"Lietuvu gaida milzīgi šķēršļi"

Arī baltiešu televīzijas iestādes nav spējušas iztikt bez populārās Robinsona koncepcijas izdzīvošanai uz vientuļas salas. Tā kā nav naudas, lai dalībnieki varētu aizlidot līdz Karību salām, igauņu, latviešu un lietuviešu TV zvaigznītes pavedienus un intrigas vij kādreizējā Koergelaidas militārajā apgabalā Igaunijas piekrastē, kur nav palmu un liedaga, bet ir akmeņi un brikšņi. Arī balvas uzvarētājiem drīzāk ir pieticīgas, mazlitrāžas automašīna, ceļojums, televizors. Jo tā taču ir Baltija: tā labprāt atrastos turpat, kur ir rietumvalstis. Taču, tā kā tam trūkst naudas, tiek meklēts risinājums.

Kā kuģa avārijā cietušie, baltieši kopš neatkarības atgūšanas mēģina sasniegt glābjošo krastu, ko viņi saskata pilnīgā integrācijā ES. Taču, kopš viņi ir pamanījuši, ka viņu robinsoniāde varētu ieilgt, sajūsmai par Eiropu arvien vairāk piejaucas arī skepse.

Lietuvā tas ir jūtams visskaidrāk. Pirms parlamenta vēlēšanām 8. oktobrī gandrīz visi vadošie politiķi apgalvo, ka turēsies pie jau iesāktā ārpolitikas kursa, kura mērķis ir iestāšanās ES un NATO. Tomēr iespējamos uzvarētājus vēlēšanās nevar uzskatīt par dedzīgiem ES piekritējiem. Strādnieku partijas vadītājs Česlovs Juršens, kas ir galvenais spēks pašreiz vadībā esošajā "Sociāldemokrātiskajā koalīcijā", norāda, ka Lietuva ir nodevusi iesniegumu par uzņemšanu ES, kad pie varas bija viņa organizācija. Taču Lietuva negribot iestāties iespējami ātrāk, bet ar "iespējami labākiem noteikumiem" — it kā sarunās par uzņemšanu steiga būtu galvenā kandidātvalstu problēma. "Nekādas Lietuvas izpārdošanas!" skan Centra partijas priekšsēdētāja Romualda Ozola lozungs. Ne tā kā naftas industrijas privatizācijā. "Tur tagad amerikāņi rīkojas vieni paši, nekonsultējoties ar mūsu ekspertiem."

Tas bija šis darījums, kas jūtami aptumšoja līdz šim prorietumniecisko noskaņojumu. Valdība pagājušajā gadā par 150 miljoniem dolāru Mažeiķu naftu pārdeva ASV naftas koncernam Williams , taču pati vairāk nekā divas reizes lielāku summu izlika nolaistā uzņēmuma atveseļošanai. Šis darījums tā noslogoja Lietuvas budžetu, ka beigās trūka naudas sociālajām reformām. Tam nav nekā kopēja ar ES, taču daudzu lietuviešu sajūta, ka ārzemju biznesmeņi viņus apmuļķo, ietekmē arī attieksmi pret ES.

Simpātijas pret Eiropu vienmēr samazinās tad, kad iedzīvotāji izjūt Briseles aizbildniecību. Tās samazinājās, piemēram tad, kad Komisija kā noteikumu uzņemšanai ES izvirzīja Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu. Kad Lietuva tika oficiāli uzņemta kandidātvalstu grupā, noskaņojums par labu Eiropai atkal auga no 32% līdz 45%. Taču tagad draud jaunas briesmas, lai gan tika izcīnīta negribīga piekrišana Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanai, lai gan tā nosedz 80% Lietuvai nepieciešamās elektroenerģijas. Taču par to tiks saņemts arī atalgojums.

Tomēr līdz līdzdalībai vēl ir tāls ceļš. Konservatīvo premjera Andrjus Kubiļus ministru kabinets no Briseles gan ir saņēmis uzslavu par to, ka likumdevēji ir ātri pieskaņojušies ES priekšrakstiem tādos punktos kā produkcijas drošība un pārtikas līdzekļu kontrole, tomēr trūkumu saraksts ir garš. Piemēram, konstitūcija, tāpat kā agrāk, aizliedz pārdot zemi ārzemniekiem. Trūkst attiecīgu likumu, — piemēram, telekomunikāciju tālākai privatizācijai. Lietuvas makroekonomiskie rādītāji ir kļuvuši izdevīgāki. Taču uz sociālajiem standartiem tie ietekmi vēl nav atstājuši.

Pie prezidenta pils Viļņā ik dienu stāv pensionāri, kuri protestē pret smagajiem dzīves apstākļiem, vai bezdarbnieki, kuri fabriku slēgšanas dēļ ir sākuši bada streiku. "Jau desmit gadu mēs steidzamies pakaļ Eiropai," viņi sūdzas, "un ko tā mums ir atnesusi? Gluži neko!" Tāds ir noskaņojums, ko savā labā gaidāmajās vēlēšanās grib izmantot populisti.

"Frankfurter Rundschau"

— 2000.09.19.

Haness Gamilšegs

.