Šobrīd visiem aktuālākais — valsts budžets
Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 27. septembrī
— Gandrīz mēnesis jau pagājis kopš Saeimas rudens sesijas sākuma. Notikušas trīs plenārsēdes. Kā vērtējat šajā laikā paveikto?
— Šīs pirmās trīs plenārsēdes bija samērā neilgas. Lielākoties likumprojekti tika nodoti attiecīgajām komisijām vai pieņemti pirmajā jeb konceptuālajā lasījumā. Sabiedrības uzmanību vairāk piesaistīja tie divi jautājumi, par kuriem deputāti lēma personāliju līmenī. Viens no tiem attiecās uz iespējamo deputāta Jāņa Ādamsona kriminālvajāšanas sākšanu, bet otrs bija saistīts ar ļoti nozīmīgas valsts institūcijas — Finansu un kapitāla tirgus komisijas — vadības iecelšanu. Abu šo jautājumu apspriešana norisinājās ļoti emocionālā gaisotnē un turklāt izraisīja zināmas domstarpības starp valdību izveidojušās koalīcijas partneriem.
— Vai pašlaik var uzskatīt, ka joprojām valdību atbalsta stabils Saeimas deputātu vairākums?
— Domāju, ka pašlaik šāds vairākums ir. Protams, nevar sacīt, ka valdošajā koalīcijā patlaban valda pilnīga saskaņa un savstarpēja sapratne. Taču pēdējie mēģinājumi rast vienprātību būtiskākajās lietās, manuprāt, ir diezgan cerīgi. Līdz ar to šī koalīcija varētu sekmīgi turpināt darbu. Acīmredzot nākamais pārbaudījums būs darbs pie 2001. gada valsts budžeta likumprojekta.
— Kā zināms, jau šo piektdien, 29.septembrī, finansu ministrs Gundars Bērziņš jums iesniegs Ministru kabinetā akceptēto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Kāda ir paredzama tā apspriešanas un pieņemšanas gaita?
— Pagaidām vēl neesam runājuši par šo grafiku. Taču domāju, ka valsts budžeta likumprojekta apspriešana būs visai saspringta — tāpat kā iepriekšējos gados. Kā jau vienmēr, ir paredzami daudzi deputātu priekšlikumi, kā izdarīt grozījumus dažādās pozīcijās valdības iesniegtajā budžeta likumprojektā, atvēlot līdzekļus sociāli svarīgākajām sfērām. Acīmredzot nekādas būtiskas atšķirības budžeta apspriešanā salīdzinājumā ar citiem gadiem nebūs. Svarīgākais būs tas, kā koalīcijas partneri spēs vienoties par tām prioritātēm, par ko jau ir vienojušies valdības locekļi.
Acīmredzot nākamnedēļ, 5.oktobra plenārsēdē, valsts budžeta likumprojekts tiks nodots izskatīšanai visās Saeimas komisijās. Likums otrajā jeb galīgajā lasījumā noteikti tiks pieņemts līdz Ziemassvētkiem. Bet, ja darba temps būs pietiekami ātrs, valsts budžets vētu tikt apstiprināts jau decembra sākumā.
— Kas vēl līdztekus valsts budžeta apspriešanai tuvākajā laikā varētu būt īpaši nozīmīgs Saeimas darbā?
— Manuprāt, viens no būtiskākajiem būs likumprojekts par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Šobrīd tas ir tādā stadijā, ka jau nākamnedēļ varētu tikt izskatīts plenārsēdē trešajā lasījumā. Svarīgs, manuprāt, būs arī likumprojekts, kas saistīts ar Satversmes tiesas kompetences loka paplašināšanu.
— Šobrīd norisinās Baltijas jūras valstu padomes seminārs ar nosaukumu "Kā izstrādāt labus likumus". Kāda, jūsuprāt, varētu būt tā lietderība?
— Man bija tas gods atklāt šo Baltijas jūras valstu padomes komisāra demokrātisko institūciju un cilvēktiesību jautājumos Espersena kunga organizēto semināru likumdošanas jautājumos. Manuprāt, šobrīd šī semināra tematika ir ļoti svarīga Latvijas parlamenta deputātiem. Jo vairāk tādēļ, ka mums nemitīgi jāstrādā pie savas likumdošanas saskaņošanas ar Eiropas Savienības likumdošanu. Tā kā šajā pasākumā piedalās arī daudzi starptautiskie eksperti, tajā var iegūt daudz jaunu atziņu un papildināt savas parlamenta deputāta zināšanas. Diemžēl šoreiz Saeimas deputāti neapliecināja lielu interesi par šo semināru. Tomēr daudzu Saeimas komisiju vadītāji tajā piedalījās, un es ceru, ka daudz kas no dzirdētā tiks izmantots turpmākajā darbā, izstrādājot sabiedrības prasībām atbilstošus un visnotaļ noderīgus likumus.
— Kāda pašlaik ir situācija ar Jaunās partijas frakciju, kas nesen sadalījusies divos grupējumos?
— Šobrīd nav nekādu pazīmju, ka šī frakcija varētu pašlikvidēties. Taču tas patiešām ir bezprecedenta gadījums Latvijas parlamentārās demokrātijas vēsturē, kad astoņu deputātu frakcijā pieci vairs nav tās partijas biedri, ko viņi pārstāvēja, kandidējot uz iekļūšanu Saeimā. Tie trīs deputāti, kas joprojām ir Jaunās partijas biedri, izmantojot Kārtības rullī paredzētās iespējas, ir izveidojuši atsevišķu deputātu grupu, lai varētu aizstāvēt parlamentā savu vēlētāju intereses. Pagaidām šī Jaunās partijas frakcija turpina darboties astoņu cilvēku sastāvā.
— Droši vien arī jūs, cik vien laiks atļauj, sekojat līdzi mūsu sportistu līdzdalībai Sidnejas Olimpiskajās spēlēs. Bet vai jums kā Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas loceklim nerada bažas tas, ka pārāk daudz varētu būt medaļnieku, kam pienākas valdības apsolītās lielās naudas prēmijas.
— Domāju, ka Latvijas sportistu sekmīga piedalīšanās Olimpiskajās spēlēs arī ir ļoti būtiska sastāvdaļa savas valsts tēla veidošanā. Mans viedoklis ir tāds — ja reiz Ministru kabinets ir izsķīries par visai lielu prēmiju piešķiršanu tiem Latvijas pilsoņiem, kas ir izcīnījuši medaļu Olimpiskajās spēlēs, tad pie šī lēmuma ir stingri jāturas. Neapšaubāmi, Latvijas vārds šajās spēlēs, pateicoties Igora Vihrova panākumam vingrošanā ir izskanējis visaugstākajā līmenī. Par Sportistu sasniegumiem mēs tikai varam priecāties un būt lepni.
— Kādas Saeimas rosības tuvākajā laikā paredzamas starptautiskajā jomā, uzņemot ārvalstu parlamentu pārstāvjus vai arī pašiem viesojoties citās zemēs?
— Tūlīt man būs tikšanās ar Somijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Rītu Osukainenu, kas ieradusies Latvijā trīs dienu vizītē. Nākamnedēļ Latvijā viesosies Lielbritānijas pārstāvju palātas spīkere Betija Butroida. Tātad šis rudens mums ir kļuvis visai bagāts ar notikumiem starpparlamentāro sakaru līmenī.
Ja runājam par mūsu vizītēm ārzemēs, jāsaka, ka, protams, turpināsies Saeimas deputātu līdzdalība dažādos starptautisko organizāciju rīkotajos regulārajos pasākumos. Paredzamas arī Saeimas komisiju locekļu vizītes vairākās Eiropas valstīs. Bet šoruden nav ieplānota neviena oficiālas Saeimas delegācijas vizīte kādā no ārvalstīm.
Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"