Saeimas priekšsēdētājs:

— tiekoties ar jauno Itālijas vēstnieku

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" Vakar, 27.septembrī, tikšanās laikā Saeimas namā: Itālijas vēstnieks Latvijā Maurīcio Lo Re un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Trešdien, 27.septembrī, pie Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes iepazīšanās vizītē ieradās Itālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Maurīcio Lo Re ( Maurizio Lo Re ).

Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētājs izteica gandarījumu par labajām abu valstu attiecībām un atzina, ka Latvijai virzībā uz ES un NATO Itālijas atbalsts ir ļoti svarīgs.

Arī Itālijas vēstnieks akcentēja labās attiecības gan politikā, gan ekonomikā, gan kultūrā un uzsvēra abu valstu ciešās saites, jo Itālija 1920.gadā bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību un iekļaušanu Tautu Savienībā. Turklāt Itālija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS un arī 1990.gadā bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina mūsu valsts neatkarību.

Tikšanās gaitā Saeimas priekšsēdētājs un Itālijas vēstnieks pārrunāja ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO saistītos jautājumus.

Maurīcio Lo Re sacīja, ka Itālija atbalsta Latvijas vēlmi kļūt par ES un NATO dalībvalsti, kā arī izteica pārliecību, ka Latvijas uzņemšana ES veicinās stabilitāti šajā reģionā. Savukārt Jānis Straume akcentēja, ka patlaban Latvijas virzība uz ES un NATO ir mūsu valsts ārpolitikas prioritāte. Turklāt Latvijai virzībā uz ES un NATO ir jāsasniedz augsta gatavības pakāpe, tāpēc notiek aktīvs darbs ne tikai sarunu procesā starp valdību un parlamentu, bet īpaša uzmanība tiek pievērsta sabiedrības informēšanai. Saeimas priekšsēdētājs iepazīstināja viesi ar pēdējiem socioloģiskajiem datiem, kas liecina, ka gandrīz puse no sabiedrības atbalsta Latvijas virzību uz ES, bet vairāk nekā puse — virzību uz NATO.

Saeimas priekšsēdētājs vēstniekam sacīja, ka vēl viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir sadarbība ar austrumu kaimiņu — Krieviju. J.Straume atzina, ka attiecības ar Krieviju veidojas lēni un ne tik labi, kā vēlētos Latvija, tomēr ir vērojama to uzlabošanās starp abu valstu parlamentiem. Kā labu varētu vērtēt Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darbu.

J.Straume viesim pastāstīja arī par svarīgākajām iekšpolitiskajām aktualitātēm, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžeta projektu un sabiedrības integrācijas programmu.

Savukārt M.Lo Re atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto Valsts valodas likuma un to īstenojošo noteikumu izstrādes gaitā.

Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs un Itālijas vēstnieks izvērtēja turpmākās ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības iespējas un atzina, ka nākotnē starp abām valstīm jāuzlabo informētības pakāpe, bet attiecību padziļināšana iespējama visās jomās.

Saeimas preses dienests

— tiekoties ar Taizemes vēstnieku

Vakar, 26.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Taizemes vēstnieku Latvijas Republikā Prāsartu Mansuvanu, kas bija ieradies atvadu vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas politikā un ekonomikā.

Saeimas priekšsēdētājs Latvijas un Taizemes attiecības raksturoja kā labvēlīgas un konstruktīvas. Lai gan vēsturiski Latvija redz savu piederību Eiropai, tās kultūrai un tradīcijām, tomēr mūsu valsts ir ieinteresēta paplašināt savas ekonomiskās un politiskās intereses Dienvidaustrumāzijas reģionā. J.Straume sacīja, ka pastāv plašas iespējas divpusējā dialoga intensificēšanā, īpaši tirdznieciski ekonomiskajā sfērā un tūrismā. Svarīga loma dialoga turpināšanā abu valstu starpā būtu arī politiskajai un ekonomiskajai sadarbībai.

Taizemes vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka laba sadarbība starp Latviju un Taizemi izveidojusies starptautiskajās institūcijās, piemēram, Starpparlamentu savienībā. Vēstnieks informēja, ka pirms trim gadiem Taizemi skārušas ekonomikas grūtības un pašlaik notiek intensīvs darbs, lai ekonomiskā situācija sasniegtu pirmskrīzes līmeni, kas reāli varētu notikt trīs līdz piecu gadu laikā. Situāciju sarežģī arī ārpolitiskie faktori — politiskā nestabilitāte Indonēzijā, Austrumtimorā un Rietumtimorā. P.Mansuvans akcentēja Baltijas valstu vienotību, uzsverot, ka sadarbība reģionālā līmenī palīdz visām tajā iesaistītajām valstīm.

Pārrunātas arī tūrisma attīstības iespējas starp Latviju un Taizemi.