Uzturoties valstsvizītē Itālijā 27.–30. jūnijā

Vakar, 30.jūnijā, Vatikānā Viņa Svētība pāvests Benedikts XVI pieņēma Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu Foto: EPA/A.F.I.

Apmeklējot Vatikānu un tiekoties ar pāvestu Benediktu XVI, 30.jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien apmeklēja Vatikānu un tikās ar pāvestu Benediktu XVI.
Sarunā ar Valsts prezidenti pāvests vēlēja Latvijai izaugsmi, uzplaukumu un Dieva svētību. Pēc pāvesta sacītā, Latvija ir ļoti daudz panākusi neilgajā laikā pēc savas brīvības un neatkarības atgūšanas.
Sarunā ar pāvestu prezidente runāja par bīskapa Sloskāna beatifikācijas gaitu. Pāvests atbildēja, ka viņš cer uz to, ka šī beatifikācija varētu virzīties uz priekšu pietiekami ātri.
Tikšanās laikā, kas noritēja pāvesta bibliotēkā, Benedikts XVI ar Vairu Vīķi-Freibergu apspriedās par aktuālajiem Eiropas jautājumiem. Prezidente un pāvests bija vienisprātis, ka krīzes situācijai, kas izveidojusies pēc Francijas un Nīderlandes negatīvā balsojuma par ES konstitucionālo līgumu, pamatā nav balsojums pret Eiropu, bet drīzāk pret dažādiem citiem, vairumā gadījumu arī nacionāliem, jautājumiem. Pāvests izteica cerību, ka ar paļāvību un uzticību ideāliem, kas likti Eiropas pamatā, Eiropa pārvarēs šo krīzi.
Pāvests Benedikts XVI sacīja prezidentei, ka ir iepazinies ar vēstuli, ko Vaira Vīķe-Freiberga šā gada sākumā nosūtīja iepriek-šējam pāvestam Jānim Pāvilam II, rakstot par Baltijas valstu likteni pēc Otrā pasaules kara. Pāvests atzinīgi novērtēja Valsts prezidentes lēmumu apmeklēt Maskavu 9.maijā, kā arī sacīja, ka dziļi izprot to skaidrojumu, ko prezidente savā vēstulē sniedza par Otrā pasaules kara sekām Eiropā.
Vaira Vīķe-Freiberga Vatikānā tikās arī ar Vatikāna valsts sekretāru Andželo Sodāno, pārrunājot dažādus ar katoļticību saistītos jautājumus Baltijas valstīs. Vatikāna valsts sekretārs dalījās pārdomās ar prezidenti par vēstures notikumiem, kas saistīti ar konkordātu, un atzīmēja katoļticības vietu šobrīd Baltijas valstīs un īpaši Latvijā.

Apmeklējot Neapoli un tiekoties ar Neapoles mēri, 29.jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien, 30.jūnijā, Neapolē tikās ar Nea-poles mēri Rozu Jervolīno, pārrunājot gan Latvijas un Neapoles kontaktus un to iespējamo paplašināšanu, gan visai Eiropai būtiskus jautājumus.
Neapoles municipalitātes vadītāja atzīmēja, kā Latvijas un pārējo jauno Eiropas dalībvalstu iestāšanās ES viņu aizkustinājis un gandarījis. “Es pati pagājušā gada 1.maijā atrados Briselē, un tas bija milzīgs prieka brīdis un aizkustinājums, redzot, kā tiek uzvilkti jauno dalībvalstu karogi,” sacīja R.Jervolīno.
Pārrunājot šābrīža jūtīgo Eiropas situāciju saistībā ar Eiropas konstitucionālo līgumu un finanšu perspektīvu, abas puses bija vienisprātis, ka jāmeklē jauni risinājumi vai vienošanās starp dalībvalstīm, lai mazinātu iedzīvotāju bažas par to, kas šobrīd notiek Eiropā, kā arī sniegtu Eiropas iedzīvotājiem jaunu Eiropas nākotnes perspektīvu.
R.Jervolīne pauda pārliecību, ka šīs vīzītes laikā un pēc tās tiks atrasti jauni ceļi ciešākai sadarbībai starp Latviju un Neapoli un ka šī vīzīte ir tikai sākums veselai kopīgu projektu un pasākumu virknei.
Atvadoties no Neapoles, Valsts prezidente tikās arī ar Kampānijas reģiona prezidentu Antonio Basolīno, atzīmējot, ka Eiropas iedzīvotāji ir kaimiņi cits citam, jo kontakti un dažādie sadarbības tīkli veidojas aizvien plašāk un dziļāk. Prezidente arī sacīja, ka Kampānijas reģions ir bagāts ar milzīgu kultūrvēsturisko mantojumu, par kuru jau tiek mācīts visās pasaules skolās. Viens no spilgtākajiem Kampānijas kultūras vēstures pieminekļiem ir Pompeja. Abas puses pauda cerību, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un šīm divpusējām vīzītēm aktīvāki kļūs arī abu valstu iedzīvotāju kontakti, kā arī palielināsies tūristu plūsma.

Valsts prezidenta preses dienests

Apmeklējot NATO spēku bāzi Neapolē 29. jūnijā

NATO spēku bāzes Neapolē komandieris admirālis Harijs Ulrihs un Valsts prezidente Foto: Juris Krūmiņš