Dr.oec. Marita Baltiņa -"Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums. Sākums "LV" Nr.229/330., 21.09.2000.

Par vai pret integrāciju ES?

2000. gada maijā veiktā sabiedriskās domas aptauja uzrāda, ka 39,7% aptaujāto balsotu par Latvijas iestāšanos ES, bet 37% no aptaujātiem balsotu pret.1

Noteikta Latvijas iedzīvotāju daļa atbalsta Latvijas iestāšanos ES, jo Latvijas integrācija ES nostiprinās Latvijas drošību. Bez tam Latvijas iedzīvotājiem palielināsies darba tirgus, jauniem cilvēkiem būs plašākas iespējas studēt ārzemēs.

"Pret" argumenti -iestāšanās ES apdraudēs Latvijas suverenitāti un neatkarību. Tiek izteikts arī viedoklis, ka iestāšanās ES ir tas pats, kas iestāšanās bijušajā PSRS.

Būtu jāmin, ka tiesiskie akti, ar kuriem ES visvairāk var iejaukties nacionālajā tiesiskajā kārtībā, ir EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija) un EAA (Eiropas atomenerģijas asociācija) līgumi, kā arī ar tiem saistošie rīkojumi un EOTA (Eiropas ogļu un tērauda asociācija) līguma vispārējie lēmumi.

Tos katrā ziņā raksturo divas starptautisko tiesību īpašības: to ES raksturs un īpatnība nosacīt vienādas tiesības visā ES, neņemot vērā valstu robežas, pēc tam to tiešais derīgums, ar ko ir pateikts, ka tie nav jāpārņem valsts nacionālajās tiesībās.2

EEA, EAA, EOTA līgumi, izdotie lēmumi un ieteikumi ir vienādi saistoši ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu kopējā tirgus darbību un nevis politisko iejaukšanos valsts lēmumu pieņemšanā. Ar ieteikumiem vai direktīvām ES cenšas noteikt tos pasākumus, kuri ir nepieciešami, lai sasniegtu ES noteiktos mērķus. Ieteikumi attiecas tieši uz uzņēmumiem un pašiem uzņēmējiem. Tie dod priekšstatu par mērķi, kurš adresātam ir jāsasniedz noteiktā termiņā. Tiesību aktu jēga ir tā, ka tie dod iespēju iejaukties valsts iekšējās tiesību un saimnieciskās struktūrās maigākās formās, ņemot vērā nacionālās īpatnības un valsts noteiktos prioritāros virzienus.

Aptaujās izskan viedoklis, ka, iestājoties ES, latvieši zaudēs savu nacionālo identitāti, Latvija pārvērtīsies par lēta darbaspēka zemi, iznīks valstī tradicionālās tautsaimniecības nozares3, bet rūpniecības uzņēmumiem arvien grūtāk būs iespiesties ES tirgū augstās konkurences un ES noteikto standartu dēļ. Iestāšanās ES veicināšot arī Latvijas iedzīvotāju intelektuālās daļas aizplūšanu uz ES valstīm ar augstāku labklājības līmeni. Šī procesa rezultātā uzņēmumiem Latvijā trūkšot augsti kvalificētu darbinieku.

1998.gadā veiktās sabiedriskās domas izpētes centra SKDS aptaujas rezultātā apgalvojumam, ka " iestāšanās ES iznīcinās vietējos ražotājus" piekrīt 52,1 procents aptaujāto iedzīvotāju, kuri ir vecāki par 56 gadiem, bet vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem tikai 40,9 procenti. Gados jaunākie visvairāk piekrīt apgalvojumam, ka Eiropas Savienība ir drošības garants Latvijai pret draudiem no Krievijas puses.4

Iestājoties ES, ikvienu ražotāju sagaida liela konkurence. Iekļūšana jau iepriekš sadalītajā tirgū Latvijas uzņēmējiem prasīs zināšanas, labus sakarus, modernas tehnoloģijas un teicamu saražotās produkcijas kvalitāti. Mūs gaida arī atkarība no lielo ekonomisko valstu noteiktas ekonomiskās politikas. Taču ieguldījumi, ko ES sniegs jauniešu izglītībā, veidos Latvijas uzņēmumu cilvēkresursu kvalitāti un cels Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Latvijai ir iespējams pastāvēt, arī neiestājoties ES, piemēram, slēdzot daudzpusējos sadarbības līgumus. Vienošanās vai šādi līgumi parasti tiek noslēgti tad, kad kāda ES dalībvalsts vai kandidātvalsts vēlas regulēt atsevišķu jautājumu, kuram ir ciešs sakars ar ES un ar kura palīdzību ir jāpārvar nacionālo noteikumu ierobežotība, radot ES kandidātvalstij un ES dalībvalstij vienveidīgas tiesības.

ES dibināja pēckara Eiropas sešas bagātākās valstis, lai risinātu ekonomiskās problēmas. ES pieeja ir vienlīdzīgu noteikumu radīšana visām ES dalībvalstīm. To pierāda 1975. gada briestošā krīze Eiropas dzelzs un tērauda rūpniecībā, kura 1980.gadā bija izvērtusies par smagāko pēckara laika krīzi.

ES, kā arī pasaules tirgū bija strauji samazinājies pieprasījums pēc tērauda, kas, ražošanas izdevumiem augot, bija novedis pie ievērojamas tērauda cenu pazemināšanās ES. Reizē ar to bija vislielākā mērā apdraudēta EOTA līgumā 3.pantā minēto mērķu sasniegšana, it īpaši strādnieku dzīves un darba apstākļu uzlabošana, kā arī kopējā tirgus kārtība. Šī draudošā situācija prasīja tiešu un visiem tērauda rūpniecības uzņēmumiem saistošu iejaukšanos tērauda ražošanā, lai tērauda tirgū atjaunotu līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu. Vienīgais līdzeklis bija EOTA lēmums, jo vienīgi tas nodrošināja to, ka visās dalībvalstīs un visiem tērauda rūpniecības uzņēmumiem nepieciešamie pasākumi ir vienādā mērā saistoši un tiek izpildīti.

Latvijai esot ES kandidātvalsts statusā, ES Latvijai dod izvēles tiesības, bet, kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija varētu būt arī ieguvēja, jo tai tiks piemērota vienlīdzīga pieeja arī rūpnieciski svarīgāko objektu atveseļošanā, lai tos to iekļautu ES rūpniecības infrastruktūrā.

Diezgan droši var uzskaitīt vairākus iemeslus, kas stiprina eirointegrācijas nepieciešamības argumentus5:

1. Īstenojot ES strukturālo, sociālo, reģionālo un investīciju politiku, tiek izvirzīts mērķis censties nodrošināt vienādas iespējas uz maksimāli izlīdzinātu labklājības līmeni visās dalībvalstīs. Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti, neapšaubāmi būtu papildu resursu saņēmēja, tā kā viens no starpnacionālo programmu mērķiem ir atsevišķu krīzes skartu ražošanas nozaru konversija un cīņa ar bezdarbu, ieskaitot sociālo palīdzību, kadru apmācību un pārkvalificēšanu.

2. Iestājoties ES, palielinās valsts politiskā un ekonomiskā nozīmība, ko maza valsts viena pati nevar sasniegt. 1995.gada 12.jūnijā Latvija un ES parakstīja asociācijas līgumu. Līgums satur pušu apņemšanos attīstīt un intensificēt regulāru politisko dialogu. Latvijai paveras iespējas nodrošināt pamatu ekonomiskai, finansiālai, kultūras un sociālai sadarbībai. Savukārt EK apņemas atbalstīt Latvijas centienus attīstīt tās ekonomiku un pabeigt noteiktu pāreju uz tirgus ekonomiku.

3. Piedaloties vienotā tirgū, rodas jaunas produkcijas un investīciju iespējas. Latvijas un ES 1994.gada 18.jūlijā noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums jau tagad Latvijas ražotājiem ļauj uz izdevīgākiem noteikumiem ievest savas preces ES. Veicinot ārvalstu uzņēmumu finansiālos ieguldījumus Latvijas ekonomikā, bet tirdzniecībā kļūstot par ES vienotā tirgus dalībnieci, Latvijai ir visas iespējas izmantot ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības un kļūt par ražošanas, tirdzniecības, pakalpojumu un finansu norēķinu centru starp Rietumiem un Austrumiem.

4. Pēc iestāšanās ES nostiprinātos valsts politiskā drošība, no vienas puses, realizējot Māstrihtas līguma sadaļu par kopēju ārējo un drošības politiku. No otras puses, Latvijai rastos iespēja tuvināties NATO.

5. Gūstot iespēju brīvai personu kustībai, kultūras, izglītības, zinātnes apmaiņai, palielinās valsts iedzīvotāju intelektuālais potenciāls un kultūras līmenis.

Negatīvu nostāju attiecībā uz Latvijas iestāšanos ES pauž Latvijas Agrārās ekonomikas institūta konsultants Jānis Ruško. Viņš uzsver tās sekas, kādas varētu rasties, Latvijai iestājoties ES, t.i., vai Latvija būs brīva un neatkarīga, vai Latvija noteiks valsts iekšējās lietas, un vai tās iedzīvotājiem būs tiesības lemt par Latvijas nākotni?

Viņš atzīmē, ka jau tagad daudzi gaļas un piena pārstrādes uzņēmumi, labības kombināti, alus darītavas, maiznīcas, konditorejas darbnīcas, Rīgas lielākie veikali, bankas, viesnīcas, sanatorijas un citi uzņēmumi pieder ārzemniekiem. Kopš 1991.gada ārzemnieki Latvijā ir nopirkuši 373 zemes gabalus, bet, piemēram, Zviedrijas uzņēmumam "Ruda" jau tagad pieder vairāk nekā 2000 hektāru meža.6

Latvijā tiek stimulēta ārvalstu investoru ienākšana uzņēmējdarbības vidē, taču vai pēc tās Latvijas iedzīvotāji būs saimnieki savā zemē?

Tiek minēts fakts, ka pēc Īrijas pievienošanās ES 1973. gadā ieguvēji šai valstī ir bijuši tikai labākie un spēcīgākie uzņēmumi. Zaudētāji bijuši arī liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu, kas, ieplūstot valstī lētajām ārvalstu precēm, izputēja. Vienlaikus Latvija tiek salīdzināta ar Īriju, minot, ka Latviju sagaida tāds pats uzplaukums.7

Tomēr attiecībā uz nepieciešamību stāties ES vai ne, izvēle ir pavisam vienkārša. Proti, viss atkarīgs no tā, kādā sabiedrībā Latvijas iedzīvotāji vēlas būt. Vissvarīgākais ir ekonomiskais faktors. Latvijas uzņēmējiem ir vajadzīga pieeja ES tirgum.

Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts ir atzinis, ka Latvijas iedzīvotāji ir pietiekami brīvi, lai pārņemtu citu valstu pozitīvo pieredzi un atrastu tās tirgus formas, kas Latvijai ir izdevīgas. Vienlaikus ir jārēķinās ar zināmām prasībām un nostāju, ko izvirza ES. Latvijai kā mazai valstij darboties vienai pašai pastāvošajā globālajā tirgū nebūtu vieglāk. Latvijai ir izdevīgi sadarboties ar ES, kam ir liela ietekme pasaules tirgū un kas spēj noteikt spēles noteikumus. Ja Latvija darbotos atsevišķi, Latvijai nāktos piekāpties daudz smagākiem un grūtākiem noteikumiem, nekā darbojoties ES sastāvā.8

Protams, Latvijai ir jāaizstāv savas nacionālās intereses, bet vienlaikus ir jālūkojas nākotnē, vismaz desmit, varbūt pat vēl vairākus gadus uz priekšu un jāformulē sava turpmākā nostāja un intereses.

Iestāties ES vēlas daudzas valstis, bet ko nozīmē paplašināšanās process pašai Eiropai? ES izvērtē visas iespējas piedalīties globālā tirgus spēlē. Viens no instrumentiem ir sadarbības līgumi tirdzniecībā, bet otrs - jaunu biedru uzņemšana. Galvenais ES uzdevums ir nodrošināt integrācijas procesu tālāko attīstību.9 Taču Eiropa uztraucas par katru valsti, kas klauvē pie ES vārtiem, jo ES sastāvā uzņemtai kandidātvalstij ir jābūt pietiekami konkurētspējīgai.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kādā intervijā Latvijas radio skāra līdzīgas problēmas. Saruna notika par šā gada G-8 valstu vadītāju tikšanos Okinavā. Komentētāji uzskata, ka pasaules lielvalstis Japānā pieņēmušas ļoti daudz grūti izpildāmu lēmumu un apņemšanos. Viena no tām ir bagātāko valstu deklarētā atbildība par tā sauktajām trešās pasaules un nabadzīgākajām valstīm. Kā šo valstu attīstības riska moments tika minēta neizbēgamā globalizācija.

Latvijas uzdevums ir iekļūt to valstu grupā, kas attīstās, jo globalizācija skars arī Latviju.

Vienlaikus rodas jautājums - vai pilnīgi brīvā tirgus principiem Rietumu pasaulē, kas ir noveduši pie attīstības un labklājības, kas ir lielāka, nekā jebkad agrāk vēsturē piedzīvots, nav jāuzliek zināmi ierobežojumi? Šajā stadijā protams vēl nē, bet Latvijai ir ļoti svarīgi iekļauties ES kā tādā blokā, kam ir savs ekonomiskais spēks un svars pasaules mērogā, tas vispār ir viens no argumentiem par labu Latvijas vēlmei iekļauties ES.10 Protams, pēdējais vārds - iestāties vai neiestāties ES - piederēs Latvijas pilsoņiem referendumā.

Integrācija Eiropas Savienībā

1995. gadā tika noslēgts Eiropas līgums. Līguma preambula atzīst pušu savstarpējo ieinteresētību ciešās un ilgstošās attiecībās, kas ļautu Latvijai piedalīties Eiropas integrācijas procesā, nepieciešamību ar kopienas palīdzību turpināt Latvijas politiskās un ekonomiskās reformas, kā arī vajadzību pēc reģionālās sadarbības.

Eiropas līgums līdztekus brīvai tirdzniecībai ar precēm paredz izveidot un attīstīt brīvu kapitāla, pakalpojumu un darbaspēka kustību. Līguma mērķis ir noteikt politiskā dialoga ietvarus, veicināt abu pušu tirdzniecisko un ekonomisko sakaru paplašināšanos, radīt pamatu ES metodiskajai un finansu palīdzībai, kā arī izveidot shēmu, kā ES varētu atbalstīt pakāpenisku Latvijas integrēšanos tajā.

Ar Eiropas līgumu tiek izveidota asociācija, kuras galvenie mērķi ir: 1) nodrošināt piemērotus ietvarus politiskajam dialogam, 2) pakāpeniski izveidot brīvās tirdzniecības telpu starp ES un Latviju, 3) veicināt savstarpējās tirdzniecības paplašināšanu un harmoniskas ekonomiskās attiecības, 4) nodrošināt pamatu dažāda veida sadarbībai un palīdzībai no ES puses, 5) atbalstīt Latvijas noteiktu pāreju uz tirgus ekonomiku, 6) nodrošināt Latvijas pakāpenisku integrāciju ES, kā arī 7) izveidot institūcijas asociācijas pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai.

Kopš 1997. gada ir spēkā Baltijas brīvās tirdzniecības līgums un kopš 1998. gada - līgums par ārpustarifu barjeru likvidēšanu. Nākamais pasākums integrācijas procesā ir brīvas pakalpojumu un darbaspēka kustības nodrošināšana.

Četras brīvības un

to ieviešanas sekas

Brīva preču kustība

Brīva preču kustība ir viens no ES vienotā tirgus galvenajiem balstiem. Šīs brīvības ieviešana Eiropā nevar palikt nepamanīta, jo katrs taču kādreiz ieiet veikalā un iegādājas kādu preci. Ar to brīdi šis cilvēks arī kļūst par "lielā Eiropas tirgus" dalībnieku. Atceļot jebkādus ierobežojumus preču pārdošanai un pirkšanai pāri ES dalībvalstu robežām, eiropiešiem ir pavērušās plašas iespējas izvēlēties piemērotāko un labāko preci, bet uzņēmējiem tas nozīmē gan jaunus tirgus, gan papildu konkurenci visas Eiropas mērogā. Brīvās preču aprites principu ieviešana tomēr nenozīmē, ka Eiropa virzās uz nekontrolējamu un visatļautības pārņemtu mežonīgā kapitālisma tirgu kontinentā. Savienībā ir izstrādāti daudzi likumdošanas akti un to ieviešanas principi, kas nodrošina, lai tirdzniecība notiktu organizēti un ierobežojumu atcelšana būtu racionāla un neapdraudētu ES dalībvalstis un to iedzīvotājus.

Prece ES vienotā tirgus izpratnē ir resurss, ražojums vai produkts, kurš novērtējams naudā un var kļūt par tirdzniecības priekšmetu, proti, var tikt pirkts vai pārdots. ES brīvās tirdzniecības noteikumi attiecas uz precēm, kas ir dalībvalstu izcelsmes vai arī vienreiz importētas kādā no dalībvalstīm. Preces var ievest dalībvalstī, nomaksājot visas kopīgi noteiktās ievednodevas vai pakļaujoties kāda ES un trešo valstu brīvās tirdzniecības līguma prasībām.

Ģeogrāfiski brīvās preču kustības noteikumi neattiecas pilnīgi uz visu ES dalībvalstu teritorijām. Dažas ES dalībvalstis iekļaujas šajā brīvās preču aprites telpā ar visu savu teritoriju, piemēram, Beļģija, Austrija, Grieķija, Luksemburga, Nīderlande, Īrija, Zviedrija, Portugāle. Arī Latvija brīdī, kad tā iestāsies ES, domājams, pilnībā pievienosies šai telpai . Savukārt citām ES dalībvalstīm ir atsevišķas teritorijas, kas lielā ģeogrāfiskā attāluma, politisku vai vēsturisku iemeslu dēļ paliek ārpus ES brīvās tirdzniecības telpas, piemēram, Francijas aizjūras departamenti un teritorijas, Grenlande un Farēru salas Dānijas gadījumā, Ālandu sala Somijā un citas.11

Līdz ar iestāšanos ES samazināsies tirdzniecības barjeras, un no šī procesa ieguvēji galvenokārt būs eksportētāji un patērētāji. Taču reizē ar šo procesu palielināsies savstarpējā preču konkurētspēja, un tas nozīmē arī spēju noteiktām precēm noturēties tirgū un noteiktā nišā. Integrācija ES nozīmē arī piemērot ES kopējos tirdzniecības tarifus. Lai aizsargātu vietējo tirgu, ES dalībvalstis lieto dažādus savu valstu tirgus aizsardzības mehānismus. Ar brīvas preču kustības ieviešanu katrai valstij noteiktā ražošanas nozarē, kurā tai ir labvēlīgāki apstākļi, tiek nodrošināti lielāki ražošanas apjomi un sekmīgāka attīstība.12

Rūpniecības sadarbības līmenī pieaugs konkurences spiediens uz ražotājiem, bet tanī pašā laikā kopīga ārējās tirdzniecības cenu politika dos lielākas ietekmes iespējas ražošanas uzņēmumiem sevi pierādīt pasaules tirgū.

Pēc 2000.gada maija sabiedriskās aptaujas rezultātiem, skeptiski noskaņotie iedzīvotāji uzskata, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ES, jo tas apdraudēs Latvijas lauksaimniecību (63,4%) un preču tirgu (41,5%), bet 36,7% uzskata, ka ES uzspiež savas intereses dalībvalstīm, savukārt 34,7% domā, ka Latvija kļūs par ES atkritumu izgāztuvi.13

Brīva pakalpojumu kustība

Viena no četrām iekšējā tirgus brīvībām ir brīva pakalpojumu plūsma. Tā neskar visus iedzīvotājus personīgi, tomēr būtiski ietekmē cilvēkus, kuri nodarbojas savā profesijā un vēlas savus pakalpojumus piedāvāt citās valstīs, kā arī cilvēkus, kas vēlas pakalpojumus izmantot. Tas nozīmē iespēju, piemēram, frizierim no Latvijas doties uz Franciju un veidot frizūras turienes iedzīvotājiem vai arī Latvijas uzņēmējam iespēju noguldīt naudu jebkurā no Eiropas valstu bankām. Brīva pakalpojumu plūsma paplašina iedzīvotājiem piedāvāto pakalpojumu klāstu un ļauj izvēlēties pakalpojumus, kas vislabāk atbilst viņa īpašajām vēlmēm un iespējām. Atšķirībā no preču iegādes, saņemot pakalpojumu, cilvēks neiegūst materiālu, taustāmu vērtību. 14

Eiropas Savienības likumdošana definē "pakalpojumu" kā aktivitāti, ko viena persona veic otras personas labā par noteiktu samaksu pēc iepriekšējas vienošanās, turklāt pakalpojumam kaut kādā veidā jāšķērso robeža.

No brīvas pakalpojumu kustības principa visvairāk iegūs atkal patērētāji, jo pakalpojumi kļūs kvalitatīvāki un daudzveidīgāki, bet cenas konkurētspējīgākas. Šie procesi acīmredzot visvairāk skars telekomunikāciju nozari, sakaru pakalpojumus un to kvalitāti. 15

Transporta infrastruktūrā pavērsies plašas sadarbības iespējas ģeogrāfiskā plānā. Radīsies iespējas vairāk attīstīt tūrisma industriju, taču vienlaikus lielus zaudējumus varētu ciest enerģētikas sektors, sabiedriskās iestādes, finansu un apdrošināšanas pakalpojumu nozare, dzelzceļa un aviolīniju pakalpojumu sniedzēji.

Brīva kapitāla kustība

Terminus "kapitāls" un "maksājumi" Eiropas Savienības likumdošanā lieto tāpat, kā mēs tos lietojam, runājot par biznesu vai ikdienas sadzīvi. "Kapitāls" ir līdzekļi (nauda, tehnoloģija, cilvēkresursi), kas tiek ieguldīti kādā pasākumā, parasti tādēļ, lai nestu peļņu. Visbiežāk par kapitālu runā naudas izteiksmē, jo arī tehnoloģiju vai cilvēkresursus var izteikt naudas izteiksmē. Kapitālieguldījumu piemēri varētu būt ieguldījums kādas izstādes rīkošanā vai kāda veikala atvēršanā. Kapitāla izmantošanā parasti ir divas ieinteresētās puses - naudas līdzekļu īpašnieks, kas vēlas šo naudu ieguldīt un meklē visizdevīgāko iespēju nopelnīt, un biznesmenis, kurš zina, kā nopelnīt, bet kuram trūkst naudas. Lai nodrošinātu abu pušu satikšanos, ir nepieciešama brīva kapitāla aprite.

Līdz ar integrēšanos ES ārvalstu investīcijas kļūs arvien apjomīgākas. Tā, piemēram, varētu minēt Ungārijas gadījumu, kur palielinājušās ārvalstu investīcijas un tā rezultātā veiksmīgi atrisinājusies rūpniecības restrukturizācija, jo ir palielinājusies uzņēmumu produktivitāte un konkurētspēja, kā arī strādājošo algas. Nozīmīgu ietekmi rūpniecības restrukturizācijā ārvalstu investīcijas ir devušas Slovēnijas gadījumā.

Pievienojoties ES, Latvija ārvalstu investoriem kļūs pievilcīgāka un šodien pastāvošie riski arvien vairāk samazināsies. Rūpniecības nozarēs un citos sektoros, kuros būs ieguldītas vislielākās ārvalstu investīcijas, būs arī visstraujākā attīstība.

Brīva darbaspēka kustība

Ar integrēšanos ES valstu sastāvā strādājošiem pavērsies jaunas iespējas doties darba meklējumos uz ES valstīm pēc labāka dzīves līmeņa un algas, tādēļ tas ir viens no problemātiskākajiem jautājumiem, kā panākt, lai strādājošie no nabadzīgākajām valstīm masveidā neplūstu uz bagātākajām valstīm. Būtībā notiks plašs migrācijas process. Jo liberālāks kļūs ES tirgus, jo lielākas ieguvējas būs ES valstis, tā kā no nabadzīgākajām valstīm kvalificēti speciālisti sāks pārvietoties uz tiem pievilcīgākajām valstīm. Tas nozīmē, ka vairākās valstīs, kuras sasniegušas augstu labklājības līmeni, palielināsies bezdarbs. 16

ES un kandidātvalstu

sadarbības iespējas

Runājot par ES iniciatīvām sadarbības veidošanā ar ES kandidātvalstīm, jāatzīmē galvenie sadarbības veicināšanas instrumenti. Pirmkārt, tā ir integrācijas procesu uzturēšanas un veiksmīga noteikto uzdevumu izpilde. Rūpnieciskajā sektorā tas nozīmē katras kandidātvalsts prioritāro rūpniecības nozaru noteikšanu un rūpniecības politikas izstrādi. Attiecīgās valsts institūciju līmenī būs jāpieņem virkne lēmumu sadarbības veidošanā starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Savukārt no ES puses tiek doti minimālie noteikumi integrācijas procesa izpildei.

ES valstu institūcijas rūpniecības jomā ir izstrādājušas galvenos virzienus rūpniecības politikai kopumā un atsevišķām rūpniecības nozarēm. Tas ir "acquis" dokuments rūpnieciskajam sektoram, ko ir izstrādājusi DG III grupa rūpniecības politikas veidošanā.17

Runājot par sadarbību rūpnieciskā sektora līmenī, ES amatpersonas uzsver rūpniecības privatizācijas, restrukturizācijas un modernizācijas procesu nozīmīgumu.

Līdzdarbojoties rūpnieciskā sektora atveseļošanā, ES institūcijas atzīmē galvenos sadarbības instrumentus rūpnieciskā sektora attīstības veicināšanā.

Pirmkārt, ES uzsver nepieciešamību pēc rūpnieciskā sektora caurspīdīguma. To var panākt, piesaistot ārvalstu ekspertus un izvērtējot citu valstu pozitīvos aspektus rūpnieciskā sektora restrukturizācijā.

Otrkārt, ES atzīmē atsevišķu projektu realizēšanas iespēju esamību. Galvenokārt tie ir "Phare" programmas sadarbības projekti, pēc kuriem veiksmīgi tiktu reorganizēta un uzlabota uzņēmumu vadība, piesaistīti ārvalstu investori, apgūta biznesa plānu sastādīšana un iegūtas citas zināšanas.

Treškārt, nozīmīga loma tiek veltīta nevalstisko organizāciju, dažādu atbalsta programmu un rūpnieciskā sektora sadarbības grupu darbībai.

Ceturtkārt, horizontālā līmenī ES institūcijas ņems vērā katras valsts atrašanās vietu un tās rūpnieciskā sektora attīstības tendences katrā no nozarēm. Reģionālā sadarbībā tiks arvien vairāk stimulēta pārrobežu sadarbība, kas ir viens no rūpnieciskās sadarbības uzlabošanas instrumentiem. Jo vairāk vēršas plašumā pārrobežu sadarbība, jo vairāk nostiprinās attiecīgās tautsaimniecības nozares, kurās šī sadarbība notiek, bet pats reģions kļūst stiprāks un spēs ietekmēt ES institūciju lēmumus. Te varētu minēt arī dažus sadarbības instrumentus, piemēram, sadarbību tirdzniecībā, investīciju piesaistīšanā un kopuzņēmumu veidošanā ar vairākām lokalizācijas vietām attiecīgajās valstīs, kā rezultātā tiek iekarotas attiecīgās tirgus nišas.

Pārrobežu sadarbības rezultātā arvien vairāk tiks piesaistītas ārvalstu investīcijas, zināšanas vadībā, tirgus izpētē, sekmēta tehnoloģijas pārnese, kā rezultātā veidosies "harmonizācijas tīkls" un sekmēs attiecīgā reģiona attīstību. Rūpnieciskajā sektorā palielināsies preču pieprasījums un piedāvājums, imports un eksports. Veidosies atsevišķu rūpniecības nozaru sadarbības tīkls. Uzlabosies uzņēmumu vadība, preču kvalitāte, veidosies kopuzņēmumi. Tāpat pieaugs arī ārvalstu investīcijas un iekšzemes kopprodukts, tiks radīti jauni sadarbības attīstības poli reģionālā mērogā.18

Tālāk tiek runāts par uzņēmumu konkurētspēju un dažādiem rūpnieciskā sektora atbalsta instrumentiem. Viena iespēja ir piemērot ES likumdošanas normas, bet pastāv arī citas iespējas. Mūsu valstī visbiežāk tiek runāts par valsts atbalstu nodokļu parādu pagarināšanā, bet eksistē arī citi instrumenti, un tie ir jāmeklē katras ES dalībvalsts tiesību aktos.

Spēcīgs ES atbalsta instruments kandidātvalstīm ir pirmsiestāšanās finansu palīdzība "Phare", "Sapard" un ISPA programmu ietvaros.

Laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam ES "Phare" programmas ietvaros Ekonomikas ministrija ir noteikusi šādas prioritātes: pirmkārt, institucionālā stiprināšana - palīdzība valsts pārvaldes institūcijām ieviest Eiropas Kopienas likumdošanas kopumu (acquis communautaire) un sagatavoties dalībai dažādās ES politikās. Šīs prioritātes īstenošanai Latvijai atvēlēti apmēram 30% no programmas kopējā finansējuma un investīcijas, kur atbalsts tiks koncentrēts divos virzienos: a) nostiprināt administratīvi regulējošo infrastruktūru, tuvināties ES standartiem un normām un, otrkārt, sekmēt ekonomisko un sociālo kohēziju; b) veikt tādus pasākumus, kādi ES tiek īstenoti ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda starpniecību, tādējādi vienlaikus gatavojoties darbam ar ES strukturālajiem fondiem. 19

Latvijas preču noietu ES tirgū varētu veicināt ar ārvalstu pārstāvniecību izvietošanu nozīmīgākās ES valstīs. To uzdevums būtu popularizēt Latvijas preci un tēlu ārzemēs. Otrs paņēmiens ir veicināt kopuzņēmumu veidošanos, attīstot Eiropas līmeņa rūpnieciskā, kā arī pakalpojumu tīkla veidošanos. Valstij aktīvi piedaloties, ir jāizvērtē jaunu kreditēšanas programmu izstrāde, pēc kurām varētu veicināt jauniešu un sieviešu aktīvu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Bez tam ir jāpārņem pozitīvā kaimiņvalstu prakse pārrobežu sadarbības līmenī un aktīvi jāpiedalās ES piedāvātajās atbalsta programmās.

Ieguvēji un zaudētāji "četru kustību" principa

realizācijas rezultātā

S- īstermiņa posmā, L-ilgtermiņa posmā

1 A.Dimants. Vēlamā Latvijas vieta Eiropas Savienībā pašiem jāiekaro. Neatkarīgā Rīta Avīze, 26.06.2000.

2 Dr.D.A.Lēbers. Eiropas Savienību tiesības. Rīga, 1991, 2.lpp., 9.lpp.

3 Virziens - Eiropa. Tu esi "par" vai "pret"? 2000.gada maijs, Nr.2, 18.-19.lpp.

4 Latvija Eiropas Savienībā. Kāpēc? Apgāds "Izglītība", Rīga, 1999., 46.lpp.

5 Latvija un Eiropas Savienība. LR Ārlietu ministrija. Rīga, 1995. 6.-8.lpp.

6 J.Ruško. "Pārdomas par Eiropas Savienību". Jaunā Avīze, 28.06.2000.

7 Vakara Ziņas. "Par" un "pret" Eiropas Savienību", 18.01.2000.

8 G.Krasts Ar citu valstu pieredzi ceļā uz Eiropas Savienību. Latvijas Vēstnesis, 26.07.2000.

9 B.Berg. Estonian economy and EU. Helsinki, 1997., p.32-40.

10 V.Vīķe-Freiberga. Ir svarīgi iekļauties Eiropas Savienībā. Latvijas Vēstnesis, 25.07.2000.

11 www.eib.lv

12 Winners and losers of EU Integration. Policy Issues for Central and Eastern Europe. World Bank. Helena Tang, p.52.-81.

13 Latvijā pamazām sarūk eiroatbalstītāju skaits. Eiroziņas, Saeimas ES informācijas centra izdevums, 22.06.2000.

14 www.eib.lv

15 Winners and losers of EU Integration. Policy Issues for Central and Eastern Europe. World Bank. Helena Tang, p.52.-81.

16 Winners and losers of EU Integration. Policy Issues for Central and Eastern Euroipe. World Bank. Helena Tang, p.52.-81.

17 The Acquis of the Euroepan Union under the management of the DGIII. Industral policy. Volume 1-11

18 A.Inotai. Correlations between European Integration and sub-regional cooperation. Theoretical background, experience and policy impacts. Institute for World Economics, Ungarian Academy of Science. 1997.

19 Ekonomikas ministrijas ziņojums. 2000.gada jūnijs, 96. lpp.