Tiekoties ar Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvjiem

Pirmdien, 4.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvjiem.
Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar elektronisko mediju darbības tiesisko regulējumu, – Saeimā konceptuāli akceptēto jauno Radio un televīzijas likumprojektu, grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kā arī otrajā lasījumā pieņemtās izmaiņas šobrīd nozari regulējošajā Radio un televīzijas likumā, kas paredz aizliegumu izplatīt vardarbību atspoguļojošus raidījumus laikā no pulksten 7 līdz 23.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra tikšanās nozīmi kvalitatīvas normatīvās bāzes izveidošanā, kā arī iepazīstināja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvjus ar nozari regulējošo likumprojektu virzību un izskatīšanas kārtību parlamentā. Viņa aicināja klātesošos izteikt savas pārdomas un ieteikumus likumdošanas pilnveidošanai šajā jomā. “Svarīgs ir sabiedrības labums, tas, kādu produktu skatītāji saņem no raidorganizācijām,” uzsvēra I.Ūdre.
Media Planning Group Baltic direktors Kaspars Ulsts raksturoja mērīšanas sistēmu un uzsvēra, ka nozari raksturo pašregulējošais aspekts – saturs mainās līdz ar skatītāju vēlmi redzēt cita veida raidījumus. Runājot par otrajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem šobrīd spēkā esošajā Radio un televīzijas likumā, viņš aicināja būt uzmanīgiem, jo, nosakot striktas normas, jābūt arī gradācijai, kas gan ir vardarbība. Savukārt a/s Radio SWH prezidents Zigmars Liepiņš atzina, ka ir jāizveido institūcija, kas filmu skatītājiem piešķirtu vecuma cenzu.
TV5 programmu direktore Gunta Līdaka analizēja jaunā Radio un televīzijas likumprojekta izstrādi darba grupā un aicināja atbildīgās Saeimas komisijas koordinēt savu darbu tā, lai nozari regulējošajos likumos netiktu noteiktas pretrunīgas normas. Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts atzina, ka likumprojektā nepieciešama finanšu un juridisko lietu sabalansēšana, tehniskā pamatojuma noteikšana, kā arī Nacionālās radio un televīzijas padomes pilnvaru paplašināšana. Savukārt Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Jānis Holšteins uzsvēra, ka jaunais Radio un televīzijas likumprojekts ir kompromisa variants un tas ir “mūsu situācijai atbilstošs”. Viņš arī norādīja uz finansējuma aspekta nozīmi un akcentēja, ka jāpalielina bāzes budžets un mediju vides sakārtošana jāatzīst par valsts prioritāti.
Puses arī padziļināti sprieda par Nacionālās radio un televīzijas padomes darbību un tās regulējumu jaunajā likumprojektā.
Diskusijas laikā Latvijas Raidorganizācijas asociācijas pārstāvji bija vienisprātis, ka ļoti būtiski ir iespējami ātri pieņemt jauno Radio un televīzijas likumu.
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre rezumēja diskusijā gūtās atziņas – mūsu parlamentāriešiem jāpilnveido un jāpieņem jaunais Radio un televīzijas likums un to pavadošie grozījumi Elektronisko sakaru likumā; nepieciešama Nacionālās radio un televīzijas padomes funkciju maiņa, kā arī jādomā par saprotamu finanšu instrumentu noteikšanu.
Tā kā diskusijā raidorganizāciju pārstāvji vairākkārt norādīja uz koordinācijas trūkumu starp atbildīgajām komisijām, I.Ūdre uzņēmās sekot līdzi likumprojektu virzībai Saeimā. Viņa akcentēja sabiedrības ieinteresētību šīs jomas mūsdienīgā un augstvērtīgā darbībā un aicināja raidorganizāciju pārstāvjus uz turpmāku sadarbību.

Saeimas preses dienests