Karstā valstsvizīte beigusies

No 27. līdz 30. jūnijam notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Itālijā

Vakar, valstsvizītes beidzamajā dienā, notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Vatikānā.

Vakar, Itālijas valstsvizītes, ceturtajā, noslēguma dienā, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Vatikānā tikās ar Viņa Svētību pāvestu Benediktu XVI Foto: EPA/A.F.I.

Rīta pusē mūsu prezidente no Neapoles atgriezās Romā, kur no Čampīno militārās lidostas izbrauca uz Vatikānu.
Vatikānā viņa ieradās pulksten 10.45 pēc vietējā laika. Par godu augstajai viešņai Vatikāna Sv.Damazo laukumā bija nostādīta šveiciešu gvardu – Vatikāna simbolisko bruņoto spēku – godasardze senlaicīgās uniformās. Vairu Vīķi-Freibergu sveica Vatikāna prefekts un pāvesta pārstāvji.
Vatikāna Mazajā troņa zālē Latvijas Valsts prezidenti sagaidīja Viņa Svētība pāvests Benedikts XVI. Pēc sasveicināšanās pāvests augsto viešņu aicināja savā privātajā bibliotēkā, kur notika prezidentes un pāvesta saruna. Valsts prezidente ielūdza Viņa Svētību pāvestu Benediktu XVI apmeklēt Latviju. Notika arī dāvanu apmaiņa. Vaira Vīķe-Freiberga pāvestam pasniedza pazīstamā rotkaļa Oļega Auzera sudrabā darinātu ozola zaru.
Vaira Vīķe-Freiberga tikās arī ar Vatikāna valsts sekretāru, kardinālu A.Sodāno.
Valstsvizītes izskaņā tūlīt pēc tikšanās ar pāvestu Benediktu XVI Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga žurnālistiem pastāstīja, ka saruna ar Viņa Svētību pāvestu bijusi ļoti draudzīga. Pāvests apzinās Latvijas daudzos nebrīvības gadus, kad bija ierobežota arī ticības brīvība. Ar pāvestu prezidente pārrunājusi arī Eiropas Savienības attīstības jautājumus. Pāvests paudis domu, ka negatīvais balsojums referendumos Francijā un Nīderlandē nenozīmē šo zemju sabiedrības negatīvo attieksmi pret Eiropas Savienību, bet gan ka tā ir franču un nīderlandiešu neapmierinātības izpausme ar savu valdību.
Pāvests un prezidente bijuši vienisprātis, ka uz Eiropas turpmāko attīstību jāraugās optimistiski, liekot kontinenta attīstības pamatā tos ideālus, kas ir mūsdienu Eiropas pamatā, starp tiem arī kristīgās vērtības.
“Mēs šķīrāmies cerīgā noskaņā. Es pāvestam atkārtoju ielūgumu apmeklēt Latviju un apliecināju, ka mēs esam labas gribas pilni. Savukārt pāvests Latvijai deva savu svētību turpmākajā attīstībā,” teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Dienas vidū Valsts prezidente no Romas Čampīno militārā lidlauka izlidoja uz Latviju, un pēcpusdienā atgriezās Rīgā.
Četru dienu valstsvizīte Itālijā un Vatikānā – karstākā vizīte Latvijas diplomātijas vēsturē – beigusies sekmīgi. Tā apliecināja Latvijas – Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts – politisko briedumu un kapacitāti sekmēt starptautiskos procesus. Valstsvizīte bija jo nozīmīgāka pašreizējās starptautiskās situācijas kontekstā. Brīdī, kad Eiropas Savienība nokļuvusi krustcelēs un acīmredzot nobriedusi nepieciešamība pārskatīt organizācijas turpmākās attīstības ceļu, Latvija nākusi ar optimismu un iezīmētu nākotnes skatījumu. Pavisam nesen ratificējusi Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu, Latvija valstsvizītes laikā apliecināja ar Itāliju viedokļu vienprātību, ka turpmākajās diskusijās par konstitucionālo līgumu jāņem vērā pozitīvi balsojušo valstu nostāja.

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Valsts prezidentes valstsvizītē Itālijā, ziņojot no Romas 

29.jūnijā, ieinteresētās sarunās, NATO spēku bāzes Neapolē komandieris admirālis Harijs Ulrihs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Juris Krūmiņš