Ārzemju presē

Poļu “Rzeczpospolita” raksta, ka Maskava pašlaik ir ļoti ieinteresēta ātri noregulēt robežu jautājumu (lai turpinātu sarunas ar ES par bezvīzu režīmu), tāpēc ir gatava atturēties no impēriskās retorikas pat attiecībā uz Baltijas valstīm. Tomēr šķietot, ka Krievija neatteiksies no prasības Igaunijai un Latvijai atzīt pašreizējo robežu “galīgo raksturu”.

•

Vācu “Süddeutsche Zeitung” vēsta: Tieši jaunās ES dalībvalstis pirms divām nedēļām izteica piedāvājumu atteikties no subsīdijām 1,5 miljardu eiru vērtībā, lai varētu panākt vienošanos strīdā par ES finansēm. Tas bija žests ar milzīgu simbolisku nozīmi. Ar pusnakts puču austrumeiropieši Eiropai demonstrēja, cik lielā mērā viņi sevi saprot kā politiskās vērtības daļu. Taču runa ir arī par reālpolitiku un galu galā – atkal par naudu. Jo drīzāk būs panākta vienošanās par finanšu plānu laikam no 2007.gada līdz 2013.gadam, jo labāk valstis, kas saņems finansiālo palīdzību, varēs ieplānot nākamos izdevumus.

•

Krievu “Vremja.ru’’, aplūkojot ES prezidentūras nonākšanu Lielbritānijas rokās, raksta, ka Tonijs Blērs būs vai nu glābējs, vai kapracis. Iespējams, ka tieši viņš būšot atbildīgs par neveiksmi, ar ko noslēdzās ES sanāksme 16. – 17. jūnijā. Prezentējot Lielbritānijas prezidentūras programmu, Blērs uzstājies kā reformators, raidot šaubu vilni Šrēdera un Širaka dueta virzienā. Eksperti paredzot, ka Lielbritānijas valdīšanas laiks neizcelsies ar īpašu aktivitāti saistībā ar tās pozīciju ES. Briti esot vairāk ieinteresēti savu nacionālo problēmu risināšanā, un Savienības prezidējošā valsts jebkurā gadījumā īpaši neietekmējot jau ierasto rutīnas darbu. Arī Krievijas un ES attiecību kārtošana netikšot sasteigta.

•

Krievu “Rosbalt.ru’’ raksta, ka pirms 2006.gadā paredzētajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām valstī sākušies jauni, pastiprināti opozīcijas aktivitāšu uzliesmojumi. Inteliģences pārstāvji aicinot iedzīvotājus apvienoties un kopīgi nostāties pret pašreizējo varu. Viens no opozīcijas līderiem Aleksandrs Kozuļins publikācijā stāsta, kādos apstākļos darbojas opozīcija un cik daudz šķēršļu un pretestības viņiem izrāda Lukašenko režīms. Kozuļins varas pretošanos sauc par draudiem, bailēm no tautas. Miljoniem dolāru tiekot tērēts noklausīšanās ierīcēm un izsekošanai. Notiek neizprotama valsts militarizācija, kamēr citas svarīgas nozares – kultūra, medicīna u.c. – atstātas novārtā. Bērni savu ideoloģisko uzskatu dēļ tiek izslēgti no skolām. Opozīcijas centienus vara traktē kā uzbrukumus prezidentam, kā mēģinājumus izraisīt revolūciju. Kozuļins piebilst, ka Eiropas acīs Baltkrievija ir kļuvusi par īstu totalitārisma valsti.

•

Franču “Le Figaro”, aplūkojot Francijas, Vācijas un Krievijas līderu sanākšanu pirms G8 valstu sammita, raksta, ka tie bija vienoti uzskatos par būtiskākajām problēmām, no kurām daļa tiks apskatītas arī sammitā. Viskarstākais diskusiju objekts paliekot ASV atteikšanās ratificēt Kioto protokolu, lai gan ir saņemti signāli, ka Amerika varētu arī daļēji piekāpties.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem