Ministru kabineta noteikumi Nr.450

Rīgā 2005.gada 21.jūnijā (prot. Nr.36 47.§)

Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinoši izglītības dokumenti

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 1.punktu, Augstskolu likuma 7.panta trešo daļu un 25.panta ceturto daļu

 

1.Noteikumi nosaka kritērijus un kārtību, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinošus dokumentus par akreditētas studiju programmas apguvi, un minēto dokumentu paraugus.

2.Akadēmisko grādu, pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un augstāko profesionālo kvalifikāciju (noteikta atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 18.februāra noteikumiem Nr.74 “Noteikumi par augstāko profesionālo kvalifikāciju”), kā arī iegūto zinātnisko grādu apliecina šādi augstākās izglītības dokumenti:

2.1. bakalaura diploms un maģistra diploms (1.pielikums);

2.2.pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms (2.pielikums);

2.3.profesionālās augstākās izglītības diploms un augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms (3.pielikums);

2.4. doktora diploms (4.pielikums).

3.Šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētos diplomus izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu akadēmisko bakalaura vai akadēmisko maģistra studiju programmu un izpildījusi visas attiecīgajā valsts izglītības standartā noteiktās prasības.

4.Šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minēto diplomu izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un izpildījusi visas attiecīgajā valsts izglītības standartā noteiktās prasības.

5.Šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minēto diplomu izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un izpildījusi visas attiecīgajā valsts izglītības standartā noteiktās prasības.

6.Šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto diplomu izsniedz personai, kura ieguvusi doktora zinātnisko grādu normatīvajos aktos par promocijas kārtību un kritērijiem noteiktajā kārtībā.

7.Šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakš­punktā minētajiem diplomiem pievieno diploma pielikumu latviešu un angļu valodā (5.pielikums).

8.Šo noteikumu 2.punktā minētos diplomus izgatavo no balta, krītota kartona (250 g/m²). Diplomu lielums ir A5 formāta lapa (148 x 210 mm), un tiem ir četras lappuses.

9.Diplomu lappuses ir pārklātas ar vienota parauga aizsardzības tīkliņu, kas iespiests tipogrāfiski ofseta tehnikā. Diploma lappušu aizsardzības tīkliņa krāsas ir:

9.1. bakalaura diplomam — pelēka;

9.2. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomam — zaļa;

9.3. augstākās profesionālās izglītības diplomam — sārta;

9.4. maģistra diplomam — brūna;

9.5. doktora diplomam — zila.

10. Diploma 1.lappusē:

10.1.vārdi “LATVIJAS REPUBLIKA” ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

10.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;

10.3.vārds “DIPLOMS” ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā zelta krāsā.

11. Diploma 2.lappusē:

11.1.augstskolas nosaukums ir iespiests tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

11.2. augstskolas emblēma ir krāsaina;

11.3. diploma sērija un numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.

12.Šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā minēto diplomu sēriju apzīmē ar latīņu alfabēta lielo burtu, sākot ar C. Šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētā diploma sēriju apzīmē ar latīņu alfabēta lielo burtu D. Diploma numurs ir četrzīmju skaitlis, sākot ar 0001.

13.Diploma 3.lappusē 10 mm no augšējās un labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17mm.

14.Diploma pielikuma sērija un numurs atbilst diploma sērijai un numuram.

15.Diploma pielikuma lapu izgatavo no krītpapīra (115 g/m²). Lapas lielums ir A4 formāta lapa (210 x 297). Lapas abas puses ir pārklātas ar vienota parauga aizsardzības tīkliņu pelēkā krāsā.

16.Diploma pielikuma lapas ir numurētas, caurauklotas un apstiprinātas ar amatpersonas parakstu un zīmoga nospiedumu.

17.Parakstoties diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnālā par diploma saņemšanu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

18.Augstskola vai koledža katram diploma veidam iekārto atsevišķu diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnālu (6.pielikums). Žurnāla lapas ir numurētas, caur­auklotas un apstiprinātas ar izglītības iestādes vadītāja parakstu un iestādes zīmoga nospiedumu.

19.Diplomus izgatavo komersants (turpmāk — izgatavotājs), ar kuru Izglītības un zinātnes ministrija ir noslēgusi rakstisku līgumu. Komersantu, kurš izgatavo diplomus, Izglītības un zinātnes ministrija izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām.

20.Augstskola vai koledža iesniedz izgatavotājam ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotu iesniegumu diplomu izgatavošanai (7.pielikums).

21.Gatavos diplomus no izgatavotāja saņem augstskolas rektora vai koledžas direktora pilnvarota persona, kas atbildīga par diplomu saņemšanu, uzskaiti un glabāšanu (turpmāk — atbildīgā persona).

22.Izgatavotājs diplomus izsniedz ar pavadzīmi, kurā norāda diplomu nosaukumu, sēriju, numuru un skaitu.

23.Atbildīgā persona, saņemot diplomus no izgatavotāja, parakstās par diplomu saņemšanu stingrās uzskaites dokumentu reģistrācijas žurnālā (8.pieli­kums). Žurnāla lapas ir numurētas, caurauklotas un apstiprinātas ar izgatavotāja parakstu un zīmoga nospiedumu.

24.Augstskola vai koledža sastāda aktu par diplomu saņemšanu (divos eksemplāros). Aktā norāda diplomu saņemšanas datumu, pavadzīmes numuru, diplomu nosaukumu, sēriju, numuru un skaitu. Aktu paraksta augstskolas prorektors vai koledžas direktora vietnieks, atbildīgā persona un grāmatvedības pārstāvis. Viens akta eksemplārs kopā ar diplomiem glabājas atbildīgās personas seifā, otrs — grāmatvedībā.

25.Aizpildīšanas gaitā bojātos diplomus noraksta un iznīcina komisija, kuras sastāvā ir augstskolas prorektors vai koledžas direktora vietnieks, atbildīgā persona un grāmatvedības pārstāvis.

26.Komisija, norakstot un iznīcinot diplomus, par to sastāda diplomu norakstīšanas aktu. Aktā norāda iznīcināto diplomu nosaukumu, sēriju, numuru un skaitu. Aktam pievieno pielikumu ar izgrieztu un uzlīmētu diploma nosau­kumu, sēriju, numuru un hologrammu. Atlikušo diploma veidlapu iznīcina, to sasmalcinot. Viens akta un tā pielikuma eksemplārs glabājas atbildīgās personas seifā, otrs eksemplārs — grāmatvedībā.

27.Ja augstskola vai koledža tiek likvidēta, diplomus iznīcina šo notei­kumu 26.punktā minētajā kārtībā līdz izglītības iestādes likvidācijas dienai. Diplomu norakstīšanas aktu un pielikumu izglītības iestāde līdz tās likvidācijas dienai iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.

28.Diploma dublikātu izsniedz normatīvajos aktos par dokumentu izstrā­dāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz personas iesniegumu un rektora vai koledžas direktora rīkojumu par dublikāta izsniegšanu.

29.Diplomu dublikātus reģistrē diplomu dublikātu izsniegšanas reģistrā­cijas žurnālā (6.pielikums).

30.Atbildīgā persona līdz kalendāra gada beigām sastāda pārskatu par diplomu apriti laikposmā no 1.janvāra līdz 31.decembrim (9.pielikums). Pārskatu apstiprina augstskolas rektors vai koledžas direktors, un augstskola vai koledža līdz nākamā gada 10.janvārim iesniedz pārskatu Izglītības un zinātnes ministrijā.

31.Diplomus, kuri izgatavoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, augstskolas un koledžas ir tiesīgas izsniegt līdz 2005.gada 1.septembrim.

32.Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 23.septem­bra noteikumus Nr.531 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinoši izglītības dokumenti” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 132.nr.).

Ministru prezidenta vietā — veselības ministrs G.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 2.jūliju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.450

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.450

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.450

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.450

I

5.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.450

Diploma pielikums

(paraugs)

Diploma sērija <XX><X> Nr.<0000>

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu.

Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diploma oriģinālā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā nevajadzētu iekļaut norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

1.Ziņas par kvalifikācijas ieguvēju:

1.1.vārds;

1.2.uzvārds;

1.3.dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads);

1.4.studenta identifikācijas numurs vai personas kods.

2.Ziņas par kvalifikāciju:

2.1.kvalifikācijas nosaukums;

2.2.galvenā studiju joma (jomas) kvalifikācijas iegūšanai;

2.3.kvalifikācijas piešķīrējas institūcijas nosaukums un statuss;

2.4.studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss (ja tas atšķiras no šī pielikuma 2.3.apakšpunktā minētā nosaukuma un statusa);

2.5.mācību valoda un eksaminācijas valoda (valodas).

3.Ziņas par kvalifikācijas līmeni:

3.1.kvalifikācijas līmenis;

3.2.oficiālais programmas ilgums, programmas apguves sākuma un beigu datums;

3.3.uzņemšanas prasības.

4.Ziņas par studiju saturu un rezultātiem:

4.1.studiju veids;

4.2.programmas prasības;

4.3.programmas sastāvdaļas (piemēram, kursi vai vienības) un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti (ja šī informācija ir pieejama oficiālajā atzīmju izrakstā);

4.4.atzīmju sistēma un norādījumi par atzīmju iedalījumu;

4.5.kvalifikācijas klase.

5.Ziņas par kvalifikāciju:

5.1.turpmākās studiju iespējas;

5.2.profesionālais statuss (ja ir piešķirts).

6.Papildinformācija:

6.1.sīkāka informācija;

6.2.papildinformācijas avoti.

7.Pielikuma apstiprinājums:

7.1.datums;

7.2.paraksts un tā atšifrējums;

7.3.pielikuma apstiprinātāja amats;

7.4.zīmogs vai spiedogs.

8.Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī.

Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā, jāiegūst vispārējā vidējā izglītība. Vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventus uzņem augstskolā saskaņā ar vispārīgajiem augstskolas uzņemšanas noteikumiem. Augstskolas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā attiecīgās studiju programmas apguvei).

Kopējais vispārējās vidējās izglītības ilgums ir 12 gadi. Vidusskolās ir četru virzienu programmas — vispārizglītojošā, humanitārā un sociālā, matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas, kā arī profesionālā virziena programma.

Visiem virzieniem kopīgi ir šādi obligātie priekšmeti: latviešu valoda, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda (mazākumtautību skolās — mazākumtautības valoda), matemātika, vēsture, sports, biznesa ekonomikas pamati, lietišķā informātika. Papildus minētajiem priekšmetiem katra programma ietver attiecīgā virziena obligātos un izvēles priekšmetus.

Mācību gada garums ir 36 nedēļas no 1.septembra līdz maija beigām. Kopumā vidējās izglītības programmā trijos gados minimālais mācību stundu skaits ir 3150 stundas, maksimālais — 3780 stundas (30–36 stundas nedēļā).

Lai saņemtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jānokārto ne mazāk kā pieci ek­sāmeni un četras ieskaites. Eksāmeni jānokārto latviešu valodā, izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, vienā izglītības iestādes noteiktajā mācību priekšmetā un divos izglītojamā izvēlētos mācību priekšmetos. Vidējās izglītības programma noslēdzas ar centralizētajiem eksāmeniem, un uzņemšana augstskolā notiek atbilstoši centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Vispārējās vidējās izglītības standartu ietver arī vidējās profesionālās izglītības programmas, kuras ilgst četrus gadus pēc pamatizglītības ieguves.

Bakalaura un maģistra grādi ir gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā. Abu veidu bakalauriem ir tiesības stāties maģistrantūrā, abu veidu maģistriem (tiem pielīdzinot arī maģistra grādus medicīnā, zobārstniecībā un farmācijā — attiecīgi sešus un piecus gadus ilgas studijas) — doktorantūrā.

Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālajai darbībai. Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.

Bakalaura grādu zinātnes nozarē (nozaru grupā) piešķir pēc akadēmisko studiju pirmā posma. Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120–160 (180–240 ECTS) kredītpunktu (turpmāk — KP), no tiem obligātā daļa ir ≥50KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ir ≥20 (30 ECTS) KP, bakalaura darbs ir ≥10 KP (15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.

Maģistra grādu piešķir zinātnes nozarē vai apakšnozarē pēc akadēmisko studiju otrā posma. Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk kā 20 KP ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas teorētiskās atziņas (≥30 KP) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā (≥15 KP).

Profesionālās augstākās izglītības iestādes uzdevums saskaņā ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartiem ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā darbības jomā, nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam attiecīgajā nozarē.

Bakalaura profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 160 KP (240 ECTS): vispārizglītojošie kursi (≥15 KP), nozares teorētiskie pamati (≥36 KP), profesionālā specializācija (≥60 KP), izvēles kursi (≥6 KP), prakse (≥26 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥12 KP).

Maģistra profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 40 KP (60 ECTS): jaunākie sasniegumi nozarē, teorijā un praksē (≥7 KP), prakse (≥6 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥ 20 KP), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas un citi kursi.

Profesionālajā augstākajā izglītībā ir ne vien bakalaura un maģistra programmas, bet arī citi programmu veidi:

1)otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) pēc vidējās izglītības ieguves. Programmas ietver praksi ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā un valsts pārbaudījumu, tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP apjomā;

2)pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) program­mas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80–120 KP (120–180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās.

Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds — doktors. Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu iegūst, publiski aizstāvot doktora disertāciju. Doktora disertāciju var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas, strādājot augstskolā, zinātniskā iestādē u.c. Doktora grāda piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas Zinātnes padome. Doktora grādu piešķir Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātas promocijas padomes.

Kredītpunktu sistēma. Kredītpunkts (KP) Latvijā ir definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais apjoms pilna laika studijās ir 40 kredītpunkti. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktos, Latvijas kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5.

Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu:

Apguves līmenis	Atzīme	Skaidrojums	Aptuvenā ECTS atzīme
ļoti augsts	10	izcili (with distinction)	A
	9	teicami (excellent)	A
augsts	8	ļoti labi (very good)	B
	7	labi (good)	C
vidējs	6	gandrīz labi (almost good)	D
	5	viduvēji (satisfactory)	E
	4	gandrīz viduvēji (almost satisfactory)	E/FX
zems	3–1	negatīvs vērtējums (unsatisfactory)	Fail

Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā, akreditētā programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme. Kvalitātes vērtēšana ietver augstskolas pašvērtējuma ziņojuma sagatavošanu un ekspertu novērtējumu. Ekspertu grupās no vismaz trim ekspertiem tikai viens var būt no Latvijas, pārējie (vairumā gadījumu) — no Rietumeiropas un citām Baltijas valstīm. Lēmumu par programmas akreditāciju pieņem Akreditācijas komisija, bet par augstskolas akreditāciju — Augstākās izglītības padome. Akreditācijas pirmais cikls Latvijā noslēdzās 2001.gadā. Atkārtotiem novērtējumiem jānotiek ne retāk kā reizi sešos gados.

Papildinformācija:

1. Par izglītības sistēmu — http://www.izm.lv

http://www.aic.lv

2.Par augstskolu un programmu statusu – http://www.aiknc.lv

Diploma supplement

This Diploma Supplement follows the model developed by the European Commission, Council of Europe and UNESCO/CEPES. The purpose of the supplement is to provide sufficient independent data to improve the international “transparency” and fair academic and professional recognition of qualifications (diplomas, certificates etc.). It is designed to provide a description of the nature, level, context and status of the studies that were pursued and successfully completed by the individual named in the Diploma to which this supplement is appended. It should be free from any value judgements, equivalence statements or suggestions about recognition. Information in all eight sections shall be provided. Where information is not provided, the reason shall be explained.

1. Information identifying the holder of the qualification:

1.1. first name;

1.2. family name;

1.3. date of birth (day/ month/ year);

1.4. student identification number or code (if available).

2. Information identifying the qualification:

2.1. name of qualification and (if applicable) title conferred (in original language);

2.2. main field(s) of study for the qualification;

2.3. name (in original language) and status of awarding institution;

2.4. name (in original language) and status of institution (if different from 2.3.) administering studies;

2.5. language(s) of instruction/examination.

3. Information on the level of the qualification:

3.1. level of qualification;

3.2. official length of programme, start and end date of the acquisition of the programme;

3.3. access requirements.

4. Information on the contents and results gained:

4.1. mode of study;

4.2. programme requirements;

4.3. programme details (e.g. modules or units studied) and the individual grades/marks/credits obtained (if this information is available on an official transcript this should be used here);

4.4. grading scheme and if available, grade distribution quidance;

4.5. overall classification of the qualification (in original language).

5. Information on the function of the qualification:

5.1. access to further study;

5.2. professional status (if aplicable).

6. Additional information:

6.1. additional information;

6.2. further information sources.

7. Certfication of the supplement:

7.1. date;

7.2. signature;

7.3. capacity;

7.4. offical stamp or seal.

8. Information on the national higher education system.

General education (overall duration – 12 years).

After completion of compulsory basic education (9 years) four types of programmes are offered at general secondary education (vispārējā vidējā izglītība) (grades 10–12): a general one or others emphasizing liberal arts and social sciences; or mathematics, natural sciences and technical subjects; or vocational subjects. Latvian language and literature, first foreign language, second foreign language (minority language in minority schools), mathematics, history, physical education, basics of economics and ICT are compulsory in all programmes. Each type of programmes has its own set of compulsory and optional subjects.

School year lasts 36 weeks (except examination periods) – from the beginning of September till the end of May. The total number of study hours in 3 years of general secondary education may vary from 3150 to 3780 (i.e. 30–36 per week) depending on the programme and individual choice of subjects.

To be awarded a certificate of general secondary education (atestāts par vispārējo vidējo izglītību) candidates sit examinations in at least five subjects and pass/fail tests in up to four other subjects. Examinations are taken in: Latvian language, a compulsory subject of the particular programme, a subject chosen by school and two subjects chosen by the candidate. Leavers of 4-year vocational secondary education (profesionālā vidējā izglītība) have to pass a qualification examination and 4 centralised compulsory examinations (the same as after general secondary education) in order to receive a diploma on vocational secondary education. Centralized school-leaving examinations serve as a basis for the admission to higher education.

Higher education

Access to higher (tertiary) education (HE). All holders of general secondary education certificates and diplomas on vocational secondary education meet the general admission requirements. However, the universities are free to set specific requirements, e.g. to choose which subjects have to been taken at school level to qualify for admission to a particular programme.

Grading system. The state standards for higher education set the following ten-point marking bakalaurs (bachelor) and maģistrs (master) degrees are awarded both in academic and professional HE. Both types of bachelors are eligible for studies in master pro­grammes and both types of masters (including holders of degrees in medicine, dentistry and pharmacy – 6 and 5 years respectively) – in doctoral programmes.

Academic higher education follows academic education standard and is aimed at preparing graduates for research and providing theoretical background for professional activities.

Bakalaurs (bachelor) degree in a branch of science is awarded after the first cycle of academic studies. Bachelor programmes comprise 120–160 credit points (180–240 ECTS) or 4–6 semesters of full-time studies. They include: compulsory part ≥50 CP (75 ECTS), optional part ≥20 CP (30 ECTS), thesis ≥10 CP (15 ECTS) and some subjects of free choice to earn the rest of necessary CP.

Maģistrs (master) degree in a branch of science is awarded after the second cycle of academic studies comprising 80 CP (120 ECTS), out of those thesis results in ≥20 CP, compulsory part includes theoretical aspects of the field (≥ 30 CP) and their practical application in solving actual problems (≥15 CP).

According to Standards of first and second level professional higher education, its aim is to provide in-depth knowledge in a field, enabling graduates to design and improve systems, products and technologies as well as to prepare graduates for creative, research and teaching activities in this field.

Professional bakalaurs (bachelor) programmes are designed to ensure professional competence, they comprise at least 160 CP (240 ECTS), out of those: general courses (≥15 CP), theoretical courses of the field (≥36 CP), specialization courses (≥60 CP), optional courses (≥6 CP), practical placement (≥26 CP), and state examinations including thesis (≥12 CP).

Professional HE programmes leading to maģistrs (master) degree comprise no less than 40 CP (60 ECTS), out of those: up-to-date achievements in the field — in theory and in practice (≥7 CP), practical placements (≥6 CP), state examinations including thesis (≥20 CP) as well as research training, courses of design, management, psychology etc.

Apart from the programmes leading to bakalaurs (bachelor) and maģistrs (master) degrees, there are other types of professional higher education programmes.

First-level professional HE (university college) programmes comprise
80–120 CP (120–180 ECTS) and lead to a CEDUC 4th level professional qualification. These programmes are targeted mainly at labour market. Yet, the graduates of the first-level programmes can continue their studies in second-level professional programmes.

Second-level professional HE programmes lead to a CEDUC 5th level professional qualification. Such programmes can comprise either at least 40 CP (60 ECTS) for holders of bakalaurs (bachelor) degrees or at least 160 CP (240 ECTS) for secondary school leavers. In both cases programmes should include a practical placement of at least 26 CP (39 ECTS) and graduation examinations including thesis (≥10 CP). Graduates of pro­grammes including the 70 CP (105 ECTS) compulsory part of the bakalaurs (bachelor) programme, have access to master studies.

Doctoral studies. From January 1, 2000 onwards a single type of doctoral degree Doktors (Dr.) is being awarded in Latvia.

Maģistrs (master) degree (or the equivalent) is required for admission to doctoral studies. Doktors (Dr.) degree can be achieved at public defence of a doctoral thesis which may be a result of three to four years of full-time doctoral studies at a university or an equivalent amount of independent research while working at a university, research institution etc.

Latvian Council of Science appoints promotion councils and sets the procedures for awarding doctoral degrees.

Credit point system. Latvian credit point is defined as a one-week full-time study workload. An average workload of a full-time study year in most HE programmes is 40 CP. Latvian credit point system is compatible with ECTS. The number of ECTS credits is found by multiplying the number of Latvian credit points by a factor of 1.5.

Grading system: a 10-point grading scheme for knowledge assessment.

Achieve­ment level	Grade	Meaning	Approx. ECTS grade
very high	10	izcili (with distinction)	A
	9	teicami (excellent)	A
high	8	ļoti labi (very good)	B
	7	labi (good)	C
medium	6	gandrīz labi (almost good)	D
	5	viduvēji (satisfactory)	E
	4	gandrīz viduvēji (almost satisfactory)	E/FX
low	3–1	negatīvs vērtējums (unsatisfactory)	Fail

It must pointed out that approximation with the ECTS scale is unofficial and cannot be used for official comparison with marks recorded in a Latvian education certificate or diploma.

Quality assurance. According to Latvian legislation, state-recognized degrees/diplomas may be awarded upon completion of an accredited programme in an accredited HE institution holding a state-approved Satversme (by-law). Quality assessment includes self-evaluation report by the higher education institution and peer evaluation. Evaluation teams consist of at least three experts, with only one from Latvia. In most cases the other two experts are selected from Western Europe or from the Baltic States. Decisions on programme accreditation are taken by the Accreditation Board, while those on institutional accreditation – by the Higher Education Council. The first accreditation cycle was completed in 2001. Recurrent assessments have to take place once every six years.

More information:

1. On educational system http://www.izm.lv

http://www.izm.lv

www.eurydice.org

2. On status of programmes/institutions: http://www.aiknc.lv

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete