Par Baltijas valstu vienoto tranzīta līgumu

Vakar, 27. septembrī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenajā muitas pārvaldē (GMP) notika preses konference, kurā informēja par Baltijas valstu kopējās tranzīta procedūras ieviešanu.

VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks teica, ka Baltijas valstu muitas vadītāju tikšanās reizē galvenais pārrunājamais jautājums ir visām trim muitām veicamie darbi par vienotā tranzīta līguma stāšanos spēkā.

— Baltijas valstu Ministru padome šā gada 16. janvārī lēma, ka vienotai tranzīta procedūrai jāsāk darboties no 2001. gada 1. janvāra,— teica A. Sončiks. — Tas ir darbs, ko mēs šodien turpināsim darīt. Tādēļ šodien, pie mums ir Lietuvas un Igaunijas kolēģi, un arī Latvijas eksperti ir pilnībā gatavi darbam. Ir vēl viena lieta, ko mēs pārrunāsim. Mums Briselē Eiropas Komisijas vadība vaicāja, kā Baltijas vienotajā tranzīta procedūrā varētu iekļauties arī Kaļiņingradas apgabals. Tas ir netradicionāls piedāvājums no Eiropas Komisijas puses, un šāds piedāvājums bijis arī Lietuvas muitas vadībai. Vēl mums ir jāveic muitas procedūru vienkāršošana biznesa attīstībai un īpaši tranzīta attīstībai. Te jāatceras, ka mēs — trīs Baltijas valstis — tomēr esam konkurentes, jo bizness izvēlēsies drošāko, vienkāršāko, ātrāko ceļu cauri Baltijas valstīm. Lai arī cik draudzīgi un koleģiāli mēs esam, tomēr katra valsts centīsies aizsargāt savas intereses un pievilināt pārvadātājus, investorus, starptautiskā biznesa cilvēkus.

Vēl, gan par vienu nedēļu apsteidzot notikumus, A. Sončiks apsveica Lietuvas kolēģus viņu muitas pastāvēšanas desmit gadu jubilejā.

Latvijas GMP direktors Aivars Krastiņš teica, ka šī ir Baltijas valstu kopējā tranzīta līguma apvienotās komitejas pirmā sanāksme un tajā paredzēts apstiprināt šās komitejas nolikumu. Līguma apvienotās komitejas uzdevums ir administrēt līguma ieviešanu un piemērošanu.

— Baltijas valstu muitu dienesti, lai atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu un paātrinātu preču kustību, kā arī lai praktiski varētu piemērot Eiropas Savienības (ES) valstīs spēkā esošās kopējās tranzīta konvencijas formas, vienojās, ka vispirms jāievieš Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgums,— teica A. Krastiņš. — Šis līgums ir noslēgts 1998. gada 10. jūlijā, ratificēts visu trīs Baltijas valstu parlamentos, un notu apmaiņa pabeigta 1999. gada maijā. Juridiski Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgums ir spēkā no 1999. gada jūlija.

Aivars Krastiņš teica, ka lēmumu kopējo tranzīta procedūru ieviest no 2001. gada janvāra pieņēma tādēļ, lai ieviešana netiktu sasteigta — svarīga ir muitnieku, pārvadātāju un galvinieku apmācība. Atbilstoši šim lēmumam Baltijas valstu muitas ir pieņēmušas rīcības plānu, kurā paredzēts izstrādāt muitniekiem nepieciešamās instrukcijas, ieviest elektroniskās kontroles sistēmas un informēt uzņēmējus, pārvadātājus un apdrošinātājus, kā arī muitas brokerus par kopējo tranzīta procedūru.

No Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma ieguvējas būs visas Baltijas valstis, tajā skaitā arī Latvija. Tiks iegūta ES kopējās tranzīta konvencijas noteiktā divu gadu pieredze šādas tranzītprocedūras iegūšanā. Līdz ar to valstīm būs reālas iespējas pievienoties iepriekšminētajai ES konvencijai. Tātad Latvijas pārvadātājiem paveras plašas iespējas preču kustībai pa ES valstīm. Šis Baltijas valstu līgums veicinās loģistikas sistēmas attīstību, akcentēja Latvijas GMP direktors. Un vēl — tranzīta pārvadājumus caur visām trim Baltijas valstīm varēs veikt ar vienu tranzīta deklarāciju un vienu galvojumu. Protams, ietaupīsies laiks un arī līdzekļi — par vienu kravu apmēram 20-40 latu. Gada laikā tas veidos diezgan ievērojamu naudas summu, teica A. Krastiņš. Taču, viņš piebilda, ir lietas, ko muitu līmenī tomēr nevar atrisināt. Viena no šādām būtiskām lietām ir visu trīs valstu parlamentos ratificējamais līguma pamatteksts, kurā maināmas dažas lietas, piemēram, ekiji jānomaina pret eiro.

Igaunijas Nacionālās muitas pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Reins Vellings ( Rein Velling ) apliecināja, ka Baltijas kopējā tranzīta procedūras līguma ieviešana noteikti veicinās biznesa attīstību. Taču, tā kā notiks tikai pirmā apvienotās komitejas sēde, tad par konkrētākiem rezultātiem un lēmumiem viņš varētu runāt vēlāk. Taču visu trīs valstu muitnieki ir ieinteresēti nepieciešamās procedūras veikt pareizi un vienlaikus vēlas būt pārliecināti, ka kaimiņvalstu kolēģi arī formalitātes veikuši atbilstoši līgumam. Kad būs gūta pārliecība par likumdošanas vides saskaņotību un atbilstību, tad varēs runāt par līguma spēkā stāšanās datumu.

Lietuvas Muitas departamenta ģenerāldirektors Valerijons Valicks ( Valerijonas Valickas ) piebilda, ka sīkāk par tikšanās gaitu viņš varētu runāt pēc sēdes, pēcpusdienā. Taču viņš uzskata, ka šis kopīgais darbs pie vienotas tranzīta procedūras ieviešanas ir vērsts ne tikai uz trīs Baltijas valstu kopīgu sadarbību, bet tas ir arī solis, lai sagatavotos Baltijas tranzīta ieiešanai ES tranzīta apritē. Viņš izteica viedokli, ka Baltijas jūras valstu tranzīta saimē būtu iekļaujams arī Kaļiņingradas reģions. Jo mērķis visiem ir viens — izveidot labvēlīgu vidi biznesa attīstībai. Tad katra valsts par ieplūdušajiem nodokļiem valsts kasē varēs veicināt savas valsts uzplaukumu.

Runājot par Kaļiņingradas apgabala iekļaušanu kopējā tranzīta procedūrā, V. Valicks teica, ka vispirms jābūt pašas valsts izteiktai vēlmei. Un līdztekus vēlmei jāseko gatavībai veikt sagatavošanās darbus. Tātad — pašlaik viss atkarīgs tikai no Kaļiņingradas puses. A. Sončiks piebilda, ka kādas valsts iesaistīšanai vēl arī jāgūst visu jau esošo dalībvalstu piekrišana. Jo tas ir ne tikai muitas procedūras, bet arī politisks jautājums un tas jau risināms valdību līmenī. A. Krastiņš piemetināja, ka tikpat nozīmīga un sāpīga problēma ir līdz šim nenoslēgtais Latvijas un Krievijas starpvalstu līgums — arī jautājumā par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem, kas tiešā veidā skar muitu. Arī šis darbs paveicams, pirms varētu sākties sarunas par Kaļiņingradas iekļaušanu. R.Vellings vēl uzsvēra, ka ļoti svarīga ir sakārtota apdrošināšanas un garantiju sistēma, lai pasargātu savas kravas no nejaušas pazušanas. Un šajā sistēmā uz vienlīdzīgiem noteikumiem būtu jāstrādā arī Kaļiņingradas apdrošinātājiem. Taču kopīga muitas procedūra arī ar Kaļiņingradu būtu izdevīga visām valstīm.

Pirms Baltijas kopējās tranzīta procedūras apvienotās komitejas pirmās sēdes virs Latvijas GMP ēkas, piedaloties Lietuvas un Igaunijas muitu vadībai, tika pacelts Latvijas muitas karogs, kurš turpmāk te plīvos vienmēr.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore