Ministru kabineta noteikumi Nr.449

Rīgā 2005.gada 21.jūnijā (prot. Nr.36 35.§)

Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” 4.panta piektās daļas 1.punktu,
10.panta pirmo, ceturto un vienpadsmito daļu un 23.panta ceturto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. derīgo izrakteņu (izņemot pazemes ūdeņus) atradnes pases (turpmāk – derīgo izrakteņu atradnes pase) saturu;

1.2. zemes dzīļu izmantošanas licenču (turpmāk – licence) un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju (turpmāk – atļauja) izsniegšanas kārtību;

1.3. ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgo kārtību;

1.4. maksas apmēru un maksāšanas kārtību par licencēm, atļaujām un derīgo izrakteņu atradņu pasēm.

2. Šie noteikumi attiecas arī uz virszemes ūdensobjektu ierīkošanu, ja minētie objekti atbilst kādam no šiem kritērijiem:

2.1. virszemes ūdensobjektu ierīko derīgo izrakteņu reģistrā iekļautas derīgo izrakteņu atradnes teritorijā;

2.2. virszemes ūdensobjekta ierīkošanas projekta īstenošanas gaitā ir paredzēts izņemt vairāk par 20000 m³ derīgo izrakteņu.

3. Attiecībā uz ogļūdeņražiem šos noteikumus piemēro tikai daļā par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai (turpmāk – aģentūra) nododamās vai tās rīcībā esošās ģeoloģiskās informācijas izmantošanu.

4. Pirms derīgo izrakteņu ieguves veic ģeoloģisko izpēti, kuras rezultātā iegūto ģeoloģisko informāciju nodod aģentūrai derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai.

5. Derīgo izrakteņu krājumu izpētei, ieguvei un uzskaitei derīgo izrakteņu atradņu reģistrā un derīgo izrakteņu krājumu bilancē piemēro derīgo izrakteņu krājumu klasifikāciju, kas nosaka vienotās prasības derīgo izrakteņu krājumu iedalīšanai kategorijās atbilstoši detālajai ģeoloģiskajai izpētei (1.pielikums).

6. Derīgo izrakteņu krājumu kategorijas:

6.1. A kategorija – izpētīti derīgo izrakteņu krājumi. Derīgo izrakteņu atradnes detālā ģeoloģiskā izpēte ir pietiekama, lai atradnes robežās noteiktu ieguves limitu bez papildu ģeoloģiskās izpētes;

6.2. N kategorija – novērtēti derīgo izrakteņu krājumi. Derīgo izrakteņu atradnes detālā ģeoloģiskā izpēte ļauj aptuveni noteikt derīgo izrakteņu īpašības, derīgo izrakteņu krājumu apjomu un derīgo izrakteņu atradnes robežas. Šīs kategorijas derīgo izrakteņu krājumus ņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu vai plānojot saimnieciskās darbības attīstību. Nosakot limitu atradnes robežās, derīgo izrakteņu ieguvei izvirza papildu nosacījumus;

6.3. P kategorija – prognozētie derīgo izrakteņu resursi. Derīgo izrakteņu apjomu aplēses pamatojas uz teorētiskiem pieņēmumiem, vispārējām ģeoloģiskajām un hidroģeoloģiskajām likumsakarībām attiecīgajā teritorijā, kā arī uz atsevišķu objektu izpētes rezultātiem. Pirms šīs kategorijas derīgo izrakteņu resursu izmantošanas ir nepieciešama papildu ģeoloģiskā izpēte.

7. Licences, kurās paredzēta:

7.1. zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, izsniedz, ja licencējamais zemes dzīļu nogabals ir ģeoloģiski izpētīts un izpētes dati ir izvērtēti un akceptēti aģentūrā;

7.2. ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistītu pazemes būvju būvniecība un ekspluatācija, izsniedz, ja licencējamais zemes dzīļu nogabals ir ģeoloģiski izpētīts un izpētes dati ir izvērtēti un akceptēti aģentūrā, kā arī ja šāda būvniecība nav pretrunā ar pašvaldības teritorijas plānojumu (ja tāds ir).

8. Licences vai atļaujas adresātam ir īpašumtiesības uz iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, ja adresāts nav atteicies no tām līgumā par tiesībām izmantot zemes dzīles.

9. Zemes dzīļu (izņemot pazemes ūdeņus) izmantotāji pirms derīgo izrakteņu ieguves saņem:

9.1. derīgo izrakteņu atradnes pasi (2.pielikums), kurā iekļauj ģeoloģiskās izpētes rezultātā iegūto pamatinformāciju par derīgo izrakteņu atradni, akceptētajiem krājumiem, derīgo izrakteņu krājumu kvalitāti un izmantošanas iespējām, kā arī nosaka prasības, kas jāievēro, ekspluatējot atradni;

9.2. informāciju par derīgo izrakteņu ieguves limitu (3.pielikums), kurā nosaka maksimāli atļauto derīgo izrakteņu ieguves apjomu noteiktā zemes platībā un termiņā.

10. Atļauju vai licenci un derīgo izrakteņu atradnes pasi izsniedz:

10.1. ja atradnes derīgo izrakteņu krājumu detālā ģeoloģiskā izpēte atbilst A vai N kategorijas derīgo izrakteņu krājumiem;

10.2. ja pašvaldības teritorijas plānojumā (ja tāds ir) derīgo izrakteņu ieguve attiecīgajā zemesgabalā ir noteikta kā teritorijas plānotais (atļautais) izmantošanas veids.

11. Derīgo izrakteņu atradnes pases derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt 10 gadus.

12. Izsniedzot derīgo izrakteņu atradnes pasi N kategorijas derīgo izrakteņu krājumu ieguvei, var noteikt papildu ģeoloģisko izpēti gan pirms ieguves darbu uzsākšanas, gan ieguves darbu laikā (atkarībā no nepieciešamās ģeoloģiskās papildinformācijas).

13. Derīgo izrakteņu ieguves limitu drīkst sadalīt mazākās daļās, saskaņojot ar aģentūru.

II. Atļauju un licenču izsniegšanas kārtība

14. Atļaujas (4.pielikums) vai licences (5.pielikums) saņemšanai iesniedz iesniegumu atļaujas vai licences saņemšanai (6.pielikums) kopā ar šādiem dokumentiem:

14.1. komersants – reģistrācijas apliecības kopiju;

14.2. īpašuma tiesības uz zemi apliecinoša dokumenta kopiju vai līgumu ar zemes īpašnieku par zemes dzīļu izmantošanu kopā ar īpašuma tiesības uz zemi apliecinoša dokumenta kopiju;

14.3. ziņas par personāla kvalifikāciju un darbu veikšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu, izņemot gadījumu, ja zemes dzīles paredzēts izmantot atpūtas un tūrisma pasākumiem;

14.4. ar Valsts vides dienestu saskaņotu darba programmu, kurā hronoloģiskā secībā uzskaitītas licences vai atļaujas darbības termiņā veicamās darbības;

14.5. atļaujas saņemšanai – aģentūras noteikto ieguves limitu;

14.6. komisijas lēmumu par konkursa vai izsoles rezultātiem, ja zemes dzīļu izmantošanas tiesības piešķirtas konkursa vai izsoles kārtībā;

14.7. ūdensapgādes urbuma izveidei – vietas izvēles saskaņojumu ar valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” teritoriālo struktūrvienību un attiecīgo pašvaldību.

15. Iesnieguma iesniedzējs var slēgt apakšuzņēmuma līgumus, lai nodrošinātu personāla kvalifikāciju un darbam nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu.

16. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai iesniegumam nav pievienoti visi nepieciešami dokumenti, atļaujas vai licences izsniedzējs 14dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par to rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju un norāda nepieciešamo papildu informāciju. Par iesnieguma saņemšanas dienu uzskata dienu, kad ir saņemta visa nepieciešamā informācija.

17. Ja iesnieguma iesniedzējs nesniedz papildu informāciju vai atklājas, ka iesnieguma iesniedzējs sniedzis nepatiesu informāciju, atļaujas vai licences izsniedzējs pieņem lēmumu neizsniegt atļauju vai licenci.

18. Komersants uz laiku līdz vienam gadam var saņemt licenci uz visu Latvijas teritoriju vai atsevišķa valsts reģiona teritoriju, ja zemes dzīles paredzēts izmantot šādā veidā:

18.1. inženierģeoloģiskai izpētei I kategorijas būvju vajadzībām, kā arī hidroģeoloģiskai, ģeoekoloģiskai vai ģeofizikālai izpētei;

18.2. monitoringa sistēmu izveidei un novērojumu veikšanai.

19. Aģentūra 18.punktā minēto licenci neizsniedz, ja komersants iepriekšējās licences darbības laikā nav izpildījis viņam noteiktos nosacījumus.

20. Licences adresāts šo noteikumu 18.punktā minēto licenču darbības laikā pirms darbu uzsākšanas konkrētā objektā rakstiski vienojas ar zemes īpašnieku par tiesībām izmantot zemes dzīles un zemes dzīļu izmantošanas nosacījumos noteiktajos gadījumos saskaņo darbu programmu ar Valsts vides dienestu.

21. Atļaujai vai licencei ir šādi pielikumi:

21.1. zemes dzīļu izmantošanas nosacījumi;

21.2. ar Valsts vides dienestu saskaņota attiecīgās atļaujas vai licences zemes dzīļu izmantošanas darba programma, ja atļauja vai licence izsniegta noteikta objekta izmantošanai;

21.3. zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas robežu izvietojums kartē vai plānā Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92, ja atļauja vai licence izsniegta derīgo izrakteņu ieguvei vai ģeoloģiskai izpētei.

22. Atļaujas vai licences zemes dzīļu izmantošanas nosacījumos iekļauj prasības, kuras jāievēro, izmantojot zemes dzīles, un nosaka ieguves limitus.

23. Pielikumā, kas ietver zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas izvietojumu kartē vai plānā Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92, norāda:

23.1. derīgo izrakteņu atradnes vai ģeoloģiskās izpētes laukumu;

23.2. atļaujas vai licences adresāta īpašumā vai lietojumā esošo zemesgabalu;

23.3. derīgā izrakteņa ieguvei paredzētās teritorijas robežu aprakstu.

24. Ja derīgā izrakteņa atradnes vai izmantojamā zemes dzīļu nogabala robežās darbojas divi vai vairāki atļaujas vai licences adresāti, tiem 90 dienu laikā pēc atļaujas vai licences saņemšanas jānoslēdz savstarpējs sadarbības (koordinācijas) līgums zemes dzīļu izmantošanas jomā un jāiesniedz atļaujas vai licences izsniedzējam. Šajā gadījumā jaunās atļaujas vai licences adresāts piedāvā esošajiem licences vai atļaujas adresātiem sadarbības līguma projektu.

25. Ja esošais vai esošie atļaujas vai licences adresāti atsakās noslēgt šo noteikumu 24.punktā minēto sadarbības līgumu, jaunais atļaujas vai licences adresāts iesniedz atļaujas vai licences izsniedzējam izvērtēšanai piedāvātā līguma tekstu un esošo adresātu atteikumus slēgt līgumu.

26. Atļaujas vai licences izsniedzējs:

26.1. nosūta atļaujas vai licences adresātiem brīdinājumu par iespēju apturēt izsniegto atļauju vai licenci sakarā ar zemes dzīļu izmantošanas noteikumu nepildīšanu, ja konstatēts, ka kāds no atļaujas vai licences adresātiem nepamatoti nevēlas noslēgt sadarbības līgumu par zemes dzīļu izmantošanu;

26.2. var atļaujas vai licences adresātiem pagarināt sadarbības līguma noslēgšanas laiku līdz atļaujas vai licences adresātu domstarpību atrisināšanai tiesas ceļā, ja konstatēts, ka sadarbības līgumu atļaujas vai licences adresāti nevar noslēgt citu iemeslu dēļ.

27. Ja atļaujas vai licences adresāts ir izpildījis visas vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu un licences nosacījumu prasības, viņš var pieprasīt palielināt vai samazināt atļaujā vai licencē noteikto laukumu.

28. Šo noteikumu 27.punktā minētajos gadījumos atļaujas vai licences adresāts iesniedz atļaujas vai licences izsniedzējam iesniegumu un šādus dokumentus:

28.1. darba programmu atļaujas vai licences laukumā pēc tā paplašināšanas vai samazināšanas;

28.2. ja atļaujas vai licences adresāts vēlas paplašināt laukumu – īpašuma tiesības uz zemi apliecinoša dokumenta vai līguma ar zemes īpašnieku par zemes dzīļu izmantošanu kopiju;

28.3. vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu un licences nosacījumu izpildes jomā veikto Valsts vides dienesta pārbaužu aktu kopijas.

29. Atļauju vai licenci uz vienu zemes īpašumu diviem vai vairākiem zemes dzīļu izmantošanas veidiem var izsniegt, ja atšķirīgie zemes dzīļu izmantošanas veidi saskaņā ar aģentūras atzinumu cits citam netraucē.

30. Ja saskaņā ar aģentūras atzinumu jaunais zemes dzīļu izmantošanas veids traucē esošajam atļaujas vai licences adresātam veikt viņam atļautās darbības, iesnieguma par atļaujas vai licences saņemšanu iesniedzējam ir jāsaņem esošās atļaujas vai licences adresāta piekrišana.

31. Ja atļauju vai licenci saņēmušais komersants maina firmu vai veic reorganizāciju, atļaujas vai licences izsniedzējs pārreģistrē atļauju vai licenci uz jaunā atļaujas vai licences adresāta vārda pēc šādu dokumentu saņemšanas:

31.1. komersanta jaunās reģistrācijas apliecības kopija;

31.2. Uzņēmumu reģistra valsts notāra attiecīgā lēmuma kopija, kurā ir norādīta tiesību un saistību pēctecība.

32. Atļauju vai licenci izsniedz šādā kārtībā:

32.1. atļaujas vai licences adresāts uzrāda:

32.1.1. fiziskā persona – pasi;

32.1.2. juridiskās personas pārstāvis – dokumentu, kas apliecina, ka pārstāvis ir pilnvarots saņemt atļauju vai licenci juridiskās personas vārdā;

32.2. atļaujas vai licences adresāts uzrāda dokumentu, kas apstiprina veikto samaksu par atļauju vai licenci;

32.3. atļaujas vai licences izsniedzējs atļauju vai licenci reģistrē atļauju izsniegšanas žurnālā vai licenču izsniegšanas žurnālā – papīra formā vai elektroniski;

32.4. vienu atļaujas vai licences eksemplāru izsniedz atļaujas vai licences adresātam, otrs glabājas pie atļaujas vai licences izsniedzēja.

33. Ja atļaujas vai licences adresāts neizņem atļauju vai licenci 30 dienu laikā pēc atļaujas vai licences sagatavošanas maksimālā termiņa beigām, atļauja vai licence tiek anulēta.

34. Vietējā pašvaldība informē Valsts vides dienestu par izsniegtajām vai anulētajām atļaujām mēneša laikā pēc atļaujas izsniegšanas vai anulēšanas.

35. Aģentūra reizi mēnesī informē Valsts vides dienestu par izsniegtajām vai anulētajām licencēm un derīgo izrakteņu atradnes pasēm, kā arī piešķirtajiem ieguves limitiem.

III. Ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība

36. Zemes dzīļu izmantotāji iegūto ģeoloģisko informāciju (izņemot pārskatu par derīgo izrakteņu ieguves apjomu) nodod aģentūras Valsts ģeoloģijas fondā, kurš nodrošina ģeoloģiskās informācijas uzkrāšanu, glabāšanu un izmantošanu atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām.

37. Pārskatu par derīgo izrakteņu ieguvi (7.pielikums) līdz nākamā kalendāra gada 15.janvārim zemes dzīļu izmantotājs iesniedz Valsts vides dienestā.

38. Zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtos datus apkopo ģeoloģiskajā pārskatā, ja atļaujas vai licences nosacījumos nav pieprasīts iesniegt ģeoloģisko informāciju citā formā.

39. Ģeoloģisko pārskatu veido:

39.1. teksta daļa, kurā aprakstīti veiktie darbi un izmantotās metodes, apkopoti zemes dzīļu izmantošanas darbu rezultātā iegūtie dati, to analīze un izdarītie secinājumi;

39.2. grafiskā daļa – kartes, griezumi, grafiki un tabulas.

40. Ja iesniegta licences nosacījumu prasībām neatbilstoša ģeoloģiskā informācija, aģentūra pieprasa 30 dienu laikā (no konstatēšanas dienas) izdarīt nepieciešamos labojumus iesniegtajā dokumentācijā.

41. Derīgo izrakteņu ieguvēji informē aģentūru:

41.1. par derīgo izrakteņu krājumu atkārtotas akceptēšanas nepieciešamību, ja tie ievērojami zaudējuši kvalitāti ieguves apstākļu vai no tiem neatkarīgu iemeslu dēļ, kā arī ja ieguves laikā ir atklājusies jauna ģeoloģiska informācija par derīgo izrakteņu krājumu apjomu;

41.2. par licencē vai atļaujā neminētiem derīgajiem izrakteņiem, mineralizācijas pazīmēm, bīstamo vielu sakopojumiem, paleontoloģiskajiem vai arheoloģiskajiem atradumiem, kas atklājušies licencē vai atļaujā atļauto darbu gaitā.

42. Var būt vispārpieejama vai ierobežotas pieejamības ģeoloģiskā informācija.

43. Ierobežotas pieejamības ģeoloģiskā informācija ir šāda:

43.1. starpvalstu, arī valsts iestāžu, komersantu un to ārvalstu partneru sarunu saturs un rezultāti valsts nozīmes derīgo izrakteņu, valsts nozīmes atradņu un zemes dzīļu nogabalu izmantošanas jomā;

43.2. valsts nozīmes derīgo izrakteņu, valsts nozīmes atradņu un zemes dzīļu nogabalu izmantošanas stratēģiju ģeoloģiski ekonomiskie pamatojumi un koncepcijas;

43.3. valsts nozīmes derīgo izrakteņu, valsts nozīmes atradņu un zemes dzīļu nogabalu ģeoloģiskās vai ģeofizikālās izpētes materiāli, arī pirmmateriāli un ģeoloģiskie pārskati;

43.4. ziņas par jaunām ģeoloģisko darbu metodēm un tehniskajiem līdzekļiem, kas atrodas izstrādē un aprobācijā un nav aizsargāti ar patentu vai autortiesībām;

43.5. ģeoloģiskie dati, kuru nodošana atklātībai varētu nodarīt kaitējumu to īpašnieka ekonomiskajām interesēm;

43.6. fiziskajām vai juridiskajām personām piederošā informācija, kuras izmantošanu ierobežo līguma par ģeoloģiskās informācijas izmantošanu nosacījumi. Minētā informācija ir īpaši iezīmēta, un ieinteresētās personas to saņem tikai ar informācijas īpašnieka atļauju. Ja ieinteresētā persona vēlas saņemt ģeoloģisko informāciju, kuru tās īpašnieks ir paredzējis par maksu, aģentūra ziņo par to informācijas īpašniekam, un tiek sastādīts īpašs līgums, kurā ir noteikti informācijas nodošanas noteikumi, tās cena, komisijas nauda un citi nosacījumi.

44. Ierobežotas pieejamības informācijas statusu Valsts ģeoloģijas fondā nodotajai informācijai nosaka:

44.1. fiziskā vai juridiskā persona – par tai piederošo informāciju saskaņā ar šo noteikumu 43.5.apakšpunktu uz laiku līdz pieciem gadiem pēc informācijas nodošanas;

44.2. aģentūras direktors – pārējos gadījumos.

45. Šo noteikumu 43.5.apakšpunktā noteiktajā gadījumā ģeoloģiskās informācijas īpašniekam ir jāiesniedz aģentūrā argumentēts iesniegums par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu viņa īpašumā esošajai ģeoloģiskajai informācijai.

46. Fiziskās vai juridiskās personas var izmantot:

46.1. valstij piederošo ierobežotās pieejamības ģeoloģisko informāciju – ar aģentūras direktora atļauju;

46.2. fiziskām un juridiskām personām piederošo ierobežotās pieejamības ģeoloģisko informāciju – ar tās īpašnieka atļauju.

IV. Maksas apmērs un maksāšanas kārtība par licenču, atļauju un derīgo izrakteņu atradņu pasu izsniegšanu

47. Maksa par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām, zemes dzīļu izmantošanas licencēm un derīgo izrakteņu atradnes pasēm ir noteikta 8.pielikumā.

48. Veicot grozījumus atļaujā vai licencē, kā arī to pagarinot pēc atļaujas vai licences adresāta iniciatīvas, atļaujas vai licences adresātam ir jāmaksā 50% no šo noteikumu 8.pielikumā noteiktā maksas apmēra.

49. Maksu par atļaujām, licencēm un derīgo izrakteņu atradnes pasēm ieskaita:

49.1. pašvaldības budžetā – par bieži sastopamo derīgo izrakteņu atļaujām;

49.2. aģentūras budžetā – par derīgo izrakteņu atradņu pasēm;

49.3. valsts pamatbudžetā – par zemes dzīļu izmantošanas licencēm.

V. Noslēguma jautājumi

50. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izsniegtās:

50.1. atļaujas un licences ir derīgas līdz tajās paredzētajam beigu termiņam;

50.2. derīgo izrakteņu atradnes pases ir derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā 10 gadus no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

51. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministra vietā —
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.449

Vienotās prasības derīgo izrakteņu krājumu iedalīšanai kategorijās atbilstoši detālajai ģeoloģiskajai izpētei

1. A kategorijas jeb izpētītie derīgo izrakteņu krājumi (izņemot pazemes ūdeņus) atbilst šādām prasībām:

1.1. derīgo izrakteņu krājumu robežas ir noteiktas, pamatojoties uz regulārā izpētes tīklā izvietotās izstrādnēs iegūtajiem datiem par derīgās slāņkopas un segkārtas biezumu, sastāvu un kvalitāti, vai uz datiem, kas iegūti, lietojot citas ģeoloģiskās izpētes metodes, ja tie sniedz minētajai informācijai pielīdzināmu informāciju. A kategorijas derīgo izrakteņu krājumu kontūrā var iekļaut laukumus, pamatojoties uz attiecīgajās izstrādnēs iegūto datu ekstrapolāciju;

1.2. ir noteikta derīgā izrakteņa slāņkopas morfoloģija un uzbūve, kā arī slāņkopas morfoloģijas un uzbūves izmaiņu likumsakarības;

1.3. derīgo izrakteņu sastāvs, īpašības un kvalitāte ir izpētīta tādā pakāpē, ka ir iespējams izveidot derīgo izrakteņu pārstrādes tehnoloģisko shēmu;

1.4. derīgo izrakteņu atradnes hidroģeoloģiskie un inženierģeoloģiskie apstākļi izzināti tādā pakāpē, ka ir iespējams izveidot tās izmantošanas projektu.

2. A kategorijas jeb izpētītie pazemes ūdeņu krājumi atbilst šādām prasībām:

2.1. pazemes ūdens horizontu ieguluma raksturs, uzbūve, produktīvais biezums, litoloģiskais sastāvs, filtrācijas īpašības un ūdens līmeņu režīms, tā izmaiņas un savstarpējā mijiedarbība ģeoloģiskajā griezumā un vērsumā izpētīta tādā pakāpē, ka ļauj pamatoti novērtēt izmantojamo pazemes ūdens horizontu saistību ar virsūdeņiem, kā arī to barošanās avotus un aprēķinos pieņemtos hidroģeoloģiskos robežapstākļus;

2.2. pazemes ūdeņu krājumus raksturojošie parametri ir noteikti, pamatojoties uz pazemes ūdeņu atradnes ekspluatācijas vai pietiekami ilgstošas izmēģinājuma atsūknēšanas datiem. Jābūt novērtētām attiecīgo parametru izmaiņām atradnes laukumā un griezumā;

2.3. ir pierādīta pazemes ūdeņu kvalitātes atbilstība ūdens izmantošanas mērķa prasībām, kā arī ir pamatota ūdens kvalitātes stabilitāte un pieļaujamās atsevišķu komponentu koncentrācijas izmaiņas atradnes ekspluatācijas laikā;

2.4. rūpniecisko un termālo ūdeņu krājumi un kvalitāte ir izpētīta tādā pakāpē, ka iespējams izveidot attiecīgo komponentu ieguves tehnoloģisko shēmu;

2.5. pazemes ūdeņu atradnes ekspluatācijas īpatnības ir izpētītas tādā pakāpē, ka iespējams izveidot tās izmantošanas projektu;

2.6. pazemes ūdeņu krājumus aprēķina pēc faktiskā un aprēķinātā ekspluatācijas urbumu debita. Vienkāršos hidroģeoloģiskajos apstākļos krājumus papildus var aprēķināt pēc projektējamo ekspluatācijas urbumu debita, iegūtos datus ekstrapolējot tādā atradnes laukuma platībā, ko pieļauj to pamatojums. Aprēķinot krājumus, jāņem vērā paredzamo ūdensgūtņu izvietojuma shēma un ekspluatācijas urbumu konstrukcija. Urbuma konstrukcijai jānodrošina nepieciešamā ūdens daudzuma ieguve. Jānosaka, kāda var būt ūdensgūtnes pieļaujamā ietekme uz apkārtējo vidi tās ekspluatācijas gaitā.

3. N kategorijas jeb novērtētie derīgo izrakteņu krājumi (izņemot pazemes ūdeņus) atbilst šādām prasībām:

3.1. derīgo izrakteņu krājumu robežas noteiktas, pamatojoties uz datiem, kas iegūti atsevišķās izstrādnēs, kā arī izmantojot citus ģeoloģiskos un ģeofizikālos datus;

3.2. derīgā izrakteņa iegulas izmēri, forma un uzbūve novērtēti, pamatojoties uz ģeoloģiskajiem un ģeofizikālajiem datiem, un derīgais izraktenis ir konstatēts atsevišķās izstrādnēs;

3.3. derīgo izrakteņu kvalitāte un īpašības noteiktas, pamatojoties uz atsevišķu paraugu analīžu rezultātiem vai novērtētas pēc analoģijas ar citām izpētītām atradnēm;

3.4. hidroģeoloģiskie, inženierģeoloģiskie un iegulas dabiskā saguluma apstākļi novērtēti pēc analoģijas ar tuvākajām izpētītajām to pašu derīgo izrakteņu atradnēm.

4. N kategorijas jeb novērtētie pazemes ūdeņu krājumi atbilst šādām prasībām:

4.1. ir vispārīgs ūdens horizontu, to litoloģiskā sastāva, produktīvā slāņa biezuma, filtrācijas īpašību un hidroģeoloģisko parametru raksturojums, kas iegūts, pamatojoties uz atsevišķu urbumu izpētes datiem vai pēc analoģijas ar tuvumā esošajām detālāk izpētītajām vai izmantojamām atradnēm;

4.2. pazemes ūdeņu kvalitāte un atbilstība izmantošanas mērķim ir noteikta, pamatojoties uz dažos urbumos noņemto paraugu analīzēm;

4.3. pazemes ūdeņu krājumi aprēķināti, pamatojoties uz atsevišķu izpētes urbumu datiem vai ekstrapolējot analogos hidroģeoloģiskos apstākļos tuvumā esošajās detāli izpētītajās atradnēs ar A kategorijas pazemes ūdeņu krājumiem iegūtos datus.

5. P kategorijas jeb prognozētie derīgo izrakteņu resursi (izņemot pazemes ūdeņus) atbilst šādām prasībām:

5.1. derīgo izrakteņu iegulas iespējamie izmēri, forma, krājumu daudzums un kvalitāte novērtēti, pamatojoties uz ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un citu ģeoloģisko pētījumu rezultātiem, kā arī ekstrapolējot izpētīto atradņu parametrus vai ņemot vērā apzinātos attiecīgā derīgā izrakteņa ģenēzei labvēlīgus ģeoloģiskos priekšnoteikumus;

5.2. derīgo izrakteņu resursi novērtēti pēc analoģijas ar citām tās pašas ģenēzes izpētītām atradnēm vai labāk apzinātām teritorijām.

6. P kategorijas jeb prognozētie pazemes ūdeņu resursi atbilst šādām prasībām:

6.1. ūdens horizonta raksturojums sniegts, pamatojoties uz teritorijas vispārējām hidroģeoloģiskajām likumsakarībām un teorētiskiem pieņēmumiem, kā arī uz atsevišķu attiecīgās teritorijas robežās veiktu hidroģeoloģiskās, ģeofizikālās un hidroķīmiskās izpētes darbu rezultātiem;

6.2. pazemes ūdeņu resursi novērtēti, izmantojot analogu ūdens horizontu ekspluatācijas pieredzi apgūtajās atradnēs.

Vides ministra vietā –
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.449

Vides ministra vietā —
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.449

Vides ministra vietā —
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.449

Vides ministra vietā —
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.449

Vides ministra vietā —
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.449

Vides ministra vietā —
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.449

Vides ministra vietā —
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

 

8.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.449

Maksa par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujām, zemes dzīļu izmantošanas licencēm un derīgo izrakteņu atradnes pasēm

Nr. p.k.	Zemes dzīļu izmantošanas veids	Maksa (latos)
1.	Ģeoloģiska, hidroģeoloģiska, inženierģeoloģiska, ģeoekoloģiska un ģeofizikāla izpēte – uz laiku līdz pieciem gadiem	75
2.	Ģeoloģiska, hidroģeoloģiska, inženierģeoloģiska, ģeoekoloģiska un ģeofizikāla izpēte I ģeotehniskās kategorijas būvēm – uz laiku līdz vienam gadam	100
3.	Ģeoloģiska izpēte un turpmāka derīgo izrakteņu ieguve	200
4.	Zinātniskās pētniecības darbi	50
5.	Profesionālā apmācība	25
6.	Zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveide un veikšana – uz laiku līdz pieciem gadiem	50
7.	Ģeoekoloģiska izpēte un zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveide – uz laiku līdz vienam gadam	100
8.	Derīgo izrakteņu ieguve vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana	150
9.	Tādu pazemes būvju celtniecība un ekspluatācija, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi	200
10.	Atpūtas un tūrisma pasākumu organizēšana	100
11.	Materiālu ieguve mineraloģisko, paleontoloģisko un citu ģeoloģisko kolekciju veidošanai	50
12.	Urbumu izveide, remonts, aprīkošana un likvidācija	25
13.	Derīgo izrakteņu atradņu (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis) pasu sagatavošana, izmantojot Valsts ģeoloģijas fonda materiālus	150
14.	Derīgo izrakteņu atradņu (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis) pasu sagatavošana, izmantojot pasūtītājam piederošos materiālus	100
15.	Pazemes ūdeņu atradnes pases sagatavošana, ja ūdens patēriņš ir līdz 1000 m3 diennaktī	280
16.	Pazemes ūdeņu atradnes pases sagatavošana, ja ūdens patēriņš pārsniedz 1000 m3 diennaktī	280 un papildus 140 par katriem nākamajiem 1000 m3 diennaktī

Vides ministra vietā —
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis