Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freieberga un Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga Bergenā 21.septembrī, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem

Ceturtdien, 21. septembrī, vizītes otrajā dienā Flestlandes lidostā Latvijas Valsts prezidenti sagaida Viņu majestātes karalis un karaliene, kā arī reģiona augstākās amatpersonas: reģiona direktore Anne Kjāra Songstada, gubernators Sveins Alsakers un Bergenes mērs Ingmars Līness.

Pirmais ceļš Latvijas Valsts prezidenti, kā ikvienu ievērojamu ārvalstu viesi Bergenē, ved uz leģendāro Edvarda Grīga māju Troldhaugē.

No nama stāvā krasta kraujā paveras plašs skats uz Norvēģijas gleznaino dabu. Liekas, kopš Grīga daiļrades laikiem apkaimē nekas nav mainījies, un nav grūti iztēloties, ka klinšu un mežu ieskauto ezeru diženums, šis Norvēģijas dabas klusi pašapzinīgais majestātiskums, iedvesmojis izcilo komponistu.

Taču Troldhauge liek atcerēties ne vien Edvarda Grīga kompozīciju muzikālās vērtības. Liek ieklausīties Grīga melodiju dziļākajā saturā. Jo tā ir ne vien dzimtenes mīlestība. Tā ir arī sāpe par tēvzemes likteni. Atbildība par Norvēģijas valstisko suverenitāti, kas, tāpat kā latviešu nācijai, dzima dziļā tautas vienprātībā kopējā mērķa sasniegšanai.

Vērojot Norvēģijas politisko ietekmi pasaulē, tās ekonomisko varenību un labklājību, grūti iztēloties, ka vēl gadsimta sākumā norvēģu tautai bija liegta valstiskā suverenitāte. Zīmīgi, ka tieši 1905. gadā, kad latviešu tauta sacēlās pret cara impērijas žņaugiem, norvēģi spēra izšķirošo soli savas valstiskās suverenitātes iegūšanai. Pirms deviņdesmit pieciem gadiem, 1905. gada 7. jūnijā, Stortings pieņēma vēsturisko lēmumu par ūnijas ar Zviedriju laušanu, un tā paša gada augustā šo lēmumu apstiprināja norvēģu tautas referendums. 26. oktobrī Karlstadē tika parakstīta vienošanās par Zviedrijas un Norvēģijas ūnijas likvidēšanu, un 1905. gada 18. novembrī arī Latvijai liktenīgā datumā, par Norvēģijas karali tika ievēlēts Dānijas princis Kārlis (Hokons VII), tagadējā karaļa Haralda V vectēvs, kurš Norvēģijā valdīja līdz pat 1957. gadam.

Cik gan daudz līdzīga un arī atšķirīga bijis latviešu un norvēģu tautu vēsturē.

Var, protams, atcerēties mūsu tautas milzīgos zaudējumus brīvības cīņās. Var atcerēties trauksmainās janvāra barikāžu dienas Rīgā 1991. gadā un teikt, ka norvēģi savu valstiskumu ieguva daudz mierīgākā gaisotnē. Taču abu zemju valstiskuma pamatā liktas vienādas vērtības: dziļa nacionālā pašapziņa un vienotība nācijas likteņbrīžos.

1905. gads iekrita Edvarda Grīga daiļrades ražīgākajā posmā, un grūti par augstu novērtēt dižā komponista nozīmi norvēģu tautas saliedēšanā izšķirošajam lēmumam.

"Bez jaunības sapņiem, ko šis gads vērtis īstenībā, manai mūzikai nebūtu reāla pamata, " Edvards Grīgs rakstīja 1905. gada vērtējumā.

Norvēģu nāciju no sava lielās izšķiršanās brīža šķir jau gandrīz gadsimts. Un Latvijas Valsts prezidentes vizītes laikā radās pārliecība, ka norvēģi šajās divās politiskām sarunām piesātinātajās dienās atcerējās arī savu pagātni. Ka atbalstā Latvijai viņi saskata arī savas nācijas saliedētību Norvēģijas likteņdienās.

Jo reljefi šī noskaņa bija izjūtama V.Vīķes–Freibergas vizītes otrajā dienā Bergenē — gan apmeklējot Norvēģijas Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu, gan iepazīstoties ar pilsētas vēsturiskajiem rajoniem, kuru mūri vēl glabā šīs pilsētas sabiedrotās Hanzas savienībā Rīgas vārdu.

Un laikam gan abu pušu — gan latviešu, gan norvēģu — galvenā atziņa bija kopīga: dziļas vēsturiskās un morālās vērtības vieno mūsu tautas un valstis, un tas bija galvenais šīs vizītes panākumu sekmētājs faktors. Šī doma izskanēja arī preses konferencēs un intervijās Latvijas Valsts prezidentes vizītes laikā. Šo atziņu līdz ar pateicību visai Latvijas komandai par labo darbu V.Vīķe–Freiberga pauda savā uzrunā Latvijas valsts oficiālajai delegācijai, uzņēmēju grupai un žurnālistiem — lidmašīnā sākot atceļu no Bergenes uz Rīgu.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga — preses konferencē valsts vizītes otrajā dienā Bergenā

— Pirmā Latvijas valsts galvas valsts vizīte Norvēģijā tuvojas noslēgumam, un varu teikt, ka esam šeit uzņemti patiešām karaliski. Vārda visplašākajā nozīmē. Katrs, kas bija klāt jau šīs vizītes sākumā, varēja par to pārliecināties, vērojot Oslo galveno ielu, kas bija izrotāta ar abu valstu karogiem un milzīgiem puķu groziem Latvijas valsts karoga krāsās, kā arī ar milzīgi plašo armijas godasardzi līdzās Karaļa gvardei. Uzņemšana bija tiešām grandioza. Un šī vērienīgā uzmanība turpinājās arī visā vizītes turpmākajā gaitā. Latvijai tika izrādīta ārkārtīgi liela cieņa un gods kā Norvēģijai draudzīgai valstij, un mēs visos līmeņos varējām konstatēt, ka starp mūsu valstīm valda savstarpēja cieņa un savstarpēja uzticība. Ka tiek sniegts liels Norvēģijas atbalsts mūsu valsts centienos kļūt par modernu, demokrātisku, tiesisku, pārtikušu valsti, kā arī mūsu politiskajiem centieniem iekļauties Eiropas Savienībā. Kaut arī Norvēģija pati nav ES dalībvalsts, taču tai ar ES ir ciešas ekonomiskās saistības. Un īpaši jūtams ir Norvēģijas ciešais atbalsts un apņēmība arī turpmāk atbalstīt Latviju ceļā uz NATO.

Vizīte bija ļoti skaista un arī vēsturiska, un es no tās sagaidu, ka mūsu valstu sadarbība vēl padziļināsies. Mēs runājām par ļoti konkrētām lietām, kas nākotnē mums vēl darāmas, un, tiekoties ar norvēģu investoriem, saņēmām apliecinājumu, ka viņi nekādā ziņā nav zaudējuši interesi par sadarbību ar mūsu valsti. Gluži otrādi, viņiem jau sagatavošanas stadijā ir vesela virkne apjomīgu, ļoti nozīmīgu projektu, ar kuriem viņi gatavojas darboties Latvijā. Tā ka, es redzu, šī vizīte būs palīdzējusi vēl vairot interesi par mums dažādās jomās, kā arī pastiprināt un paātrināt dažu labu mums ļoti labvēlīgu lēmumu.

"Latvijas Vēstnesis":

— Mums ir vesela virkne vienādi svarīgu elementu, un visos mēs dzirdējām apliecinājumus, ka Norvēģijai ir ko mums piedāvāt. Ka ir vēlme ar mums sadarboties un arī saņemt ko atpakaļ. Es domāju, prioritāra ir sadarbība drošības jomā, jo Norvēģija ir ļoti svarīga NATO dalībvalsts. Nupat valsts pusdienās mēs Norvēģijas premjerministra oficiālajā tostā dzirdējām atjaunotu apliecinājumu, ka Norvēģija pilnīgi atbalsta mūsu iekļaušanos NATO un ir gatava pavisam konkrētiem pasākumiem jau tuvākajā nākotnē, lai sekmētu šādu virzību. Piemēram, Norvēģija tagad uzņemas Kosovas miera spēku virsvadību. Visās jomās, kurās Norvēģija mūs atbalsta, ir runa par pavisam konkrētiem projektiem, kuros tiks intensificēta mūsu sadarbība. Mēs runājām arī par dažādiem projektiem sabiedriskajā un kultūras jomā. Par to, ka Norvēģija ir ieguldījusi ļoti daudz līdzekļu valodas mācīšanas programmās, situācijas uzlabošanā mūsu valsts cietumos. Viņiem ir arī programma cīņai pret lipīgajām slimībām, jo šāda problēma ir arī Latvijā, konkrēti — cīņai pret tuberkulozi, bet arī difteriju mēs varētu pie tādām pieskaitīt, sadarboties tādu slimību apkarošanā, kas apdraud plašāku vairāku valstu telpu, jo šodienas apstākļos šādām slimībām nav robežu.

— Vai sarunās Norvēģijā bieži tika pieminēts sprādziens universālveikalā "Centrs"?

— Nē, nebūt ne. Tas tika pieminēts, tikai garām ejot. Bez tam "Rimi" pārstāvji mums stāstīja, ka viņiem ir nopietni plāni par plašākām investīcijām Latvijā un par savas darbības paplašināšanu mūsu valstī. Protams, visiem ir raizes par šādiem terora aktiem. To pieminēja arī Norvēģijas premjerministrs, jo mēs runājām par kopīgu cīņu pret organizēto noziedzību un terorisma aktiem. Taču jūsu minētais sprādziens nekādā ziņā netika izcelts pāri citiem šādiem faktiem dažādās valstīs. Mūsu sarunas notika ar skatu ļoti veselīgā perspektīvā.

— Bergene šogad ir oficiāli atzīta par vienu no Eiropas kultūras pilsētām. Nākamgad tāda būs arī Rīga. Vai Bergenes pieredzē ir kas vērtīgs, kas varētu noderēt Latvijas galvaspilsētai šajā misijā? Kā ir ar finansējumu Rīgai šīs misijas veikšanai?

— Tas ir kas tāds, kam jānorit pašvaldību līmenī. Es domāju, Rīgas pašvaldībai būtu nopietni jākontaktējas ar Bergenes pašvaldību. Šī būtu bijusi laba izdevība, taču mūsu delegācijā diemžēl nebija neviena pārstāvja no Rīgas pilsētas vadības. Es domāju, viņiem būtu bijis izdevīgi šeit atbraukt un iepazīties ar Bergenes pieredzi.

— Savā lekcijā Bergenes Ekonomikas un biznesa administrācijas skolā jūs uzsvērāt, ka Latvija ir ieinteresēta ekonomiskās sadarbības paplašināšanā ar Norvēģiju. Vai ir virzieni, kuros jūs īpaši vēlētos piesaistīt Norvēģijas investorus?

— Jā, noteikti. Piemēram, viena šāda joma ir enerģijas piegāde, protams, arī pakalpojumu joma un veikali. Runa var būt arī par nekustamajiem īpašumiem. Pavisam jauna sadarbības joma varētu būt informācijas tehnoloģijas. Tāpēc mūsu uzņēmēju delegācijā ir arī Latvijas uzņēmums "Dati". Es domāju, arī Norvēģijai informātikas joma ir prioritāte.

— Kad jūsu valsts cer iestāties NATO?

— Mēs gribētu, lai tas notiek jau nākamajā NATO paplašināšanas kārtā. Ir zināms, ka nākamā NATO valstu vadītāju apspriede notiks 2002. gadā, taču konkrēts tās datums vēl nav noteikts. Un, protams, joprojām nav skaidrs, vai šajā datumā arī tiks pieņemts lēmums par NATO tālāku paplašināšanu. Taču, lai arī kad tiktu pieņemts lēmums par nākamo paplašināšanas kārtu, mēs gribētu, lai tad arī Latvija tiek uzņemta NATO. Jo mēs esam pildījuši savus mājas darbus. Mēs gadu no gada esam izdarījuši ļoti nozīmīgu ieguldījumu savu aizsardzības spēku attīstībā. Mēs attīstām savus bruņotos spēkus, saņemot ļoti nozīmīgu Norvēģijas atbalstu. Mēs esam sūtījuši savus karavīrus starptautiskajām miera spēku operācijām Bosnijā un Hercegovinā, tāpat Kosovā. Mēs piedalāmies dažādos NATO projektos. Mēs aizsardzības jomā sadarbojamies ar savām kaimiņvalstīm Baltijā un piedalāmies kopīgos NATO vadības koordinētos projektos. Mēs ļoti nopietni gatavojamies iestāties NATO un ceram tikt uzaicināti jau nākamajā paplašināšanas kārtā.

— Vai jūs varētu paskaidrot sīkāk, kā norit ekonomiskā sadarbība starp Norvēģiju un Latviju? Kā tiek aizsargātas ārvalstu investoru intereses Latvijā?

— Latvijā jau gandrīz divus gadus darbojas ārvalstu investoru komiteja, kas regulāri tiekas ar Latvijas Ministru prezidentu. Starp viņiem notiek ļoti atklātas un godīgas diskusijas par to, kā Latvijā radīt ārvalstu investīcijām aizvien labvēlīgāku klimatu. Kopš šīs iniciatīvas sākuma jau ir īstenota virkne konkrētu pasākumu, piemēram, paātrinātas muitas formalitātes, kā arī vienkāršota vīzu saņemšana ārvalstu uzņēmējiem. Ir sperti arī konkrēti soļi Latvijas likumdošanas pārkārtošanā, saskaņojot to ar ES standartiem. Un kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valstī jau ir pieņemti daudzi nozīmīgi likumdošanas akti ārvalstu investīciju aizsargāšanai un investīciju klimata uzlabošanai. Mūsu attieksme šajā jomā ir ļoti atklāta, un mēs labprāt diskutējam ar ārvalstu investoriem. Mēs joprojām esam reformu procesā, ejam soli pa solim uz priekšu un esam gatavi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai Latvija kļūtu par plaukstošu, pārtikušu valsti. Un lai mūsu likumdošana šī mērķa vārdā darbotos maksimāli sekmīgi.

Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijas Republikā Herberts Linders — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā jūs vērtējat Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes norisi Norvēģijā?

— Es uzskatu, ka vizīte noris vienkārši teicami. Un es ceru, ka jūsu prezidente no Norvēģijas aizvedīs vislabākās atmiņas. Gluži tāpat kā mūsu karalis un karaliene aizveda vislabākās atmiņas no Latvijas pēc savas valsts vizītes 1998.gadā.

— Arī no jūsu tautiešiem norvēģiem es esmu dzirdējis pārsteigumu par to, ka Viņu majestātes karalis un karaliene pavadīja Latvijas Valsts prezidenti viņas pastaigā pa Oslo. Es uzzināju, ka tas ir pirmais šāds gadījums jūsu valsts vēsturē. Jo pārsteidzošāk tas ir senām tradīcijām bagātā zemē, kāda ir Norvēģija. Vai tas varētu būt sākums jūsu jaunai tradīcijai?

— Pats par sevi tas ir ļoti skaists notikums, kas izskaidrojams galvenokārt ar Viņa majestātes karaļa un Viņas majestātes karalienes labajiem iespaidiem viņu valsts vizītes laikā Latvijā. Tas bija arī ļoti labs veids, kā iepazīstināt augsto viešņu ar šo Norvēģijas galvaspilsētas moderno tirdzniecības rajonu. Tas labi parāda mūsu valstu divpusējo attiecību ļoti sirsnīgo raksturu. Varu tikai vēlreiz atkārtot, ka Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte mūsu valstī noritēja teicami.

— Arī jūs, vēstnieka kungs, esat daudz darījis šīs vizītes sagatavošanā.

— Jā, man ir prieks, ka, pārstāvot Norvēģiju jūsu valstī, arī es varēju piedalīties šajā procesā. Es esmu gandarīts arī par dinamisko Latvijas un Norvēģijas ekonomisko attiecību attīstību un pārliecināts, ka jūsu prezidentes valsts vizīte un visaugstākā līmeņa sarunas Norvēģijā dos jaunus impulsus šo attiecību attīstībai.

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Viņa majestātes Norvēģijas karaļa Haralda V pavadībā Oslo 20.septembrī sveic karalisko gvardi	Norvēģijas premjerministrs Jans Stoltenbergs un komendants Ēriks Larsens gaida Latvijas Valsts prezidenti ierodamies uz valsts pusdienām Bergenā 21.septembrī	Norvēģijas Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā Bergenā 21.septembrī Valsts prezidente tikās ar studentiem no Latvijas: Aleksandru Jakubaņecu, Justīni Jaunzemi un Zandu Saulu
Starp daudzu tautību bērniem, kas Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu valsts vizītes pirmajā dienā, 20.septembrī, sagaidīja Oslo, ir arī latviete Anniņa (centrā)	Norvēģijas karalis un Latvijas Valsts prezidente klausās Edvarda Grīga muzejmājas direktora Erlinga Dāla stāstījumu Troldhaugenā 21.septembrī	Skats no Edvarda Grīga muzejmājas Troldhaugenā

Foto: Jānis Ūdris, "LV"