Par lietderīgu un saprotamu likumu izstrādāšanu

26. un 27. septembrī Saeimā notika ar Baltijas jūras valstu padomes iniciatīvu rīkotais seminārs par tematu "Kā izstrādāt labus likumus". To vadīja Baltijas jūras valstu padomes komisārs demokrātisko institūciju un cilvēktiesību jautājumos Ole Espersens un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts.

Vakar, 27.septembrī, preses konferencē pēc semināra "Kā izstrādāt labus likumus": Baltijas jūras valstu padomes komisārs demokrātisko institūciju un cilvēktiesību jautājumos Ole Espersens un Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts            Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Semināra atklāšanā dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un profesors Ole Espersens. Darba gaitā tika aplūkoti šādi temati: likumdošanas satura un formas noteikšanas kritēriji, sagatavošanas darba organizēšana likumu izstrādāšanai, likumprojektu izskatīšana parlamentā, parlamenta un ombudsmeņa sadarbība un Eiropas Savienības likumdošana. Referātus nolasīja vairāki lektori no ārvalstīm. Piemēram, pirmajā semināra dienā par likumdošanas satura un formas noteikšanas kritērijiem, parlamenta un ombudsmeņa sadarbību galvenais referents bija Norvēģijas parlamenta ombudsmenis Arne Fliflets, bet no Latvijas šajā jomā komentārus sniedza Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers. Notika diskusija par šiem jautājumiem. Interesants un saistošs bija Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāja Gintera Veisa ziņojums par ES un tās likumdošanu, bet īpaši spraiga izvērsās diskusija par tematu "Starptautiskās tiesības. Konstitūcija un iekšējā tiesiskā hierarhija. Cilvēktiesības", kad referēja Eiropas Padomes Cilvēktiesību ģenerāldirektorāta pārstāve Ineta Ziemele.

Ne mazāk lietišķā garā noritēja semināra otrā diena. Par sagatavošanas darba organizēšanu likumu izstrādei referēja Dānijas Tiesību un advokātu biedrības padomes eksperts Tomass Rordams, savukārt komentētājs bija Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš. Atsevišķa tēma bija par lasījumiem parlamentā, par ko galvenokārt runāja Dānijas parlamenta Juridiskā un parlamentārā sekretariāta pārstāvis Skonsteds Tomsens, komentētāja no Latvijas šajā jautājumā — Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.

Pēc diskusijām semināra nobeigumā žurnālisti preses konferencē tika informēti par seminārā gūtajām atziņām. Konferencē piedalījās Ole Espersens un Guntars Krasts. Baltijas jūras valstu padomes komisārs uzsvēra ombudsmeņa institūcijas priekšrocības, izskatot dažādas sūdzības par ierēdņiem, pārkāpumus reliģijas brīvības ierobežošanā vai citus. Šāda institūcija darbojas daudzās valstīs, un arī Latvijā par to ir jādomā. O.Espersens teica, ka semināra gaitā par likumu kvalitāti ir radies šāds secinājums: likums ir labs, ja cilvēks to izprot un viņam nav vajadzības meklēt advokātu vai citu juristu, kas izskaidrotu šo likumu. Tad arī sabiedrība labāk ievēro šādus likumus. Likums nav labs, ja ir iespējams to patvaļīgi tulkot, ir atstātas iespējas korupcijai vai citādai likuma savtīgai izmantošanai. Semināra dalībnieki apmainījušies domām, kā rīkoties, lai pieņemtu kvalitatīvus likumus — bez sasteigtības, ar prognozējamām sekām, iesaistot plašāku sabiedrību, valsts institūcijas vēl pirms likuma pieņemšanas. Viesis uzsvēra, ka ir slikti, ja likumi bieži jāgroza.

G.Krasts savukārt atzīmēja, ka aplūkotais temats bijis sarežģīts, ietverta plaša jautājumu grupa. Izkristalizējusies svarīga tēze, kas varētu būt par semināra moto: ikkatrs cilvēks vēlas dzīvot sabiedrībā, kur ir labi likumi, dzīvot demokrātiskā valstī ar skaidrām nākotnes perspektīvām. Ko ieguvuši semināra dalībnieki? Vispirms iezīmējušās tās problēmas, kas risināmas kopsakarībā ar starptautiskajām tiesību normām, ko regulē ANO, Eiropas Padome un Eiropas Savienība, jo nedzīvojam tiesiskā vakuumā. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs piebilda, ka pašlaik Eiropas Cilvēktiesību tiesā no Latvijas iesūtīti 100 iesniegumi. Lietuva jau zaudējusi divus tiesas procesus Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un arī mūsu valstij tam jābūt gatavai. Tas nozīmē, ka perspektīvā jāparedz zaudējumu kompensācija valsts budžetā. Vēl kāds secinājums, kas izrietējis no semināra: likumu izstrādāšanas un pieņemšanas process jāpadara "caurspīdīgāks", atklātāks, nekā tas bijis līdz šim. G.Krasts pauda atbalstu arī ombudsmeņa institūcijas drīzākai iedibināšanai Latvijā, ko atzinīgi novērtēja viesis Ole Espersens.

Pēc tam žurnālisti saņēma atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem, piemēram, vai seminārā tika analizēti konkrēti LR likumi, kurus pieņemot pieļautas kļūdas, vai nepilsoņiem piešķirt tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās, kad Latvijā varētu nodibināt ombudsmeņa institūciju, un citiem. Kā atzina G.Krasts, ir arī gadījumi, kad likums vēl nav izsludināts, bet tas jau tiek grozīts... O.Espersens, atbildot par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, pauda viedokli, ka šajā ziņā ir dažādi ceļi, iespējas. Eiropas konvencija iesaka dot vēlēšanu tiesības tiem, kuri pastāvīgi un likumīgi dzīvo valstī. Taču virzībā uz to var dibināt konsultatīvas asamblejas, lai dotu iespējas plašākai sabiedrībai diskutēt par aktualitātēm. Šajā sakarā viesis nosauca Ventspili, atzīmējot, ka tas būtu labs sākums. O.Espersens kā piemēru šādu semināru efektivitātei minēja Dāniju, kur pirms trim gadiem noticis līdzīgs seminārs, un tagad šajā valstī izstrādāti 25 principi par kvalitatīvu likumu izstrādāšanu.

Latvijā vēl daudz jāstrādā, lai ikkatrs likums būtu labs likums un to pildītu jebkurš sabiedrības loceklis.

Rita Belousova, "LV" tieslietu redaktore