Ziņu faili:

*Eiropas Savienības informācijas centrs uzsāk jaunu ikmēneša pasākumu ciklu "Eiropas vakari". 28. septembrī pulksten 18 ES informācijas centrā, Basteja bulvārī 14, pirmajā stāvā notiks pirmais "Eiropas vakaru" pasākums, kas būs veltīts Latvijas sarunām par iestāšanos ES. Par šo tematu runās Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas sarunu ar ES delegācijas vadītājs Andris Ķesteris un Saeimas Eiropas lietu komisijas loceklis Māris Sprindžuks.

ES informācijas centra darba programma tuvākajam pusgadam paredz ne tikai virkni jau ierasto informatīvi izglītojošo pasākumu (lekcijas, semināri, informācijas dienas, apaļie galdi) rīkošanu, bet arī jaunas darbības formas. Viena no šādām iecerēm ir pasākums "Eiropas vakari", kas notiks regulāri mēneša pēdējā ceturtdienā.

"Eiropas vakari" ir iecerēti kā atvērts klubs cilvēkiem, kuri vēlas diskutēt par aktuālajiem ES integrācijas jautājumiem. Šīs ieceres pamatā ir vēlme radīt iespēju satikties ES integrācijas praktiķiem, teorētiķiem, valsts amatpersonām un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Katrā "Eiropas vakaru" pasākumā tiks aplūkota viena noteikta tēma, ar kuru no dažādiem skatu punktiem klausītājus iepazīstinās uzaicinātie eksperti.

9.maijā atklāto Eiropas Savienības informācijas centru kopš tā darbības sākuma jau apmeklējuši vairāk nekā 1000 interesentu, un tas ir ieņēmis stabilu vietu esošo ES informācijas sniedzēju vidū.

l Pagājušajā nedēļā, 22. septembrī, ES informācijas centrs sāka lekciju ciklu par Latvijas iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā. Lekciju cikla "Iestāšanās sarunas sadaļu pa sadaļai" pirmā lekcija bija "Ekonomiskā un monetārā savienība, brīva kapitāla kustība", un tajā tika tika aplūkoti šādi temati:

— ko Latvijai nozīmē pārņemt ES likumdošanu minētajās jomās;

— kāda ir Latvijas sarunu pozīcija;

— kādas būs ES likumdošanas ieviešanas praktiskās sekas.

Lekciju vadīja Finansu ministrijas ES integrācijas nodaļas vadītāja Aleksandra Cīrule un Latvijas Bankas Ārējo sakaru departamenta direktors Guntis Valujevs.

Rīt, 29. septembrī, pulksten 12 notiks lekciju cikla "Iestāšanās sarunas sadaļu pa sadaļai" otrā  lekcija — "Transports". Tajā piedalīsies Aleksandrs Konošēvičs, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Latvijas sarunu delegācijas loceklis, kā arī Valdis Trēziņš — Latvijas starptautisko auto pārvadātāju asociācijas  "Latvijas auto"  prezidents.

Par šajās lekcijās runāto lasiet nākamajos "Latvijas Vēstneša" lappuses "Eiropas lietas" laidienos.

l 14. septembrī Rīgā notika sarunas par Dānijas un Latvijas divpusējās sadarbības programmu turpmākajiem gadiem. Sarunas no Dānijas puses vadīja Ārlietu ministrijas Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm paredzētās bilaterālās palīdzības sekretariāta vadītāja Anna Marija Espera Larsena (Anne-Marie Esper Larsen), bet no Latvijas puses — Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta vadītāja Ieva Kalniņa. Piedalīties tika aicinātas arī nozaru ministrijas, kas līdz šim aktīvi sadarbojušās ar Dāniju dažādu projektu īstenošanā.

Dānijas un Latvijas divpusējās sadarbības programma nosaka galvenos Dānijas palīdzības virzienus Latvijai tuvākajiem gadiem. Atbalsts ikvienā nozarē tiks virzīts tā, lai saņemtā palīdzība sekmētu Latvijas sagatavošanos iestāšanās procesam Eiropas Savienībā (ES) un dalībai NATO. Jaunajā programmā īpaša uzmanība tiks veltīta pasākumiem, kas Latvijā sekmētu ES likumdošanas efektīvu ieviešanu. Kā nozīmīgākās prioritātes nosauktas vides aizsardzība, sabiedrības integrācija un ES pirmsstrukturālo fondu administrēšana.

Dānijas un Latvijas divpusējā sadarbība aizsākusies jau 1990. gadā. Kopš tā laika Latvijas saņemtās neatmaksājamās palīdzības kopējais apjoms mērāms ap 870 miljoniem Dānijas kronu (66,5 miljoni latu). Šo gadu laikā Latvija ir kļuvusi par ceturto lielāko Dānijas palīdzības saņēmēju pasaulē, savukārt, vērtējot Latvijas saņemto palīdzību no divpusējām sadarbības programmām, 1998. gadā Dānija ieņēma otro vietu aiz ASV. Kā Dānijas visatbalstītākie sektori Latvijā jāmin vide, publiskā pārvalde un cilvēkresursu attīstība, kas kopējā palīdzības apjomā veido divas trešdaļas. Palīdzības projekti īstenoti arī tādos sektoros kā lauksaimniecība, labklājība, enerģētika, ekonomikas attīstība un finansu sektors.

Kā pastāstīja Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta vadītāja Ieva Kalniņa, sarunās par sadarbības programmas turpināšanu panākta vienošanās par nākotnes sadarbības prioritātēm.

Par prioritātēm turpmākajā sadarbībā tikšot izvirzīta vides aizsardzība, privātā sektora atbalsts, atbalsts valsts pārvaldei, kas saistīts ar integrācijas procesu Eiropas Savienībā, atbalsts demokrātijai un neatkarības centieniem, atbalsts sociālajai un humanitārajai sfērai, kā arī atbalsts aizsardzības jomai un integrācijai NATO.

Dānija arī turpmāk centīsies turpināt divpusējo sadarbības programmu ar Latviju līdzšinējā tempā un apjomos, žurnālistiem teica Dānijas Ārlietu ministrijas Viduseiropas un Austrumeiropas valstu sekretariāta vadītāja Anna Marija Espera Larsena. Viņa uzsvēra, ka desmit gadu laikā Latvijas saņemtā neatmaksājamā palīdzība bijusi aptuveni 870 miljoni Dānijas kronu (Ls 66,5 miljoni), savukārt pērn palīdzība sniegta 12 miljonu latu vērtībā.

Dānijas palīdzības īstenošana Latvijā ir decentralizēta, t.i., Dānijas ministrijas un aģentūras atbalsta projektus īsteno tiešā sadarbībā ar Latvijas partneriem. Dānijas palīdzība ir pieejama ne tikai Latvijas galvaspilsētai Rīgai, bet arī reģioniem. 

l 26.septembrī pulksten 18.30 Latvijas televīzijas 1. programmā bija skatāms pirmais raidījums "1=1", kurš tapis, sadarbojoties reklāmas sabiedrībai (r/s) "Labvakar", Tieslietu ministrijai un Eiropas integrācijas birojam. Projekts ir guvis atzinību un atbalstīts "Sorosa fonda — Latvija" izsludinātajā juridisko projektu konkursā. Pagājušajā nedēļā preses konferencē piedalījās tieslietu ministre Ingrīda Labucka, EIB direktors Edvards Kušners, "Sorosa fonda — Latvija" izpilddirektore Vita Tērauda un r/s "Labvakar" pārstāvis un raidījuma vadītājs Kristaps Valdnieks. Ministre informēja, ka raidījumos ministrijas speciālisti sniegs informāciju un komentārus par tiesvedības sistēmu Latvijā, Latvijas tiesu sistēmas institūtiem un konkrētiem likumiem. Savstarpēji sadarbojoties, paredzēts izveidot 24 raidījumus, kas cilvēkiem vienkāršā un saprotamā veidā palīdzēs saprast viņu tiesības, iepazīstinās ar tiesu sistēmu Latvijā, būtiskākajām problēmām un darbu ikdienā. I. Labucka uzsvēra, ka šī ir laba iespēja atainot to, kas notiek Latvijas tieslietu sfērā, jo televīzija sabiedrības aptaujās minēta kā populārākais izmantotais informācijas avots. Tieslietu ministrija būtu ieinteresēta raidījumos atspoguļot tādas tēmas kā tiesu vara Latvijā, šķīrējtiesas Latvijā, tiesu izpildītāju institūts, tiesnešu apmācība, nepieciešamie grozījumi Satversmē, Komerclikums un ar tā spēkā stāšanos saistītās problēmas, Administratīvā procesa likums, korupcijas jautājumi, elektroniskie dokumenti, valsts un baznīcas nošķirtības jautājumi, sabiedrības integrācija, Valsts valodas likums, kā arī cietumu sistēmas reformu problēmas. Eiropas integrācijas biroja direktors pastāstīja, ka skatītājiem tiks sniegta plaša informācija saistībā ar Eiropas tiesībām, ar kurām Latvijai katru dienu nākas saskarties arvien biežāk. "Sorosa fonda — Latvija" izpilddirektore V.Tērauda atzina, ka līdzšinējā sadarbība ar r/s "Labvakar" bijusi veiksmīga un arī šis projekts apliecinot, ka raidījuma veidotāju darbā skaidri saskatāma orientācija uz indivīdu. Viņa norādīja, ka Sorosa fonda atbalstu projekts ieguvis, jo raidījumi mācīs plašam indivīdu lokam aizstāvēt savas tiesības vienkāršā un saprotamā veidā, raugoties no pašu iedzīvotāju skatupunkta. K. Valdnieks informēja, ka no 12.oktobra raidījuma ētera laiks būs nemainīgs: Latvijas televīzijas 1.programmā katru otro ceturtdienu pulksten 18.30 ar atkārtojumu Latvijas televīzijas 2.programmā krievu valodā pēc nedēļas ceturtdien pulksten 21.30.

Pirmais raidījums bija redzams Latvijas televīzijā jau 26. septembrī. Tas iepazīstināja ar tiesību sistēmu Latvijā, tās darbiniekiem, tika sniegts neliels ieskats tiesību sistēmas vēsturē Latvijā, runāts par tiesu izpildītājiem un viņu funkcijām, par Talsu rajona tiesu, tās darbiniekiem un iedzīvotāju attieksmi pret to un informētību.

l Piektdien, 22. septembrī, Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāra Valtera Švimmera vizītes laikā Latvijā EP informācijas centrā Rīgā tika prezentēta grāmata "Eiropas Padomes līgumu izlase".

Kā grāmatas prezentācijas laikā atzina Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, šīs grāmatas nākšana klajā tieši šobrīd ir zīmīga, jo šogad aprit 50 gadi, kopš pieņemta EP cilvēktiesību harta un pavisam drīz sāksies Latvijas prezidentūra EP. I.Bērziņš uzsvēra, ka šī grāmata ļaus cilvēkiem saprast, kas ir EP un ko tā var dot Latvijai.

Arī EP ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja šādas grāmatas iznākšanu un norādīja, ka šo EP līgumu publicēšana latviešu valodā (kas, cita starpā, vispirms tikuši publicēti Latvijas valsts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" — "LV" red. ) ļaus Latvijas iedzīvotājiem nepastarpināti iepazīties ar EP darbības galvenajiem "instrumentiem".

Šis apjomīgais dokumentu krājums ir vairāk nekā 600 lappuses biezs, un tajā ietverts ap 50 svarīgāko līgumu, EP statūti, kā arī īss EP institūciju apraksts un to darbības principu raksturojums.

Kopš EP dibināšanas šajā organizācijā izstrādāti un atvērti parakstīšanai vairāk nekā 170 līgumi. Minētā publikācija latviešu valodā ietver tos līgumus, kas ir svarīgi to personu juridiskajai aizsardzībai, uz kurām tie tiek attiecināti. Tie skar cilvēktiesības, minoritātes, pārrobežu sadarbību, kultūru, izglītību, sportu, masu informācijas līdzekļus, juridisko sadarbību, vides aizsardzību, sociālos jautājumus un veselības aizsardzību.

Šie līgumi ir saistoši tikai tām valstīm, kuras tos ratificējušas. Tomēr šī izlase netika veidota, balstoties uz pašreizējo parakstīšanas vai ratificēšanas situāciju, bet gan tādēļ, ka tie norāda Eiropas galvenās kopīgās normas.

"LV" Eiropas lietu redaktors ARTIS NĪGALS