IX Skolēnu dziesmu un deju svētkos Mežaparka estrādē 2005.gada 3.jūlijā

Mīļie bērni! Mīļie jaunieši! Dārgie svētku viesi!
Šodien mums ir skaista diena, skaista diena šeit, Rīgā, skaista Latvijā, un tā ir lepna diena. Mēs varam priecāties un būt lepni par savu jauno audzi, par saviem bērniem – no pašiem vissīkākajiem, vismaziņākajiem. Cik viņi ļoti māk visu darīt, vairāk un varbūt pat labāk nekā pieaugušie.
Mūsu bērni ir gudri, viņi ir stalti, viņi ir cēli, viņi ir atjautīgi, čakli un uzcītīgi. Šiem skaistajiem svētkiem viņi ir gatavojušies ar rūpību, ar sirdsdegsmi. Vēlos šeit pateikties visiem tiem, kas viņus ir pavadījuši, gatavojoties, lai viņi būtu šeit, svētkos, šim lielajam lidojumam sagatavoti un spējīgi. Paldies visiem organizētājiem, koru diriģentiem un dejas grupu vadītājiem par to milzīgo darbu, ko esat ieguldījuši! Paldies vecākiem, kas esat rūpējušies par saviem bērniem!
Mēs esam atbildīgi par savu jauno paaudzi, viņi ir mūsu nākotne, viņi ir kauls no mūsu kaula, miesa no mūsu miesas, sirds no mūsu sirds. Viņi ir mūsu nākotne un tagadnes mīlestība. Gādāsim par saviem bērniem, rūpēsimies par viņiem!
Mīļie bērni, jums es novēlu visa mūža garumā atcerēties, cik skaisti, vareni un diženi jūs spējat būt, kādus lielus darbus jūs spējat paveikt, cik daudz mēs visi spējam paveikt, ja mums ir skaidra doma un ja mēs strādājam kopā plecu pie pleca, viens otru atbalstīdami ar skaidru izpratni un mērķi, ko vēlamies sasniegt. Atcerēsimies tos sarežģītos, bet tik ļoti latviskos rakstus, kādus veidoja dejotāji, lieli un mazi uz stadiona grīdas! Katrs spēja ieņemt savu vietu un kopā veidoja kaut ko tādu, ko vienatnē nebūtu iespējams veidot. Tieši tāpat mums ir jāveido sava valsts. Mums katram ir iespēja, katram ir izdevība – lielam un mazam, jaunam un vecam. Īpaši jau jaunajam – jums visa nākotne ir vaļā, jūs paši varēsiet savu dzīvi darināt, kā dainās saka: Liepu lapu kuplumiņu, apinīša vieglumiņu.
Lai jums visiem izdodas katram savu dzīvi darināt vieglumā, skaistumā, sev pašam par prieku un gandarījumu, savai dzimtai, savai dzimtai pusei, savai tēvijai par svētību! Lai jūs vienmēr būtu tikpat skaisti un cēli kā šodien! Un es gribu jums pateikt, ka es kā Valsts prezidente tik ļoti jūs visus mīlu, ka gribētu patiešām katru vienu no jums apkampt un apmīļot.