Par Ziemeļeiropas drošības arhitektūru

"Šodien drošības koncepcijas pamatā ir kolektīva drošība," — tā pirmdien, 25.septembrī, atklājot konferenci "Ziemeļeiropas drošības arhitektūra: paplašināšanās un Eiropas drošības un aizsardzības identitātes ietekme", teica aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Konferenci sadarbībā ar NATO, Latvijas aizsardzības ministru un Konrāda Adenauera fondu bija sarīkojis Latvijas Ārpolitikas institūts.

Starptautiskajā konferencē

Konferences pamatreferātu nolasīja Klauss Pēters Klaibers, NATO ģenerālsekretāra asistents politiskajos jautājumos. Lai Eiropā būtu stabilitāte, jāpanāk Krievijas iekļaušanās dialogā ar NATO, uzsvēra referents. Krievija labas gribas sākumu jau parādījusi, piedaloties programmas "Partnerattiecības mieram" akcijās Balkānos. Jācer, ka šī sadarbība turpmāk uzlabosies un paplašināsies. Valstīm, kuras vēlas tikt uzaicinātas NATO, jāparāda sava gatavība uzlabot ekonomiku. NATO sniegs palīdzību, bet nedarīs to, kas jāveic pašām kandidātvalstīm. Kā izveidosies NATO sadarbība ar ES militārā jomā, par to vēl pilnīgas skaidrības nav. Taču jau iezīmējas domas saglabāt ES autonomiju militārajās problēmās, kuras prasītu risinājumu lokāli Eiropā, taču saglabājot NATO nostādnes.

Zviedrijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Stratēģisko studiju nodaļas kapteinis Svens Rudbergs dalījās domās, ka Zviedrija centīsies atbalstīt Latvijas Republikas uzņemšanu ES. Tā kā Zviedrija nav NATO dalībvalsts, referents atturējās no komentāriem par sadarbību ar aliansi. Zviedri uzskata, ka viņiem šī sadarbība ir pietiekama "Partnerattiecību mieram" līmenī, kuras ietvaros zviedru karavīri piedalās miera akcijās Kosovā.

Polijas pastāvīgais pārstāvis NATO Andžejs Tovpaks pauda domu, ka uzņemšana NATO Polijai rada drošības sajūtu. Polija ārpolitikā grib aizmirst senos konfliktus ar Lietuvu, līdzīgi tam, kā vācu un franču attiecībās netiek pieminētas senas domstarpības. Sadarbošanos ar Krieviju traucē neskaidrais Kaļiņingradas apgabala statuss.

Čehijas Republikas pastāvīgais pārstāvis NATO Karels Kovanda atzīmēja neskaidrību problēmas risinājumā, ko darīt ar tām Eiropas valstīm, kuras nav abās organizācijās — ES un NATO, bet tikai vienā no tām. Latvijai jāprecizē savs viedoklis, ko tā uzskata par labām attiecībām ar Krievijas Federāciju. Latvija ir spējusi izveidot labas attiecības ar valstīm, kuru okupācijā tā atradusies, — Zviedriju un Vāciju. Tas pats jādara arī ar Krieviju. Čehija apsveic ideju par kontaktvēstniecības atvēršanu Viļņā NATO kandidātvalstīm.

Par Lietuvas problēmām, gatavojoties uzaicināšanai NATO, informēja Lietuvas Ārlietu ministrijas plānošanas nodaļas vadītājs Etvīds Bajarūns.

Somijas Ārpolitikas institūta pētniece Karolīna Hankanena raksturoja dažas grūtības, meklējot līdzsvaru starp valsts ārpolitiku un lielvalstu ierobežojumiem. Somija ar sekmēm piedalās programmas "Partnerattiecības mieram" pasākumos.

Veidojot bruņotus spēkus ES ietvarā, nav jārada jauna armija, bet lietderīgi jāizmanto esošie militārie formējumi. Somija negatavojas iestāties NATO, jo nejūtas militāri apdraudēta, taču atbalstīs Latvijas uzņemšanu ES.

Ungārijas pastāvīgais pārstāvis NATO Andrāšs Šimoņi atbalstīja iepriekšminēto domu, ka ES ietvarā nav nepieciešams radīt jaunus buņotus formējumus, bet izmantot NATO karaspēka vienības. Ungārija, gatavojot atbildi uz uzaicinājumu iestāties NATO, organizēja referendumu. Vai tas būs vajadzīgs arī Latvijai, to rādīs laiks.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums ir par virzību pirmām kārtām uz NATO, uzskatot, ka iestāšanās ES Latvijai nav tik svarīga. Latvijas Ārlietu ministrija cer, ka uzaicinājumu iekļauties NATO Latvija saņems 2003.gadā.

Konrāda Adenauera fonda Ārējās un drošības politikas nodaļas direktors Karls Heincs Kamps uzsvēra pašreizējās Vācijas Federatīvās Republikas grūtības — finansējums militārām vajadzībām gadu no gada krītas, šogad tas ir 1,6% un Vācija ir tikai 14.vietā starp NATO dalībvalstīm. Nav sagaidāma finansējuma palielināšana. Ja, uzaicinot jaunas dalībvalstis NATO, vēlamies palielināt drošību, tā jārada nestabilos reģionos, piemēram, uzaicinot Ukrainu.

Krievijas Federācijas integrācijas pētījumu un programmu centra direktors pētniecības darbā Igors Lešukovs informēja par Krievijas Federācijas skatījumu uz ES un NATO paplašināšanu. ES paplašināšana tiek uzskatīta par pieņemamu, bet NATO apdraudēs Krieviju. Vienlaikus Krievija ar bažām raugās uz abu organizāciju paplašināšanu kā tieksmi izstumt Krieviju no Eiropas. Krievija var palikt par vienīgo valsti, kura nebūs tieši saistīta ar Eiropas organizācijām, Krievijas jau tā nedrošā ekonomika tad cietīs vēl vairāk. Krievija gaida priekšlikumus Kaļiņingradas jautājuma risināšanai.

Rutgeras universitātes Globālās drošības un demokrātijas centra direktors Edvards Ruods informēja, ka ASV vēl ir daudzas neskaidrības, kā savienot NATO ar ES militārajā jomā. ASV par daudz svarīgākām uzskata citas militāras problēmas, kas gaida risinājumu, piemēram, pretraķešu sistēmas modernizācija un atomieroču samazināšana. Eiropai daudz vairāk jārūpējas par kolektīvo drošību savā reģionā. Vairāk jāiesaista nevalstiskās organizācijas.

Latvijas Republikas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, atbildot uz jautājumiem, izteica domu, ka Latvijai līdz 2003.gadam jābūt gataviem miera uzturēšanas spēkiem. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis paziņoja, ka Latvijas miera uzturēšanas spēki darbosies "Partnerattiecību mieram" ietvaros gan NATO, gan ES militārajos pasākumos.

Auseklis Skaidris Ozoliņš, LATO biedrs

Polijas pastāvīgais pārstāvis NATO Andžejs Tovpaks pauda domu, ka uzņemšana NATO Polijai rada drošības sajūtu. Polija ārpolitikā grib aizmirst senos konfliktus ar Lietuvu, līdzīgi tam, kā vācu un franču attiecībās netiek pieminētas senas domstarpības. Sadarbošanos ar Krieviju traucē neskaidrais Kaļiņingradas apgabala statuss.

Čehijas Republikas pastāvīgais pārstāvis NATO Karels Kovanda atzīmēja neskaidrību problēmas risinājumā, ko darīt ar tām Eiropas valstīm, kuras nav abās organizācijās — ES un NATO, bet tikai vienā no tām. Latvijai jāprecizē savs viedoklis, ko tā uzskata par labām attiecībām ar Krievijas Federāciju. Latvija ir spējusi izveidot labas attiecības ar valstīm, kuru okupācijā tā atradusies, — Zviedriju un Vāciju. Tas pats jādara arī ar Krieviju. Čehija apsveic ideju par kontaktvēstniecības atvēršanu Viļņā NATO kandidātvalstīm.

Par Lietuvas problēmām, gatavojoties uzaicināšanai NATO, informēja Lietuvas Ārlietu ministrijas plānošanas nodaļas vadītājs Etvīds Bajarūns.

Somijas Ārpolitikas institūta pētniece Karolīna Hankanena raksturoja dažas grūtības, meklējot līdzsvaru starp valsts ārpolitiku un lielvalstu ierobežojumiem. Somija ar sekmēm piedalās programmas "Partnerattiecības mieram" pasākumos.

Veidojot bruņotus spēkus ES ietvarā, nav jārada jauna armija, bet lietderīgi jāizmanto esošie militārie formējumi. Somija negatavojas iestāties NATO, jo nejūtas militāri apdraudēta, taču atbalstīs Latvijas uzņemšanu ES.

Ungārijas pastāvīgais pārstāvis NATO Andrāšs Šimoņi atbalstīja iepriekšminēto domu, ka ES ietvarā nav nepieciešams radīt jaunus buņotus formējumus, bet izmantot NATO karaspēka vienības. Ungārija, gatavojot atbildi uz uzaicinājumu iestāties NATO, organizēja referendumu. Vai tas būs vajadzīgs arī Latvijai, to rādīs laiks.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums ir par virzību pirmām kārtām uz NATO, uzskatot, ka iestāšanās ES Latvijai nav tik svarīga. Latvijas Ārlietu ministrija cer, ka uzaicinājumu iekļauties NATO Latvija saņems 2003.gadā.

Konrāda Adenauera fonda Ārējās un drošības politikas nodaļas direktors Karls Heincs Kamps uzsvēra pašreizējās Vācijas Federatīvās Republikas grūtības — finansējums militārām vajadzībām gadu no gada krītas, šogad tas ir 1,6% un Vācija ir tikai 14.vietā starp NATO dalībvalstīm. Nav sagaidāma finansējuma palielināšana. Ja, uzaicinot jaunas dalībvalstis NATO, vēlamies palielināt drošību, tā jārada nestabilos reģionos, piemēram, uzaicinot Ukrainu.

Krievijas Federācijas integrācijas pētījumu un programmu centra direktors pētniecības darbā Igors Lešukovs informēja par Krievijas Federācijas skatījumu uz ES un NATO paplašināšanu. ES paplašināšana tiek uzskatīta par pieņemamu, bet NATO apdraudēs Krieviju. Vienlaikus Krievija ar bažām raugās uz abu organizāciju paplašināšanu kā tieksmi izstumt Krieviju no Eiropas. Krievija var palikt par vienīgo valsti, kura nebūs tieši saistīta ar Eiropas organizācijām, Krievijas jau tā nedrošā ekonomika tad cietīs vēl vairāk. Krievija gaida priekšlikumus Kaļiņingradas jautājuma risināšanai.

Rutgeras universitātes Globālās drošības un demokrātijas centra direktors Edvards Ruods informēja, ka ASV vēl ir daudzas neskaidrības, kā savienot NATO ar ES militārajā jomā. ASV par daudz svarīgākām uzskata citas militāras problēmas, kas gaida risinājumu, piemēram, pretraķešu sistēmas modernizācija un atomieroču samazināšana. Eiropai daudz vairāk jārūpējas par kolektīvo drošību savā reģionā. Vairāk jāiesaista nevalstiskās organizācijas.

Latvijas Republikas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, atbildot uz jautājumiem, izteica domu, ka Latvijai līdz 2003.gadam jābūt gataviem miera uzturēšanas spēkiem. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis paziņoja, ka Latvijas miera uzturēšanas spēki darbosies "Partnerattiecību mieram" ietvaros gan NATO, gan ES militārajos pasākumos.

Auseklis Skaidris Ozoliņš — "Latvijas Vēstnesim"

Preses konferencē

Vakar, 26. septembrī, Ārlietu ministrijā preses konferencē ar žurnālistiem tikās Latvijas Republikas vēstnieks NATO Imants Lieģis, Čehijas Republikas vēstnieks NATO Karels Kovanda un Ungārijas Republikas vēstnieks NATO Andrāšs Šimoņi. Vēstnieki bija piedalījušies starptautiskajā konferencē "Ziemeļeiropas drošības arhitektūra: paplašināšanās un Eiropas drošības un aizsardzības identitātes ietekme", ko pirmdien sadarbībā ar NATO, Latvijas Aizsardzības ministriju un Konrāda Adenauera fondu bija sarīkojis Latvijas Ārpolitikas institūts. (Kā jau "LV" informēja, šajā konferencē piedalījās arī NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Klauss Peters Klaibers.)

Pirmais uzrunājot žurnālistus, Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis informēja par starptautiskās konferences un jauno NATO dalībvalstu vēstnieku vizītes mērķi — veicināt sabiedrisko domu par NATO un izplatīt informāciju par Ziemeļatlantijas savienību.

Pildot šo misiju, Imants Lieģis ticies ar liepājniekiem, kuri vēlas dibināt sabiedriskās organizācijas LATO nodaļu Liepājā. Savukārt Čehijas un Ungārijas vēstnieki NATO tikušies arī ar Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas Ārlietu komisijas locekļiem, kā arī ar mūsu valsts ārlietu un aizsardzības ministriem. (Polijas vēstnieks bija no Rīgas aizbraucis jau pirmdien.) Čehijas vēstnieks NATO K.Kovanda izbraucis arī uz Valmieru, kur ticies ar LATO aktīvistiem un studentiem, bet Ungārijas vēstnieks NATO A.Šimoņi diskutējis ar krievu valodas preses izdevumu pārstāvjiem un ticies ar studentiem Rīgā.

Ārvalstu vēstnieki atbildēja uz Latvijas žurnālistu jautājumiem.

K.Kovanda: — Dažos nākamajos gados NATO dalībvalstīm atkal vajadzēs pieņemt svarīgus lēmumus par paplašināšanu. Arī Latvija grib iestāties šajā savienībā, un mēs esam ieradušies, lai savām acīm redzētu Latvijas sagatavošanās procesu un eventuāli arī jomas, kurās varam jūsu valstij palīdzēt. Vispirms jau mēs Latvijai varam palīdzēt ar savu pieredzi, sagatavojoties iestāties NATO. Arī ar savām kļūdām, ko savā laikā esam pieļāvuši. Mēs labprāt pastāstīsim arī par tām, jo kādēļ gan lai jūs atkārtotu kļūdas, ko savā laikā esam pieļāvuši mēs. Mēs Latvijā redzējām ko ļoti būtisku — tauta atbalsta Latvijas valsts vadītāju pozīciju NATO jautājumā. Ir ļoti svarīgi, lai tauta atbalstītu savas valsts virzību uz NATO. Latvijā mēs redzam arī jūsu, žurnālistu, lielo lomu sabiedrības informēšanā par NATO.

A.Šimoņi: — Mani dziļi iespaidoja sarunas šodien Rīgā. Mēs šeit esam ieradušies pēc Latvijas ārlietu ministra ielūguma. Ungārija nepārprotami atbalsta Latvijas vēlēšanos iestāties NATO, un mēs ar jums labprāt dalīsimies savā gan labajā, gan arī sliktajā pieredzē.

"Latvijas Vēstnesis": — Es lūdzu Čehijas un Ungārijas vēstniekus raksturot jūsu valsts pirmo pieredzi NATO un jūsu sabiedriskās domas eventuālu maiņu pēc iestāšanās šajā organizācijā.

K.Kovanda: — Pāris pirmie mēneši pēc mūsu valsts iestāšanās NATO bija grūti. Jo desmit dienas pēc mūsu iestāšanās sākās NATO militārā operācija Kosovā. Jāatzīst, ka manā valstī šī NATO militārā akcija bija nepopulāra, un tas arī iespaidoja sabiedrības attieksmi pret NATO. Taču pēc tam sabiedrības attieksme pret NATO atkal sāka uzlaboties, un pašlaik apmēram 55 procenti mūsu iedzīvotāju NATO vērtē pozitīvi. Es pat esmu redzējis jaunākos aptauju datus, kur jau figurē 60 procenti atbalstītāju — tas ir apmēram tikpat, cik liela iedzīvotāju daļa NATO atbalsta jūsu valstī.

A.Šimoņi: — Arī Ungārijā šī NATO militārā akcija nebija populāra, taču ungāri to uzņēma kā apzinātu nepieciešamību. NATO darīja, kas bija jādara, un cilvēki to saprata. Tagad sabiedrības attieksme pret NATO ir visnotaļ labvēlīga. Ungāri redz, ka pēc mūsu valsts iestāšanās NATO ir palielinājusies mūsu valsts drošība. Šis solis nav arī nekādi iespaidojis mūsu ekonomiku negatīvā virzienā. Ārvalstu uzņēmēji labprāt izdara investīcijas mūsu valstī. Mūsu sabiedrības pozitīvo attieksmi pret NATO apliecināja arī referendums šajā jautājumā. Pirms referenduma tika veikts liels izskaidrošanas darbs, un varu teikt, ka ungāri visnotaļ labi izprot NATO būtību.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums Latvijas vēstniekam NATO: kas, jūsuprāt, ir pats būtiskākais jauno NATO dalībvalstu pieredzē, ko varētu pārņemt Latvija?

I.Lieģis: — Jautājums ir sarežģīts, jo plašākai atbildei būtu jārunā par katru valsti individuāli. Taču ir arī viens kopīgs faktors: tas, ka sabiedrības atbalsts NATO visās šajās valstīs bijis ļoti nozīmīgs. Un ļoti svarīga ir sabiedrības izpratne par NATO.

Es gribētu, atbildot uz jūsu jautājumu, citēt divu slavenu politiķu izteikumus. Čehijas prezidents Vāclavs Havels, runājot par savas valsts iestāšanos NATO, teica: "Kad valsts runā par savu drošību, tad ir jāskatās vismaz trīsdesmit gadus uz priekšu." Un Polijas ārlietu ministrs Geremeks savukārt tūlīt pēc Polijas iestāšanās NATO teica: "Mūsu valsts nekad vēl savā vēsturē nav bijusi tik droša, kā šodien."

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors