• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vizīte notiek īpaši jutīgā brīdī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.2005., Nr. 101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/111488

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Karstākā valstsvizīte. Eiropas Savienības krustcelēs

Vēl šajā numurā

30.06.2005., Nr. 101

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vizīte notiek īpaši jutīgā brīdī

Ferdinando Dzeca, Itālijas vēstnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

DZECA.PNG (105997 bytes)
Ferdinando Dzeca
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat Latvijas Valsts prezidentes valstsvizīti Itālijā?

– Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Romā notiek Eiropas struktūrām īpaši jūtīgā brīdī. Tādēļ jo nozīmīgāk, ka vizītes laikā jūsu prezidentei iespējams visaugstākajā līmenī apmainīties uzskatiem par situāciju un salīdzināt viedokļus par to, kas darāms, lai integrācijas process, kura harmoniskajā attīstībā ir ieinteresētas gan Itālija, gan Latvija, virzītos uz priekšu ar jaunu spēku.
Itālijas puse arī vislielāko vērību veltī tam, ko Valsts prezidente kā ANO ģenerālsekretāra īpašo uzdevumu vēstniece vēlas pateikt šīs organizācijas reformēšanas jautājumā. Itālijas valdības un citu līdzīgi domājošo valdību darbība vērsta uz to, lai ANO – pasaules galvenās organizācijas – institūcijas atbilstu mūsdienu realitātei. Lai tās palielinātu darbības efektivitāti un leģitimitāti attiecībā pret visām ANO loceklēm.

– Kā jūs šo vizīti redzat vēsturiskā perspektīvā?

– Lūgts izteikties par Itālijas un Latvijas attiecību attīstības vēsturisko kontekstu, es vienmēr ar prieku uzsveru Itālijas svarīgo lomu tikko neatkarību ieguvušās Latvijas integrācijā starptautiskajā sabiedrībā tajos tālajos gados pēc Pirmā pasaules kara baigām. Kā atzīst Latvijas vēsturnieki, šī loma bija noteicoša, lai Latvija iestātos Tautu Savienībā. Runājot par savu personīgo pieredzi, es vienmēr ar saviļņojumu atceros, ka dīvainas un varbūt pat liktenīgas sakritības dēļ es pats 1991.gada 26.augustā atbraucu uz Rīgu, lai nodotu Latvijas varas pārstāvjiem Itālijas valdības apsveikuma vēstījumu, kurā tika pausta apņemšanas nekavējoties atjaunot diplomātiskās attiecības.

– Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat Latvijas un Itālijas attiecību jaunāko attīstību – tagad, kad mūsu valstis ir partneres Eiropas Savienībā (ES) un NATO?

– Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO likusi jaunu pamatu attiecībām starp mūsu valstīm un pavērusi tām visplašākās perspektīvas. Tagad pozīciju salīdzināšana kopējo mērķu sasniegšanai notiek regulāri un visos līmeņos. Tādējādi mēs labāk iepazīstam viens otru, stingri respektējot mūsu valstu nacionālo identitāti.

– Vai jūs apmierina mūsu valstu ekonomisko sakaru apjoms?

– Ja es teiktu, ka esmu apmierināts ar Itālijas un Latvijas ekonomisko attiecību tagadējo līmeni, man vajadzētu uzskatīt savu misiju Rīgā par pabeigtu un tas man nesagādātu prieku! Itālijas uzņēmēju klātbūtne Latvijā ir jūtama, bet, protams, mūsu uzņēmēji varētu būt vēl aktīvāki. Es domāju, ka Itālijā vēl nav pilnīgi izvērtēts Latvijas potenciāls tiešo investīciju izvietošanas kontekstā. Ir dažas jomas, kurās sadarbība varētu būt ļoti cieša, piemēram, kokapstrāde un tūrisms. Itālijas vēstniecība un es personīgi strādājam, lai atrastu un attīstītu šīs sadarbības veidus. Ir ļoti svarīgi, ka Valsts prezidenti pavada liela uzņēmēju delegācija: šajās dienās Latvijas biznesmeņi var tikties ar saviem Itālijas partneriem, bet tas veicina savstarpējo iespēju apzināšanu un paver ceļu sadarbības procesiem.

– Šķiet, abu valstu sadarbība pagaidām visaktīvāka ir kultūras un izglītības jomā.

– Arī par sadarbību kultūras jomā skanētu pārāk pašpārliecināti, ja mēs teiktu, ka esam pilnīgi apmierināti. Ja jūs man atļaujat tādu nelielu grēku kā lepnumu, es gribētu teikt: Itālijai šajā ziņā ir īpaši liela atbildība, jo tā ir kultūras un mākslas dzimtene! Bet, nolaižoties uz zemes, es vēlētos atgādināt Latvijas Universitātes itāļu valodas lektorāta lielo ieguldījumu itāļu valodas un kultūras izplatīšanā. Šis lektorāts Latvijā sāka darboties jau tālajā 1921.gadā ar Romas valdības atbalstu. Es gribētu minēt arī Dantes Aligjēri biedrības nozīmīgo un nesavtīgo darbību – šī biedrība apvieno Latvijas pilsoņus, kuri interesējas par Itālijas kultūru un tās realitātēm. Ar gandarījumu gribu minēt arī sadarbību starp Itālijas un Latvijas Universitātēm un dažādos kultūras pasākumus ar Itālijas mākslinieku piedalīšanos. Bet tas vēl nav viss, un arī šajā sakarā es vēlētos apliecināt: Itālijas vēstniecība un es personīgi darīsim visu, lai apmierinātu Latvijas sabiedrības arvien augošo interesi par Itāliju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!