Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Rundschau” publicēts raksts “Latvijas partijas aplido nacionālistus”. Tajā teikts, ka Latvijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle par savu svarīgāko uzdevumu uzskata “Latvijas starptautiskā prestiža uzlabošanu”, bet ar tādiem kolēģiem kā priekšgājējs Aleksandrs Kiršteins tas būs Sīzifa darbs. Taču Rīgā nacionālisti esot svarīgi kā vēlētāji, kurus neviena partija negrib zaudēt nedraudzīgas izturēšanās dēļ. Tāpēc joprojām notiekot bijušo Waffen SS leģionāru atceres gājieni, un tāpēc antisemītisms piederot pie ikdienas un joprojām tiekot aizkavēta krievu minoritātes integrācija. Tādējādi Vairai Paeglei būšot grūti uzlabot Latvijas starptautisko prestižu.

•

Krievu “Gazeta.ru” raksta par robežlīguma laušanu ar Igauniju: “Igaunijas parlamentārieši izrādījušies ļaunatminīgāki nekā valdība”. Rakstā citēta arī Igaunijas nostāja: “Mēs tomēr turamies pie pozīcijas, ka no savas puses izdarījām visu nepieciešamo, lai robežlīgums stātos spēkā iespējami ātri, un Igaunijas puse daudzkārt apstiprinājusi, ka mēs nesaistām robežlīguma parakstīšanu ar citiem jautājumiem. Tāpēc Krievijas puses apgalvojums par to, ka Igaunija ar ratifikāciju ieviesusi līgumā jaunu aspektu, neatbilst patiesībai.” Kā norāda raksta autore, ja Krievijai līguma laušanas kontekstā problēma ir tikai labas kaimiņattiecības ar Eiropu un principā ļoti tālais bezvīzu režīms ar ES, tad Igaunijai būs jāsastopas ar problēmu pievienoties Šengenas zonai, tādēļ visiem robežjautājumiem jābūt atrisinātiem pavisam drīz.

•

Krievu “Izvestija” raksta, ka vēsture un ideoloģija nav ļāvusi atrisināt būtībā tehnisku jautājumu Krievijas un Igaunijas attiecībās. Kamēr nebūšot saskaņas par skolas vēstures mācību grāmatu tematiem, nekādas normālas sadarbības nevarot būt. “Beigta ēzeļa aste” attiecību problēmām velkoties līdzi no 1940.gada un neļaujot divām neatkarīgām valstīm uztvert vienai otru kā līdztiesīgas partneres: viena uzskatot otru par impērijas tiesisko mantinieci, otra pārsteidzošā kārtā piekrītot šai lomai. Un abas attopoties diplomātiskā strupceļā. Krievija sen neesot impērija un Igaunija – tās “province pie jūras”.

•

Vācu “Die Welt“ vēsta, ka ES augstākā līmeņa sanāksmes fiasko Briselē uzskatāmi parādījusi atšķirības starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm. Tomēr šīs diferences nav atbildušas gaidītajam scenārijam, pēc kura jaunās dalībvalstis no ES pieprasītu naudu, cik daudz vien iespējams, kamēr vairums rietumvalstu atteiksies no nacionālajām interesēm par labu Eiropas apvienošanai. Taču tieši ES austrumu flanga demokrātijas bijušas tās, kuras visskaļāk aicināja uz kompromisiem, lai glābtu Eiropas politisko apvienošanu, kamēr Rietumu veco demokrātiju lielākā daļa, ne ar ko nerēķinoties, aizstāvējušas savas intereses.

•

Intervijā vācu „Der Spiegel“ Lielbritānijas iekšlietu ministrs Čārlzs Klārks izsakās par atšķirībām starp “veco” un “jauno” Eiropu. Ministrs norāda, ka jaunās dalībvalstis atbalsta Lielbritānijas centienus padarīt ES spējīgu stāties pretī globalizācijas izaicinājumiem un ir gatavas ar to sadarboties.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem