Par tendencēm Latvijas vērtspapīru tirgū

Vakar, 27. septembrī, notika Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) preses konference, kurā VTK priekšsēdētājs Viktors Gustsons informēja par norisēm vērtspapīru tirgū šā gada vasaras mēnešos.

— Augustā ir ievērojami pieauguši darījumu apjomi ar vērtspapīriem, — teica V.Gustsons.— Bruto apgrozījums augustā ir apmēram 466,4 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar 1999. gada augustu ir pieaudzis 2,5 reizes un salīdzinājumā ar 2000. gada jūliju palielinājies par 87 procentiem. Pamatā tas saistīts ar būtisku apgrozījuma pieaugumu darījumos ar ārvalstu vērtspapīriem un Latvijas valsts vērtspapīriem. Galvenokārt šos darījumus veikušas bankas par saviem līdzekļiem. Kopējais vērtspapīru kontu skaits augustā ir apmēram 91 tūkstotis, un vairāk nekā 90 procenti no tiem pieder fiziskajām personām rezidentiem, kuru īpašumā tomēr nav būtiskākā vērtspapīru apjoma daļa. Šā gada astoņu mēnešu apgrozījums ir apmēram 2,39 miljardi latu, kas salīdzinājumā ar šo pašu periodu 1999. gadā ir pieaudzis par 91 procentu. Tiešām, vērtspapīru tirgū ir atgriezusies dzīvība. Un mana intuitīvā izjūta bija, ka tam ir jānotiek, es gada sākumā prognozēju kopējā gada apgrozījuma palielināšanos līdz vairāk nekā 3 miljardiem latu. Izskatās, ka tā arī būs, ja iepriecinošās tendences turpināsies. Un tas ir diezgan liels apjoms.

Lielākais apgrozījuma apjoms šā gada astoņos mēnešos saglabājies ar Latvijas valsts parādzīmēm, liels apjoms ir arī ar ārvalstu vērtspapīriem, un ārpusbiržas tirgus arī tradicionāli saglabājas lielāks nekā apgrozījums Fondu biržā (skat. tabulu 7.lpp.).

VTK priekšsēdētājs informēja par starptautisko konferenci "Partnerībai un attīstībai Baltijas jūras reģionā" Baltijas attīstības foruma ietvaros, kura notikusi Malmē, Zviedrijā, no 17. līdz 19. septembrim. Konferencē piedalījies arī Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš. Šī konference notiek otro gadu, un liels akcents likts uz reģionālo attīstību. V.Gustsons uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir stratēģiski ļoti svarīgi saprast to vietu ne tikai politiskā vai ekonomiskā reģionā, bet arī finansu reģionā. Un to, kādā veidā šīs finanses integrēsies tālāk lielajā Eiropas tirgū. Forumā kā vienīgais no visu desmit Baltijas jūras valstu finansu tirgus uzraudzības un regulēšanas institūciju pārstāvjiem lasīt referātu par integrācijas problēmām tika uzaicināts tieši Latvijas VTK priekšsēdētājs V.Gustsons.

— Tas bija liels gods man un Latvijai, — teica V.Gustsons.

Patīkams brīdis konferences gaitā bijis tas, ka četru Dānijas profesoru pētījumā "Kapitāla tirgus un biržas Baltijas jūras reģionā" (Capital Markets and Stock Exchanges in the Baltic Sea Region), kas balstīts uz ASV, Vācijas, Dānijas un citu valstu ekspertu aptauju par vērtspapīru tirgiem Baltijas jūras valstīs, Latvijas vērtspapīru uzraudzības sistēma novērtēta visaugstāk starp trim Baltijas valstīm. Vissliktāk vērtēta Igaunija.

Vēl V.Gustsons informēja, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) piedāvājusi Latvijas VTK organizēt OECD darba grupu par kapitāla tirgus attīstību Baltijas reģionā. Darba grupas seminārs notiks 3. un 4. oktobrī, un, balstoties uz Latvijas iniciatīvu starpvalstu kooperācijas veicināšanā vērtspapīru tirgus uzraudzībā un likumdošanas saskaņošanā Baltijas valstu vidū, Rīga izraudzīta par pasākuma norises vietu.

— Tas mums arī ir liels gods, — teica VTK priekšsēdētājs, — ka OECD ir izvēlējusies Latviju par pasākuma mītnes vietu un mūsu VTK par organizētāju. Tiks skarti integrācijas jautājumi, uzraudzība, regulēšana, biržu nākotnes jautājumi un savstarpējā sadarbība pārrobežu norēķinos, Eiropas vērtspapīru tirgu konsolidācijas lietas, normatīvo prasību ieviešana praksē un citi būtiski jautājumi. Tie ir vitāli svarīgi jautājumi visām Baltijas valstīm.

Pirms OECD semināra notiks trīs Baltijas valstu vērtspapīru uzraudzības institūciju vadītāju tikšanās, lai pārrunātu un saskaņotu investoru jeb ieguldītāju aizsardzību shēmu darbību, ārvalstu vērtspapīru reģistrācijas un uzraudzības lietas un iekļaušanos biržu alianses "Norex" sistēmā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Vērtspapīru apgrozījums 2000.gada astoņos mēnešos (Latos)

Tirgus un segments Kopā (Ls) Tajā skaitā Pavisam

Ieskaitīts Norakstīts Bankas BAS kopā

Rīgas Fondu biržā (izņemot darījumi ar LR valsts parādzīmēm)

Fiziskas personas 5 338 347 6 403 360 11 116 294 625 414 11 741 708

Juridiskas personas 41 813 798 40 271 296 79 941 038 2 144 055 82 085 093

Fondi 575 186 764 587 957 147 382 626 1 339 773

Rezidenti 29 231 475 45 796 661 73 990 204 1 037 933 75 028 137

Nerezidenti 18 122 296 1 475 179 17 865 938 1 731 536 19 597 474

Kopā klienti 47 727 331 47 439 243 92 014 479 3 152 094 95 166 574

STS savā uzdevumā 13 475 840 14 890 782 27 919 031 447 591 28 366 622

Repo operācijas 24 900 24 954 49 854 – 49 854

Kopā klienti un STS 61 203 171 62 330 025 119 933 510 3 599 685 123 533 195

Pavisam kopā 61 228 071 62 354 979 119 983 364 3 599 685 123 583 049

Ārpusbiržas tirgū (ieskaitot portfeļu pārvedumus)

Fiziskas personas 3 803 637 6 774 036 9 714 703 862 970 10 577 673

Juridiskas personas 85 478 847 78 426 565 155 181 979 8 723 433 163 905 412

Fondi 4 495 655 5 583 005 10 078 660 – 10 078 660

Rezidenti 48 730 243 35 716 169 83 444 932 1 001 480 84 446 412

Nerezidenti 45 048 014 55 569 322 92 032 291 8 585 045 100 617 336

Kopā klienti 93 778 138 90 783 606 174 975 342 9 586 403 184 561 745

STS savā uzdevumā 8 676 847 4 142 650 12 759 238 60 259 12 819 497

Repo operācijas 1 550 635 1 623 616 3 174 251 – 3 174 251

Kopā klienti un STS 102 454 986 94 926 256 187 734 580 9 646 661 197 381 241

Pavisam kopā 104 005 621 96 549 872 190 908 831 9 646 661 200 555 492

Ar LR valsts parādzīmēm

Fiziskas personas 6 489 624 6 819 116 13 308 740 – 13 308 740

Juridiskas personas 147 815 077 159 458 862 307 273 939 – 307 273 939

Fondi 3 085 317 907 320 3 992 637 – 3 992 637

Rezidenti 69 242 591 83 072 599 152 315 190 – 152 315 190

Nerezidenti 89 291 250 86 482 700 175 773 950 – 175 773 950

Kopā klienti 157 390 018 167 185 298 324 575 316 – 324 575 316

STS savā uzdevumā 173 359 277 183 788 524 357 147 801 – 357 147 801

Repo operācijas 218 683 730 193 390 656 412 074 386 – 412 074 386

Kopā klienti un STS 330 749 295 350 973 822 681 723 117 – 681 723 117

Pavisam kopā 549 433 025 544 364 478 1 093 797 503 – 1093 797 503

Ar ārvalstu vērtspapīriem

Fiziskas personas 12 103 694 19 238 200 4 354 285 26 987 608 31 341 893

Juridiskas personas 94 852 689 77 048 469 128 367 060 43 534 098 171 901 158

Fondi – – – – –

Rezidenti 10 647 674 11 555 495 17 856 261 4 346 908 22 203 169

Nerezidenti 96 308 724 84 739 951 114 873 877 66 174 797 181 048 675

Kopā klienti 106 956 383 96 286 669 132 721 345 70 521 706 203 243 052

STS savā uzdevumā 333 822 002 305 368 518 637 085 646 2 104 874 639 190 520

Repo operācijas 78 789 511 56 217 224 135 006 735 – 135 006 735

Kopā klienti un STS 440 778 384 401 655 187 769 806 991 72 626 580 842 433 572

Pavisam kopā 519 567 895 457 872 411 904 813 726 72 626 580 977 440 307

Kopā visos tirgos

Fiziskas personas 27 735 302 39 234 712 38 494 022 28 475 991 66 970 013

Juridiskas personas 369 960 410 355 205 192 670 764 017 54 401 586 725 165 602

Fondi 8 156 158 7 254 912 15 028 444 382 626 15 411 070

Rezidenti 157 851 983 176 140 924 327 606 587 6 386 320 333 992 907

Nerezidenti 248 770 283 228 267 152 400 546 057 76 491 378 477 037 435

Kopā klienti 405 851 870 401 694 816 724 286 483 83 260 203 807 546 686

STS savā uzdevumā 529 333 966 508 190 474 1034 911 716 2 612 723 1037 524 439

Repo operācijas 299 048 776 251 256 450 550 305 226 – 550 305 226

Kopā klienti un STS 935 185 835 909 885 290 1759 198 199 85 872 926 1845 071 125

Pavisam kopā 1234 234 611 1161 141 740 2309 503 425 85 872 926 2395 376 351