Uzturā vēlams lietot jodēto sāli

Veselības ministrija (VM) bija iecerējusi, ka ar šā gada 1.septembri Latvijā varēs tirgot tikai jodētu galda un vārāmo sāli. Tomēr šī iecere, visticamāk, netiks īstenota.

Arī tagad, līdzīgi kā pērn, pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, cilvēki masveidā izpērk vārāmo sāli. Tā pieprasījuma apjoms veikalos palielinājies pat 46 reizes Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar veselības ministrs Gundars Bērziņš uzsvēra, ka iedzīvotāju satraukumam nav pamata un ka arī turpmāk Latvijā varēs iegādāties kā parasto, tā arī jodēto sāli, ziņo aģentūra “Leta”. VM atteikšoties no ieceres, ka drīkstēs tirgot tikai jodētu sāli.
Atgādinām, ka sākotnēji bija iecerēts: turpmāk ikdienā uzturā lietotajam sālim (galda un vārāmajam) būtu jāsatur 0,002 līdz 0,005 procenti joda pēc ražotāja ieskatiem. Šādas pārmaiņas paredzēja 27.jūnijā Ministru kabineta komitejā akceptētais noteikumu projekts par prasībām pārtikā lietojamajam sālim, tā izmantošanai pārtikas ražošanā un izplatīšanā.
Pārmaiņas sāls lietošanā uzskatīja par nepieciešamām, lai novērstu joda trūkumu cilvēku organismā, kas ir cēlonis vairogdziedzera saslimšanām un smadzeņu darbības traucējumiem. Konstatēts, ka Latvijas iedzīvotājiem ir mērens joda deficīts, un, kā vēstīja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Zaiga Barvida, šāds joda saturs sālī – 0,002–0,005 % – ir pietiekams, lai deficītu novērstu. Veselības uzlabošanas apsvērums bija noteicošais un vienīgais, kas lika izstrādāt šādas prasības. Jodam ir izšķiroša nozīme vairogdziedzera darbībā, un tas ir ļoti nozīmīgs divu svarīgu hormonu ražošanā, kas palīdz regulēt vielmaiņu, sirdsdarbību, siltuma ražošanu un enerģijas līmeni.
Joda trūkums ietekmē kā pieauguša cilvēka, tā bērna veselību. Tas ir arī viens no bērnu garīgās atpalicības cēloņiem pasaulē. Arī māmiņas, kuras gaida mazuļus, ir nopietni apdraudētas, ja nesaņem organismam vajadzīgo joda devu, jo tādējādi gaidāmais mazulis zaudē daļu no saviem intelektuālajiem resursiem. Joda avoti ir vairāki: zivju produkti, jūras produkti, graudu un piena izstrādājumi, olas, gurķi, ķiploki, sīpoli, kāposti. No visiem augiem visvairāk joda satur spinātu lapas. Kā ikvienas vielas pārmērīga lietošana, arī jods var izraisīt negatīvas sekas – nervozitāti un uzbudinātību. Tiesa gan, ar sālī esošo jodu pārdozēt nevar.
Vairākas Eiropas valstis, tostarp Somija, Polija, Šveice un Lietuva, nosakot iedzīvotājiem uzturā lietot jodētu sāli, uzlabo iedzīvotāju veselības stāvokli ar cilvēka organismam tik nepieciešamo minerālvielu.

Kate Rūķēna