Tiekoties ar UNESCO Izpildpadomes vadību
Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga sestdien, 2.jūlijā, Kongresu namā tikās ar UNESCO
Izpildpadomes vadītāju Hansu Vredi un UNESCO ģenerālsekretāra
vietnieku kultūras jomā Munīru Bušenaki, kā arī UNESCO Latvijas
vadību un Kultūras ministrijas valsts sekretāru Danielu
Pavļutu.
UNESCO pārstāvji sarunā augstu novērtēja Latvijas ieguldījumu
nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanā un starptautiskā
foruma “Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un
pārmantošana: jaunatne, izglītība un attīstība” rīkošanā. H.Vrede
un M.Bušenaki pateicās prezidentei – foruma goda patronesei – par
runā precīzi un dziļi akcentētajām problēmām un izaicinājumiem,
ar kuriem UNESCO saskaras nemateriālā kultūras mantojuma
saglabāšanā. Prezidente tika uzaicināta piedalīties UNESCO
60.dibināšanas gadskārtas ģenerālajā konferencē šā gada oktobrī,
lai runātu par visai pasaulei būtiskiem nemateriālās kultūras
pārmantojamības jautājumiem, kā arī Latvijas pieredzi. Latvijai
tikai izteikta UNESCO pateicība arī par to, ka tā bijusi viena no
pirmajām valstīm, kas ratificējusi konvenciju par nemateriālo
kultūras mantojumu, kā arī nacionālajā likumdošanā pievērsusies
šiem jautājumiem, radot Dziesmu svētku likumu. UNESCO pārstāvji
arī atzinīgi izteicās par Latvijas aktīvo dalību UNESCO Irākas
kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas programmā.
Izglītība ir atslēga kultūras mantojuma turpinātībai un nemitīgai
bagātināšanai cauri paaudzēm, bija vienisprātis tikšanās
dalībnieki. Prezidente uzsvēra folkloras tradīciju kopšanu kā
būtisku sabiedrības sociālās veselības aspektu, jo “tie, kas
dzied, dejo, piekopj dažādu amatu prasmes, daudz vieglāk atrod
savu ceļu dzīvē un iekļaujas sabiedrībā, necieš no bezdarba un
sociāli nelabvēlīga dzīvesveida, tāpēc kultūras tradīciju
jautājumam ir jābūt ne vien kultūras un izglītības ministriju
pārziņā, bet arī labklājības un veselības ministriju uzmanības
lokā”.
Runājot par Rīgā noritošajiem IX Skolēnu dziesmu un deju
svētkiem, V.Vīķe-Freiberga pastāstīja, ka arī latvieši trimdā
Latvijas okupācijas laikā ir Monreālā iedibinājuši klaidā
dzīvojošo jauniešu dziesmu svētku tradīciju, kas turpinājusies
vairākus gadu desmitus.
Informējot par UNESCO aktivitātēm kultūru dialoga veicināšanā,
tika apspriesti jautājumi par organizācijas lomu iecietības,
saticības, tautu, reliģiju un kultūru samierināšanas veicināšanā
vairākos šajā ziņā “karstajos” reģionos pasaulē.