Ministru kabineta rīkojums Nr.413

Rīgā 2005.gada 28.jūnijā (prot. Nr.37 36.§)

Par Profesionāla sociālā darba attīstības programmu 2005.–2011.gadam

1. Atbalstīt Profesionāla sociālā darba attīstības programmas 2005.–2011.gadam (turpmāk – programma) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju, kas koordinē programmas īstenošanu.

3. Apstiprināt programmu kā jauno politikas iniciatīvu.

4. Programmas īstenošanu 2005.gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

5. Finanšu ministrijai, sagatavojot valsts budžeta projektu 2006.gadam, ietvert tajā deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas to sociālo darbinieku atalgojuma daļējai nodrošināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuriem ir vai kuri iegūst otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā un kuri pašvaldību sociālajos dienestos un pašvaldību domēs/padomēs veic sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem, ja minētajai mērķdotācijai valsts budžeta projektā ir paredzēts finansējums.

6. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram reizi gadā (sākot ar 2007.gadu) līdz 1.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par programmas īstenošanu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Labklājības ministre D.Staķe

(Ministru kabineta

2005.gada 28.jūnija rīkojums Nr.413)

Profesionāla sociālā darba attīstības programmas 2005.–2011.gadam kopsavilkums

Profesionāla sociālā darba attīstības programma 2005.–2011.gadam (turpmāk – programma) ir izstrādāta saskaņā ar Valdības deklarācijas par iecerēto darbību sadaļas “Labklājība” 6. un 8.punktu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, likumu “Par pašvaldībām” un Latvijas Nacionālo rīcības plānu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004.–2006.gads).

Risināmā jautājuma būtība

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka ar 2008.gada janvāri sociālā darba speciālista pienākumus veic persona ar atbilstošu izglītību, turklāt pašvaldībā jābūt vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem. Minētās likuma normas valstī var nodrošināt tikai daļēji.

Sociālā darba un citu sociālo pakalpojumu attīstību pašvaldībās ietekmē ne vien profesionāļu trūkums, bet arī pašvaldību ierobežotie finansiālie un materiālie līdzekļi – to pietrūkst profesionālu sociālā darba speciālistu algošanai un sociālā darba attīstīšanai, kā arī jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai. Pieejamie pētījumi un statistikas dati liecina, ka sevišķi smagā finansiālā situācijā ir ģimenes ar bērniem, un tas palielina sociālās atstumtības risku un rada daudzveidīgas sociālās problēmas.

Nav attīstīta sociālā darba speciālistu tālākizglītības sistēma, un tas kavē šo speciālistu profesionālās meistarības pilnveidi un specifisku zināšanu un prasmju apguvi darbā ar dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.

Nepastāv koordinēta sadarbība starp institūcijām, kuras iesaistītas sociālā darba politikas veidošanā, novērtēšanā un ieviešanā.

Normatīvajos aktos noteikti pašvaldību sociālo dienestu uzdevumi, bet līdz šim nav novērtēta minēto uzdevumu īstenošanas kvalitāte.

Valsts sociālekonomiskajā situācijā iedzīvotāju sociālajām problēmām ir mainīgs raksturs un ne vienmēr iespējams prognozēt to saasināšanos ilgākā laikposmā. Tādēļ sociālo pakalpojumu sniedzējiem jābūt gataviem strādāt ar jaunām sociālām problēmām, kuras līdz attiecīgajam brīdim sabiedrībai nav bijušas īpaši nozīmīgas.

Piedāvātais risinājums

• Nodrošināt 300 sociālajiem darbiniekiem (praktiķiem) iespēju iegūt atbilstošu izglītību par valsts budžeta līdzekļiem. Rezultātā 2008.gadā apmēram 1/3 daļa no visiem sociālā darba speciālistiem būs sociālie darbinieki ar atbilstošu izglītību vai tādi, kuri turpina mācības.

• Vairāk nekā 1300 sociālā darba speciālistiem vai sociālo institūciju darbiniekiem, kuru tiešais darbs saistīts ar klientiem, nodrošināt iespēju iegūt atbilstošu izglītību vai apgūt kādu no tālākizglītības kursiem.

• Republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām piešķirt valsts mērķdotāciju tādu sociālo darbinieku atalgojuma daļējai nodrošināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (kopā 848 sociālo darbinieku algošanai), kuriem ir vai kuri iegūst otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā un kuri pašvaldību sociālajos dienestos un pašvaldību domēs/padomēs veic sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem.

• Nodrošināt sociālos darbiniekus ar metodiskajiem materiāliem darbam ar riska un nelabvēlīgajām ģimenēm un citām sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām un organizēt konferenci, lai pašvaldības dalītos pieredzē, kas gūta darbā ar sociālās atstumtības riska grupām.

• Sagatavot informatīvu materiālu, lai pilnveidotu sociālā darba speciālistu tālāk­izglītības sistēmu.

• Izstrādāt metodiku sociālā darba kvalitātes novērtēšanai institūcijās, kuras sniedz sociālos pakalpojumus.

• Īstenot projektus, kas veicina sadarbību starp izglītības iestādi, sociālo dienestu un policiju darbā ar riska un nelabvēlīgajām ģimenēm.

• Ar valsts finansiālu atbalstu attīstīt sociālo darbu ar dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.

• Izveidot sociālā darba speciālistu sadarbības padomi, lai veicinātu ieinteresēto pušu koordinētu sadarbību tādu jautājumu risināšanā, kas saistīti ar sociālo darbu.

Programmas īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un finansēšanas avoti

Programmas īstenošanas laikā (2005.–2011.gadā) plānotais kopējais finansējums ir 6317438 lati.

Detalizēts programmas finansējums rīcības virzieniem atbilstošu uzdevumu veikšanai sniegts programmas 8.sadaļā “Rīcības plāns programmas izpildei” un pielikumā Nr.3 “Profesionāla sociālā darba attīstības programmas 2005.–2011.gadam ieviešanai nepieciešamais finansējums”.

Programmas īstenošana 2005.gadā nodrošināma piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajos gados ir izskatāms vienlaikus ar visu minis­triju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Labklājības ministre D.Staķe