Par pasaules drošību un mūsu vietu tajā

Dagnija Stuķēna, LATO un LTJK preses sekretāre, — "Latvijas Vēstnesim"

Vizīte NATO mītnē un Partnerattiecību koordinācijas centrā

Latvijas delegācijas pārstāvji kopā ar Latvijas militāro pārstāvi NATO kapteini Aigaru Liepiņu Partnerības koordinācijas daļā Monsā         Autores foto	Latvijas transatlantiskās organizācijas (LATO) un Latvijas transatlantiskā jauniešu kluba (LTJK) pārstāvji pie NATO galvenās mītmes Briselē

11. un 12. septembrī Latvijas transatlantiskās organizācijas (LATO) un Latvijas transatlantiskā jauniešu kluba (LTJK) pārstāvji 11 cilvēku lielas delegācijas sastāvā piedalījās divu dienu ilgā NATO rīkotā vizītē uz tās galveno mītni Briselē un uz Partnerattiecību koordinācijas centru Monsā, Beļģija. Nevalstisko NATO piekritēju organizāciju šajā vizītē pārstāvēja sabiedriskie darbinieki, politologi, uzņēmēji un studenti — Artis Pabriks, Venta Kocere, Nikolajs Ložeņicins, Atis Lejiņš, Māris Skujiņš, Solvita Eimane, Uldis Umulis, Krišjānis Papiņš, Dagnija Stuķēna, Jānis Rungulis un Ieva Valaine.

Vizītes mērķis bija izglītojoši informatīvs — iepazīties ar NATO darbības virzieniem, tās informācijas un preses politikas stratēģiju, kā arī tikties ar NATO pārstāvjiem un diskutēt par vairākiem tematiem par NATO darbību, NATO politisko nostāju attiecībā uz Baltijas valstu uzņemšanu aliansē, kā arī Baltijas valstu drošību un aizsardzību. Bija arī tikšanās ar Latvijas pārstāvjiem NATO – Latvijas vēstnieku NATO Imantu Lieģi un Latvijas militāro pārstāvi NATO kapteini Aigaru Liepiņu Partnerības koordinācijas daļā Monsā.

NATO regulāri rīko šādas informatīvi izglītojošas vizītes, lai informētu par savu darbību nevalstisko organizāciju pārstāvjus, politiķus, skolotājus utt. Kā atzina viens no NATO pārstāvjiem, labāk ieguldīt līdzekļus, uzaicinot kādas valsts delegāciju uz Briseli un klātienē iepazīstinot ar NATO, nevis izdot bukletus un informācijas biļetenus par šo tematiku.

LATO un LTJK brauciena mērķis bija nodibināt kontaktus ar NATO pārstāvjiem, kā arī iegūt zināšanas par to, kā darboties integrāciju NATO atbalstošai nevalstiskai organizācijai, lai tā savā valstī efektīvāk varētu īstenot mērķi – sabiedrības informēšanu un izglītošanu par NATO, kas arī izvirzīts par galveno LATO un LTJK mērķi. Tikai aktīva diskusija par Latvijas drošības un aizsardzības jautājumiem veicina sabiedrības atbalstu NATO. To atzina arī NATO pārstāvji: šādas organizācijas esamība ir rādītājs, ka iestāšanās NATO ir politisks lēmums, kam ir arī plašs sabiedrības atbalsts.

LATO biedru atziņas

Divu dienu laikā intensīvās tikšanās ar NATO pārstāvjiem deva ieskatu, kā darbojas NATO, kas pēc savas būtības ir politiska organizācija, kurā lēmumus pieņem politiķi, nevis militāras personas. NATO militārā iekšējā struktūra ir daļa no lielās organizācijas, lai arī tai var būt spēcīga ietekme lēmumu pieņemšanas procesā. NATO lēmumi tiek pieņemti nevis balsojot, bet gan dalībvalstu pārstāvju savstarpēju pārrunu rezultātā — nonākot pie saskaņas (consensus) . Kaut viens pretarguments no kādas puses var apstādināt galējo lēmumu pieņemšanas procedūru. NATO ir brīvprātīga valstu savienība, kur katrai valstij piemīt suverenitāte.

Galvenā atziņa, kas izskanēja šajā vizītē, — NATO drošības jēdziens ir mainījies, salīdzinot tā darbību piecdesmit gados. Vislielāko ietekmi uz NATO struktūrām, tās lomu un darbības vidi radīja komunisma sakāve, kad zuda NATO kopīgais kādreizējais ienaidnieks – Padomju Savienība. Bija jādefinē jauni NATO stratēģiskie mērķi, kas paredzēja jaunu lomu konfliktu atrisināšanā un reģionālajā drošībā. Otrs pagrieziena punkts bija Kosovas krīze, kuras izbeigšanas procesā iesaistījās NATO, izmantojot militāro stratēģiju. Kā atzina NATO pārstāvji — "astoņpadsmit mēnešos kopš Kosovas krīzes NATO notikušas lielākas pārmaiņas nekā tās pastāvēšanas piecdesmit gados". Tas NATO stratēģiskos stabilitātes, drošības nodrošināšanas uzdevumus padara vēl komplicētākus, jo vairs nav skaidri definētā ienaidnieka tēla, kā tas bija pirms PSRS sabrukuma. Šodienas NATO ienaidnieks vairs nav Krievija. Tā drīzāk ir sadarbības partneris, ar kuru arī tiek īstenotas šāda veida attiecības. Mūsdienās situāciju sarežģī etniskie konflikti, kas norisinās vienas valsts ietvaros starp dažādām etniskajām grupām.

NATO "dienas kārtība"

Šobrīd galvenie stratēģiskie uzdevumi, uz ko NATO koncentrējas, ir, pirmkārt, NATO darbība Balkānu reģionā, nodrošinot stabilitāti tajā. Otrkārt, drošības un stabilitātes nostiprināšanai visā Eiropā izveidotā NATO programma "Partnerattiecības mieram", kurā iesaistījusies arī Latvija. Treškārt, alianses paplašināšanās uz Austrumiem un tās "atvērto durvju" politika. Ceturtkārt, militāro iespēju nodrošināšana un attīstība, kas ir svarīgi, attīstoties aizvien jaunām militārajām tehnoloģijām. Piektkārt, Eiropas aizsardzības un drošības identitātes jautājums, kas kļuva aktuāls pēc Kosovas konflikta, kad pierādījās, ka Eiropas valstu savienība – ES – nespēj pieņemt lēmumus par militāro konfliktu risināšanas iespējām. ES ir ekonomiska un politiska valstu savienība, nevis militāra organizācija, līdz ar to tā nespēj risināt krīzes situācijas, kuru atrisināšanai nepieciešama militāra iejaukšanās.

Iekļaujoties NATO, Latvija iegūs lomu starptautisko lēmumu pieņemšanas procesā. Tātad viens no argumentētiem jautājumiem, iestājoties NATO, ir — vai mēs vēlamies piedalīties un ietekmēt norises starptautiskajā arēnā, vai mēs atļaujam lemt par mūsu valsti citiem, neizsakot vēlmi iesaistīties starptautiskās organizācijās?

LATO paplašina

savu darbību arī reģionos

Pēc atgriešanās no Briseles LATO pirmais pasākums bija LATO reģionālās nodaļas nodibināšana. 22. septembrī LATO nodibināja Liepājas reģionālo nodaļu. Šī ir pirmā LATO reģionālā struktūrvienība, kas dibināta organizācijas mērķu atbalstam. Uz Liepājas nodaļas dibināšanas pasākumu Latvijā bija ieradies arī Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis. LATO pārstāvjiem bija tikšanās arī ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, kā arī notika vizīte Liepājas Karostā.