsts iestādēm.
Otrkārt, biroja darbības paplašināšana – izplatot to provincē. Jo patlaban birojs, izņemot atsevišķus izbraucienus provincē, strādā tikai Rīgā.
Cienījamie kolēģi! Ja mēs atbalstīsim šo likumu, tad valsts tiesībsargi atkārtos ceļu, kuru jau ir izgājusi neformālā organizācija – Latvijas cilvēktiesību komiteja, jo šī organizācija, kurai arī es piederu, jau no 1993.gada sniedz cilvēkiem palīdzību tiesās. Pēdējo divu gadu laikā pēc dažiem neizdevušamies mēģinājumiem mēs esam organizējuši pastāvīgi darbojošās filiāles Jelgavā un Jūrmalā. Faktiski mēs dublējam Valsts cilvēktiesību biroja funkcijas, turklāt cilvēku skaits, kuri ir griezušies mūsu sabiedriskajā konsultācijā, pat pārsniedz to cilvēku skaitu, kuri griežas pie oficiālajiem tiesībsargiem. Pieņemšanās mēs fiksējam līdzīgas sabiedriskās problēmas, piemēram, tāpat kā Valsts cilvēktiesību biroja apmeklētāju vidū dominē denacionalizēto namu iemītnieki.
Tāpēc mēs atbalstām Valsts prezidentes izvirzīto likumprojektu un aicinām arī citas frakcijas piebiedroties mūsu viedoklim. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Inese Krastiņa.
I.Krastiņa (JL).
Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti un deputātes! Tas risinājums, ka tiks pieņemts jauns likumprojekts cilvēktiesību aizsardzības jomā, ir labāks variants par to, ja tiktu izdarīti grozījumi 1996.gada likumā “Par Valsts cilvēktiesību biroju”. Valsts prezidente piedāvā jaunu likumprojektu un jaunu institūcijas nosaukumu. Un šis institūcijas nosaukums atbildīs tās mandāta apjomam. Tiesībsargu institūcija ne tikai veiks starpnieka funkcijas starp valsti un iedzīvotājiem cilvēktiesību aizsardzībā, bet arī konsultēs iedzīvotājus un palīdzēs risināt strīdus mierizlīguma ceļā, kas savukārt palīdzēs samazināt tiesās izskatāmo lietu skaitu un arī novērsīs iedzīvotājiem ilgstošo laiku, lai sagaidītu tiesas lēmumu.
Atšķirībā no pašreizējā likumā noteiktās kārtības tiesībsargam būs tiesības ne tikai izskatīt sūdzības, ne tikai ierasties valsts pārvaldes iestādēs un uzklausīt amatpersonu viedokli, bet tiesībsargam jaunā kvalitātē būs iespēja veikt iedzīvotāju aizstāvību tiesā, kā arī pēc paša personīgās iniciatīvas veikt šīs te cilvēktiesību aizsardzības lietas vešanu. Sūdzības par iedzīvotāju tiesību aizskārumiem tiks izskatītas bez papildu izmaksām no iedzīvotāju puses, kas ir liels pluss iedzīvotāju labā.
Viens no būtiskiem tiesībsarga biroja uzdevumiem būs sekot labas pārvaldības principa ievērošanai valsts pārvaldes iestādēs, kā arī īpaša uzmanība tiks pievērsta bērnu aizsardzības lietām.
Likumprojektā ir arī ietvertas tiesību normas par sūdzības iesniedzēja tiesību aizsardzību, kas veicinās to, ka nekādā gadījumā pret sūdzības iesniedzēju netiks sāktas nekādas represijas. Tas nozīmē, ka tiesībsargs neizpaudīs šo sūdzības sniedzēja sniegto informāciju citām personām.
Valsts amatpersonas nosaukums “tiesībsargs” ir saskaņots ar Valsts terminoloģijas komisiju, un tā ir atzinusi to kā labāko variantu.
Sagatavojot likumprojektu, ir notikušas arī konsultācijas starptautiskā līmenī, kā, piemēram, ir notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir devušas savu konceptuālu atbalstu šim likumprojektam. Ir notikušas konsultācijas starptautiskā līmenī, piemēram, ar starptautiskām organizācijām – Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Latvijas pārstāvniecību, Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības programmu, kā arī ar Ziemeļvalstu Ministru padomi. Un tiesībsargs ar plašu mandātu un likumā noteiktām neatkarības un imunitātes garantijām būs efektīvs instruments, lai Saeima varētu kontrolēt, kā tiek piemēroti un kā tiek ievēroti tās pieņemtie likumi iedzīvotāju labā.
Pamatojoties uz šiem augstāk minētajiem apsvērumiem, “Jaunais laiks” atbalstīs Valsts prezidentes iesniegto likumprojektu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A.Brigmanis.
Godājamie kolēģi! Pievērsīsim visu uzmanību šā likumprojekta skatīšanai, it sevišķi jautājumam, kas būs saistīts ar finansiālo segumu šīs institūcijas izveidei, anotācija jums ir pievienota klāt. Un atgriezīsimies pie šīs tēmas rudenī.
Tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.augusts.
Sēdes vadītāja.
Tātad vispirms lūdzu deputātus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, kā minēja Brigmaņa kungs, 30.augusts. Vai citi priekšlikumi ir?
Citu priekšlikumu nav, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.augusts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godātie kolēģi! Par likumprojektu (reģistrācijas nr.1209) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.
Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
A.Krūmiņš.
1.jūlijs – priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Arī par šo likumprojektu (reģistrācijas nr.1210) nav saņemts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
A.Krūmiņš.
1.jūlijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Kolēģi! Par doto likumu ir saņemti divi priekšlikumi.
1. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Praktiski likumā ir divi priekšlikumi. Sākotnēji priekšlikumu iesniedza Pirmās partijas deputāti, lai sarežģītu raidorganizācijām dzīvi. Un Urbanoviča pirmais priekšlikums pēdējam lasījumam ir, lai mīkstinātu praktiski šo aizliegumu.
Un otrais – mans, lai aizsargātu tās pašas raidorganizācijas no iespējamās Ministru kabineta patvaļas. Šī situācija ar diviem grozījumiem – slikto un labo novecojušā likumā – atgādina man pazīstamo anekdoti par diviem prezidentiem – amerikāņu un Krievijas.
Kādā tikšanās šie saderēja, kuram no viņiem izdosies pabarot kaķi ar sinepēm. Bušs paņēma sviestmaizi un uzlika kārtās: sinepes, šķiņķi, sinepes, šķiņķi... Kaķis to apostīja, saviebās, bet apēda. Putins padomāja un uzsmērēja kaķim sinepes zem astes. Kaķis sāka mežonīgi bļaut, bet galu galā sinepes nolaizīja. Putins teica: tā pie mums vienmēr notiek – brīvprātīgi un ar dziesmām.
Ja ņem par paraugu amerikāņu demokrātiju, tad Saeimai būtu jāpieņem abus priekšlikumus. Būtu jāpaaugstina prasības pagarināt aizlieguma laiku. Iesākumā līdz pulksten 23, lai atstātu rezervi turpmākajiem labajiem Pirmās partijas darbiem.
Bet pēc tam būtu jāpieņem arī PCTVL frakcijas priekšlikums – atņemt Ministru kabinetam tiesības izvarot privātās raidorganizācijas gadījumā, ja kaut kas apdraud latviešu valodu. Šo valodu taču vienmēr kaut kas apdraud. Vai tad ne?
Latvijas likumdevēju apziņā vēl nav izskaustas okupācijas sekas, un jūs, kolēģi, droši vien rīkosities kā prezidents Putins minētajā anekdotē. Tas nozīmē: noraidīsiet abus opozīcijas grozījumus.
Karogs rokās un sinepes zem astes!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jau ir pagājis labs laiks, kopš šis likumprojekts tika Saeimai piedāvāts, un gan es, gan mani kolēģi esam pārrunājuši šīs lietas ar televīzijas un radio speciālistiem, un faktiski es esmu nonācis pie viena secinājuma.
Un tas zināmā mērā sasaucas ar deputāta Buzajeva priekšlikumu, un es gribētu arī nedaudz paskaidrot, pie kāda secinājuma esmu nonācis.
Pirmkārt, ko visvairāk ietekmē vardarbība televīzijas ekrānos? Neapšaubāmi, tā visvairāk ietekmē mazus, nenobriedušus prātus. Vispirms tā ietekmē pirmsskolas un jaunāko klašu skolas vecuma bērnus. Bet sakiet, lūdzu, ja bērnudārzi un skolas sāk darbu 8 no rīta, vai ir daudz tādu vecāku, kas atļauj bērniem bērnudārza vecumā skatīties televīziju pēc pulksten 22? Nu taču nē jau! Mazajiem bērniem ir jāatrodas gultiņās.
Ja runā par vardarbību kā tādu. Kas īsti ir vardarbība televīzijas ekrānā? Tad arī ir jānonāk pie secinājuma, ka diemžēl arī tās pārraides, ko mazi bērni skatās tanī legālajā laikā, un šobrīd tas ir pirms pulksten 22, ļoti ietekmē bērnu psihi.
Man ir stāstījusi kāda bērnudārza audzinātāja par vienu gadījumu, kas ar vienu mazu... pareizāk sakot, ar diviem puisīšiem bērnudārzā notika. Pēkšņi viens tas mazais puisītis sāk tam otram ar plastmasas klucīti zvetēt pa galvu. Paldies Dievam, ka tikai ar plastmasas klucīti, jo tās sekas nekādas traģiskas nebija, un audzinātāja šo aprāja: kāpēc tu tā dari? Kā, es taču filmā “Toms un Džerijs” to redzēju. Tur sit nepārtraukti viens otru. Sasit plakanu, bet viņš pieceļas, piepūšas un iet tālāk.
Tā ka par to, kas ir vardarbība ekrānos, diezgan stipri ir jādiskutē.
Nākamais. Manuprāt, ļoti būtisks arguments, kas runā vispār pret šo likuma grozījumu, ir tas, ka Latvijā lielajās pilsētās, un ne tikai lielajās, arī mazpilsētās un daudzos ciemos, ir pieejama kabeļtelevīzija. Un kabeļtelevīzija ir pieejama, es domāju, pat lielākai televīzijas auditorijai. Un kāda šobrīd ir situācija?
Šis ierobežojums attieksies uz mūsu pašu Latvijas televīzijas kanāliem, uz sabiedrisko televīziju, uz pirmo un otro programmu, uz TV–3, TV–5 un LNT. Tanī pat laikā uz kabeļtelevīziju, kas tāpat ir pieejama cilvēkiem, šie grozījumi neattieksies, un tāpēc kaut vai tīri teorētiski, ņemot vērā to, ka kabeļtelevīzijā tāpat ir Latvijas reklāmas, reklāmas tirgus praktiski izplatās arī uz šīm kabeļtelevīzijām, un praktiski... nu vispār tīri teorētiski tā pieeja nav godīga.
Un nākamā problēma. Kā ir Rietumvalstīs? Rietumvalstīs pastāv filmu reģistri, filmas ir sadalītas pēc noteiktām kategorijām, un pilnīgi precīzi ir zināms, vai šī filma attiecīgajā valstī ir ieskaitīta tajā sarakstā, kuru drīkst skatīties, teiksim, bērns līdz 16 gadu vecumam, kuru tur līdz 10 gadu vecumam un tā tālāk.
Tanī pat laikā Rietumu valstīs ir pietiekami lielas finanses un jaudas, lai šie televīzijas uzraugi spētu izanalizēt praktiski katru televīzijas raidījumu. Vai mūsu Radio un televīzijas padome to spēj? Viņi fiziski to nespēj. Un rezultāts ir tāds, ka sabiedrībā tiek sacelta ažiotāža ap kādu raidījumu, kāds Radio un televīzijas padomes pārstāvis skatās, varbūt viņš vēl skatās kaut kādā politiskā griezumā, un pilnīgi iespējams, ka tas raidījums, kas nav salīdzināts ar citādiem šāda rakstura raidījumiem, tiks kvalificēts kā raidījums, kuru nedrīkst skatīties agrāk kā pulksten 22. Atkal rodas netaisnība.
Un pats pēdējais. Ir vēl viena būtiska lieta, kas runā pret to, lai mēs šobrīd atbalstītu šos likuma grozījumus. Šobrīd Saeimā ir iesniegts Sabiedriskās apraides likums, pat laikam vairāki likumi. Mēs tos noteikti ļoti kompleksi, pamatīgi rudenī skatīsimies. Un tāpēc sasteigt šobrīd ar vecā likuma grozījumu, kas ir ļoti, ļoti, ļoti diskutējams, nevajadzētu.
Un nobeigumā viena pavisam īsa replika. Ja runā par vardarbību, tad sekta “Jaunā paaudze” savās izpausmēs ir ārkārtīgi vardarbīga. Tā ārkārtīgi vardarbīgi ietekmē cilvēku psihi, tā ir varmācīga vēršanās pret cilvēka personību. Un, ņemot vērā to, ka iesniedzēju vidū ir arī šīs sektas pārstāvji, man tomēr rodas nedaudz šaubas, vai šie grozījumi tomēr nav nedaudz tāda liekulība.
Paldies! Es aicinu balsot... šobrīd atbalstīt Buzajeva priekšlikumu, kurš ir drusciņ varbūt labāks... es atvainojos, Urbanoviča priekšlikumu. Bet, balsojot kopumā par likumprojektu, aicinu to noraidīt. Un tad, kad mēs strādāsim pie jaunajiem televīzijas un radio likumiem, tad arī kompleksi šīs lietas izdebatēt, un nesastrēbsim karstu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es nāku šai tribīnē ne tikai kā Latvijas Pirmās partijas, kā priekšlikuma iesniedzēju pārstāvis, bet arī kā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas pārstāvis. Un kolēģim Ābiķim es gribētu tikai oponēt vienā lietā. Tas, kā katrs cilvēks runā ar Dievu vai ar savu sievu, vai ko viņš saka saviem bērniem mājās, tās nav publiskas lietas, kuras varētu ietekmēt skatītājus vai klausītājus, jo nevienam citam gar to nav daļas, un tas nebūtu jāzina un jādzird, un tas arī netiek rādīts.
Mēs diemžēl dzīvojam tādā sabiedrībā, kas mums ir sveša, jo mēs ļoti īsu brīdi dzīvojam šādos apstākļos. Mēs esam pieraduši, protams, pie tām multiplikācijas filmām, ko rādīja padomju laikā, un tās nebūt nebija sliktas – gan latviešu filmas, gan krievu filmas. Un dabīgi, ja pēkšņi parādās “Toms un Džerijs”, tad tas ir kaut kas jauns, un acīmredzot tas ir domāts citādai sabiedrībai, nevis mūsu sabiedrībai. Un, ja pašreizējos tirgus apstākļos runa ir par naudu, par peļņu, par biznesu, tad mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka vienalga, pēc kā būs pieprasījums, arī tiks sniegts adekvāts piedāvājums. Vienalga, vai tā ir tabaka vai alkohols, vai ielasmeitas, vai narkotikas, vai azartspēles, vai lēti seriāli un dažādi šovi. Līdzko būs sabiedrībā pieprasījums, tā arī būs biznesmeņi, uzņēmēji, kas to piedāvās. Un tā rezultātā mēs esam nonākuši pie tā, ka vecāki vairs daudz nerūpējas par to, ko skatās viņu bērni. Bet tad, kad daži pusaudži nosit savu skolas biedru un iemet Gaujā, tad viņi brīnās: “Kā tad tā, filmā rāda, ka viņš izpeld, varonīgi izkāpj krastā un nekas ar viņu nenotiek, bet te, izrādās, viņš ir beigts, pagalam, noslīcis un vēl nav atrasts līdz šim brīdim.”
Tas ir tas pats, ka, ja agrāk laukos kāvās ar sētas mietiem, tad tagad katrs puisis tur klāt beisbola nūju, jo tā ir daudz smalkāka, tā ir daudz civilizētāka, un Rietumu filmās parāda, ka pēc cilvēka apstrādāšanas ar beisbola nūju viņš paliek dzīvs. Nu, realitāte ir daudz savādāka. Viņam tiek pārlauzts galvaskauss, un viņš ir beigts.
Protams, kaut ko aizliegt vai noteikt kādus termiņus, laikus un tamlīdzīgi, tā nav tā labākā metode. Bet, redziet, mēs dzīvojam tādos apstākļos, ka mūsu sabiedrība nav spējīga un nevēlas atšķirt graudus no sēnalām. Mūsu sabiedrība nevēlas un neprot atšķirt informāciju no propagandas. Un vismazāk sabiedrība vērtē savu laiku, ko tā patērē, noskatoties dažādus šovus, diezgan vulgārus, primitīvus, pikantus un tamlīdzīgus, nedomājot par to, vai bērns sēž blakus un skatās, vai bērns sēž citā istabā un skatās otru televizoru.
Un, ja runājam par kabeļtelevīziju, tad tur tomēr ir lielākas iespējas kaut ko kodēt, kaut ko ierobežot. Un, manuprāt, dubults neplīst. Mēs sagaidīsim jauno likumu, cerēsim, ka mums pietiks apņēmības un godaprāta, un vēlmes tur tiešām visu kārtīgi ierakstīt, bet šobrīd situācija ir bīstama, aktuāla un pat traģiska. Situācija ir traģiska, jo nekad nevienā tiesā nevarēs attaisnoties slepkava par to, ka, lūk, viņš ir videospēlēs to redzējis, televīzijā to redzējis vai vēl kaut kur citur, un aiz nesaprašanas un nezināšanas viņš tā izdarījis, ka tagad otrs – viņa skolasbiedrs vai vienaudzis – ir beigts un pagalam.
Un, lai tas tā nenotiktu, tad, lūk, mūsu priekšlikums ir ierosināt šo laika limitu, laika ierobežojumu. Bet vēlreiz es atkārtoju: to, ko cilvēks dara baznīcā un kā viņš runā ar savu Dievu, to nevajag rādīt citiem publiski! Katrs, kurš gribēs, aizies un piedalīsies tajos pasākumos. Un ticības brīvība, kā mēs zinām, ir katra cilvēka individuāla tiesība un brīvība.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Faktiski šodien mēs te neko nevaram izlemt, jo situācija ar valsts televīziju ir katastrofāla. Mums tas ir jāpasaka. Un es piekrītu pirmajam runātājam, tikai problēmas un slimība ir daudz vairāk ielaistas. Un mans viedoklis ir tāds, ka meli sistemātiski tiek izplatīti televīzijā, tiek reklamēta divkopienu valsts ilūzija, sistemātiski tiek pārkāpts Valodas likums, aplenc divvalodība, slēptā un atklātā reklāma Latvijas valsts sabiedriskajā televīzijā, komerctelevīzijās, kabeļtelevīzijās, tirgus preču reklāmās un tā tālāk.
Otrs. Mēs runājam it kā par vardarbību un aizmirstam tādus sīkumus. Ja galvenais komentētājs pats ir ar perversu dzīvesveidu, – ārzemju pornozvaigzne, kas fotografējas uz ārzemju homoseksuālistu žurnālu vākiem, un šādi cilvēki ir galvenie ministru, prezidentu un ministru prezidentu intervētāji, tad man ir vispār kauns, kas notiek Latvijas televīzijā. Un par to ir jārunā, apspriežot budžetu.
Un pēdējais. Ir vajadzīgs pilnīgi jauns likums. Un es neticu īsti, ka mēs būsim spējīgi to izstrādāt, bet es ceru, ka pēc vēlēšanām šāds likums tiks izstrādāts.
Es gribētu tikai pateikt vienu piezīmi, ka tās muļķības, ka neko jau nevar darīt, jo kabeļtelevīzijā 90% raidījumu, tur, ziniet, ir citās valodās. Muļķības! Visas kabeļtelevīzijas var licencēt, pēc tam šīs kompānijas un firmas, kas sniedz šos pakalpojumus, ir jāpārbauda, bet es diemžēl esmu pesimists un neticu, ka mēs kaut ko izdarīsim šajā Saeimas sastāvā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 15, atturas – 15. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Brigmanis.
2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Brigmanis.
Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 30, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Brigmanis.
Vasarā padomāsim... un 30.augustā priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Sēdes vadītāja.
Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Meža likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2000.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu par grozījumiem Meža likumā un atbalstīja šos grozījumus. Šo grozījumu būtība ir tāda, ka mēs, izskatot likumu par zemes īpašnieka tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, pieņemot šo likumprojektu, šis likumprojekts tiek pavadīts ar virkni citiem likumprojektiem, kur jāizdara izmaiņas arī citos normatīvajos aktos un likumos.
Un šajā gadījumā likumprojekts nosaka, ka lēmumu par zemes īpašnieka izvēlētās piedāvājamās zemes atsavināšanu vai maiņu apstiprina un ik reizes pieņem Ministru kabinets.
Un tādējādi šiem īpašniekiem, kuru zeme ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ir vēl viena iespēja atbrīvoties no šiem aprobežojumiem, nomainot ar tādu zemi, kur šo apbrobežojumu nav.
Šo dokumentu ir nosūtījis mums Ministru kabinets, parakstījis ir Repšes kungs, un es aicinu šo likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – nav, atturas – 23. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Emsis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.
1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu!.... Es atvainojos...
1.priekšlikums... jā... Tātad, cienījamie kolēģi, mēs balsojam par... par 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu... Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vai tas ir pārāk liels grēks – ļaut bijušiem komunistiem, kuri izstājās no partijas nepareizajā laikā, strādāt par tiesnešiem? Nebūt nē! Esmu pārliecināts, ka bijušie PSKP un LKP biedri arī patlaban sastāda mūsu tieslietu sistēmas vairākumu. Saskaņā ar to atļaujiet man izpaust savu neizpratni par sekojošo faktu.
Mēs tikko pieņēmām kārtējo okupācijas deklarāciju, kur ir gandrīz skaidrs, ka komunistiskais režīms ir noziedzīgs režīms, un tas ir noziedzīgs ne tikai pēdējā pusgada laikā, no 1991.gada janvāra līdz 1991.gada augustam, bet saskaņā ar mūsu teoriju visus 50 gadus. Un būtu loģiski vai nu aizliegt visiem komunistiem strādāt par tiesnešiem, vai arī atļaut visiem komunistiem strādāt par tiesnešiem, neskatoties uz to 13.janvāri.
Mans priekšlikums ir otrais. Ņemot vērā, ka Satversmes tiesa jau bija izskatījusi mūsu pieteikumu par ierobežojumu bijušajiem komunistiem noņemšanu. Tiesnešu balsis, kā jūs atceraties, sadalījās attiecībā 3:4. Kopš tā laika pagāja trīs gadi, bet bijušie komunisti acīmredzami, skatoties atbildīgās komisijas viedokli, kļūst arvien bīstamāki mūsu valstij.
Negribētos, lai mani nodēvētu par neoriģinālu runātāju, bet es vēlreiz atgādināšu jums par Aksenoka kungu. Viņš, kurš bija izstājies no PSKP tikai pēc liktenīgā 1991.gada 13.janvāra un bija ieņēmis amatu, kas neizslēdz tiešu sadarbību ar VDK, šis cilvēks ir kļuvis par Latvijas galvaspilsētas mēru. Pēc šāda precedenta jums nekad vairs neizdosies loģiski pamatot priekšlikuma par ierobežojumu noņemšanu komunistiem noraidīšanu.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 58, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
5.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 49, atturas – 1 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 1 deputāts. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
30.jūlijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 30.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Izskatīsim likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1258. Juridiskā komisija lūdz noteikt tam steidzamības kārtību.
Sēdes vadītāja.
Atklājam... Tad vai deputāts Valērijs Agešins grib runāt par steidzamību? Nē? Tad, cienījamie kolēģi, lūdzu balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 9, atturas – 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Atklājam debates par pirmo lasījumu. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es šodien netaisos aizstāvēt un pārstāvēt dzērājus pie stūres. Un negribētos asi iebilst pret šo likumprojektu, jo mūsu sabiedrība un tauta acīmredzot prasa asinis, jā, bet tomēr gribētos atgādināt, ka vienā populārā latviešu dziesmiņā ir teikts, ka ar cenām mēs Latvijā jau sen esam Eiropā, bet ar algām joprojām Āfrikā.
Un, izmantojot šo līdzību, jāsaka, ka šodien skatāmā likumprojektā, kas nosaka administratīvo atbildību par pārkāpumiem ceļu satiksmē, autori jau sen ar abām kājām ir Eiropā un dzīvo no Latvijas realitātes atrautā pasaulē, jo ir gatavi piespriest un maksāt likumprojektā noteiktos augstos sodus.
Prakse jau rāda, ka drakonisks naudas sods nebremzē braukšanas ātrumu. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju vairākums šādam sodu līmenim vienkārši nav gatavs, jo Latvija joprojām ir pati nabadzīgākā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur 90% iedzīvotāju dzīvo zem Eiropas Savienības dalībvalstu nabadzības sliekšņa.
Un bez tam Latvijā ir visaugstākais inflācijas līmenis Eiropas Savienībā. Ja likumprojekta autoru nodoms bija “piegriezt skrūves” tā saucamajiem “biezajiem” pārkāpējiem un citādi pārtikušajiem autovadītājiem, tad nav īsti skaidrs, kā tiks īstenota, piemēram, transportlīdzekļa konfiskācija.
Esmu pārliecināts, ka šie paaugstinātie sodi vairumā gadījumu nekādi neuzlabos satiksmes drošību. Sodu teorijā ir tāda aksioma, ka pārkāpumus mazina ne soda bardzība, bet gan nenovēršamība. Ar to nenovēršamības nodrošināšanu pie mūsu ceļu policistu skaita un tehniskā nodrošinājuma kā ir, tā ir. Un aizstāt valsts pārvaldes sistēmas trūkumus ar pārmērīgu bardzību pret atsevišķiem notvertiem pārkāpējiem neizdosies. Tā ir vai nu naiva, maldīga ilūzija, vai nu kārtējais populisms. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man ir ļoti skumji, ka jākāpj tribīnē aizstāvēt kaut kādus drakoniskus soda mērus. Bet nupat, ja jūs lasāt avīzes, tad jau pēdējo nedēļu dažādās avīzēs ir aprakstīti tie pāris gadījumi manā dzimtajā Talsu rajonā, kad piedzērušies jaunekļi vienā gadījumā braucot nosit savu vienaudzi – meiteni, otrā gadījumā nobendē vienu pensionāru, ar divriteni mierīgi braucošu pa ielu. Un izrādās, ka nav jau nekāda problēma ar soda nenovēršamību. Šie jaunekļi ir vairākas reizes jau aizturēti, vairākas reizes ir sodīti, turīgi vecāki ir spējuši visus šos sodus nomaksāt, nopirkt jaunu automašīnu sasistās vietā, un šī nenovēršamība nenoved pie vēlamā rezultāta.
Un es uzsveru, ka katra drakoniska soda ieviešana nebūt nedotu šo garantiju, ka tagad jaunais cilvēks vai varbūt cits – ne tik jauns, bet tikpat nesaprātīgs cilvēks – turpmāk tā vairs nedarīs, jo katram cilvēkam ir savi uzskati, savs rīcības modelis, bet sabiedrībai ir arī vēl cita interese, kāpēc piemērot sodu, atņemot nozieguma rīku, lai šis cilvēks atkārtoti vairs nevarētu izdarīt noziegumu ar šo pašu nozieguma rīku. Protams, neviens nevar garantēt, ka pēc kāda laika viņš neiegādāsies citu rīku, jo tie nemaksā pārāk dārgi, un neturpinās, bet tāpēc jau ir cietumi, tāpēc ir ieslodzījumi, tāpēc galu galā noziedzniekiem ir jāpiespriež reāla brīvības atņemšana, nevis tikai jāpabrīdina ar nosacītu sodu, kā tas notiek pie mums, un bieži vien tieši attiecībā uz šiem jaunajiem, neapdomīgajiem, pārgalvīgajiem, bezatbildīgajiem, piedzērušajiem un labi situētajiem jaunajiem cilvēkiem.
Vai mūsu piedāvātie grozījumi dos vēlamo rezultātu? Protams, par to mēs varēsim diskutēt vēl pietiekami ilgi, uz katru nākošo lasījumu piedāvāt savus grozījumus un priekšlikumus, bet tas nekādā gadījumā nevar būt par šķērsli, lai mēs nepieņemtu šo likumprojektu pašreiz, tagad šajā stadijā.
Ja mēs noliekam to malā un noraidām, tad ir skaidrs, ka par šīm problēmām un šīm tēmām diskutēs varbūt prese, varbūt citi plašsaziņas līdzekļi, apmēram tādā pašā līmenī un tādā pašā veidā, ar tādu argumentāciju, kā pirms brīža kolēģis Kiršteins izteicās, gan par citiem jautājumiem, ko mēs saņemam no plašsaziņas līdzekļiem.
Bet šeit atkal ir tā pati līdzība, kāda būs interese skatītājam vai klausītājam, vai lasītājam, tā arī tiks šī tēma pasniegta, tādā mērcē un tādā veidā... Un, ja mēs noraidām šī likuma tālāku virzīšanu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mēs negribam uzņemties atbildību par šīs problēmas risināšanu, mēs negribam pielikt savus prātus un pūles, lai darītu kaut ko savādāk, varbūt ne tik labi, kā mēs gribētu, un ar šo grozījumu arī mēs nepanāksim galīgo rezultātu pilnīgi pozitīvākajā variantā, bet tomēr mūsu pienākums ir ar šo lietu nodarboties tikmēr, kamēr pa ceļiem brauc bezatbildīgi slepkavas, kamēr gadiem velkas tiesas prāvas, lai noskaidrotu, kurš tad ir vainīgs pie tā, ka mazs bērniņš paliek invalīds uz mūžu... Šādi gadījumi Latvijā ir neskaitāmas reizes, un dod Dievs, tagad Jāņu laikā kaut nu mazinātos, bet prakse rāda, ka šī samazināšanās, noziedzīgu braucēju pārtveršana un noziegumu novēršana prasa no policijas ļoti lielas pūles. Un bieži vien šīs policijas pūles pat ir uz robežas ar cilvēka tiesību ievērošanu vai pārkāpšanu. Ja pārbaudītu visus pēc kārtas uz alkohola testu, tā ir metode, protams, bet tā ir ļoti apšaubāma metode. Ja cilvēks ar savu rīcību nekādā veidā nav parādījis sevi kā bīstamu braucēju...
Tāpēc, gan Pirmās partijas vārdā, gan šeit arī ir citi atbalstītāji šim projektam, es tomēr aicinu to virzīt likumā noteiktajā kārtībā uz priekšu, lai galarezultātā mēs pārliecinātos, cik tad drakoniski soda mēri un kādi līdzekļi ir vajadzīgi mūsu sabiedrībai, lai mēs sāktu domāt katrs atsevišķi un visi kopā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
M.Segliņš.
8.jūlijs.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.jūlijs un izskatīšanas laiks ... 15.septembra sēdē rudens sesijā. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Rībenas, Šiliņa, Ontužāna, Kampara un Ceriņas iesniegumu ar lūgumu turpināt sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Turpinām sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Minētā likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti 42 priekšlikumi, kurus atbildīgā komisija ir izskatījusi un sniegusi savus atzinumus.
1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kampars. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Ministru kabineta vārdā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. Lūdzu!
M.Kučinskis (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).
Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Gan savā, gan ministrijas vārdā par konkrēto priekšlikumu es gribu teikt, ka mēs uz trešo lasījumu vēl arī daudz ko precizēsim, kas attiecas gan uz to nosaukumu “republikas pilsētas”, gan uz vēl dažiem jēdzieniem, gan uz skaitu – vai 25, vai 35.
Kopumā es vienkārši arī gribu pateikt paldies atbildīgajai komisijai par mūsu kopējo ražīgo darbu, jo mēs varam uzskatīt, ka jau 14 gadus ilgusī reforma ir izkustējusies uz priekšu, ka tā aiziet. Jo pašas reformas jau ir mērķis, kas bieži vien tiek aizmirsts, – reformas mērķis ir radīt spēcīgas pašvaldības, spēcīgus sabiedrotos, jo katram tiek prasīts attīstības plāns, katram – skats uz nākotni, uz to, kā strādāt.
Tāpēc es lūdzu savā un ministrijas vārdā šodien atbalstīt komisijas priekšlikumus un gatavoties šī likuma pieņemšanai pilnībā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītais ministra kungs! Es domāju, Administratīvi teritoriālās reformas likums ir ļoti nozīmīgs tāpēc, ka tas skar ļoti daudzu mūsu iedzīvotāju likteņus. Vai mēs saglabājam šo pašvaldību daudzveidību, ļausim attīstīties mazajām un lielajām pašvaldībām, pilsētām un laukiem, tas būs ļoti atkarīgs no tā, kādus lēmums mēs pieņemsim šajā likumprojektā.
Tāpēc šis iesniegtais deputāta Kampara kunga priekšlikums pilnībā praktiski izslēdz tādus pašvaldību veidus kā pilsētu pašvaldības un pagastu pašvaldības. Un tas ir ļoti nozīmīgs lēmums, jo praktiski esošajā redakcijā apriņķus veido administratīvā teritorija, kas sastāv no novadiem, pilsētām, pagastiem un republikas pilsētām, izņemot Rīgu. Bet šie priekšlikumi, kas ir 1. un 2., praktiski izslēdz šīs pilsētas kā pašvaldības un izslēdz arī pagastus kā pašvaldības.
Un tāpēc es domāju, ka pamatā mums ir jāizvērtē un šodien jāpieņem lēmums par to, vai mēs tiešām uzskatām, ka pilsētas nevar būt pašvaldības, izņemot, teiksim, kā šeit piedāvā, tikai republikas nozīmes pilsētas (tās praktiski šodien mums ir septiņas pilsētas), vai mēs gribam visas pārējās pilsētas uztaisīt par republikas nozīmes pilsētām, vai mēs tomēr šīm pilsētām dodam šo pašvaldības statusu un ļaujam tām attīstīties un pilnveidoties.
Un otra lieta. Skaidrs, ka šajā kontekstā mums arī ir jāņem vērā, ka ir pašvaldības kā pagasti, kuri praktiski... tie varētu atbilst šiem kritērijiem, kuri varētu tikai šo nosaukumu pamainīt – pagasta vietā to nosaukt par novadu.
Vai tā ir reforma? Es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Vienkārši šis pagasts var pastāvēt kā pagasts. Un, ja šie pagasti apvienojas, veido šo novadu, tātad automātiski tad arī ir šis novads. Un šeit nav nekādu iebildumu. Un šeit, es domāju, var pastāvēt visas šīs pašvaldību formas.
Tāpēc es lūgtu tomēr šo lietu ņemt ļoti nopietni, un faktiski šos 1. un 2.priekšlikumu, un 3. mēs varētu neatbalstīt. Un Zaļo un Zemnieku savienība uzskata un paliek pie šīm pozīcijām. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Gribētu atgādināt, ka mēs šeit izskatām grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas, uzsveru, reformas likumā, kas ir terminēts likums, kurš, es ļoti ceru, pēc ilgām un grūtām debatēm, vairāk nekā desmit gadu laikā, pēc pašvaldību mānīšanas, pēc uzplūdiem un atplūdiem, beidzot padarīs Latviju par vienu modernu valsti, kurā nebūs tādas mazas pašvaldības, kuras reizēm tiek dēvētas par ģimenes uzņēmumiem, kur bieži vien strādā vienas ģimenes locekļi un valsts līdzekļi un pašvaldības līdzekļi netiek tērēti, nu, teiksim tā, pietiekami lietderīgi.
Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, no manas puses bija mēģinājums, es piedāvāju definēt, kas mums ir republikas pilsēta un kas ir apriņķis, jo šīs divas administratīvās teritorijas noteikti ir kā sastāvdaļas nākamajā Latvijas administratīvi teritoriālās reformas modelī, kas līdz šim nebija definēts. Bet, manuprāt, ļoti auglīgā debatē mēs esam nonākuši pie secinājuma, kas ir izteikts 3. – komisijas priekšlikumā, teiksim, un, manuprāt, šī debate ir man ļoti pieņemama, tāpēc es neuzstāju uz savu priekšlikumu un aicinu atbalstīt jau pieņemto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 3.priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikai viena piezīme. Nu nevajadzētu lietot padomju okupantu ieviestos apzīmējumus – republikāniskās slimnīcas, republika, braukāšana pa republiku, par Karogu, par Valsts himnu. Var būt tikai valsts nozīmes pilsētas, var būt lielpilsētas, var būt mazpilsētas, nevar būt republikas pilsētas. Tāpat kā nav monarhijas pilsētas, Kampara kungs!
Un vajadzētu vienreiz, ja jau jūs esat ķērušies klāt, iestrādāt labojumus visos esošajos likumos un izņemt NKVD un PSRS un citu okupantu izplatīto terminoloģiju un vienreiz iztīrīt likumus! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 45, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
2. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 2. un 3.priekšlikumu ... (Starpsauciens: “Balsot!”) Par kuru priekšlikumu ir balsojums? (Starpsauciens: “Otro!”) Par 2.
Deputāti prasa balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 14, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 25, atturas – 6. Priekšlikums ir atbalstīts.
P.Ontužāns.
4. – deputāta Gulbja priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Māris Gulbis.
M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Jāsaka, ka komisija ir tiešām ļoti raženi pastrādājusi un arī Kučinska kungs ir piedalījies ļoti aktīvi. Bet ir jāsaka, ka mans priekšlikums paredz svītrot vārdus “reģionālās pašvaldības” un atturēties šobrīd no “reģionālā līmeņa”, jo process paliek nebeidzams un ministru optimisms var pārvērsties nebeidzamās ilgās pēc reformas pabeigšanas. Un mans priekšlikums paredz pabeigt no sākuma vietējo reformu un tad spert nākamo soli.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 4. – deputāta Māra Gulbja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 52, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
5. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 14, atturas – 13. Priekšlikums ir atbalstīts.
P.Ontužāns.
6. – deputāta Gulbja priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
7. – reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
8. – deputāta Kampara priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
9. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
10. – deputāta Gulbja priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
11. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 11. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas – priekšlikums nosaka, ka vietējo pašvaldību administratīvā reforma tiek realizēta brīvprātīgi, bez piespiedu mehānismiem. Tāpēc reformai jānotiek vienlaikus arī ar reģionālo reformu, kas ļautu precīzāk… un ievērotu šo subsidaritātes principu, šo varas sadalījuma principu, to principu pārdali, funkciju pārdali, un rezultātā šī reforma varētu nest pozitīvus augļus un tai ir jānotiek brīvprātības režīmā, attiecīgi nenosakot šo termiņu, cik valstij ir naudas līdzekļu, cik ir iespēju atbalstīt šo novadu veidošanu. Tādā veidā šie novadi veidojas, un tie veidojas saskaņā ar shēmu, kas ir paredzēta, teiksim, projektos šīm pašvaldībām, pieņemot savus lēmumus, var veidot šos novadus, un rezultātā veidojas normālas pašvaldības, kuras ir spējīgas tālāk strādāt un attīstīties.
Tāpēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas realizācijas rezultātā ir jāizveidojas tādām pašvaldībām, kuras būtu finansiāli izlīdzsvarotas, pēc iespējas ekonomiski neatkarīgākas, kuru budžeti būtu tādi, kuri varētu normāli apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Tātad arī infrastruktūras sakārtotos, sniegtu kvalitatīvākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, un tāpēc šī reforma reāli ir nepieciešama... ir nepieciešami šie līdzekļi, un šai reformai ir arī jābūt šim brīvprātības principam, jo savādāk, ja pašvaldības nepiekritīs šādai reformai, tad tas arī ir ... tā doma, ka reāli tālāk šis atbalsts no vietējām pašvaldībām, no iedzīvotājiem nebūs gaidāms šīs reformas tālākā realizācijā.
Šeit arī tiek... mēs paredzam arī šīs pārsūdzēšanas iespējas pašvaldībām, ja viņu lēmumi netiek ņemti vērā – vai tā ir Satversmes tiesa, vai cita institūcija, kurai jābūt neatkarīgai no valsts iestādēm, un tādā veidā, teiksim, šo teritoriju administratīvo robežu mainīšana ir lielā mērā, teiksim, regulēta un dot iespēju arī pašvaldībai izteikt savus viedokļus un arī apstrīdēt tos lēmumus, ko pieņems ministri vai Ministru kabinets, realizējot šos projektus, apvienošanās projektus.
Vēl viena būtiska atšķirība, kura būtu jāņem vērā, ir tā, ka mums tomēr ir šīs lauku teritorijas un pilsētu teritorijas, kur pašvaldību loma un vieta ir atšķirīga. Ir šīs teritorijas, kurām ir ļoti liels iedzīvotāju blīvums, ir teritorijas, kurām ir minimāls iedzīvotāju blīvums, bet šīs teritorijas ir jāapsaimnieko, tām ir jābūt pašu pārvaldei un cilvēkiem, iedzīvotājiem ir arī jābūt iespējām piedalīties šo teritoriju tālākā izaugsmē un attīstībā.
Tāpēc es gribētu minēt vienu reālu piemēru. Izveidojot novadus, pašreiz mums arī rodas situācijas, kad nav šis valstiskais plānojums, nav ievērots valstiskais skatījums uz šo novadu lielumiem un kritērijiem, ka parasti, pilsētām apvienojoties ar diviem vai vienu pagastu, praktiski veidojas pašvaldības, kurās dominējošo lomu un politisko lomu regulē pilsētu deputāti, kuri ir ievēlēti no pilsētām, un šīm mazajām lauku teritorijām, kuras iekļaujas šajā novadā, praktiski nav ne politiskās, ne ekonomiskās ietekmes uz šo pašvaldību, teiksim, finanšu līdzekļu sadalījumu.
Un viens piemērs. Es gribētu teikt, ka es apmeklēju Preiļu novadu, un es redzēju.... Preiļu pagasts apvienojies kopā ar Augstkalnes pagastu un Preiļu pilsētu. Un rezultātā no pilsētas ir septiņi deputāti un no laukiem ir knapi divi deputāti. Un skaidrs, ka arī šis finanšu sadalījums, teiksim, ceļu fonda naudas, dalās tā: no 90 000 latu laukiem gadā aiziet tikai 5000, tas ir, knapi 5,5 procenti no šiem līdzekļiem. Bet apkalpot šīs teritorijas vajag, infrastruktūra jāuztur, ceļi jāuztur. Un, ja agrāk šīs pašvaldības varēja četras reizes, piecas reizes, sešas reizes nogreiderēt šos ceļus, tad tagad tās var divreiz – pavasarī un rudenī.
Tā ka šeit ir problēmas. Ja mēs veidojam arī šos novadus, tad mums ir jābūt arī šim politiskajam līdzsvaram starp laukiem un pilsētām, lai šie lauku pagasti, lauku teritorijas netiktu devalvētas, sagrautas, bet, tieši otrādi, lai tām rastos šī iespēja attīstīties.
Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka šim procesam jābūt pakāpeniskam, ar finansiālo regulējumu, un reizē ar to šai procesā, brīvprātīgi ļaujot pašvaldībām izvēlēties un veikt šo reformu, mēs iegūsim daudz pozitīvāku rezultātu, nekā ir bijis līdz šim.
Un vēl viena lieta, ko es gribēju atzīmēt, ka tomēr pagasti mums ir vēsturiski administratīvi teritoriālie veidojumi, pašvaldības no Pirmās Latvijas laikiem. Un vai mums vajag atteikties no šī pagasta nosaukuma? Vai tas ir nicinošs vai vienam otram nepatīkams, bet es domāju, ka, tieši otrādi, tās ir kultūrvēsturiskās saiknes ar šo teritoriju. Un šīs lietas arī jāizvērtē, teiksim, veicot šo reformu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Es atvainojos! Debatēs bija pieteicies arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).
Cienījamie deputāti! Tikai pāris vārdu atbildē, jo es abām rokām esmu par brīvprātību. Bet tā brīvprātība ir tāpat kā atšķirība starp anarhiju un demokrātiju. Demokrātija atšķiras tikai ar to, ka kāds nosprauž robežas. Tāpat brīvprātība nevar būt bezgalīga. Un, ja kaut kas... Un, ja kaut kas ir jādara, šobrīd man ir pilna pārliecība, ka jau gada laikā mēs vienosimies par optimālo variantu. Jo tie mērķi, ko Šķestera kungs teica, ir gluži līdzīgi, tie ir absolūti vienādi. Mums ir jārada spēcīgas, finansiāli stabilas pašvaldības. Pie tā mēs strādāsim. Un es domāju, ka termiņi ir absolūti pietiekami, lai to izdarītu. Brīvprātīgi mūžīgi – tas nozīmē mūžīgas reformas, mūžīgi neko. Paldies. (Starpsauciens no zāles: “Nekādas reformas!”)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
P.Ontužāns.
Likumprojektu izskatot, strādāja apakškomisija, un arī komisijas atzinums bija – noraidīt šo priekšlikumu ar balsu vairākumu, jo mēs tomēr atbalstījām ministrijas izstrādāto laika grafiku, lai kaut kas šinī valstī notiktu.
Tāpēc aicinu balsot par 11.priekšlikumu! (“No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Par demokrātiju!” Un deputāts Dz.Ābiķis: “Par stulbumu neviens nebalso!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsosim par 11. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 38, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
12.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Gulbis. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Māris Gulbis.
M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz: vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma notiek brīvprātīgi, bet tiek pabeigta līdz 2007.gada 31.decembrim. Faktiski mans priekšlikums ietver to, ko sludināja savulaik Einara Repšes valdība: 2008.gadā tiek izveidoti novadi un 2009.gadā ir pilnībā skaidrs, kas notiek ar šo, Kampara kunga vārdiem runājot, burvīgo reformu.
Es aicinātu arī “Jauno laiku” varbūt padomāt un atbalstīt savulaik sludināto reformas sākuma... pabeigšanu 2007.gada 31.decembrī.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 12. – deputāta Māra Gulbja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 49, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
Atbildīgā komisija atbalstījusi 13. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Arī 14. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
15. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
17. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
18. – deputāta Gulbja priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Māris Gulbis.
M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz, ka ikgadējā valsts budžetā tiek piešķirti finanšu līdzekļi Valsts atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai ne mazāk kā 0,5% no IKP apjomā, un es arī tomēr aicinātu iedziļināties manā priekšlikumā, jo pretējā gadījumā, protams, šo finansējumu saņems tikai politiski angažētās pašvaldības. Es domāju, ka mums ir ļoti liela profesionāļu komanda. Un es domāju, ka profesionāli tiks atkal apmuļķotas citas pašvaldības.
Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! “Jaunais laiks” jau labu laiku atpakaļ nācis klajā ar priekšlikumu šajā reformas likumā iestrādāt precīzi skaidru, pašvaldībām saprotamu finansējumu, kādā veidā viņi saņems savus finanšu līdzekļus, īstenojot šo reformu.
Mūsu priekšlikums bija budžetā, ikgadējā budžetā, minēt konkrētu summu, par summu tālāk jau vienojoties un diskutējot parlamenta iekšienē. Diemžēl iepriekšējās Emša valdības laikā šī diskusija izpalika, jo vienkārši kaut kādu iemeslu dēļ likums tika atlikts, un man ir liels prieks, ka ar esošo reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru šī diskusija ir atsākusies. Un ir bijusi ļoti, ļoti konstruktīva. Tātad ministrs ir atbalstījis un noņēmis savu priekšlikumu par to, ka šo finansējumu nosaka tikai Ministru kabinets. Un 19.priekšlikums – ir precīzi, skaidri un gaiši minētas summas, ko saņem katra pašvaldība, Gulbja kungs! Uzsveru: katra pašvaldība, nevis kādas politiski angažētas pašvaldības. Tas ir minēts 19.priekšlikumā, kur 100 000 latu saņem katra pašvaldība, kura izveido novadu.
Mūsuprāt, šis ir ļoti labs kompromisa priekšlikums, kur jau likumā, šajā terminētajā reformas likumā, mēs nosakām šo “burkānu”, kā to sauc pašvaldību vadītāji, kāpēc tām būtu jāapvienojas.
Tāpēc arī “Jaunais laiks” bija priecīgs par šādu valdības un ministra atbalstu un izpratni par pieeju un reālu palīdzību pašvaldībām un atsauca arī savu priekšlikumu.
Kolēģi, tāpēc es aicinu atbalstīt ministra Kučinska 19.priekšlikumu un nebalsot vai atturēties no deputāta Gulbja priekšlikuma, kurā nav reāla finansiāla pamatojuma. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 18. – deputāta Gulbja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
19. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
20. – deputāta Gulbja priekšlikums. Daļēji atbalstīts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
21. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 22. – ministra priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 21. un 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
23. – deputāta Gulbja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 24. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 23. un 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
25. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
26. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
27. – deputāta Gulbja priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
28. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
29. – deputāta Gulbja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
30. – deputāta Kampara priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
31. – deputāta Kampara priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
32. – deputāta Kampara priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
33. – deputāta Gulbja priekšlikums – atbalstīts 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
34. – deputāta Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts 42. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
35. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
36. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
37. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums – daļēji atbalstīts 38. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
39. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 39.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 22, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
40. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu? Nē, deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
41. – deputāta Gulbja priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
42. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 8, atturas – 12. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
P.Ontužāns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2005.gada 25.augusts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 25.augusts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos paziņot, ka deputāti Boriss Cilevičs, Aleksandrs Bartaševičs, Aleksejs Vidavskis un Valērijs Agešins, kā arī Vitālijs Orlovs ir apmierināti ar izglītības un zinātnes ministres sniegto rakstisko atbildi.
Tādēļ šodien papildu atbilžu un jautājumu sesija nenotiks.
Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sēde – pēc 20 minūtēm Ārlietu komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es gribētu visus sveikt latviešiem vismīļākajos svētkos – Līgo svētkos, Jāņos, un es aicinu kopīgi ielīgot Jāņus arī Saeimā, lai mums visiem veiktos un lai mēs strādātu savu iedzīvotāju, savu pilsoņu labā. Un tāpat novēlu arī visiem darbiniekiem priecīgus Jāņus un gaidu visus Sarkanajā zālē.
(Aplausi.)
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Oskars Kastēns, Juris Dobelis, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters..., manuprāt, ir... Anta Rugāte, Jevgēnija Stalidzāne un Jānis Straume. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 22.jūnija sēde ir slēgta, kā arī mēs šodien slēdzam Saeimas pavasara sesiju. Un tiekamies septembrī Saeimas rudens sesijā. Paldies.