Turciju Eiropas saimē uzņems pēc 2014.gada

Šonedēļ Eiropas Komisija (EK) vienojās par mandātu iestāšanās sarunām ar Turciju. Tajā apstiprināts, ka Turcijas uzņemšana Eiropas Savienībā (ES) ir mērķis, bet valsts pievienošanās var notikt ne agrāk kā 2014.gadā. Tajā pašā laikā Komisija arī bruģējusi atkāpšanās ceļu, sakot, ka iestāšanās sarunas ir atvērts process un sarunu sākšana negarantē to sekmīgu iznākumu.

Dzīves līmenis Turcijā ir ievērojami zemāks nekā ES dalībvalstīs Avots: Eiropas Komisija

Nogurusī Eiropa

Vēstot žurnālistiem par Komisijas lēmumu, ES paplašināšanās komisārs Olli Rēns gan atzina, ka ES ir nogurusi no paplašināšanās, norāda ziņu aģentūras. Tomēr Eiropai solījums jātur un iestāšanās sarunas ar Turciju jāuzsāk š.g. 3.oktobrī, atzina komisārs. Tā kā pagājušā gada nogalē ES dalībvalstu vadītāji vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Turciju, dotais solījums jāpilda.
Vēl pirms iestāšanās sarunu sākšanas ES dalībvalstu ārlietu ministriem vienbalsīgi jāapstiprina iestāšanās sarunu mandāts. Lai gan politiski visas dalībvalstis atbalsta Turcijas tuvināšanos ES, tomēr pašreizējā situācija – ES iedzīvotāju neapmierinātība ar Savienības paplašināšanos – var ieviest korekcijas. Piemēram, Francijas iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī pēc Eiropas konstitucionālā līguma noraidīšanas Francijā izteicies, ka “paplašināšanās ir jāaptur, vismaz līdz tiks uzlabotas ES institūcijas. Eiropa nevar paplašināties neierobežoti”. Francijas presē minēts, ka N.Sarkozī 2007.gadā varētu kandidēt uz valsts prezidenta amatu. Līdzīgi izteikumi izskanējuši arī Vācijā un citviet Eiropā.

Izvirza nosacījumus

Pavisam Komisija definējusi 35 sarunu sadaļas, kuras Turcijai sarunu procesā vajadzēs slēgt. Iestāšanās sarunās starp Latviju un ES bija jādiskutē par 31 sarunu sadaļu. Atšķirībā no iepriekšējām iestāšanās sarunām, dalībvalstis balsos ne tikai par sarunu sadaļu atvēršanu, bet arī slēgšanu. Lai slēgtu kādu sarunu sadaļu, dalībvalstīm tas būs vienbalsīgi jāatbalsta.
Lai Turcija pievienotos ES, tai pilnībā jāatbilst tā sauktajiem Kopenhāgenas kritērijiem. Eiropas Komisija sarunu ietvarā arī izvirza virkni konkrētu nosacījumu. Piemēram, Turcijai jāpieņem seši likumi, ar kuriem valstī tiks nostiprinātas cilvēktiesības. Skarts arī būtiskais Kipras jautājums. Komisija noteikusi, ka Turcijai jāparaksta Ankaras miera līgums, tā nosacījumus attiecinot uz visām desmit jaunajām ES dalībvalstīm, tajā skaitā arī Kipru.
Var prognozēt, ka iestāšanās sarunas ar Turciju nebūs vienkāršas. Turklāt ES jau paziņojusi, ka tiks izvirzīti atšķirīgi kritēriji Turcijas lauksaimnieku un trūcīgāko reģionu atbalstam. Tāpat varētu tikt piemērots arī liegums darbaspēka brīvai ieceļošanai ES dalībvalstīs.
Pagājušā gada decembrī Eiropadome pieņēma lēmumu šā gada 3.oktobrī uzsākt iestāšanās sarunas ar Turciju. Ņemot vērā šo ES līderu lēmumu, Eiropas Komisija izstrādājusi detalizētus sarunu vešanas noteikumus, kas tiek saukts gan par sarunu ietvaru, gan sarunu mandātu.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv