Ārzemju presē

Vācu “Tageszeitung” raksta: Krievijas valdība lauzusi jau parakstīto robežlīgumu ar Igauniju. Tās ārlietu ministrs Urmass Paets nacionālistiskajām partijām pārmetis, ka tuvredzīgās vēlēšanu taktikas dēļ tās vēlas uzturēt strīdu par robežām. Igaunijas konstitūcijā jau tāpat esot atrunātas 1920.gada robežas. Līdz ar neratificētajiem Igaunijas un Latvijas robežlīgumiem ES palikusi bez starptautiskām tiesībām atbilstoši nokārtotas ārējās robežas. Arī Latvijai Maskava nevēloties akceptēt papildu protokolu ar norādi uz veco robežlīniju. Turklāt dažas partijas jau paziņojušas, ka vēlāk pieprasīs kompensāciju par padomju okupācijas laiku. Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atklāti kritizējusi šādu valdības un parlamenta taktiku.

•

Vācu “Die Welt” raksta, ka pret mazo kaimiņvalsti Igauniju Maskava izmanto smago artilēriju. Igaunijai saistībā ar robežlīguma ratificēšanu ir savs viedoklis, ko tā uzdrošinājusies izteikt skaļi. Preambulā pie likuma par līguma ratifikāciju Igaunijas parlamenta deputāti atgādinājuši par padomju “agresiju” un “okupāciju”. Līdz ar to, kā uzskatot lielvara Krievija, kura pretendē uz vēstures interpretēšanas suverenitāti kādreizējā padomju ietekmes zonā, līgums kļuvis nevērtīgs.

•

Krievu “Gazeta.ru”: “Igaunijas prezidents atradis vainīgos robežlīguma ratifikācijas izjukšanā. Vainīgie, lai cik pārsteidzoši arī būtu, izrādījušies nevis Igaunijas parlamentārieši, kuri patvaļīgi izlabojuši abu valstu ārlietu ministru apstiprināto dokumentu, bet tagadējā Igaunijas vadītāja priekšgājēji. Acīmredzot, nevēloties atbildēt par jau gatavā līguma ratifikācijas izjukšanu, A.Rītels negaidīti atcerējies, ka viņa priekšgājējs Lennarts Meri deviņdesmitajos gados un ekspremjers Marts Lārs jau reiz izgāzuši vienu robežlīgumu ar Krieviju, turklāt šis dokuments, pēc Rītela domām, bijis Igaunijai daudz izdevīgāks.

•

Britu “BBC” ziņo, ka Latvija, kura pievienojās ES pagājušogad, ir viena no daudzajām valstīm, kas šobrīd intensīvi strādā, lai tiktu galā ar tūristu pieplūdumu. 14 gadus pēc komunisma sabrukuma Latvija sastopoties ar invāziju no Rietumiem, bet gluži citādu, nekā tā reiz baidījās.

•

Nīderlandes “De Volkskrant” vēsta, ka trīsdesmitgadīgais palestīnietis Haisams Abu Abda, veiksmīgi nokārtojot pilsonības iegūšanas eksāmenus, iekļuvis latviešu avīzēs un Rīgā esot slavens. Viņš beidzot ieguvis savas autovadītāja tiesības, un tas tiekot visos sīkumos atspoguļots valsts preses izdevumos. Uz ielas viņš tiekot regulāri atpazīts. Haisams Abu Abda esot pirmais bēglis, kas saņēmis Latvijas pasi, un to viņš sakot bez mazākās godkāres.

•

Poļu “Rzeczpospolita” raksta: ES konstitucionālā līguma autori nav sapratuši, cik vāju darbu ir radījuši. Briseles samitā dzirdējām garus pārspriedumus, kā labāk pārliecināt balsotājus referenduma kampaņās. Ne kreisie, ne liberāļi neizrāda ne mazāko vēlēšanos ņemt vērā to, ka protests patiesībā ir vērsts pret Eiropas vīziju, kura spraucas laukā no konstitūcijas rindām. Politiķi labprātāk gaužas par Širaka nepareizo taktiku un nacionālo egoismu.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem