Kā Latvijā mainījies iedzīvotāju nacionālais sastāvs

Pēdējos gados audzis latviešu procentuālais īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā – no 57,7 procentiem 2000.gadā uz 58,8 procentiem šā gada sākumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus ar latviešu procentuālā īpatsvara palielināšanos to skaits vēl aizvien turpina samazināties. 2000.gada sākumā mūsu valstī dzīvoja 1,37 miljoni latviešu, bet šā gada sākumā – 1,36 miljoni. Kopumā piecu gadu laikā latviešu skaits sarucis par 13 600. Pirms pieciem gadiem Latvijā bija 177 lībieši, šogad – par diviem mazāk.

Sarūk iedzīvotāju skaits

Kā uzsver CSP, nav pamata domāt, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir raksturīga vienīgi latviešiem. Līdzīgas tendencies raksturīgākas arī citām tautībām. Piemēram, procentuāli otrs lielākais īpatsvars aiz latviešiem iedzīvotāju nacionālajā sastāvā ir krievi. Šā gada sākumā krievu tautības iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2000.gadu, samazinājies no 703 000 līdz 661 000 jeb par 42 000. To procentuālais īpatsvars samazinājies no 29,6 līdz 28,6 procentiem.

Sarucis arī baltkrievu un ukraiņu īpatsvars. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas daļa krievu, ukraiņu un baltkrievu tautības iedzīvotāju atgriezās uz dzīvi etniskajā dzimtenē vai arī izceļoja no Latvijas uz citām valstīm.
Pēc CSP datiem, visu skaitliski lielāko tautību iedzīvotāju vidū, izņemot čigānus, mirušo aizvadītajā gadā bija vairāk nekā jaundzimušo. Statistikas dati par jaundzimušo mātes tautību liecina, ka 2004.gadā 64 procenti no visiem jaundzimušajiem bija latvieši, 26 procenti – krievi, 2,4 procenti – baltkrievi, 2,1 procents – poļi, 2 procenti – ukraiņi, 1,4 procenti – lietuvieši. Aizvadītajā gadā gandrīz trešdaļa bērnu piedzima ģimenēs, kur bērna mātes un tēva tautība bija atšķirīga. Pērn iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā latviešu skaits valstī samazinājās par 80, krievu – par 843, ukraiņu – par 170, baltkrievu – par 70, ebreju – par 23. Turpretī lietuviešu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 37, vāciešu – par 25, igauņu – par 14.

Latviskākās vietas

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir atšķirīgs dažādās valsts administratīvajās teritorijās. Latviešu īpatsvars augstākais ir Talsu rajonā – 92,1 procents, Kuldīgas rajonā – 91,5 procenti, Ventspils rajonā – 89,7 procenti, Limbažu rajonā – 88,7 procenti, Liepājas rajonā – 87,8 procenti un Madonas rajonā – 87,7 procenti. No valsts lielākajām pilsētām augstākais latviešu procents ir Jelgavā – 54,4 procenti, Ventspilī – 53,7 procenti, bet Liepājā – 51,4 procenti. Mazāk par pusi no visiem iedzīvotājiem latviešu ir trijās republikas pilsētās no septiņām: Daugavpilī – 17,7 procenti, Rīgā – 42,3 procenti, Rēzeknē – 43,8 procenti, kā arī divos rajonos no 26: Daugavpils rajonā – 39,8 procenti un Krāslavas rajonā – 48,7 procenti. Tomēr, kā secinājusi CSP, piecos gados latviešu īpatsvars pieaudzis visās septiņās republikas pilsētās, no tām visstraujāk – Jelgavā, Liepājā un Ventspilī, un 24 rajonos, straujāk nekā citos – Aizkraukles, Balvu, Jelgavas, Ogres un Rīgas rajonā.

“LV” informācija